VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2015. gada 11. februārī (*)
Patērētāju tiesību aizsardzība – Regula (ES) Nr. 15/2011 – Metodes lipofīlo toksīnu noteikšanai gliemenēs – Peļu bioloģiskās pārbaudes metodes aizstāšana ar tādas šķidrumu hromatogrāfijas metodi, kas kombinēta ar tandēma masspektrometriju (LC‑MS/MS) – LESD 168. pants – Samērīgums – Tiesiskā paļāvība
Lieta T‑204/11
Spānijas Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja M. Muñoz Pérez, vēlāk – S. Martínez-Lage Sobredo un visbeidzot – A. Rubio González, abogados del Estado,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv F. Jimeno Fernández un A. Marcoulli, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2011. gada 10. janvāra Regulu (ES) Nr. 15/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz atzītām testēšanas metodēm jūras biotoksīnu noteikšanai dzīvās gliemenēs (OV L 6, 3. lpp.).
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [M. Prek], tiesneši I. Labucka un V. Kreišics [V. Kreuschitz] (referents),
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 19. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
[..]
Juridiskais pamatojums
Ievada apsvērumi
[..]
30 Turklāt saistībā ar izvirzīto pamatu novērtējumu ir jāatgādina, ka Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, īstenojot pasākumus, kas ir vajadzīgi cilvēku veselības aizsardzībai. Turklāt jau ir atzīts, ka kopējās lauksaimniecības politikas jomā iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz sasniedzamo mērķu noteikšanu un piemēroto līdzekļu izvēli (skat. spriedumu, 2002. gada 11. septembris, Pfizer Animal Health/Padome, T‑13/99, Krājums, EU:T:2002:209, 166. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Šī plašā novērtējuma brīvība nozīmē, ka Savienības tiesai ir ierobežotas pārbaudes pilnvaras. Minētās novērtējuma brīvības sekas ir tādas, ka būtībā tiesas pārbaude ir ierobežota ar pārbaudi, vai iestādes šīs pilnvaras nav īstenojušas acīmredzami kļūdaini, vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana, kā arī, vai iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas novērtējuma brīvības robežas (spriedumi, 2003. gada 9. septembris, Monsanto Agricoltura Italia u.c., C‑236/01, Krājums, EU:C:2003:431, 135. punkts; 2009. gada 15. oktobris, Enviro Tech (Europe), C‑425/08, Krājums, EU:C:2009:635, 47. punkts, un 2011. gada 9. septembris, Francija/Komisija, T‑257/07, Krājums, EU:T:2011:444, 85. punkts).
32 Runājot par to, ka Savienības tiesa pārbauda, vai nepastāv acīmredzama kļūda vērtējumā, kas ir pieļauta iestādes tiesību aktā, ir jāprecizē, ka, lai pierādītu, ka šī iestāde ir pieļāvusi tādu acīmredzamu kļūdu sarežģītu faktu vērtējumā, kas attaisnotu minētā akta atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai apstrīdētu minētā akta ietvaros veiktā faktu vērtējuma ticamību (šajā ziņā skat. spriedumus, 1996. gada 12. decembris, AIUFFASS un AKT/Komisija, T‑380/94, Krājums, EU:T:1996:195, 59. punkts, un 2012. gada 28. februāris, Grazer Wechselseitige Versicherung/Komisija, T‑282/08, EU:T:2012:91, 158. punkts). Izņemot šo ticamības vērtējumu, Vispārējā tiesa nevar šī lēmuma autora veiktu sarežģītu faktu vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu (spriedumi Enviro Tech (Europe), minēts 31. punktā, EU:C:2009:635, 47. punkts, un 2008. gada 12. februāris, BUPA u.c./Komisija, T‑289/03, Krājums, EU:T:2008:29, 221. punkts).
33 Tomēr Savienības tiesas pārbaudes ierobežojums neietekmē tās pienākumu pārbaudīt iesniegto pierādījumu saturisko pareizību, to ticamību un konsekvenci, kā arī pārbaudīt, vai šie pierādījumi ir visa attiecīgā informācija, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot no tiem izdarītos secinājumus (spriedumi, 2007. gada 22. novembris, Spānija/Lenzing, C‑525/04 P, Krājums, EU:C:2007:698, 57. punkts, un 2008. gada 6. novembris, Nīderlande/Komisija, C‑405/07 P, Krājums, EU:C:2008:613, 55. punkts).
34 Turklāt ir jāatgādina, ka tad, ja iestādei ir plaša novērtējuma brīvība, pārbaudei par Savienības tiesību sistēmā paredzēto administratīvā procesa garantiju ievērošanu ir fundamentāla nozīme. Tiesai ir bijusi iespēja precizēt, ka viena no šīm garantijām ir kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus izskatāmās lietas apstākļus un pietiekami pamatot savu nolēmumu (spriedumi, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, Krājums, EU:C:1991:438, 14. punkts; 1992. gada 7. maijs, Pesquerias De Bermeo un Naviera Laida/Komisija, C‑258/90 un C‑259/90, Krājums, EU:C:1992:199, 26. punkts; Nīderlande/Komisija, minēts 31. punktā, EU:C:2008:613, 56. punkts, un Francija/Komisija, minēts 31. punktā, EU:T:2011:444, 88. punkts).
