Lieta T‑674/11
TV2/Danmark A/S
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Apraides sabiedriskie pakalpojumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, ko īstenojušas Dānijas iestādes Dānijas sabiedrisko pakalpojumu raidorganizācijas TV2/Danmark labā – Publisks finansējums, ko piešķir, lai kompensētu ar sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saistītās izmaksas – Atbalsta jēdziens – Spriedums lietā Altmark
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 24. septembra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Prasība, kas prasītājam var dot labumu – Valsts atbalstu saņēmušā uzņēmuma prasība, kas celta par Komisijas lēmumu, ar kuru šis atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Radies un pastāvošs risks, ka pret prasītāju tiks celta prasība tiesā – Pieņemamība
(LESD 263. pants)
2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi
(LESD 107. panta 1. punkts)
3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi – Iespēja atkāpties no dažiem spriedumā lietā “Altmark” paredzētajiem nosacījumiem – Neesamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
4. Valsts atbalsts – Jēdziens – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Apraides nozare – “Altmark” testa, lai noteiktu atbalsta esamību, un LESD 106. panta 2. punkta testa, kas ļauj konstatēt atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, atšķirība – Protokola par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs atbilstība, tikai lai novērtētu valsts atbalsta esamību
(LESD 14. pants, 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts; LES un LESD 29. protokols)
5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi – Mazāk stingra minēto nosacījumu piemērošana – Nosacījums – Konkurējošas un komerciālas dimensijas neesamība nozarē, kurā darbojas kompensācijas saņēmējs
(LESD 107. panta 1. punkts; LES un LESD 29. protokols)
6. Prejudiciāli jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā – Atpakaļejošs spēks – Robežas – Tiesiskā noteiktība
(LESD 107. panta 1. punkts un 267. pants)
7. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Iepriekšējas paziņošanas un atbalsta izpildes pagaidu apturēšanas pienākums – Pārkāpums – Atbalsta saņēmēja iespēja atsaukties uz tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, lai iebilstu pret Altmark nosacījumu piemērošanu – Neesamība
(LESD 107. panta 1. punkts un 108. panta 3. punkts)
8. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Otrais spriedumā lietā “Altmark” paredzētais nosacījums – Tā nosacījuma pārbaude, kas attiecas uz kompensācijas aprēķināšanai izmantoto parametru objektīvu un pārskatāmu noteikšanu – Sabiedrisko pakalpojumu vadības efektivitātes prasības ņemšana vērā – Nepieļaujamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
9. Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmums, kas balstīts uz vairākiem pamatojuma pīlāriem, no kuriem ikviens ir pietiekams tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Šāda lēmuma atcelšana – Nosacījumi
(LESD 263. pants)
10. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Ceturtais spriedumā lietā “Altmark” paredzētais nosacījums – Kompensācijas noteikšana tad, kad uzņēmuma izvēle nav izdarīta procedūras ietvaros par publiskā iepirkuma līguma noslēgšanu, pamatojoties uz izmaksu analīzi vidēja lieluma uzņēmumam attiecīgajā sektorā – Uzņēmuma, kuram ir uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, izmaksu nepietiekama analīze
(LESD 107. panta 1. punkts)
11. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Ceturtais spriedumā lietā “Altmark” paredzētais nosacījums – Kompensācijas noteikšana tad, kad uzņēmuma izvēle nav izdarīta procedūras ietvaros par publiskā iepirkuma līguma noslēgšanu, pamatojoties uz izmaksu analīzi vidēja lieluma uzņēmumam attiecīgajā sektorā – Attiecīgās dalībvalsts pierādīšanas pienākums
(LESD 107. panta 1. punkts)
12. Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Argumenti, kuri atšķiras no atbalstītā lietas dalībnieka argumentiem – Pieņemamība – Nosacījumi
(Tiesas statūtu 40. panta ceturtā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 3. punkts)
13. Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Pienākums samaksāt citiem uzņēmumiem summas kā starpniekiem, kas rīkojas vienīgi kā maksājumu kanāls – Izslēgšana – Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma pienākums no licenču maksas iegūtās summas samaksāt uzņēmumiem, kam tiek maksāta atlīdzība par to pakalpojumiem – Ietveršana
