Lieta T‑370/09
GDF Suez SA
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Vācijas un Francijas dabasgāzes tirgi – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Tirgus sadale – Pārkāpuma ilgums – Naudas sodi
Sprieduma kopsavilkums
1. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums
(EKL 81. panta 1. punkts)
2. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Vienošanās dalībnieku nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts elements – Šāda nodoma ņemšana vērā no Komisijas vai Tiesas puses – Pieļaujamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Nolīgums ar mērķi ierobežot konkurenci – Tiekšanās vienlaicīgi sasniegt leģitīmus mērķus – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Nolīgums ar mērķi ierobežot konkurenci – Noslēgšana neatkarīgi no uzņēmumu komerciālajām interesēm – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Juridiskā un ekonomiskā konteksta vērā ņemšana – Tirgus, kuru raksturo likumīgs vai faktisks monopols – Liberalizācijas perspektīvas – Novērtēšana
(EKL 81. panta 1. punkts)
6. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Uzņēmuma kvalificēšana par potenciālu konkurentu – Kritēriji – Būtisks elements – Uzņēmuma spēja ienākt attiecīgajā tirgū – Tirgus, kuru raksturo likumīgs vai faktisks monopols – Ietekme
(EKL 81. panta 1. punkts)
7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Pienākums izvērtēt visus ieinteresēto personu minētos faktiskos un tiesiskos apstākļus – Neesamība
(EKL 81., 82. un 235. pants)
8. Aizliegtas vienošanās – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana – Vērtējuma kritēriji – Nolīgumi vai prakse attiecībā uz tirgu, kuru raksturo jebkādas potenciālas konkurences neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
9. Aizliegtas vienošanās – Salikts pārkāpums, kam ir gan nolīguma, gan saskaņotu darbību iezīmes – Vienota atzīšana par “nolīgumu un/vai saskaņotām darbībām” – Pieļaujamība – Sekas attiecībā uz savācamajiem pierādījumu elementiem
(EKL 81. panta 1. punkts)
10. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādījums, ko sniedz zināms skaits norāžu un sakritību, kas liecina par turpinātas pret konkurenci vērstas darbības pastāvēšanu un ilgumu – Pierādījumu neesamība noteiktos periodos no kopējā laikposma – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
11. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Dokumentāri pierādījumi – Dokumenta pierādījuma spēka vērtējums – Kritēriji – Uzņēmuma iekšējie dokumenti
(EKL 81. panta 1. punkts)
12. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kas balstīts uz dokumentāriem pierādījumiem – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pagaidu pienākumi
(EKL 81. un 82. pants)
13. Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Piemērojamība
14. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Pret konkurenci vērsts mērķis vai sekas – Vērtējuma kritēriji – Apmaiņa ar informāciju oligopolā tirgū ar lielu koncentrāciju – Nepieļaujamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
15. Aizliegtas vienošanās – Dalība sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Apstāklis, kas ļauj secināt piedalīšanos vēlākā aizliegtās vienošanās īstenošanā – Uzņēmumu, kas apstrīd tās pret konkurenci vērsto raksturu, pierādīšanas pienākumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
16. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums naudas sodu uzlikšanai – Jēdziens “sankcijas” Regulas Nr. 1/2003 izpratnē – Finansiālas sankcijas – Ietveršana – Lēmums, ar ko konstatē pārkāpumu – Izslēgšana
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. un 25. pants)
17. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums naudas sodu uzlikšanai – Termiņa sākums – Vienots un turpināts pārkāpums – Pārkāpuma izpausmju neesamība noteiktos periodos no kopējā laikposma – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
18. Konkurence – Savienības noteikumi – Materiālā piemērošanas joma – Valsts tiesību aktos paredzēta rīcība – Izslēgšana – Valsts tirgus, kuru raksturo ar likumu noteikts monopols pretrunā Savienības tiesībām – Tiesību normu, ar kurām ir izslēgta jebkāda uz konkurenci vērsta rīcība, neesamība – Konstatējums par konkurences tiesību normu pārkāpumu, ko ir izdarījis valsts kontrolēts uzņēmums – Pieļaujamība
