VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2012. gada 28. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas grafiska preču zīme “B. Antonio Basile 1952” – Valsts agrāka vārdiska preču zīme “BASILE” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Ierobežojumi akcepta rezultātā – Regulas (EK) Nr. 40/94 53. panta 2. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 54. panta 2. punkts) – Sajaukšanas iespēja – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkts)
Lieta T‑133/09
I Marchi Italiani Srl, Neapole (Itālija), un
Antonio Basile, ar dzīvesvietu Kampānijas Džuljāno [Giugliano in Campania] (Itālija),
ko pārstāv G. Militerni, L. Militerni un F. Gimmelli, advokāti,
prasītāji,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja A. Sempio, pēc tam P. Bullock, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, –
Osra SA, Rovereta [Rovereta] (Sanmarīno), ko pārstāv A. Masetti Zannini de Concina, R. Cartella un G. Petrocchi, advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 9. janvāra lēmumu (Lieta R 502/2008‑2) par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Osra SA un I Marchi Italiani Srl.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta),
šādā sastāvā: tiesneši H. Kanninens [H. Kanninen] (priekšsēdētājs), N. Vāls [N. Wahl] un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso] (referents),
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 27. martā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 8. septembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 27. augustā,
ņemot vērā 2009. gada 14. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums atļaut iesniegt atbildi uz repliku rakstu,
ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,
pēc 2012. gada 8. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2000. gada 14. janvārī otrais prasītājs Antonio Basile, rīkojoties kā individuālais komersants ar nosaukumu B. Antonio Basile 1952, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), [kas aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)].
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 14., 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 Kopienas preču zīme “B. Antonio Basile 1952” tika reģistrēta 2001. gada 27. aprīlī ar reģistrācijas numuru 1 462 555.
5 2006. gada 21. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Osra SA, iesniedza pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 8. panta 1. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkts) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē, pamatojoties uz šādām preču zīmēm:
– Itālijas vārdiska preču zīme “BASILE”, kas reģistrēta 1995. gada 7. martā ar reģistrācijas Nr. 738 901 (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme”);
– 1995. gada 13. janvāra starptautiska reģistrācija R413 396 B vārdiskai preču zīmei “BASILE” (turpmāk tekstā – “agrākā starptautiskā reģistrācija”).
6 Preces, attiecībā uz kurām ir reģistrētas agrākā preču zīme un agrākā starptautiskā reģistrācija, ietilpst Nicas nolīguma 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Vīriešu virsdrēbes no auduma, ādas, vilnas vai cita materiāla, piemēram, jakas, bikses, ietverot džinsus, krekli, īspiedurkņu krekli, T‑krekli, apakškrekli, puloveri, jakas, āra mēteļi, lietusmēteļi, mēteļi, uzvalki, pelddrēbes, halāti”.
7 Kopienas preču zīme daļēji ir cedēta par labu pirmajai prasītājai, sabiedrībai I Marchi Italiani Srl. Pēc tās tika izveidota daļēja reģistrācija Nr. 5 274 121 (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”) par labu minētajai sabiedrībai attiecībā uz šādām 25. klasē ietilpstošām precēm: “Krekli, trikotāža, vīriešu, sieviešu un bērnu virsdrēbes, izņemot ādas apģērbus, kaklasaites, apakšveļa, kurpes, cepures, zeķes, vīriešu, sieviešu un bērnu šalles”.
8 2006. gada 2. novembrī ITSB informēja personu, kas iestājusies lietā, ka tās pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ticis paplašināts, attiecinot to uz minēto daļējo reģistrāciju.
9 2008. gada 21. janvārī Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, un pirmā prasītāja par šo lēmumu 2008. gada 18. martā iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
10 Ar 2009. gada 9. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību, uzskatot, pirmkārt, ka ierobežojumi akcepta dēļ nebija piemērojami, jo nebija beidzies piecu gadu termiņš, otrkārt, ka nebija pierādīta konfliktējošo preču zīmju līdzās pastāvēšana Itālijā, un, treškārt, ka pastāvēja sajaukšanas iespēja starp apstrīdēto preču zīmi un agrāko preču zīmi, jo, pirmām kārtām, ar šīm preču zīmēm apzīmētās preces bija identiskas vai analoģiskas, un, otrām kārtām, konfliktējošās preču zīmes bija līdzīgas no vizuālā, fonētiska un konceptuālā viedokļa.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atzīt preču zīmes “B. Antonio Basile 1952” reģistrāciju par spēkā esošu un efektīvu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Tiesas sēdes laikā pirmā prasītāja atteicās no savu prasījumu otrās daļas, par ko tiesas sēdes protokolā tika izdarīts ieraksts. Tāpat otrais prasītājs, kas nebija piedalījies procesā Apelāciju padomē, tiesas sēdē atsauca savus prasījumus attiecībā uz apstrīdēto lēmumu.