(LESD 107. panta 1. punkts)
14. Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Valsts līdzekļu jēdziens – Tiesību aktā paredzēts pasākums, ar ko trešajai personai ir noteikts īpašs tās personīgo līdzekļu izmantošanas veids – Izslēgšana
(LESD 107. panta 1. punkts)
15. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocība, kas piešķirta no valsts līdzekļiem vai līdzekļiem, kuri ir valsts uzraudzībā – Piemērojamība – Sabiedrisko pakalpojumu raidorganizācijas reklāmas ieņēmumi – Izslēgšana
(LESD 107. panta 1. punkts)
16. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamati, kas varēja tikt izvirzīti pret Komisijas lēmumu jautājumā par valsts atbalstu – Pamati, kas nav izvirzīti administratīvā procesa laikā – Atšķirība starp tiesiskiem pieņemamiem un faktiskiem nepieņemamiem apstākļiem
(LESD 108. panta 2. punkts un 263. pants)
17. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Atbalsts, kas piešķirts jaunam saņēmējam – Atbalsta shēmu un individuāla atbalsta nošķiršana
(LESD 108. pants)
18. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Individuāls atbalsts, kas ir piešķirts juridiskai vienībai, kura ir izveidota pēc šī atbalsta ieviešanas un pēc attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Savienībai – Kvalificēšana par pastāvošu atbalstu – Nosacījums
(LESD 108. pants)
1. Prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, ko atbalsta saņēmēji ir iesnieguši par Komisijas lēmumu, ar kuru attiecīgais atbalsts ir atzīts par pilnībā ar iekšējo tirgu saderīgu vai ar kuru par saderīgu ir atzīts kāds no strīdīgajiem finanšu pasākumiem, interese celt prasību var izrietēt no pierādīta riska pastāvēšanas, ka prasītāju tiesisko situāciju ietekmē tiesvedības uzsākšana vai arī tiesvedības uzsākšanas risks, kas ir radies un pastāvošs brīdī, kad prasība tiek celta Eiropas Savienības tiesā.
Šajā ziņā risku par tiesvedības uzsākšanu pret kādu prasītāju, kurš ir prettiesiska atbalsta, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, saņēmējs, atzīst par “pierādītu” vai “radušos un pastāvošu”, pirmkārt, ja šāda tiesvedība jau ir uzsākta valsts tiesā brīdī, kad Vispārējā tiesā tiek celta prasība par tiesību akta atcelšanu, vai, ja tā tikusi celta valsts tiesā, vēl pirms Vispārējā tiesa ir lēmusi par prasību par tiesību akta atcelšanu, un, otrkārt, ja valsts tiesā celtās prasības, uz kuru atsaucas prasītājs, priekšmets ir atbalsts, uz ko attiecas lēmums, par kura atcelšanu ir celta prasība Vispārējā tiesā.
No tā izriet, ka prettiesiska atbalsta, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, saņēmējam var būt pašreizēja tiesiska interese celt prasību, kas ir balstīta uz pašu attiecīgo pasākumu kvalificēšanu par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un par jaunu atbalstu Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 1. panta c) punkta izpratnē, ja uz to attiecas konkurenta prasība, kas ir iesniegta valsts tiesā un kuras izskatīšana ir apturēta līdz Vispārējās tiesas sprieduma pasludināšanai, un kurā ir lūgts tam piespriest samaksāt procentus par laika posmu, kurā pastāvēja pārkāpums, un atlīdzināt kaitējumu, kas ir nodarīts atbalsta prettiesiskā rakstura dēļ.
(sal. ar 34. un 36.–39. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 47.–49. punktu)
3. Valsts atbalsta jomā no sprieduma Altmark viennozīmīgā teksta izriet, ka visu četru tajā noteikto nosacījumu mērķis ir attiecīgā pasākuma kvalificēšana par valsts atbalstu un precīzāk priekšrocības pastāvēšanas noteikšana. Valsts intervence, kas neatbilst vienam vai vairākiem no minētajiem nosacījumiem, tādējādi būtu jāuzskata par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
Šajā ziņā, runājot konkrēti par attiecībām starp trešo un otro Altmark nosacījumu, šķiet neiespējami konstatēt, vai kompensācija, kas ir piešķirta saņēmējam uzņēmumam, kuram ir uzticēts sabiedriskā pakalpojuma uzdevums, nepārsniedz summu, kas ir vajadzīga, lai segtu visas izmaksas vai daļu no tām, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā ar to saistītos ienākumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi, iepriekš nezinot, pēc kādiem parametriem tika noteikta šīs kompensācijas summa, kas ir tieši otrā Altmark nosacījuma priekšmets.
