Lieta T‑20/17
Ungārija
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2019. gada 27. jūnija spriedums
Valsts atbalsts – Ungārijas apgrozījuma nodoklis par reklāmu – Nodokļa likmju progresivitāte – 50 % no pārnestajiem zaudējumiem atskaitīšana no nodokļa bāzes sabiedrībām, kas par 2013. gadu nebija reģistrējušas peļņu – Lēmums, ar kuru pasākumi ir atzīti par atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un ir uzdots tos atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Selektivitātes kritērijs
1. Valsts atbalsts – Jēdziens – Labvēlīga nodokļu režīma piešķiršana atsevišķiem uzņēmumiem, kuru veic valsts iestādes – Iekļaušana
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 71.–73. punktu)
2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Pasākums, ar ko piešķir nodokļu priekšrocību – Atsauces punkts, lai noteiktu priekšrocības esamību – Materiāltiesiskā norobežošana – Kritēriji – Kopējā jeb “normālā” nodokļu režīma identificēšana – Diferenciācija starp subjektiem, kuri atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, kas nav attaisnota ar kopējā jeb “normālā” nodokļu režīma būtību un uzbūvi – Nodokļu režīma būtība un uzbūve – Jēdziens
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 74.–77. punktu)
3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Atsauces punkts, lai noteiktu priekšrocības esamību – Nozares nodoklis, ko piemēro reklāmas izplatītāju apgrozījumam – Kopējā jeb “normālā” nodokļu režīma identificēšana – Progresīvā nodokļa struktūra – Iekļaušana – Komisijas veikta nepilnīga vai hipotētiska atsauces nodokļu režīma noteikšana – Nepieļaujamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 78.–83. punktu)
4. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Nozares nodoklis, ko piemēro reklāmas izplatītāju apgrozījumam – Nodokļa būtība – Attiecīgās valsts norādītais mērķis nozares nodokļa ieviešanai atbilstoši pārdalīšanas loģikai – Mērķis, kas ir saskanīgs ar progresīvā nodokļa struktūru – Pieļaujamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 84.–90. punktu)
5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Progresīvs nozares nodoklis, ko piemēro reklāmas izplatītāju apgrozījumam – Nodokļa uzbūve – Progresīvā nodokļa struktūras princips – Nediskriminējoša diferencēšana, kas attaisnota ar nodokļa pārdalīšanas mērķi – Selektivitātes neesamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 91.–105. punktu)
6. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Progresīvs nozares nodoklis, ko piemēro reklāmas izplatītāju apgrozījumam – Nodokļa uzbūve – Konkrēti apstiprinātas progresīvā nodokļa struktūras pārbaude – Saderība ar nodokļa pārdalīšanas mērķa būtību – Diskriminācijas neesamība pret nodokļa maksātājiem, kuri atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā – Selektivitātes neesamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 107.–111. punktu)
7. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Nozares nodoklis, ko piemēro reklāmas izplatītāju apgrozījumam – Zaudējumu atskaitīšanas mehānisms, atbilstoši kuram tiek samazināta nodokļa bāze, lai varētu veikt pirmo aplikšanu ar nodokli – Pieļaujamība – Nosacījumi – Saderība ar nodokļa pārdalīšanas mērķi – Nediskriminācija
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 117.–124. punktu)
Rezumējums
Ar spriedumu Ungārija/Komisija (T‑20/17), kas pasludināts 2019. gada 27. jūnijā, Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru Ungārijā ieviestais progresīvais apgrozījuma nodoklis, ar ko apliek reklāmas izplatīšanu, tika kvalificēts par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu (1).
