Vispārējās tiesas 2019. gada 27. jūnija spriedums – Ungārija/Komisija
(Lieta T-20/17) 1
(Valsts atbalsts – Ungārijas apgrozījuma nodoklis par reklāmas izplatīšanu – Nodokļa likmju progresivitāte – 50 % no pārnestajiem zaudējumiem atskaitīšana no nodokļa bāzes sabiedrībām, kas par 2013. gadu nebija reģistrējušas peļņu – Lēmums, ar kuru atbalsta pasākumi atzīti par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu un uzdots tos atgūt – Jēdziens “valsts atbalsts” – Selektivitātes kritērijs)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: M.-Z. Fehér, G. Koós E.-Zs. Tóth)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Bottka un P.-J. Loewenthal)
Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, M. Rzotkiewicz, A. Kramarczyk – Szaładzińska)
Priekšmets
Prasība, kura pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/329 (2016. gada 4. novembris) par valsts atbalstu SA.39235 (2015/C) (ex 2015/NN), ko Ungārija īstenojusi attiecībā uz reklāmas apgrozījuma aplikšanu ar nodokli (OV 2017, L 49, 36. lpp.)
Rezolutīvā daļa
Atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/329 (2016. gada 4. novembris) par pasākumu SA.39235 (2015/C) (ex 2015/NN), ko Ungārija īstenojusi attiecībā uz reklāmas apgrozījuma aplikšanu ar nodokli.
Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Ungārijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma procedūru.
Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
____________
1 OV C 78, 13.3.2017.