Juridiskais pamatojums
Par argumentu un dokumentu, kas pirmoreiz iesniegti Vispārējā tiesā, pieņemamību
14 Pirmā prasītāja uzskata, pirmkārt, ka uzvārds Basile ir vairāku reģistrāciju Itālijā priekšmets un, otrkārt, ka apstrīdētajai preču zīmei ir zināma atpazīstamība un reputācija un ka tās noliegt būtu “pretrunā piekrišanai un labai ticībai, kā arī vispārējiem principiem, kādiem jāvalda ikvienās komerciālās attiecībās, lai kādas tās būtu”.
15 ITSB uzskata, ka argumenti par uzvārda Basile reģistrāciju Itālijā, par agrākās preču zīmes reputāciju un par labticības principa pārkāpumu, kā arī dokumenti, kas ietverti prasības pieteikuma 7., 13., 14. un 15. pielikumā, pirmoreiz ir iesniegti Vispārējā tiesā un tātad nav pieņemami.
16 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktam lietas dalībnieki nevar mainīt apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Vispārējai tiesai saistībā ar izskatāmo tiesvedību ir jāpārbauda Apelāciju padomes pieņemtā lēmuma tiesiskums. Attiecīgi Vispārējās tiesas pārbaude nevar pārsniegt Apelāciju padomē izskatītā strīda faktiskās un tiesiskās robežas (2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑66/03 “Drie Mollen sinds 1818”/ITSB – Nabeiro Silveira (“Galáxia”), Krājums, II‑1765. lpp., 45. punkts). Tāpat Apelācijas sūdzības iesniedzējai nav tiesību Vispārējā tiesā grozīt strīda priekšmetu, kā tas izriet no viņas pašas un personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajiem prasījumiem un apgalvojumiem (2007. gada 26. aprīļa spriedums lietā C‑412/05 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 43. punkts, un 2008. gada 18. decembra spriedums lietā C‑16/06 P Les Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I‑10053. lpp., 122. punkts).
17 Izskatāmajā lietā no lietas materiālu pārbaudes izriet, ka argumenti par apstākli, ka uzvārds Basile ir ticis vairākkārt reģistrēts kā preču zīme, apstrīdētās preču zīmes reputācija un labticības principa pārkāpums Apelāciju padomē nav tikuši izvirzīti. Tomēr no prasības pieteikuma izvērtējuma izriet, ka arguments par vairākkārtējām uzvārda Basile reģistrācijām ir saistīts ar argumentāciju attiecībā uz šī uzvārda atšķirtspējas neesamību. Tās mērķis ir apstrīdēt sajaukšanas iespējas pastāvēšanu starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, un tā ir tikusi izvirzīta Apelāciju padomē. Attiecīgi šis arguments ir pamata, kas izvirzīts apelācijas sūdzībā Apelāciju padomē, paplašinājums, kurš uzskatāms par pieņemamu (šajā ziņā skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā Alcon/ITSB, 40. punkts). Savukārt argumenti par apstrīdētās preču zīmes reputāciju un labticības principa pārkāpumu nekādi nav saistīti ar strīda apstākļiem, kādi tie izriet no pirmās prasītājas un personas, kas iestājusies lietā Apelāciju padomē, izvirzītajām pretenzijām un apgalvojumiem. Tātad tie ir uzskatāmi par nepieņemamiem.
18 Turklāt, pat pieņemot, ka pirmās prasītājas arguments attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes reputāciju varētu tikt interpretēts tādējādi, ka tas ir vērsts uz to, lai pierādītu tās paaugstināto atšķirtspēju saistībā ar sajaukšanas iespējas pastāvēšanas vērtējumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru paaugstinātai apzīmējuma atšķirtspējai ir nozīme attiecībā uz agrāko preču zīmi, nevis attiecībā uz vēlāko preču zīmi (pēc analoģijas skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 24. punkts; 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 20. punkts). Tādējādi vēlākās preču zīmes reputācija nav tiesību jautājums, kas obligāti jāizvērtē, lai piemērotu Regulu Nr. 40/94, ņemot vērā lietas dalībnieku izvirzītos pamatus un prasības. Tā kā apstrīdētās preču zīmes reputācijas jautājums ir tiesību jautājums, kas nav bijis izvirzīts ITSB instancēs un kurš nebija jāizvērtē, lai, ņemot vērā lietas dalībnieku iesniegtos pamatus un prasības, nodrošinātu pareizu Regulas Nr. 40/94 piemērošanu, tas nevar ietekmēt Apelāciju padomes lēmumu likumību par relatīvā atteikuma pamatojuma piemērošanu, jo tas nav daļa no Apelāciju padomē izskatīšanai iesniegtā strīda juridiskā ietvara. Līdz ar to šis arguments ir jāuzskata par nepieņemamu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 1. februāra spriedumu lietā T‑57/03 SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), Krājums, II‑287. lpp., 22. punkts).