2014. gada 15. augustā Ungārijā stājās spēkā likums par reklāmas nodokli, ar kuru tika ieviesta progresīva nodokļa likme, ko piemēro attiecīgajām ieņēmumu no reklāmas izplatīšanas daļām. Nodoklis ir jāmaksā par reklāmas izplatītāju, kas darbojas Ungārijā (žurnāli, audiovizuālie mediji, sludinājumu izplatītāji), neto apgrozījumu, un šim nodoklim ir sešu pakāpju progresīva likmju skala atkarībā no apgrozījuma, kam papildus paredzēta iespēja nodokļa maksātājiem, kuru peļņa pirms nodokļu maksāšanas par 2013. gadu bija nulle vai negatīva, no savas nodokļa bāzes atskaitīt 50 % no pārnestajiem iepriekšējo gadu zaudējumiem. Uzskatīdama, ka gan šā nodokļa progresīvais raksturs, gan nodokļa bāzes samazināšana zaudējumu atskaitīšanas iespējas dēļ veido valsts atbalsta elementus, Komisija 2015. gada 12. martā (2) nosūtīja Ungārijai savu lēmumu uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru par šiem pasākumiem, kā arī izdeva rīkojumu tos nekavējoties apturēt (3). 2016. gada 4. novembra lēmumā tā tostarp uzskatīja, ka gan progresīvās nodokļa struktūras dēļ, gan tajā iekļautās iespējas atskaitīt zaudējumus dēļ šis pasākums ir ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts, un lika nekavējoties un efektīvi atgūt saņēmējiem pārskaitīto atbalstu.
Vēlreiz, pēc 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Polija/Komisija (4), aicināta noteikt, vai apgrozījuma nodoklis ar progresīvu nodokļa struktūru šā iemesla dēļ ir selektīvs pasākums, kas veido valsts atbalstu, Vispārējā tiesa nosprieda, ka šajā gadījumā Komisija ir pieļāvusi vairākas kļūdas.
Tādējādi tā vispirms jau konstatēja, ka Komisija, lai noteiktu, vai šim nodoklim ir selektīvs raksturs, nevarēja apstiprināt nepilnīgu vai hipotētisku atsauces nodokļu sistēmu. Patiešām, Komisija kā “normālu” identificēja sistēmu, kas ietver nodokļa struktūru ar vienotu likmi neatkarīgi no tās apmēra, lai gan tai bija jāapstiprina likumā noteiktās “normālās” nodokļa sistēmas, proti, reklāmas nodokļa faktiskās īpašības ar tā struktūru, kas ietver vienotu likmju skalu un tās daļas. Tomēr, norādot, ka Komisijas secinājums var tikt pamatots ar citiem iemesliem, kas pierāda selektīvas priekšrocības pastāvēšanu uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu, Vispārējā tiesa arī izvērtēja, vai iestādei ir izdevies pierādīt, ka šā nodokļa uzbūve, proti, nodokļa struktūra, neatbilst tās būtībai, tas ir, mērķiem.
Šajā ziņā tā vispirms konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, arī secinot, ka nodokļa mērķis ir tikai papildināt budžetu, bet Ungārijas iestādes norādīja, ka apgrozījuma nodoklis reklāmas izplatītājiem ir ticis ieviests atbilstoši pārdalīšanas loģikai. Tad tā konstatēja, ka Komisijai nav izdevies pierādīt, ka nodokļa progresīvā struktūra principā ir pretrunā nodokļa mērķim. Tā it īpaši norāda, ka selektivitāte nepastāv, ja šī atšķirība nodokļu piemērošanā izriet no “normālās” sistēmas piemērošanas bez atkāpēm, ja salīdzināmas situācijas tiek vērtētas salīdzināmi un ja tās atbilst attiecīgā nodokļa mērķim. Visbeidzot tā konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka konkrēti apstiprinātā nodokļa progresīvā struktūra tikusi noteikta, lielā mērā atņemot attiecīgā nodokļa mērķim tā būtību.
Tāpat Vispārējā tiesa nosprieda, ka Komisija nav pierādījusi, ka nodokļa bāzes samazināšana zaudējumu atskaitīšanas iespējas dēļ ietver diskriminējošu elementu, kurš būtu pretrunā šā nodokļa mērķim un radītu selektīvu priekšrocību, kas raksturīga valsts atbalstam. Šajā ziņā tā tostarp norāda, ka šī nodokļa bāzes samazināšana tika noteikta, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuri nav atkarīgi no attiecīgo uzņēmumu izvēles.