Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 28. augustā iesniegusi Tribunale civile di Padova (Itālija) – AR/Ministero dell’Istruzione e del Merito

(Lieta C-543/23, Gnattai ¹ )

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale civile di Padova

Pamatlietas puses

Prasītājs: AR

Atbildētāja: Ministero dell’Istruzione e del Merito

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK ¹ pievienotā 1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts un spēkā esošo [Savienības] tiesību vispārējais diskriminācijas aizlieguma princips nodarbinātības nosacījumu jomā, skatot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Decreto legislativo n. 297/94 [Likumdošanas dekrēta Nr. 297/94] 485. pants, kurā tam Suprema Corte di Cassazione [Augstākās kasācijas tiesas] (skat. Cass. S.L. [Kasācijas tiesas Darba lietu palātas] 2019. gada spriedumus Nr. 32386/2019, Nr. 33134/2019 un Nr. 33137) piešķirtajā nozīmē ir paredzēts, ka Legge n. 62/2000 [Likumā Nr. 62/2000] minētajās akreditētajās skolās uz noteiktu laiku nodarbinātie darbinieki karjeras atjaunošanai tiek vērtēti mazāk labvēlīgi nekā Ministero dell’Istruzione e del Merito [Izglītības un nopelnu ministrijas] uz nenoteiktu laiku nodarbinātie darbinieki tikai tāpēc, ka viņi nav izturējuši publisku konkursu vai ir veikuši pedagoģisko darbību juridiski atzītā akreditētā skolā, lai gan akreditētās skolās uz noteiktu laiku nodarbinātie skolotāji atrodas situācijā, kas ir salīdzināma ar valsts skolās uz nenoteiktu laiku nodarbināto skolotāju situāciju attiecībā uz darba veidu un apmācības un nodarbinātības apstākļiem, jo viņi veic tādus pašus darba pienākumus un ar tādām pašām disciplinārajām, pedagoģiskajām, metodoloģiski–didaktiskajām, organizatoriski–sociālajām un pētnieciskajām prasmēm, kuras iegūtas, uzkrājot didaktisko pieredzi, kas tajos pašos valsts tiesību aktos tiek atzīta kā identiska pieņemšanai darbā uz nenoteiktu laiku, izmantojot pastāvīgos piemērotības sarakstus, kas tagad ir pakļauti izsmelšanai (skat. Decreto–legge n. 255/2001 [Dekrētlikuma Nr. 255/2001] 2. panta 2. punktu)?

Vai, piemērojot Direktīvu 1999/70, spēkā esošo [Savienības] tiesību vispārējie vienlīdzības, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi attiecībā uz nodarbinātību, kas nostiprināti arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā, ECPAK 14. pantā (saistībā ar Hartas 52. pantu), 1961. gada 18. jūnijā apstiprinātajā Eiropas Sociālajā hartā, LESD 157. pantā un Direktīvās 2000/43/EK ¹ un 2000/78/EK ² , ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesību normu kā Likumdošanas dekrēta Nr. 297/94 485. pants, saskaņā ar kuru, lai noteiktu atalgojumu karjeras atjaunošanai, tiek ņemts vērā tikai darba stāžs tās pašas ministrijas pakļautībā vai arī licencēto skolu, pielīdzināto skolu, subsidēto skolu vai papildskolu, tautas skolu un meiteņu izglītības iestāžu pakļautībā, izturoties mazāk labvēlīgi un diskriminējot karjeras atjaunošanā (ko veic pēc pieņemšanas darbā Izglītības un nopelnu ministrijā ar pastāvīgu līgumu) akreditētajās skolās uz noteiktu laiku nodarbinātos skolotājus, kuriem netiek atzīta papildu atlīdzība saistībā ar darba stāžu, kas turpretim tiek izmaksāta valsts skolu, pašvaldību skolu, licencēto skolu, pielīdzināto skolu, subsidēto skolu vai papildskolu, tautas skolu un meiteņu izglītības iestāžu uz noteiktu laiku nodarbinātajiem skolotājiem, kuri atrodas salīdzināmā situācijā ar akreditēto skolu skolotājiem attiecībā uz darba veidu, funkcijām, pakalpojumiem un profesionālajiem pienākumiem, kā arī ar akreditēto skolu skolotājiem, kas minēti Likumā Nr. 62/2000, attiecībā uz apmācības un nodarbinātības nosacījumiem, jo viņi veic tādus pašus uzdevumus un, uzkrājot pedagoģisko pieredzi, iegūst tādas pašas disciplinārās, pedagoģiskās, metodiski–didaktiskās, organizatoriski–sociālās un pētniecības prasmes kā akreditēto skolu skolotāji?

Vai Direktīvai 1999/70 pievienotā 1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktā minētais jēdziens “salīdzināms pastāvīgs darba ņēmējs” un pašreiz spēkā esošo [Savienības] tiesību vispārējie vienlīdzības, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi nodarbinātības jomā, kas nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar darba stāža piemaksu atzīšanu akreditētajās skolās uz noteiktu laiku nodarbināto darbinieku darba pieredze ir jāpielīdzina pakalpojumiem, ko sniedz valsts skolās, licencētajās skolās, pielīdzinātajās skolās, tautas skolās, subsidētajās skolās vai papildskolās, kā arī meiteņu izglītības iestādēs, jo šie skolotāji veic tādus pašus uzdevumus, viņiem ir tādi paši profesionālie pienākumi un tādas pašas disciplinārās, pedagoģiskās, metodiski–didaktiskās, organizatoriski–sociālās un pētniecības prasmes?

Vai gadījumā, ja tiek konstatēta Likumdošanas dekrēta Nr. 297/94 485. panta nesaderība ar [Savienības] tiesību aktiem, Eiropas Savienības Pamattiesību harta uzliek valsts tiesai pienākumu nepiemērot pretrunā esošo valsts tiesību avotu?

____________

¹     Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.

¹     Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

¹     Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV 2000, L 180, 22. lpp.).

¹     Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).