19 Kas attiecas uz prasības pieteikuma pielikumiem, kas pirmoreiz iesniegti Vispārējā tiesā, tos nevar ņemt vērā. Prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 40/94 63. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. pants) izpratnē, tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri tai iesniegti pirmoreiz. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījumu spēku (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par lūgumu pieņemt pierādījumus liecību veidā
20 Pirmā prasītāja lūdz pieņemt pierādījumus liecību veidā, lai pierādītu, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm, kas mierīgi līdzāspastāv Itālijā, nepastāv sajaukšanas iespēja un ka apstrīdētās preču zīmes ir atzītas valsts un starptautiskā līmenī.
21 ITSB uzskata, ka šī prasība nav pamatota, jo, pirmkārt, pirmā prasītāja neesot izvirzījusi argumentus attiecībā uz minēto preču zīmju līdzāspastāvēšanu un attiecībā uz sajaukšanas iespējas neesamību, kas no tās izrietot, un, otrkārt, neesot tikusi precizēta to personu kompetence, kuras uzaicinātas sniegt liecības.
22 Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka pirmā prasītāja savos rakstiskajos apsvērumos nav izvirzījusi nevienu argumentu pret Apelāciju padomes secinājumiem, kas ietverti apstrīdētā lēmuma 20. punktā, attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju līdzāspastāvēšanu Itālijas tirgū, saskaņā ar ko tā neesot nedz pierādījusi, ka persona, kas iestājusies lietā, būtu piekritusi minēto preču zīmju līdzāspastāvēšanai Itālijas tirgū, nedz arī tādējādi sajaukšanas iespējas neesamību no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, tādēļ ka vairāku gadu laikā tā esot iemācījusies uztvert šīs preču zīmes kā atsevišķus dažādu uzņēmumu apzīmējumus. Tā ir aprobežojusies ar to, ka prasības pieteikumā lūgusi pieņemt pierādījumus liecību veidā, lai pierādītu, ka nepastāvēja konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja un ka minētās preču zīmes mierīgi līdzāspastāvēja Itālijas tirgū.
23 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jānorāda, ka, ciktāl pirmā prasītāja prasības pieteikumā nav izvirzījusi nekādu papildu argumentu, kas ļautu apstrīdēt Apelāciju padomes secinājumus attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju līdzāspastāvēšanu, lūgums pieņemt pierādījumus liecību veidā, lai pierādītu minēto līdzāspastāvēšanu, ir izrādījies nepamatots. Otrkārt, ir jāatgādina, ka tā nevar apgalvot, ka tā Vispārējā tiesā var papildināt pierādījumus, kas iesniegti administratīvā procesa laikā, lai pierādītu šo līdzāspastāvēšanu. Kā izriet no iepriekš 19. punktā minētās judikatūras, prasības pieteikuma Vispārējā tiesā mērķis ir pārbaudīt ITSB Apelāciju padomes lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 40/94 63. panta izpratnē; tādēļ Vispārējās tiesas funkcija nav no jauna pārbaudīt faktiskos apstākļus, ņemot vērā pierādījumus, kas tai iesniegti pirmoreiz. Līdz ar to ir jānoraida pirmās prasītājas lūgums pieņemt pierādījumus liecību veidā.
24 Turklāt pirmā prasītāja lūdz pieņemt pierādījumus liecību veidā, lai pierādītu, pirmkārt, turpināti un nepārtraukti īstenotu apstrīdētās preču zīmes izmantošanu valsts un starptautiskā līmenī, otrkārt, otrā prasītāja uzņēmuma īstenotās aktivitātes kopš 1970. gada, izmantojot dažādas preču zīmes, it īpaši apstrīdēto preču zīmi kopš 1998. gada, un, treškārt, preču ar apstrīdēto preču zīmi atpazīstamību kā valsts, tā starptautiskajā tirgū.
25 Būtībā šķiet, ka prasības par pierādījumiem liecību veidā mērķis ir pierādīt apstrīdētās preču zīmes reputāciju un atpazīstamību. Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 17. un 18. punkta, šis arguments ir nepieņemams, un līdz ar to minētā prasība ir jānoraida.
26 Pat pieņemot, ka pirmā prasītāja ar savu prasību pieņemt pierādījumus liecību veidā būtu iecerējusi pierādīt apstākli, ka agrākās preču zīmes īpašnieks zināja par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu tirgū un tātad par agrākās preču zīmes ierobežojumu piekrišanas dēļ, šī prasība ir jānoraida. Kā izriet no šā sprieduma 32. punkta, atbilstošā apstrīdētās preču zīmes izmantošana ir izmantošana pēc šīs preču zīmes reģistrācijas. Ņemot vērā, ka no reģistrācijas datuma līdz datumam, kad iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, ir pagājuši nepilni pieci gadi, pieteikums pieņemt pierādījumus liecību veidā, lai pierādītu apstrīdētās preču zīmes izmantošanu tirgū, nav atbilstošs.
Par lietas būtību
27 Pirmā prasītāja būtībā izvirza divus pamatus savas prasības pamatošanai: pirmais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 53. panta 2. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkts) pārkāpumu un otrais pamats – ar šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 53. panta 2. punkta pārkāpumu
28 Pirmā prasītāja uzskata, ka pieteikums par spēkā neesamības pasludināšanu ir ticis iesniegts pēc piecu gadu termiņa, kurš aprēķināts no apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma, beigām.
29 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 53. panta 2. punktu, ja Kopienas preču zīmes īpašnieks piecu secīgu gadu ilgā laika posmā ir piekritis vēlākas Kopienas preču zīmes izmantošanai Kopienā, par šo izmantošanu zinādams, tam, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, vairs nav tiesību iesniegt paziņojuma par vēlākās preču zīmes spēkā neesamību pieprasījumu vai iebilst pret vēlākās preču zīmes izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā tiek izmantota, ja vien pieteikums vēlākās Kopienas preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts nelabticīgi.
30 Izskatāmajā lietā apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta 2001. gada 27. aprīlī un persona, kas iestājusies lietā, savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu iesniedza 2006. gada 21. aprīlī, t.i., mazāk nekā piecus gadus pēc minētā reģistrācijas datuma. Tomēr pirmā prasītāja apgalvo, ka datums, no kura ir jārēķina piecu gadu termiņš, ir datums, kurā iesniegts apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums, proti, 2000. gada 14. janvāris.
31 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai agrākai preču zīmes identiskas vai maldinoši līdzīgas vēlākas preču zīmes izmantošanas gadījumā sāktos ierobežojumu akcepta rezultātā termiņš, ir jāīstenojas četriem nosacījumiem. Pirmkārt, vēlākajai preču zīmei ir jābūt reģistrētai. Otrkārt, vēlākas preču zīmes īpašniekam ir jābūt labticīgi iesniegušam pieteikumu par tās reģistrāciju. Treškārt, vēlākās preču zīmes īpašniekam ir jābūt veikušam savas preču zīmes izmantošanu tajā dalībvalstī, kurā tā ir reģistrēta. Un visbeidzot, ceturtkārt, agrākās preču zīmes īpašniekam ir jābūt zinājušam par vēlākas preču zīmes reģistrāciju un par šīs preču zīmes izmantošanu pēc tās reģistrācijas (pēc analoģijas skat. Tiesas 2011. gada 22. septembra spriedumu lietā C‑482/09 Budějovický Budvar, Krājums, I‑8701. lpp., 54. un 56.–58. punkts).
32 Pretēji pirmās prasītājas apgalvotajam akcepta termiņš nesākas no brīža, kad iesniegts vēlākās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums. Pat ja šis datums ir sākuma datums citu Regulas Nr. 40/94 normu, tādu kā šīs regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts), kuru mērķis ir pierādīt secības prioritāti starp konfliktējošajām preču zīmēm, piemērošanai, tas tā nav attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 53. panta 2. punktā paredzētā akcepta termiņa noskaidrošanu. Regulas Nr. 40/94 53. panta 2. punkta mērķis ir noteikt sankciju agrāko preču zīmju īpašniekiem, kas ir pacietuši Kopienas vēlākas preču zīmes izmantošanu piecu sekojošu gadu laikā, zinot par šo izmantošanu, liekot zaudēt prasības par spēkā neesamības atzīšanu un par iebildumiem pret minēto preču zīmi, kas līdz ar to var līdzāspastāvēt ar agrāko preču zīmi. Tieši no brīža, kad agrākās preču zīmes īpašnieks ir uzzinājis par Kopienas vēlākās preču zīmes izmantošanu, tam ir iespēja to neakceptēt un tātad iebilst pret to vai lūgt atzīt vēlākās preču zīmes spēkā neesamību. Nevar tikt uzskatīts, ka agrākās preču zīmes īpašnieks ir akceptējis Kopienas vēlākās preču zīmes izmantošanu brīdī, kad tas ir uzzinājis par tās izmantošanu, ja tas nav varējis nedz iebilst pret tās izmantošanu, nedz pieprasīt tās atzīšanu par spēkā neesošu (pēc analoģijas skat. iepriekš 31. punktā minēto spriedumu lietā Budějovický Budvar, 44.–50. punkts).
