Prasība, kas celta 2023. gada 14. augustā – Sharif/Padome

(Lieta T-503/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ammar Sharif (Beirūta, Libāna) (pārstāvji: G. Karouni un K. Assogba, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

konstatēt apstrīdēto tiesību normu, proti, Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta un 28. panta un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1.a punkta b) apakšpunkta prettiesiskumu un atzīt, ka šīs tiesību normas nav piemērojamas prasītājam, ciktāl tās uz viņu attiecas;

atcelt, ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju,

Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1035 (2023. gada 25. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, un tā I pielikumu;

Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1027 (2023. gada 25. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, un tā II pielikumu;

piespriest Padomei samaksāt 10 000 EUR kā zaudējumu atlīdzību par visu nodarīto kaitējumu;

piespriest Padomei segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus, ko viņš apņemas pamatot tiesvedības laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz iebildi par prettiesiskumu, kas vērsta pret iekļaušanas kritēriju saistībā ar personām, kuras ir saistītas ar Assad vai Makhlouf ģimeņu locekļiem, kas paredzēts Lēmuma 2013/255, kas grozīts ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 28. pantā un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1a. punkta b) apakšpunktā. Prasītājs konstatē, ka viņa uzvārds tika saglabāts personu un vienību, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, sarakstā, kas ir iekļauts Padomes Lēmuma 2013/255/KĀDP, kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1035, I pielikumā un Padomes Regulas (ES) 36/2102 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, kas īstenota ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1027, II pielikumā, tāpēc, ka viņš esot: “saistīts ar Makhlouf ģimenes locekli (Rami Makhlouf māsas vīrs)”. Tādējādi viņš apgalvo, ka šīs tiesību normas ir apstrīdēto tiesību aktu juridiskais pamats un ka pastāv tieša saikne starp pirmajiem minētajiem vispārpiemērojamajiem tiesību aktiem, kas ietekmē prasītāju, un otrajiem minētajiem, kuri ir apstrīdētie tiesību akti.

Otrais pamats attiecas uz pietiekama juridiskā pamata neesamību un acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājs pārmet Padomei, ka tā ir saglabājusi viņa uzvārdu attiecīgajos sarakstos, atsaucoties uz personu, kuru situācijas izmaiņas tomēr ir nenoliedzamas un visiem zināmas. Viņš uzskata, ka, viņa likteni padarot atkarīgu no Rami Makhlouf likteņa, kura situāciju Padome nav vēlējusies nedz pārskatīt, nedz atjaunināt atkarībā no situācijas izmaiņām Sīrijā, Padome ir būtiski aizskārusi viņa intereses. Prasītājs turklāt apgalvo, ka Padome patiesībā nav ņēmusi vērā viņa personisko situāciju. Proti, prasītājs apgalvo, ka vairs nekādā veidā nav saistīts ar darījumiem, kuros viņš tiek vainots, tāpēc, nepastāvot nekādiem citiem pierādījumiem vai norādēm, kas saprātīgi liktu ticēt, ka viņu var vainot kādos nodarījumos, kā vien apstāklim, ka viņam ir ģimenes saites ar Makhlouf ģimenes locekli, viņa uzvārda saglabāšana apstrīdētajos aktos ietvertajos sarakstos esot nepamatota.

____________