(EKL 81. un 82. pants)
19. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Aizliegtas vienošanās, kuru iedarbība turpinās pēc to formālas beigšanas – EKL 81. panta piemērošana
(EKL 81. panta 1. punkts)
20. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Uzņēmums, kas piedalījies pret konkurenci vērstajā nolīgumā – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības – Sūdzības par uzņēmuma veikto konkurenci – Apstākļi, kuri neļauj kategoriski izslēgt uzņēmuma dalību nolīgumā
(EKL 81. panta 1. punkts)
21. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa saistībā ar aizliegtu vienošanos – Saimnieciskās darbības subjekts, kas ņem vērā cita saimnieciskās darbības subjekta sūdzības par tā paša veikto konkurenci – Ietveršana
(EKL 81. panta 1. punkts)
22. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Saistībā ar aizliegtu vienošanos vai ar mērķi īstenot tās sagatavošanu veikta informācijas apmaiņa – Informācijas, ar kuru ir notikusi apmaiņa, ņemšana vērā – Prezumpcija
(EKL 81. panta 1. punkts)
23. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Vienots un turpināts pārkāpums divos valsts tirgos – Atšķirīgs pārkāpuma ilgums katrā no šiem tirgiem – Pierādīšanas pienākuma apjoms
(EKL 81. un 82. pants)
24. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse – Orientējošs raksturs
(EKL 81. panta 1. punkts un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
25. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Komisijai rezervētā rīcības brīvība – Naudas soda vispārējā līmeņa paaugstināšana – Pieļaujamība – Sodu atpakaļejoša spēka aizlieguma principa pārkāpums – Neesamība
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
26. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Samērīguma principa ievērošana – Sankciju pret saimnieciskās darbības subjektu neesamība – Apstāklis, kurš pats par sevi nevar izslēgt, ka tiek uzlikts naudas sods šāda paša veida pārkāpuma izdarītājam
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
27. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Vērtējuma elementi – Sevišķi smagi pārkāpumi – Tirgus sadale
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 19., 21. un 23. punkts)
28. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā noteikšanas metode – Naudas soda pamatsummas aprēķināšana – Uzņēmuma pārdošanas apjoma procentu daļas vērtības noteikšana – Kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 22. un 25. punkts)
29. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības – Neliela dalība – Nosacījumi – Pierādīšanas pienākuma apjoms
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkta trešā daļa)
30. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pret konkurenci vērsta rīcība, kuru atļauj vai veicina valsts iestādes – Valsts tirgus, kuru raksturo ar likumu noteikts monopols un kurš atrodas liberalizācijas stadijā – Vērtējuma kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkta piektā daļa)
31. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Iedarbība
(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 62. un 63. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 64. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 65. un 74. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 70. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 77.–80. punktu)
6. EKL 81. panta 1. punkts ir piemērojams tikai konkurencei atvērtām nozarēm, ņemot vērā šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus saistībā ar tirdzniecības dalībvalstu starpā ietekmēšanu un konkurences iespaidošanu. Konkurences apstākļu pārbaude balstās ne tikai uz pastāvošo konkurenci, kas pastāv starp jau attiecīgajā tirgū esošajiem uzņēmumiem, bet arī uz potenciālo konkurenci. Šajā ziņā, lai gan uzņēmuma nodomam ienākt tirgū var būt nozīme, lai noteiktu, vai to var uzskatīt par potenciālu konkurentu šajā tirgū, tomēr būtiskais faktors, ar kuru ir jāpamato šī kvalifikācija, ir tas, vai tam ir spēja ienākt šajā tirgū.