(sal. ar 54. un 55. punktu)
4. No 29. protokola par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs (Amsterdamas protokols) teksta izriet, ka ar šo tiesību aktu ir paredzēts interpretēt LESD 106. panta 2. punktā paredzēto atkāpi. Tādējādi tas nav atbilstošs normatīvais akts, lai novērtētu, vai ir piemērojami Altmark kritēriji, kuru uzdevums ir noteikt, vai pastāv valsts atbalsts, nevis konstatēt tā saderīgumu ar iekšējo tirgu. Turklāt nav pieļaujams, ka Amsterdamas protokols izslēdz konkurences tiesību normu piemērošanu un aizliedz Komisijai, pamatojoties uz spriedumā Altmark Tiesas definētajiem kritērijiem, pārbaudīt, vai valsts finansējums sniedz sabiedriskajām raidorganizācijām ekonomisku priekšrocību. Turklāt, pat ja būtu jāatzīst, ka Amsterdamas protokols ir atbilstošs, lai izvērtētu valsts atbalsta esamību, tas attiektos tikai uz pirmo Altmark nosacījumu saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu saistību definēšanu.
(sal. ar 61. un 62. punktu)
5. Nosakot, vai pastāv valsts atbalsts, tas, ar ko var attaisnot mazāk precīzu Altmark nosacījumu piemērošanu šajā konkrētajā gadījumā, ir konkurējošās un komerciālās dimensijas neesamība nozarē, kurā darbojas kompensācijas saņēmējs. Tomēr, pilnībā ņemot vērā apraides sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma specifiku, kas ir uzsvērta 29. protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, nevar atzīt, ka apraides nozare nebūtu apveltīta ar konkurences un komercijas dimensiju. Šīs dimensijas pastāvēšana tostarp izpaužas faktā, ka sabiedriska raidorganizācija, būdama daļēji finansēta no reklāmas ieņēmumiem, darbojas televīzijas reklāmu tirgū.
(sal. ar 70. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 79., 80., 83. un 85. punktu)
7. Nepaziņota pasākuma saņēmējam radušās finansiālās sekas nav apstāklis, kas attiecībā uz vispārējo tiesiskās noteiktības principu attaisno iedarbības laikā ierobežojumu spriedumam, ar ko Tiesa ir interpretējusi LESD 107. panta 1. punktu tādā izpratnē, ka attiecīgais pasākums izrādās valsts atbalsts. No tā izriet, ka šāda pasākuma saņēmējs nevar atsaukties uz negatīvām finansiālām sekām, ko tai ir izraisījusi Altmark nosacījumu piemērošana attiecīgajam pasākumam un šī pasākuma kvalificēšana par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta, kā tas interpretēts spriedumā Altmark, izpratnē, lai tiesiskās noteiktības principa vārdā lūgtu nepiemērot šos nosacījumus.
Tomēr jautājumu par to, vai tiesiskās noteiktības principam ir atbilstoši uzlikt pienākumu saņēmējam atmaksāt to naudas summu, kas faktisko apstākļu norises laikā tika uzskatīta par kompensāciju, kura piešķirta par sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildi, kas tiek darīts, vienlaicīgi un ar atpakaļejošu spēku piemērojot spriedumus par LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta 3. punkta interpretāciju, kuri ir taisīti vairākus gadus pēc šīs kompensācijas izmaksāšanas, – nevar izspriest tiesvedībā, kas attiecas uz Komisijas lēmuma, kurā tā minēto kompensāciju ir kvalificējusi par valsts atbalstu, spēkā esamību. Valsts tiesai, vajadzības gadījumā pēc prejudiciālu jautājumu uzdošanas Tiesai, ir jāizvērtē, vai lietas apstākļos ir piemērojami noteikumi, kas attiecas uz pienākumu atmaksāt valstij procentus par laika posmu, kurā pastāvēja pārkāpumi, un vajadzības gadījuma uz pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas atbalsta prettiesiskā rakstura dēļ varēja rasties tā konkurentiem.
(sal. ar 82. un 84. punktu)
8. Nosakot, vai pastāv valsts atbalsts, ar otro Altmark nosacījumu, saskaņā ar kuru parametriem, uz kuru pamata tiek aprēķināta kompensācija, ir jābūt objektīvā un pārskatāmā veidā iepriekš noteiktiem, lai novērstu situāciju, ka tā rada ekonomisku priekšrocību par labu saņēmējam uzņēmumam salīdzinājumā ar konkurentu uzņēmumiem, tiek paredzētas trīs prasības, kas attiecas uz kompensācijas aprēķina parametriem, lai nodrošinātu, ka šis aprēķins ir ticams un Komisija to var pārbaudīt. Šīs prasības paredz, ka kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir jābūt iepriekš noteiktiem, ievērojot pārredzamu procedūru, un ka tiem būtībā ir jābūt objektīviem. No sprieduma Altmark nekādā veidā neizriet, ka, ievērojot tajā pausto otro nosacījumu, kompensācijas aprēķināšanas parametriem būtu jābūt izveidotiem tādējādi, lai ietekmētu vai kontrolētu izdevumus, kas ir radušies šīs kompensācijas saņēmējam.
Tāda otrā Altmark nosacījuma interpretācija, ka kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir jābūt ne vien objektīviem un iepriekš izveidotiem pārredzamas procedūras ietvaros, bet ka tiem papildus ir arī jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu vadības efektivitāte, nav saderīga ar otrā Altmark nosacījuma formulējumu un izraisa sajaukšanu starp minētā sprieduma ceturto nosacījumu, kas attiecas uz šo efektivitātes prasību.
Tādējādi, pieprasot, lai uzņēmumam par sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildi piešķirtās kompensācijas aprēķināšanas parametri būtu tādi, kas nodrošina efektīvu sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma izpildi, Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
(sal. ar 102.–106. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 109. punktu)
10. Nosakot, vai pastāv valsts atbalsts, saistībā ar ceturtā Altmark nosacījuma pārbaudi, saskaņā ar kuru, ja nav notikusi publiskā iepirkuma procedūra, kas ļauj izvēlēties kandidātu, kurš ir spējīgs izpildīt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu par vismazākajām izmaksām, piešķirtajai kompensācijai ir jābūt noteiktai, kā atskaites punktu ņemot tipisku, labi pārvaldītu un adekvāti ar vajadzīgajiem līdzekļiem aprīkotu uzņēmumu, un šāda uzņēmuma meklēšanas mērķis ir optimizēt kompensācijas apjomu, kas uzskatāms par vajadzīgu, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, un izvairīties no tā, ka neefektīva uzņēmuma augstās izmaksas tiktu ņemtas par atskaites punktu šīs kompensācijas apmēra aprēķināšanai.
Tādējādi, lai izpildītu šo nosacījumu, nepietiek, ka dalībvalsts paziņo, ka, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma specifiku, neesot iespējams tirgū identificēt kompensācijas saņēmējam pielīdzināmu uzņēmumu, pēc kura parauga pēc tam pierādīt, ka pats saņēmējs uzņēmums ir labi pārvaldīts un ar adekvātu aprīkojumu šī nosacījuma izpratnē.
(sal. ar 116., 117. un 131. punktu)
11. Valsts atbalsta jomā attiecībā uz pierādīšanas pienākumu ir jāatgādina, ka – ja Komisijai ir jāpierāda valsts atbalsta pastāvēšana, attiecīgajai dalībvalstij atbilstoši Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 10. panta 2. punktam, skatot to kopsakarā ar 2. panta 2. punktu, ir pienākums sniegt Komisijai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pieņemt lēmumu par izvērtējamā pasākuma kvalificēšanu un, vajadzības gadījumā, par tā saderību ar iekšējo tirgu.
Tādējādi dalībvalstij, ja nav notikusi publiskā iepirkuma procedūra ar mērķi izvēlēties uzņēmumu, kuram uzticēt attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, ir jāpierāda, ka šim uzņēmumam piešķirtās kompensācijas apmērs tika noteikts, pamatojoties uz to izdevumu analīzi, kādi, pildot šo uzdevumu, rastos tipiskam uzņēmumam, kas ir labi pārvaldīts un kuram ir piemērots aprīkojums, lai tas varētu nodrošināt attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma prasību izpildi. Šādas pierādīšanas neesamības gadījumā nav izslēgts, ka uzņēmumam, kuram uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, piešķirtā kompensācija ietver kādu valsts atbalsta elementu.