33 No Regulas Nr. 40/94 53. panta 2. punkta teleoloģiskas interpretācijas izriet, ka atbilstošais datums, lai aprēķinātu ierobežojumu termiņu, ir datums, kad uzzināts par šīs preču zīmes izmantošanu. Vienīgi pēc šīs reģistrācijas tiek iegūtas tiesības uz Kopienas preču zīmi (skat. Regulas Nr. 40/94 septīto apsvērumu), un minētā preču zīme tiks izmantota kā reģistrēta preču zīme tirgū, kad tātad par tās izmantošanu būs varējušas uzzināt trešās personas. Līdz ar to – pretēji pirmās prasītājas apgalvotajam – tikai no brīža, kad agrākās preču zīmes īpašnieks ir uzzinājis par Kopienas vēlākās preču zīmes izmantošanu pēc tās reģistrācijas, nevis no brīža, kad iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, sākas termiņš ierobežojumiem akcepta dēļ.
34 Izskatāmajā lietā pirmā prasītāja nav sniegusi norādes, kas ļautu pierādīt brīdi, no kura personai, kas iestājusies lietā, ir bijis zināms par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu pēc tās reģistrācijas. Tā ir aprobežojusies ar to, ka apgalvojusi, ka apstrīdētā preču zīme ir tikusi izmantota Itālijā vairāk nekā piecus gadus un ka personai, kas iestājusies lietā, būtu bijis jāzina par šo izmantošanu. Tomēr, tā kā atbilstoši šā sprieduma 30. punktā konstatētajam no apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas datumam līdz spēkā neesamības iesniegšanas pieteikuma datumam ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi, šīs preču zīmes izmantošana pirms reģistrācijas datuma, ciktāl tā vēl nebija tikusi reģistrēta, nav ņemama vērā.
35 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pirmais pamats ir noraidāms.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta pārkāpumu
36 Pirmā prasītāja būtībā apstrīd apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas, pirmkārt, uz agrākās preču zīmes un apstrīdētās preču zīmes līdzību no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, un, otrkārt, šajās divās preču zīmes ietvertā uzvārda Basile atšķirtspēju.
37 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts], ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas tiek apzīmēti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.
38 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai – attiecīgā gadījumā – no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
39 Izskatāmajā lietā pirmā prasītāja neapstrīd nedz noteikto konkrētās sabiedrības daļu, nedz ar konfliktējošajām preču zīmēm aptverto preču identiskumu un analoģiskumu, kas turklāt ir jāpierāda.
40 Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Saskaņā ar judikatūru konkrētā sabiedrības daļa divas preču zīmes kā līdzīgas uztver tad, ja tās vismaz daļēji ir identiskas vienā vai vairākos vizuālos, fonētiskos un konceptuālos aspektos (Vispārējās tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 30. punkts, un 2008. gada 10. septembra spriedums lietā T‑325/06 Boston Scientific/ITSB – Terumo (“CAPIO”), Krājumā nav publicēts, 89. punkts).
42 Divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kāda viena kombinētas preču zīmes elementa ņemšanu vērā un tā salīdzinājumu ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums, pārbaudot attiecīgās preču zīmes, ir jāveic, katru no tām apskatot kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētas sabiedrības daļas atmiņā radīto kombinētas preču zīmes kopējo iespaidu nosaka viena vai vairākas tās sastāvdaļas (skat. iepriekš 40. punktā minēto spriedumu lietā ITSB/Shaker, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Tikai tad, ja visiem citiem preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme, līdzības vērtējumu var veikt vienīgi uz dominējošā elementa pamata (iepriekš 40. punktā minētais Tiesas spriedums lietā ITSB/Shaker, 42. punkts, un Tiesas 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, Krājumā nav publicēts, 42. punkts). Tā tas varētu būt it īpaši tad, ja šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas paliek konkrētas sabiedrības daļas atmiņā, tā, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās radītajā kopējā iespaidā nav nozīmīgas (iepriekš minētais spriedums lietā Nestlé/ITSB, 43. punkts).
43 Izskatāmajā lietā, lai pierādītu, ka pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja, ir jāpārbauda, pirmkārt, uzvārda Basile atšķirtspēja un, otrkārt, konfliktējošo preču zīmju līdzība.
– Par uzvārda Basile atšķirtspēju
44 Apstrīdētā lēmuma 31. punktā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka – vismaz Itālijā – patērētāji principā preču zīmēs esošam uzvārdam piedēvējot lielāku atšķirtspēju nekā tajās atrodamam vārdam, un apstrīdētā lēmuma 32. punktā tā ir secinājusi, ka uzvārdam Basile piemīt augstāka atšķirtspēja nekā vārdam Antonio.
45 Saskaņā ar judikatūru itāļu patērētājs lielākoties piedēvē augstāku atšķirtspēju attiecīgajās preču zīmēs esošam uzvārdam, nevis vārdam. Vispārējās tiesas 2005. gada 1. marta spriedums lietā T‑185/03 Fusco/ITSB – Fusco International (“ENZO FUSCO”), Krājums, II‑715. lpp., 54. punkts).