Attiecībā uz valsts tirgu, kuru raksturo faktisku teritoriālu monopolu pastāvēšana, nav nozīmes apstāklim, ka šajā tirgū nepastāv ar likumu noteikts monopols. Lai noteiktu, vai kādā tirgū pastāv potenciāla konkurence, Komisijai ir jāpārbauda, vai pastāv faktiskas un konkrētas iespējas, ka attiecīgie uzņēmumi konkurēs savā starpā vai ka attiecīgajā tirgū var parādīties jaunienācējs, kas konkurēs ar uzņēmumiem, kuri jau veic uzņēmējdarbību šajā tirgū. Šī Komisijas pārbaude ir jāveic, objektīvi pamatojoties uz šīm iespējām, tādējādi nav nozīmes apstāklim, ka šīs iespējas ir izslēgtas tādēļ, ka pastāv monopols, kurš ir tiešā veidā ieviests ar valsts tiesisko regulējumu, vai netieši faktiskās situācijas dēļ, kas rodas, piemērojot šo tiesisko regulējumu.
Turklāt tīri teorētiska iespēja, ka sabiedrība ienāks tirgū, nav pietiekama, lai pierādītu šādas konkurences pastāvēšanu.
(sal. ar 81., 82., 84., 95., 98. un 99. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 117. un 195. punktu)
8. EKL 81. panta 1. punkts attiecas tikai uz nolīgumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību parasti izriet no vairāku apstākļu apvienojuma, no kuriem katrs atsevišķi var arī nebūt noteicošais. Lai pārbaudītu, vai aizliegta vienošanās ievērojami ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, tas ir jāpārbauda tās ekonomiskajā un tiesiskajā kontekstā. Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai aizliegtās vienošanās ietekme uz tirdzniecību ir nelabvēlīga, neitrāla vai labvēlīga. Konkurences ierobežojums var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja tas var izjaukt tirdzniecības plūsmu parasto virzību, kas tām citādi būtu.
Turklāt ar aizliegtas vienošanās spēju ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, proti, tās iespējamo ietekmi, pietiek, lai tā ietilptu EKL 81. panta piemērošanas jomā, un nav vajadzīgs pierādīt tās faktisko ietekmi uz tirdzniecību. Tomēr iespējamajai aizliegtas vienošanās ietekmei uz starpvalstu tirdzniecību ir jābūt būtiskai vai, citiem vārdiem sakot, tā nedrīkst būt nebūtiska.
Proti, tās būtības dēļ aizliegtas vienošanās, kas attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, sekas izpaužas kā tirgus sadalīšanas valsts mērogā pastiprināšana, šādi kavējot EKL vēlamo ekonomisko savstarpējo mijiedarbību.
Attiecībā uz valsts tirgiem, kurus raksturo ar likumu noteikts vai faktisks monopols, ja Komisija nav pierādījusi potenciālas konkurences pastāvēšanu šādos tirgos, tad nevar uzskatīt, ka nolīgumi vai prakse attiecībā uz šiem tirgiem var būtiski ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
(sal. ar 122.–126. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 133. un 135. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 136.–138., 141., 151., 155., 156., 220., 221., 223. un 228. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 161., 172., 224.–226. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 178. un 264. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 202. un 203. punktu)
14. Saskaņota darbība nozīmē koordinācijas veidu uzņēmumu starpā, kas, nesasniedzot stadiju, kad to starpā tiek noslēgts nolīgums vārda tiešā nozīmē, apzināti aizstāj praktisko sadarbību starp tiem, apdraudot konkurenci. Koordinācijas un sadarbības kritēriji, kuri veido saskaņotu darbību, ir saprotami, ņemot vērā Līguma konkurences noteikumu iekšējos jēdzienus, saskaņā ar kuriem katram tirgus dalībniekam ir jānosaka neatkarīga politika, kuru tas realizē kopējā tirgū.