Par LESD 168. panta pārkāpumu
Ievads
[..]
41 Ņemot vērā šo EFSA ekspertu grupas zinātnisko vērtējumu, bioloģiskā metode bija jāuzskata par nepiemērotu zināmo lipofīlo toksīnu noteikšanai. Attiecībā uz okadīnskābes grupas toksīniem šī metode varēja sniegt nepatiesus negatīvus rezultātus (skat. šī sprieduma 38. punktu). Bioloģiskās metodes saglabāšana lipofīlo toksīnu noteikšanai tādējādi radīja draudus sabiedrības veselībai. Tādējādi Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par to pasākumu veikšanu, kas ir vajadzīgi, lai saglabātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, bija pienākums šajā ziņā nekavējoties veikt pasākumus.
[..]
Par LC‑MS/MS metodes izmantošanai nepieciešamo sertificēto materiālu pieejamību
[..]
121 No tā izriet, ka Spānijas Karaliste nav juridiski pietiekami pierādījusi LC‑MS/MS metodes uzticamības neesamību, pamatojoties uz padziļināto pārbaužu rezultātiem, tā radot draudus sabiedrības veselībai. Tādējādi tā nav arī pierādījusi, ka LC‑MS/MS metodes kā atsauces metodes izvēle rada lielākus draudus nekā bioloģiskās metodes kā atsauces metodes saglabāšana.
[..]
123 Kā tas atzīts judikatūrā, Savienības tiesību akta tiesiskumu izvērtē, balstoties uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāvējuši tiesību akta pieņemšanas brīdī (spriedumi, 1979. gada 7. februāris, Francija/Komisija, 15/76 un 16/76, Krājums, EU:C:1979:29, 7. un 8. punkts, un 1996. gada 12. decembris, Altmann u.c./Komisija, T‑177/94 un T‑377/94, Krājums, EU:T:1996:193, 119. punkts). Tā rezultātā, izvērtējot šāda tiesību akta tiesiskumu, tiek izslēgts, ka tiek ņemti vērā apstākļi, kas iestājušies pēc datuma, kurā Savienības tiesību akts ir ticis pieņemts (spriedums, 2006. gada 27. septembris, Roquette Frères/Komisija, T‑322/01, Krājums, EU:T:2006:267, 325. punkts).
[..]
129 Visbeidzot, Spānijas Karaliste nav salīdzinājusi LC‑MS/MS metodes uzticamību ar bioloģiskās metodes uzticamību. Tā, pamatojoties uz Villar rakstu, nav pierādījusi, ka LC‑MS/MS metode ir mazāk uzticama par bioloģisko metodi.
130 Runājot par Otero rakstu, ir jānorāda, ka tajā ietverto vērtējumu citi autori asi ir kritizējuši komentāros, kas vēlāk tikuši publicēti žurnālā Analytical Chemistry. Šie autori ir kritizējuši Otero un citu attiecīgā raksta autoru izdarīto vērtējumu zinātnisko kvalitāti. Tie ir pauduši šādu viedokli:
“Šajā dokumentā aprakstītā pieredze un novērojumi nav pamats tam, lai apšaubītu [LC‑]MS/MS metodes kā atsauces metodes pamatotību vai uzticamību patērētāju aizsardzības nolūkā [..]. Mēs secinām, ka, tā kā autori ir atsaukušies uz nepareizu metodi, publikācijai kopumā nav nekādas nozīmes saistībā ar “bažām” un “piedāvātajām atsauces metodēm”. Diemžēl tas arī nozīmē, ka publikācija ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu [..]. Šis dokuments norāda uz to faktoru nepareizu izpratni, kas ir būtiski LC‑MS[/MS] metodes veiksmīgai izmantošanai kopumā, kā arī uz dažām konkrētās kompetences problēmām darbā ar trim toksīniem. Mēs esam pierādījuši, ka pastāv problēmas saistībā ar rīcību un eksperimentālo pētījumu rezultātiem, tostarp iespējamu paaugstinātu piesārņojumu, ko radījis inžektors un nespēja nodrošināt kvalitāti/kvalitātes kontroli. Līdz ar to konkrētie secinājumi, kas ir izdarīti no to datiem, tiek uzskatīti par nederīgiem.”
131 Minētajā kritikā tiek apšaubīta Otero un citu attiecīgā raksta autoru veiktā pētījuma zinātniskā kvalitāte. Kā jau tas tika atzīts saistībā ar piesardzības principa ievērošanu, zinātniskais vērtējums ir jāveic, pamatojoties uz zinātniskiem viedokļiem, kas ir balstīti uz pārākuma, pārskatāmības un neatkarības principiem. Šādas prasības ir būtiska procesuālā garantija, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu līdzekļu zinātnisko objektivitāti un izvairītos no patvaļīgu pasākumu veikšanas (šajā ziņā skat. spriedumu Pfizer Animal Health/Padome, minēts 30. punktā, EU:T:2002:209, 172. punkts).