46 Kā tas tāpat izriet no judikatūras, šis no pieredzes atvasinātais princips nav piemērojams automātiski, neņemot vērā izskatāmās lietas raksturīgās iezīmes (Vispārējās tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedums lietā T‑97/05 Rossi/ITSB – Marcorossi (“MARCOROSSI”), Krājumā nav publicēts, 45. punkts). Šajā sakarā Tiesa ir precizējusi, ka ir jāņem vērā apstāklis, ka attiecīgais uzvārds nav parasts vai, gluži pretēji, ir ļoti izplatīts, kas var ietekmēt tā atšķirtspēju, kā arī iespējamā tās personas atpazīstamība, kura lūdz, lai tās vārds un uzvārds kopā tiktu reģistrēti kā preču zīme (Tiesas 2010. gada 24. jūnija spriedums lietā C‑51/09 P Becker/Harman International Industries, Krājums, I‑5805. lpp., 36. un 37. punkts).
47 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā ir apstiprinājusi, ka nav ticis pierādīts, ka uzvārds Basile Itālijā ir ļoti izplatīts un, otrkārt, ka minētais uzvārds nav viens no visbiežāk izmantotajiem šajā teritorijā. Pirmā prasītāja apstrīd šos apgalvojumus, tomēr nesniedzot nekādus pierādījumus, kas ļautu pierādīt pretējo. Apšaubot minētā uzvārda atšķirtspēju, tā turklāt apgalvo, ka tas ir vairāku reģistrāciju priekšmets. Tomēr nekas lietas materiālos neļauj pierādīt šo apstākli, jo pierādījumi, kas šajā sakarā pirmoreiz iesniegti Vispārējā tiesā, ir jāuzskata par nepieņemamiem (skat. šā sprieduma 19. punktu). Turklāt pirmā prasītāja neapstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, kas atrodams apstrīdētā lēmuma 32. punktā, saskaņā ar kuru vārds Antonio, kas apstrīdētajā preču zīmē izvietots pirms uzvārda Basile, Itālijā ir ļoti izplatīts.
48 Otrkārt, neraugoties uz šiem apgalvojumiem, pirmā prasītāja vēl jo vairāk nav izvirzījusi pierādījumus, kas ļautu konstatēt, ka vārds Antonio un uzvārds Basile, skatot tos kopā, identificē personu un tam ir atpazīstamība, vismaz Itālijā, un ka līdz ar to patērētājs šo kopumu uztvers kā preču zīmi, kas sastāv no vārda un uzvārda, kuri identificē šo personu, nevis kā uzvārdu Basile, kam pievienoti noteikti elementi, konkrētāk, vārds Antonio.
49 Tādējādi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 32. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētajā preču zīmē uzvārds Basile ir ar lielāku atšķirtspēju nekā vārds Antonio.
– Par konfliktējošo preču zīmju līdzību
50 Apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka konfliktējošajām preču zīmēm, pirmkārt, ir noteikta līdzība no vizuālā un fonētiskā viedokļa un, otrkārt, ka tās, ņemot vērā to elementu “basile”, ir līdzīgas no konceptuālā viedokļa. Tādējādi tā ir ņēmusi vērā šī elementa augsto atšķirtspēju, kā arī apstākli, ka tas kā uzvārds saglabā atsevišķu un autonomu vietu apstrīdētajā preču zīmē (apstrīdētā lēmuma 32. un 33. punkts).
51 Pirmā prasītāja uzskata, ka konfliktējošo preču zīmju līdzība ir vāja, jo, pirmkārt, kopīgajam elementam “basile” nepiemītot atšķirtspēja un, otrkārt, minēto preču zīmju struktūra, garums un grafiskie elementi esot atšķirīgi. Tā šajā sakarā apgalvo, ka apstrīdētās preču zīmes gadījumā pirms uzvārda Basile esot izvietots stilizēts lielais burts “B”, kam piemītot augsta atšķirtspēja, kā arī vārds Antonio un tam sekojot elements “1952”, kas norāda uz gadskaitli.
52 Ir jāatzīst, ka elements “basile” ir ietverts abās konfliktējošajās preču zīmēs, tas ir vienīgais agrākās preču zīmes elements un, kā tas izriet no šā sprieduma 49. punkta, tā atsķirtspēja ir augstāka nekā pirms tā apstrīdētajā preču zīmē izvietotā elementa “antonio” atšķirtspēja.
53 Tomēr pretēji Apelāciju padomes apstrīdētā lēmuma 33. punktā nolemtajam ir jānorāda, ka elementam “basile” kā uzvārdam nepiemīt atsevišķa un autonoma pozīcija apstrīdētajā preču zīmē. Atbilstoši judikatūrai uzvārds noteikti nesaglabā atšķirtspējīgo autonomo pozīciju tikai tādēļ vien, ka tas tiks uztverts kā uzvārds. Šādas pozīcijas konstatējums var tikt pamatots tikai ar izskatāmajā lietā nozīmīgo faktoru kopuma vērtējumu (iepriekš 46. punktā minētais spriedums lietā Becker/Harman International Industries, 38. punkts), ko Apelāciju padome izskatāmajā lietā nav izdarījusi.
54 Tomēr šī Apelāciju padomes kļūda vērtējumā nevar padarīt apstrīdēto lēmumu prettiesisku.
55 Tādējādi ir jāuzskata, ka no elementa “basile”, kas atbilstoši apstrīdētā lēmuma 30. punktam ir visraksturīgākais apstrīdētās preču zīmes elements, izriet zināma konfliktējošo preču zīmju līdzība no vizuālā un fonētiskā viedokļa. Pretēji pirmās prasītājas apgalvotajam ar konfliktējošo preču zīmju struktūru un atšķirīgo garumu saistītās atšķirības, kā arī to, ka apstrīdētajai preču zīmei ir pievienoti grafiskie elementi, nav pietiekami, lai noraidītu šo secinājumu.
56 No vizuālā viedokļa stilizētais lielais burts “B” – kam seko punkts –, kas atbilst uzvārda Basile iniciālim un ir novietots virs vārda Antonio un uzvārda Basile, kā arī elements “1952”, kas novietots zem šī izteikuma un rakstīts ar mazāka izmēra zīmēm, nav pietiekami nozīmīgi elementi, lai līdzsvarotu visu konfliktējošo preču zīmju līdzību, ko izraisa apstāklis, ka apstrīdētās preču zīmes un agrākās preču zīmes visraksturīgākais elements sakrīt (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā T‑137/05 La Perla/ITSB – Worldgem Brands (“NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”), Krājumā nav publicēts, 46. punkts). Lai arī stilizētais lielais burts “B” ir lielāks nekā pārējie apstrīdētās preču zīmes elementi, tas nav būtisks papildinājums elementam “basile”, jo tas atbilst tā iniciālim vai tā monogrammai. Tāpat, ievērojot tā pozīciju apstrīdētajā preču zīmē un tā rakstu zīmju mazāko izmēru, elements “1952”, ko varētu uztvert kā gadskaitli, apstrīdētajā preču zīmē ir novietots sekundārā pozīcijā un nepiesaista patērētāju uzmanību tik lielā mērā kā pārējie šīs preču zīmes elementi, taču tas tomēr nenozīmē, ka tas būtu nenozīmīgs.
57 Apstāklis, ka pirms elementa “basile” ir izvietots elements “antonio”, nevar padarīt šo secinājumu spēkā neesošu. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, lai arī ir tiesa, ka preču zīmju sākuma daļa var piesaistīt patērētāju uzmanību vairāk nekā to sekojošās daļas, šis apsvērums nevar būt piemērojams visos gadījumos (Vispārējās tiesas 2007. gada 16. maija spriedums lietā T‑158/05 Trek Bicycle/ITSB – Audi (“ALLTREK”), Krājumā nav publicēts, 70. punkts). Izskatāmajā lietā, kā norādīts šā sprieduma 47. punktā, Antonio ir Itālijā ļoti izplatīts vārds un tātad tam ir vājāka atšķirtspēja nekā uzvārdam Basile. Līdz ar to, neraugoties uz tā novietojumu apstrīdētās preču zīmes sākuma daļā, elements “antonio” nevar piesaistīt patērētāja uzmanību vairāk nekā elements “basile”.
58 No fonētiskā viedokļa, lai arī apstrīdētā preču zīme, kas sastāv no sešām zilbēm “an”, “to”, “nio”, “ba”, “si” un “le”, ir garāka nekā agrākā preču zīme, kas sastāv no trim zilbēm “ba”, “si” un “le”, puse no apstrīdētās preču zīmes zilbēm un visas agrākās preču zīmes zilbes, proti, zilbes, kas atbilst uzvārdam Basile, ir identiskas. Pretēji pirmās prasītājas apgalvotajam konfliktējošo preču zīmju atšķirības, kas saistītas ar to, ka apstrīdētajā preču zīmē vārdam Antonio un uzvārdam Basile ir pievienots lielais burts “B” un elements “1952”, neliek apšaubīt apstākli, ka pastāv noteikta fonētiska līdzība, ciktāl, pirmkārt, principā lielo burtu “B” pašu par sevi patērētāji neizrunās, uztverot to kā šī uzvārda iniciāli vai monogrammu, un, otrkārt, kā norādīts šā sprieduma 56. punktā, elements “1952”, ko konkrētā sabiedrības daļa varētu uztvert kā gadskaitli un kas apstrīdētajā preču zīmē novietots sekundārā pozīcijā, līdz ar to vairs a priori nav tāds, ko konkrētā sabiedrības daļa varētu izrunāt pēc izteiciena “antonio basile”. Turklāt, kā norādīts iepriekšējā punktā, ņemot vērā tā vājo atšķirtspēju, apstāklis, ka elements “antonio” ir novietots pirms elementa “basile”, nav pietiekams, lai neitralizētu līdzību, kāda pastāv starp abām preču zīmēm.