Lai gan šī patstāvības prasība neizslēdz saimnieciskās darbības subjektu tiesības saprātīgi piemēroties konstatētai vai sagaidāmai to konkurentu rīcībai, tomēr tā strikti iestājas pret jebkādu tiešu vai netiešu kontaktu nodibināšanu starp saimnieciskās darbības subjektiem, lai to rezultātā vai nu ietekmētu faktiska vai potenciāla konkurenta rīcību tirgū, vai nu to informētu par savu paša īstenošanai paredzēto vai ieplānoto rīcību tirgū, ja šo kontaktu mērķis vai sekas ir konkurences nosacījumu rašanās, kas, ņemot vērā sniegto preču vai pakalpojumu raksturu, uzņēmumu lielumu un skaitu un minētā tirgus apmēru, neatbilst normāliem attiecīgā tirgus nosacījumiem.
Oligopolā tirgū, kas ir spēcīgi koncentrēts, informācijas apmaiņa tirgū pēc sava rakstura ļauj uzņēmumiem noskaidrot to konkurentu pozīciju tirgū un komerciālo stratēģiju un tādējādi ievērojami mainīt konkurenci, kas pastāv starp tirgus dalībniekiem. Apmaiņa ar informāciju obligāti nenozīmē detalizētu informāciju. Saistībā ar oligopolu tirgu apmaiņa ar informāciju, pat ja tā ir vispārīga rakstura, kas it īpaši attiecas uz uzņēmuma komerciālo stratēģiju, var būt vērsta pret konkurenci. Turklāt, ciktāl uzņēmums, kas piedalās darbību saskaņošanā, turpina darboties attiecīgajā tirgū, cēloņsakarības starp saskaņošanu un šī uzņēmuma rīcību tirgū prezumpcija ir piemērojama pat tad, ja darbību saskaņošanā pamatojas tikai uz vienu attiecīgo uzņēmumu sanāksmi.
Tātad šādā situācijā apstāklis, saskaņā ar kuru attiecīgie uzņēmumi nav apmainījušies ar informāciju par izmaksām, cenām, peļņu, pārdotajiem apjomiem vai klientiem, nav atbilstošs, jo oligopolā tirgū ar lielu koncentrāciju pietiek ar to vien, ka ir notikusi apmaiņa ar informāciju.
(sal. ar 211.–213., 247. un 249. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 215. punktu)
16. Saistībā ar procesu konkurences jomā lēmums, ar kuru konstatē pārkāpumu, nav sankcija Regulas Nr. 1/2003 25. panta izpratnē un tātad uz to neattiecas šajā normā paredzētais noilgums. Regulas Nr. 1/2003 VI nodaļa par noilgumu attiecas tikai uz naudas sodiem vai kavējuma naudām, un neviena no šīs regulas normām neļauj uzskatīt, ka Komisijas lēmumi, kuri ir minēti tās 7. pantā, ar kuriem tā konstatē EKL 81. vai 82. panta normu pārkāpumu, attiecas uz iepriekš minētajā nodaļā minētajam sankcijām. Tādējādi noilgums saistībā ar pilnvarām uzlikt naudas sodus un kavējuma naudas nenozīmē netieši norādīto pilnvaru konstatēt pārkāpumu noilgumu.
(sal. ar 272. punktu)
17. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 275. punktu)
18. EKL 81. un 82. pants attiecas tikai uz pret konkurenci vērstām darbībām, kuras uzņēmumi veic pēc savas iniciatīvas. Ja kāda uzņēmuma konkurenci ierobežojošu darbību paredz valsts tiesību normas vai tās rada tiesisku pamatu, kas izslēdz jebkādu iespēju šiem uzņēmumiem darboties konkurences apstākļos, tad šādā gadījumā EKL 81. un 82. pants nav piemērojams. Šādā situācijā uzņēmuma autonomā rīcībā, kā to netieši nosaka arī šie noteikumi, nav konkurences ierobežojuma. Savukārt EKL 81. un 82. pants var tikt piemērots, ja tiek konstatēts, ka valsts tiesību aktos ir paredzēta konkurences iespēja, kas var tikt novērsta, ierobežota vai izkropļota ar uzņēmumu patstāvīgo rīcību.