132 Ņemot vērā šo kritiku un to, ka LC‑MS/MS metode tika apstiprināta pētījumā, ko veikušas dalībvalstu laboratorijas un koordinējis LRUEBM attiecībā uz trīspadsmit attiecīgajām vielām, pamatojoties uz atsauces materiāliem, kas bija pieejami brīdī, kad pētījums tika veikts, Spānijas Karaliste nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka LC‑MS/MS metodes kā atsauces metodes izvēle rada draudus cilvēku veselībai.
Secinājums
133 Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir jāsecina, pirmkārt, ka Spānijas Karaliste nepamatoti uzskata, ka lēmums bioloģisko metodi aizstāt ar LC‑MS/MS metodi kā atsauces metodi tika pieņemts priekšlaicīgi, un, otrkārt, ka tā nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka šis lēmums radīja draudus sabiedrības veselībai pretēji LESD 168. pantam. Tādējādi Spānijas Karalistes pirmais pamats, ciktāl tas attiecas uz LESD 168. panta pārkāpumu, ir jānoraida.
Par samērīguma principa pārkāpumu
[..]
Par trūkumu nesamērīguma neesamību
[..]
141 Sabiedrības veselības aizsardzībai ir lielāka vērtība salīdzinājumā ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, tādējādi tā var attaisnot pat ievērojamas negatīvas ekonomiska rakstura sekas atsevišķiem tirgus dalībniekiem (šajā ziņā skat. rīkojumu, 1996. gada 12. jūlijs, Apvienotā Karaliste/Komisija, C‑180/96 R, Krājums, EU:C:1996:308, 93. punkts, un spriedumu, 2005. gada 28. jūnijs, Industrias Químicas del Vallés/Komisija, T‑158/03, Krājums, EU:T:2005:253, 134. punkts).
142 Šajā gadījumā ir pierādīts, ka LC‑MS/MS metode ir metode, kas ļauj zināmos lipofīlos toksīnus noteikt ticamāk nekā bioloģiskā metode. Atšķirībā no LC‑MS/MS metodes, ko ir apstiprinājušas vairākas laboratorijas LRUEBM uzraudzībā, bioloģiskā metode tika uzskatīta par tādu, kas nav piemērota zināmo lipofīlo toksīnu noteikšanai un kas saistībā ar okadīnskābes grupas toksīniem var sniegt nepatiesus negatīvus rezultātus (skat. šī sprieduma 40. punktu).
143 Ņemot vērā šos pierādījumus, pat ja patiess ir Spānijas Karalistes apgalvojums, ka LC‑MS/MS metodes izmaksas uz katru paraugu ir vismaz par 60 % augstākas nekā bioloģiskās metodes izmaksas, nevar tikt uzskatīts, ka šīs papildu izmaksas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar izvirzīto mērķi, ko veido gliemeņu patērētāju veselības aizsardzība.
144 Turklāt ir jānorāda, ka nevar tikt uzskatīts, ka apgalvotās LC‑MS/MS metodes papildu izmaksas salīdzinājumā ar bioloģiskās metodes izmaksām bija noteiktas precīzi. Kā tas ir norādīts šī sprieduma 73. punktā, Spānijas Karaliste nav pietiekami precīzi izklāstījusi metodoloģiju, kas tika izmantota, lai noteiktu šīs papildu izmaksas.
145 Turklāt, nosakot LC‑MS/MS metodes papildu izmaksas, Spānijas Karaliste nav pierādījusi, ka tā ir ņēmusi vērā arī izmaksu samazināšanos, ko minētā metode var radīt attiecīgās nozares uzņēmējiem, ņemot vērā tās paaugstināto ticamību attiecībā uz zināmajiem toksīniem. Kā to uzsver Komisija, šajā aprēķinā ir jāņem vērā arī ražošanas apgabalu slēgšana, ņemot vērā lielo nepatiesu pozitīvu rezultātu skaitu, kas izriet no pārbaudes, kura veikta ar bioloģisko metodi. Tāpat arī lielāka LC‑MS/MS metodes ticamība samazinās nepatiesu negatīvu rezultātu skaitu, kas arī rada izmaksas dzīvu gliemeņu ražotājiem. Spānijas Karaliste to atzīst, norādot, ka visas ar kādu atsevišķu Galīsijas izcelsmes produktu saistītās veselības problēmas varētu izraisīt vispārējas diskreditējošas situācijas attiecībā uz šiem produktiem.
146 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, Spānijas Karaliste nepamatoti apgalvo, ka LC‑MS/MS metodes izmaksas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar veselības aizsardzības mērķi, kas ir izvirzīts, šo metodi izvēloties par atsauces metodi.
147 Tādējādi ir jānoraida Spānijas Karalistes iebildumi, kas ir pamatoti ar samērīguma principa pārkāpumu.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 11. februārī.
[Paraksti]