59 Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti apstrīdētā lēmuma 30. punktā ir secinājusi, ka konfliktējošās preču zīmes ir zināmā mērā līdzīgas no vizuālā un fonētiskā viedokļa.
60 No konceptuālā viedokļa abas preču zīmes veido itāļu uzvārds Basile, lai apzīmētu attiecīgās preces, un apstrīdētajā preču zīmē pievienotais vārds Antonio šo secinājumu nevar grozīt. Abos gadījumos ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču komerciālo izcelsmi attiecīgais patērētājs uztvers kā saistītu ar personu ar šo uzvārdu. Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti apstrīdētā lēmuma 30. punktā ir uzskatījusi, ka abas preču zīmes ir līdzīgas no konceptuālā viedokļa.
61 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka konfliktējošajām preču zīmēm ir zināma līdzība no vizuālā un fonētiskā viedokļa un ka tās ir līdzīgas no konceptuālā viedokļa. Tādēļ, ņemot vērā šā sprieduma 41. punktā minēto judikatūru, ir jāsecina, ka konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas.
– Par sajaukšanas iespēju
62 Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (iepriekš 18. punktā minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts, un Vispārējās tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
63 Kā norādīts šā sprieduma 39. punktā, ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču identiskums un analoģija netiek apšaubīta. Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 61. punkta, konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas.
64 Līdz ar to Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 37. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
65 Pirmā prasītāja tomēr uzskata, ka Apelāciju padome nav pārbaudījusi, vai pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja, īpaši analizējot apstrīdētās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Tāpat šķiet, ka pirmā prasītāja apgalvo, ka nav veikts pierādījuma par agrākās starptautiskās reģistrācijas izmantošanu vērtējums.
66 Šiem argumentiem nevar piekrist. Pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma 26.–38. punkta izriet, ka Apelāciju padome rūpīgi ir izvērtējusi konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas pastāvēšanu, un tas ir ļāvis pirmajai prasītājai apstrīdēt minēto lēmumu Vispārējā tiesā, iesniedzot iepriekš aplūkotos argumentus.
67 Otrkārt, kas attiecas uz argumentu par to, ka apstrīdētā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, ir jāatgādina, ka, lai arī tam ir nozīme attiecībā uz absolūtiem atteikuma pamatiem vai absolūtu spēkā neesamības pamatu, tomēr tam nav nozīmes saistībā ar relatīviem atteikuma pamatiem vai relatīvu spēkā neesamības pamatu, kāds tiek apskatīts izskatāmajā lietā saistībā ar sajaukšanas iespējas pastāvēšanu. Pat pieņemot, ka ar šo argumentu pirmā prasītāja ir vēlējusies apgalvot apstrīdētās preču zīmes reputāciju vai iegūto atšķirtspēju attiecībā uz sajaukšanas iespējas novērtējumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru apzīmējuma paaugstinātajai atšķirtspējai ir nozīme saistībā ar agrāko preču zīmi un tās nav saistībā ar vēlāko preču zīmi (pēc analoģijas skat. iepriekš 18. punktā minētos spriedumus lietā SABEL, 24. punkts; lietā Canon, 18. punkts, un lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 20. punkts).
68 Treškārt, kas attiecas uz vērtējumu par agrākās starptautiskās reģistrācijas izmantošanu pierādījumiem, ciktāl sajaukšanas iespējas pastāvēšana ir tikusi izvērtēta, ņemot vērā agrāko preču zīmi, vērtējumam pierādījuma par agrākās starptautiskās reģistrācijas izmantošanu vērtējumam, kā arī sajaukšanas iespējas vērtējumam attiecībā uz izskatāmajā lietā minēto apzīmējumu nav nozīmes (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā T‑342/02 Metro-Goldwyn-Mayer Lion/ITSB – Moser Grupo Media (“Moser Grupo Media”), Krājums, II‑3191. lpp., 48. punkts).
69 Ievērojot visu iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tādēļ ir jānoraida otrais pamats un līdz ar to arī prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
70 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā pirmajai prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
71 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 5. punkta trešo daļu atteikšanās no prasības gadījumā lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Līdz ar to otrais prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) uzdot svītrot otrā prasītāja Antonio Basile vārdu no prasītāju uzskaitījuma lietā T‑133/09;
2) prasību noraidīt;
3) I Marchi Italiani Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar atteikšanos no prasības;
4) Basile k‑gs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kanninen | Wahl | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 28. jūnijā.
[Paraksti]