Prasība, kas celta 2013. gada 24. maijā – Ezz u.c./Padome

(lieta T-279/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ahmed Abdelaziz Ezz (Giza, Ēģipte), Abla Mohammed Fawzi Ali Ahmed Salama (Kaira, Ēģipte), Khadiga Ahmed Ahmed Kamel Yassin (Londona, Apvienotā Karaliste), Shahinaz Abdel Azizabdel Wahab Al Naggar (Giza, Ēģipte) (pārstāvji – J. Lewis, Queen's Counsel, B. Kennelly, Barrister, un J. Binns, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

atcelt Padomes 2013. gada 21. marta Lēmumu 2013/144/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 82, 54. lpp.), un Padomes 2011. gada 21. marta Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 76, 4. lpp.), – tā kā šie pasākumi ir turpināti ar Padomes 2013. gada 21. marta lēmumu – tiktāl, ciktāl tie atteicas uz prasītājiem; un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības, kas celta saskaņā ar LESD 263. pantu, pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka a) Padomes Lēmumam 2013/144/KĀDP nav pienācīga juridiska pamata, jo tas neatbilda LESD 29. panta prasībai, un b) Padomes Regula (ES) Nr. 270/2011 nevarēja tikt paturētā spēkā, jo tā neatbilda tās juridiskā pamata prasībām – LESD 215. panta 2. punktam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts ierobežojošo pasākumu pieņemšanas kritērijs, kā tas ir izklāstīts Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP 1. pantā un Padomes Regulas (ES) Nr. 270/2011 2. pantā. Turklāt tiek apgalvots, ka atbildētājas pamatojums ierobežojošo pasākumu pieņemšanai pret prasītājiem ir pilnībā nekonkrēts, nespecifisks, nepamatots, neattaisnots un nepietiekams, lai pamatotu šādu pasākumu piemērošanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo a) ierobežojošos pasākumos nav paredzēta procedūra, saskaņā ar kuru prasītāji tiktu iepazīstināti ar pierādījumiem, ar kuriem tika pamatots lēmums iesaldēt to līdzekļus, vai saskaņā ar kuru tie varētu efektīvi sniegt savus apsvērumus par šiem pierādījumiem, jo b) sniegtajos pamatojumos ir ietverti vispārēji, nepamatoti un nekonkrēti apgalvojumi par tiesvedību tiesā un c) atbildētāja nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai prasītāji varētu atbildei efektīvi sniegt savus apsvērumus, kas neļauj Tiesai izvērtēt, vai Padomes lēmums un vērtējums ir pamatots un balstīts uz pārliecinošiem pierādījumiem.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav norādījusi prasītājiem pietiekamu pamatojumu par to iekļaušanu ierobežojošajos pasākumos, tādējādi pārkāpjot tās pienākumu norādīt faktisku un specifisku pamatojumu tās lēmumam, ieskaitot specifiskus individuālus iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka prasītāji ir atbildīgi par Ēģiptes valsts līdzekļu piesavināšanos.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja bez pamatojuma un nesamērīgi ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz īpašumu un reputāciju.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka tas, ka atbildētāja ir iekļāvusi prasītājus to personu sarakstā, pret kurām tiks piemēroti ierobežojošie pasākumi, ir balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā.