Prasība, kas celta 2013. gada 15. martā - Sea Handling/Komisija

(lieta T-152/13)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sea Handling SpA (Somma Lombardo, Itālija) (pārstāvji - B. Nascimbene, F. Rossi dal Pozzo, M. Merla un L. Cappelletti, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

-    atcelt apstrīdēto lēmumu, ar ko Komisija ir atzinusi pasākumus, kurus SEA pieņēmusi pamatkapitāla palielinājumu veidā par labu SEA Handling, par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu, un ir uzdevusi to atgūt;

-    pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu, ar ko Komisija ir uzdevusi atgūt varbūtējo valsts atbalstu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums ir tas pats, kas lietā T-125/13 Itālijas Republika/Komisija.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas vairākas procesuālās normas.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka ir pārkāpta Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), un SEA Handling procesuālās tiesības, kā arī nav veikta izmeklēšana attiecībā uz izmeklēšanas laikposmu, jo nav veikta izpēte un iepriekšējs vērtējums attiecībā uz laikposmu no 2006. līdz 2010. gadam.

Tāpat tiek norādīts, ka ir pārkāpti tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principi saistībā ar procesa ilgumu un, it īpaši, ar pārmērīgi nepamatoto iepriekšējās izmeklēšanas ilgumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts no valsts līdzekļu izmantošanas viedokļa.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums un nav veikta izmeklēšana par sloga valsts finansēm neesamību; tāpat tiek minēts, ka nav pierādīts, ka valstij būtu bijuši pieejami līdzekļi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts no vainojamības viedokļa.

Saskaņā ar prasītājas viedokli apstrīdētais lēmums nav balstīts uz individuālu pārbaudi attiecībā uz atsevišķiem lēmumiem par pamatkapitāla palielinājumu un Komisija nav minējusi iemeslus, kuru dēļ laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam esot bijusi viena valsts atbalsta SEA Handling koncepcija.

Šajā ziņā tiek piebilsts, ka Komisijas sniegtās norādes nav piemērotas, lai vainotu valsti šajos pasākumos, un Komisija nav uzskatījusi lietas dalībnieku sniegtās ziņas par tādām, kas pierādītu, ka valsts nav vainojama šajos pasākumos.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts no privātā ieguldītāja doktrīnas viedokļa.

Pēc prasītājas uzskatiem, Komisija nav pierādījusi, ka, attiecīgi, privātais ieguldītājs, kas salīdzināms ar SEA, nebūtu izraudzījies savā kontrolē esošā uzņēmuma rekapitalizāciju, un ir tikai vienkārši apstrīdējusi SEA izmantoto parametru pareizību, tai pieņemot uzņēmējdarbības lēmumus.

-    Tāpat esot jākonstatē, ka šie pasākumi SEA grupā nav sniegti vienotā veselumā un ir kļūdaini izvērtēti fakti saistībā ar SEA Handling un pārējo tirgus dalībnieku pretnostatījumu, kā arī ir kļūdaini piemērots privātā ieguldītāja princips, jo nav analizēti atsevišķie kapitāla palielināšanas darījumi.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 3. punkts.

Prasītāja šajā jautājumā vērš uzmanību uz kļūdu tiesību piemērošanā, norādot uz Pamatnostādņu lidostu nozarei piemērošanas jomu, jo tās nebija piemērojamas šajā lietā.

-    Tāpat šajā ziņā jāvērš uzmanība uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatojuma nenorādīšanu, piemērojot Pamatnostādnes glābšanai un pārstrukturēšanai, tiktāl, ciktāl Komisija esot sagrozījusi jēgu prasībai par sabiedrības rentabilitātes atjaunošanu ilgtermiņā, esot kļūdaini noraidījusi kompensācijas, ko SEA piedāvājusi saistībā ar tās kontrolē esošā uzņēmuma pārstrukturēšanu un neesot pienācīgi ņēmusi vērā faktu, ka apstrīdētie pamatkapitāla palielinājumi vienmēr ir veikti, stingri ņemot vērā to, kas nepieciešams sabiedrības pārstrukturēšanai.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka rīkojums par atgūšanu ir prettiesisks.

Prasītāja apgalvo, ka rīkojums par atgūšanu ir prettiesisks, jo ir pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

____________