Tādējādi attiecībā uz valsts tirgu, kuru raksturo ar likumu noteikta monopola pastāvēšana, Komisija var konstatēt EKL 81. panta pārkāpumu, ja attiecīgā dalībvalsts nav tiesību normās noteiktajā termiņā transponējusi direktīvu, ar kuru ir paredzēts izveidot tirgu, kurā darbotos konkurence, un ja valsts tiesisko regulējumu, pat ja formāli tas vēl bija spēkā, praksē vairs nevarēja uzskatīt, ka ar to attiecīgajiem uzņēmumiem tiek noteikta pret konkurenci vērsta rīcība vai arī ka ar to ir noteikts tiesiskais ietvars, kas pats par sevi izslēdz jebkādu attiecīgo uzņēmumu konkurējošu rīcību.
Valsts iestādēm bija pienākums, sākot no direktīvas, kuras mērķis bija radīt gāzes tirgu, kurā darbotos konkurence, transponēšanas termiņa beigām, nepiemērot jebkuru ar to pretrunā esošu tiesību normu. Tās tostarp nebija tiesīgas piemērot šādas tiesību normas uzņēmuma, kas vēlējās ienākt valsts tirgū, konkurentiem. Savienības tiesību pārākums paredz, ka jebkura valsts tiesību norma, kas ir pretrunā ar Kopienu tiesību normu, nav jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai tā ir tikusi pieņemta pirms vai pēc šīs Kopienu tiesību normas. Turklāt pie tādām organizācijām, attiecībā pret kurām var atsaukties uz direktīvas noteikumiem, kuriem var būt tieša iedarbība, pieder organizācija, kurai neatkarīgi no tās juridiskās formas ar publiskās iestādes aktu ir uzdots – minētajai iestādei īstenojot kontroli – sniegt pakalpojumus sabiedrības interesēs un kurai šajā ziņā ir plašākas pilnvaras salīdzinājumā ar tiesību normām, kas ir piemērojamas attiecībās starp privātpersonām.
(sal. ar 312.–314., 317. un 323. punktu)
19. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 326. punktu)
20. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 354. un 355. punktu)
21. Konkurences jomā, ja saimnieciskās darbības subjekts ņem vērā tam adresētās cita subjekta sūdzības par konkurenci, ko šim pēdējam rada pirmā subjekta apgrozībā laistie produkti, ieinteresēto personu uzvedība ir kvalificējama kā saskaņotas darbības.
(sal. ar 357. punktu)
22. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 363. punktu)
23. Ja Komisijas lēmumā, ar kuru uzliek naudas sodu uzņēmumam par konkurences tiesību normu pārkāpumu, tiek nodalīti atšķirīgi pārkāpuma ilgumi vienas valsts tirgū un tās kaimiņvalsts tirgū, tad Komisijai ir pietiekami juridiski jāpierāda pārkāpuma pastāvēšana šajos divos tirgos un abos apgalvotajos laikposmos. Pierādīšanas pienākums par pārkāpuma pastāvēšanu un tātad arī tā ilgumu ir Komisijai.
Šos apsvērumus neatspēko apstāklis, ka pārkāpums ir kvalificējams kā vienots un turpināts pārkāpums. Šis apstāklis attiecībā uz konstatētā pārkāpuma veidu neietekmē faktu, ka, tiklīdz Komisija apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā ir apzināti minējusi atšķirīgu pārkāpuma ilgumu katrā attiecīgajā tirgū, tai bija pienākums juridiski pietiekami pierādīt šādi noteiktos ilgumus.
(sal. ar 374. un 375. punktu)
24. Komisijas agrākā lēmumpieņemšanas prakse pati par sevi nav uzskatāma par juridisku ietvaru attiecībā uz naudas sodiem konkurences jomā, jo šāds ietvars ir noteikts tikai Regulā Nr. 1/2003 un Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi lēmumiem, kas attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējošs raksturs, nosakot, vai ir diskriminācija, ņemot vērā, ka ir maz ticams, ka lietas faktiskie apstākļi, piemēram, attiecīgie tirgi, preces, uzņēmumi un laikposmi, būs līdzīgi.