(sal. ar 124. un 126. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 156. punktu)
13. Valsts atbalsta jomā gadījumā, ja kāda summa tiek izmaksāta pusei, kurai ir pienākums šo summu pilnībā pārskaitīt trešajai personai, principā nevar runāt par šai pusei, kas rīkojas vienīgi kā “maksājumu aģentūra” vai “maksājumu kanāls”, piešķirtu priekšrocību. Šādā gadījumā aplūkojamā summa tikai atradusies šīs minētās puses turējumā. Pretējs secinājums ir pieļaujams tikai tad, ja tiek pierādīts, ka šis turējums pats rada attiecīgajai pusei kādu labumu, kura izpausme ir, piemēram, procenti par laika posmu, kad šī summa ir tās rīcībā.
Šajā ziņā, ja, lai veiktu daļu no sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma, ko uzņēmumam ir uzticējis likumdevējs, tam ir jāizmanto citu uzņēmumu pakalpojumi, par ko kā atlīdzība tam attiecībā pret tiem ir jāuzņemas pienākums pārskaitīt piemērotu atlīdzību par šiem pakalpojumiem, kas tiem dod iespēju sniegt attiecīgos pakalpojumus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam pašam ir jāuzņemas pienākumi attiecībā pret citiem uzņēmumiem, un tā loma nav tikai vienkāršs “maksājumu kanāls”, lai ieņēmumus no licenču maksas pārskaitītu citiem uzņēmumiem. Turklāt tam, ka citiem uzņēmumiem piemīt atsevišķu juridisku personu statuss, kas ir nošķirts no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma statusa, šajā ziņā nav nekādas ietekmes.
(sal. ar 159. un 171. punktu)
14. Valsts atbalsta jomā priekšrocības, kas nav piešķirtas no valsts līdzekļiem, katrā ziņā nevar būt valsts atbalsts. Šajā ziņā priekšrocība, kas piešķirta, izmantojot valsts līdzekļus, ir priekšrocība, kam pēc tās piešķiršanas ir negatīvas sekas attiecībā uz valsts līdzekļiem.
Visvienkāršākais veids, kā var izpausties šīs negatīvās sekas, ir valsts līdzekļu nodošana personai, kurai šī priekšrocība ir piešķirta. Tomēr nav obligāti katrā ziņā pierādīt, ka ir notikusi valsts līdzekļu nodošana, lai priekšrocība, kas piešķirta vienam vai vairākiem uzņēmumiem, varētu tikt uzskatīta par valsts atbalstu. Šajā ziņā ir iespējams iedomāties priekšrocību, kurai ir negatīvas sekas attiecībā uz valsts līdzekļiem un kas nav saistīta ar valsts līdzekļu nodošanu. Tāds tostarp ir gadījums, kurā pasākums, ar kuru valsts iestādes atsevišķiem uzņēmumiem piešķir nodokļu atbrīvojumu, kaut arī tā nav valsts līdzekļu piešķiršana, nostāda saņēmējus finansiāli izdevīgākā stāvoklī nekā pārējos nodokļu maksātājus.
Tomēr Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā ir pieņemta vispārīgāka tēze, saskaņā ar kuru LESD 107. panta 1. punkts aptver visus finanšu līdzekļus, ko valsts iestādes var faktiski izmantot, lai atbalstītu uzņēmumus, un nav nozīmes tam, vai šie līdzekļi ir pastāvīgi piederīgi valsts īpašumam vai nav. Runājot par valsts līdzekļu jēdziena LESD 107. panta 1. punkta izpratnē piemērojamību, tas aptver visus finanšu līdzekļus, ko valsts iestādes var faktiski izmantot, lai atbalstītu uzņēmumus, un nav nozīmes tam, vai šie līdzekļi ir pastāvīgi piederīgi valsts īpašumam vai nav. Līdz ar to, pat ja summas, kas atbilst attiecīgajam pasākumam, pastāvīgi nav Valsts kases īpašumā, ar to, ka tās pastāvīgi ir valsts uzraudzībā un tādējādi kompetento valsts iestāžu rīcībā, pietiek, lai tās tiktu kvalificētas par valsts līdzekļiem.
Tādējādi valsts līdzekļi var būt arī līdzekļi, kuru avots ir trešā persona, bet kuri vai nu ir tikuši brīvprātīgi nodoti valsts rīcībā, ko darījuši to īpašnieki, vai kurus to īpašnieki ir atstājuši un kuru pārraudzību ir uzņēmusies valsts, īstenojot savu suverēno varu. Turpretim nevar uzskatīt, ka līdzekļi atrodas publiskajā uzraudzībā un tātad iepriekš minētajā izpratnē ir valsts līdzekļi, tikai tādēļ, ka valsts ar likumā paredzētu pasākumu trešajai personai ir noteikusi īpašu izmantošanas veidu attiecībā uz tās personīgajiem līdzekļiem.
