Lieta T‑58/09

Schemaventotto SpA

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Koncentrācija – Koncentrācijas projekta izbeigšana – Lēmums izbeigt procedūru, kas sākta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punktu – Nepārsūdzams akts – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Konkurence – Koncentrācija – Regula Nr. 139/2004 – Kontroles procedūra – Regulas 21. panta 4. punkta trešajā daļā minētās sabiedriskās intereses – Komisijas kompetence pieņemt lēmumu par valsts pasākumu aizsargāto sabiedrisko interešu atzīšanu – Robežas

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 8. pants un 21. panta 4. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Komisijas lēmums pēc koncentrācijas projekta izbeigšanas neturpināt procedūru, kas sākta saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 21. panta 4. punktu – Procedūra ar procesa saistībā ar pienākumu neizpildi raksturu – Izslēgšana

(EKL 86. panta 3. punkts, 226. un 230. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 un 21. panta 4. punkts)

1.      Ja dalībvalsts paziņo par sabiedrības interesēm, kuru aizsardzību tā vēlas nodrošināt, bet kas nav ņemtas vērā Regulā Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, Komisija sāk šīs regulas 21. panta 4. punkta trešajā daļā paredzēto pārbaudes procedūru. Tai ir jāizvērtē šo interešu atbilstība vispārējiem principiem un citām Kopienu tiesību normām pirms sava lēmuma paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij 25 darba dienu laikā pēc minētās paziņošanas, pēc iespējas novēršot iespēju, ka tās lēmums tiek pieņemts tikai pēc tam, kad valsts pasākumi jau ir galīgi izjaukuši paredzēto koncentrāciju. Šādā gadījumā, lai nodrošinātu sava saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 8. pantu pieņemtā lēmuma efektivitāti, Komisijai tātad ir pienākums saistībā ar attiecīgo dalībvalsti pieņemt lēmumu, kurā vai nu atzītas attiecīgās intereses, ņemot vērā to atbilstību vispārējiem principiem un citām Kopienu tiesību normām, vai arī nav atzītas šīs intereses, ņemot vērā to neatbilstību šiem principiem un tiesību normām.

Ņemot vērā, ka procedūra atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 21. panta 4. punktam attiecas uz šajā regulā paredzēto konkrēto koncentrāciju kontroli, Komisijas kompetence pieņemt lēmumu tomēr ir atkarīga no vienošanās par koncentrāciju noslēgšanas. Šajā ziņā tāpat kā pirms vienošanās par koncentrāciju noslēgšanas Komisijas kompetencē neietilpst lēmumu pieņemšana saskaņā ar Regulu Nr. 139/2004, tai arī zūd šī kompetence, tiklīdz šī vienošanās tiek izbeigta, pat ja attiecīgie uzņēmumi turpina sarunas, lai noslēgtu vienošanos “citā formā”.

Līdz ar to koncentrācijas projekta izbeigšanas gadījumā Komisijas kompetencē vairs neietilpst atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 21. panta 4. punktam uzsāktās procedūras izbeigšana, pieņemot lēmumu par to sabiedrības interešu atzīšanu, ko aizsargā ar attiecīgajiem valsts pasākumiem.

(sal. ar 112. un 115.–117. punktu)

2.      Vēstule, ar kuru Komisija informē dalībvalsti par savu lēmumu neturpināt atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 21. panta 4. punktam uzsākto procedūru, nerada juridiski saistošu iedarbību, kas varētu ietekmēt prasītāja uzņēmuma, kurš piedalījās izbeigtajā koncentrācijas projektā, intereses, būtiski grozot tās tiesisko stāvokli. Līdz ar to šāds lēmums nevar būt apstrīdams tiesību akts.

Konkrētāk, turpinot procedūru, kas uzsākta atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 21. panta 4. punktam, pēc attiecīgās koncentrācijas projekta izbeigšanas, Komisija vairs neplānoja pieņemt lēmumu par sabiedrības interešu, kas tiek aizsargātas ar attiecīgajiem valsts pasākumiem, atzīšanu, bet drīzāk – lēmumu, ar kuru atzīst, ka attiecīgā dalībvalsts bija pārkāpusi minētās regulas 21. pantu.

To darot, Komisija faktiski nerīkojās procedūras, kas uzsākta atbilstoši regulas 21. panta 4. punktam, ietvaros, to turpinot kā procedūru sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kas ir paredzēta EKL 226. pantā vai 86. panta 3. punktā. Komisijai ir diskrecionāra vara procedūru īstenošanai sakarā ar valsts pienākumu neizpildi saskaņā ar minēto EKL 226. pantu un 86. panta 3. punktu.

(sal. ar 120., 124. un 125. punktu)