Tomēr vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir pret to, ka līdzīgas situācijas tiek aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas tiek aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatojama, Komisijai ir saistošs, kad tā uzliek naudas sodu uzņēmumam par konkurences tiesību normu pārkāpumu, kā arī tas ir saistošs visām iestādēm attiecībā uz visām to darbībām.
Vienlaikus ir taisnība, ka Komisijas iepriekšējiem lēmumiem naudas sodu jomā ir nozīme saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka šo lietu, par kurām ir pieņemti citi lēmumi, apstākļi, piemēram, tirgi, produkti, valstis, uzņēmumi un attiecīgie laikposmi, ir salīdzināmi ar izskatāmās lietas apstākļiem.
(sal. ar 385.–387. punktu)
25. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 397. punktu)
26. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 398. punktu)
27. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 414.–416., 420. un 421. punktu)
28. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 427., 428., 430. un 431. punktu)
29. No Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 29. punkta izriet, ka procesā par konkurences tiesību normu pārkāpumu naudas soda pamatsummu var samazināt tostarp tad, ja pret konkurenci vērsto rīcību ir atļāvušas vai veicinājušas valsts iestādes vai tiesiskais regulējums vai ja attiecīgais uzņēmums sniedz pierādījumus, ka tā dalība pārkāpuma izdarīšanā ir ārkārtīgi neliela, un tādējādi pierāda, ka laikposmā, kad tas bija vienošanās, kuras dēļ notika pārkāpums, dalībnieks, tas faktiski šo vienošanos neīstenoja, bet veica konkurējošas darbības tirgū.
Lai varētu piemērot atbildību mīkstinošu apstākli saistībā ar nelielu dalību attiecīgajā pārkāpumā, prasītajai ir jāpierāda, ka laikposmā, kurā prasītāja bija aizliegtās vienošanās dalībniece, tā faktiski atturējās no tās piemērošanas, rīkojoties tirgū, ievērojot konkurenci, vai vismaz tas, ka tā skaidri un būtiski pārkāpa pienākumus, kas attiecās uz aizliegtas vienošanās īstenošanu, tādā mērā, ka izjauca tās darbību. Citiem vārdiem sakot, tai ir jāpierāda, ka tā nav piemērojusi strīdīgos nolīgumus, šajā ziņā attiecīgajā tirgū rīkojoties tā, lai kavētu konstatētā pārkāpuma pret konkurenci vērstās sekas.
Šajā ziņā uzņēmums, kas, lai gan bija vienošanās ar saviem konkurentiem, tirgū īsteno lielākā vai mazākā mērā neatkarīgu politiku, var vienkārši censties izmantot aizliegto vienošanos savā labā. Šādos apstākļos fakts, ka prasītāja mēģināja apiet attiecīgo ierobežojumu, neļauj pierādīt, ka tās rīcība tirgū varēja kavēt konstatētā pārkāpuma pret konkurenci vērstās sekas.
(sal. ar 436., 439. un 441. punktu)
30. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 447.–451. punktu)
31. Neierobežotā kompetence, kas saskaņā ar EKL 229. pantu Vispārējai tiesai piešķirta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu, paredz tai tiesības ne tikai pārbaudīt noteiktā soda likumību – kas ļautu vai nu tikai noraidīt prasību atcelt tiesību aktu, vai atcelt apstrīdēto aktu –, bet arī ar savu vērtējumu aizstāt Komisijas vērtējumu un līdz ar to grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, un tostarp grozīt uzlikto naudas sodu, ja jautājums par tā apmēru ir nodots Vispārējās tiesas vērtējumam.
Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka Vispārējai tiesai nav saistoši ne Komisijas aprēķini, ne arī tās pamatnostādnes, ja Vispārējā tiesa lemj tās neierobežotās kompetences ietvaros, taču tai ir jāveic savs vērtējums, ņemot vērā visus lietas apstākļus.
(sal. ar 461. un 462. punktu)