(sal. ar 190., 195., 196., 198., 201., 208. un 209. punktu)
15. Sabiedrisko pakalpojumu raidorganizācijas ieņēmumi no reklāmas ir finansiāla atlīdzība, ko maksā reklāmdevēji par ētera reklāmas laika nodošanu to rīcībā. Līdz ar to šo līdzekļu sākotnējā izcelsme nav valsts līdzekļi, bet privāti līdzekļi, kas ir reklāmdevēju līdzekļi.
Runājot par jautājumu, vai ir pieļaujami uzskatīt, ka šie privātās izcelsmes līdzekļi ir attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzībā, šos līdzekļus to īpašnieki nav brīvprātīgi nodevuši valsts rīcībā un tie arī nav līdzekļi, kurus to īpašnieki ir atstājuši un kuru pārvaldīšanu ir uzņēmusies valsts. Gadījumā, ja valsts intervence konkrēti izpaužas, nosakot attiecīgo līdzekļu, ko veido reklāmas ieņēmumi, daļu, kāda ir jānodod šai raidorganizācijai, un ja kompetentās valsts iestādes ir pilnvarotas tikai noteikt maksimālo robežu šo līdzekļu apmēram, kas tiktu nodoti šai raidorganizācijai, šīs pilnvaras nevar uzskatīt par pietiekamām, lai secinātu, ka runa ir par publiskajā uzraudzībā esošiem līdzekļiem.
Savukārt, ja, pamatojoties uz kompetento valsts iestāžu norādēm, daļa no reklāmas ieņēmumiem tika nodota minēto iestāžu rīcībā, šī daļa reklāmas ieņēmumu esot valsts līdzekļi. Turpretim nav iemeslu uzskatīt, ka atlikusī reklāmas ieņēmumu daļa, kas netika paturēta, būtu valsts līdzekļi.
Citādu secinājumu nevar likt izdarīt tas, ka attiecīgās dalībvalsts kultūras ministrs var paturēt daļu no reklāmas ieņēmumiem. Šis apstāklis nenozīmē nedz, ka atlikums, kas netika paturēts, ir valsts līdzekļi, nedz, ka tā pārskaitīšana raidorganizācijai ir valsts atbalsts pēdējās minētās labā. Visbeidzot, līgumtiesiskās saiknes neesamībai starp reklāmdevējiem un raidorganizāciju vai pēdējās minētās ietekmes neesamībai uz darbību reklāmas jomā šajā ziņā nav nozīmes.
No tā izriet, ka, ciktāl Komisijas lēmumā šādi reklāmas ieņēmumi ir kvalificēti kā valsts atbalsts, tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kas šajā ziņā šo lēmumu padara par spēkā neesošu.
(sal. ar 211., 212., 214., 217., 218. un 220. punktu)
16. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 229.–231. punktu)
17. Valsts atbalsta jomā, ja atbalsts ir piešķirts jaunam saņēmējam, kurš nav tas pats, kas ir pastāvoša pabalsta saņēmēji, šī jaunā saņēmēja gadījumā runa var būt tikai par jaunu atbalstu. Šajā ziņā ir jānošķir, pirmkārt, atbalsta shēmas un, otrkārt, individuāli atbalsti.
(sal. ar 236.–239. punktu)
18. Konkurences tiesību kontekstā, tostarp arī LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā, jēdzienā “uzņēmums” ietver jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un tās finansēšanas veida.
Tādējādi pastāvoša atbalsta saņēmēja identificēšanai ir jāņem vērā saimnieciskā vienība, kas ir šī atbalsta saņēmēja, neatkarīgi no jebkurām iespējamajām izmaiņām tās juridiskajā statusā. Līdz ar to pat individuālu atbalstu var uzskatīt par pastāvošu atbalstu, pat ja tas būtu ticis piešķirts juridiskai vienībai, kas ir izveidota pēc šī atbalsta ieviešanas un pēc attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Savienībai, ja tiek konstatēts, ka aplūkojamā juridiskā vienība, pat ja tā nepastāvēja kā tāda brīdī, kad tika ieviests atbalsts, tajā brīdī bija daļa no uzņēmuma, proti, saimnieciskās vienības, kurai tika piešķirts pastāvošais atbalsts.
(sal. ar 243. un 244. punktu)