Pagaidu versija
VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2024. gada 8. maijā (*)
Valsts atbalsts – Vācijas gaisa transporta tirgus – Pārstrukturēšanas atbalsts, ko Vācija piešķīrusi aviosabiedrībai – Vācijas izsniegto aizdevumu nosacījumu grozīšana un parādu daļēja norakstīšana – Lēmums necelt iebildumus – Atcelšanas prasība – Locus standi – Pieņemamība – Procesuālo tiesību nodrošināšana – Nopietnas grūtības – LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts – Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 67. punkts – Sloga sadale
Lietā T‑28/22
Ryanair DAC, Sordsa [Swords] (Īrija), ko pārstāv E. Vahida, S. Rating un I.‑G. Metaxas‑Maranghidis, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv I. Barcew, V. Bottka un J. Ringborg, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv J. Möller, P.‑L. Krüger un J. Buhl, pārstāvji,
un
Condor Flugdienst GmbH, Neiīzenburga [Neu‑Isenburg] (Vācija), ko pārstāv A. Rosenfeld, S. Lünenbürger, A. Birnstiel un S. Blazek, advokāti,
personas, kas iestājušās lietā,
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov] (referents), tiesneši G. De Bāre [G. De Baere] un K. Kečmārs [K. Kecsmár],
sekretāre: S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu
un 2023. gada 22. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Ryanair DAC lūdz atcelt Komisijas lēmumu C(2021) 5729 final (2021. gada 26. jūlijs) par valsts atbalstu SA.63203 (2021/N) – Vācija – Pārstrukturēšanas atbalsts Condor (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Tiesvedības priekšvēsture
[..]
10 Visbeidzot – ar apstrīdēto lēmumu Komisija, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, atļāva atbalsta pasākumu – divās daļās – Condor pārstrukturēšanas un darbības turpināšanas (turpmāk tekstā – “attiecīgais pasākums”) atbalstam. Pirmo daļu veido, pirmkārt, 2020. gada Covid‑19 aizdevumu nosacījumu grozīšana un, otrkārt, 90 miljonu EUR parādu, kas izriet no šiem aizdevumiem, daļēja norakstīšana. Otro daļu veido parāda 20,2 miljonu EUR apmērā, kas atbilst procentiem, kuri Condor bija jāatmaksā pēc grozītā 2020. gada lēmuma par Covid‑19 atbalstu, norakstīšana.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Vācijas Federatīvā Republika un Condor lūdz noraidīt prasību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
[..]
Par lietas būtību
[..]
Par sesto norādi, kas attiecas uz to, ka Komisija nav pierādījusi attiecīgā pasākuma samērīgumu
[..]
202 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punktu, jo tā apstrīdētajā lēmumā nav izvērtējusi, vai attiecīgajā pasākumā bija paredzēta kārtība, kas nodrošinātu valstij samērīgu daļu no Condor vērtības turpmākā pieauguma. Tā norāda, ka Komisijai esot bijis jāveic šāda pārbaude, jo attiecīgais pasākums uzlabojot Condor finansiālo stāvokli pašu kapitāla jomā minētā punkta izpratnē.
203 Komisija būtībā apgalvo, ka tai nav pienākuma apstrīdētajā lēmumā pārbaudīt, vai Vācijas Federatīvā Republika saņem samērīgu daļu no Condor vērtības turpmākā pieauguma Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta izpratnē, jo, pēc Komisijas domām, šī prasība ir piemērojama tikai tad, ja, no vienas puses, attiecīgais pasākums ir kapitāla ieguldījums un, no otras puses, attiecīgajai dalībvalstij pieder daļas saņēmēja kapitālā, kā tas nav šajā gadījumā.
204 No Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 65. punkta izriet, ka tad, ja valsts atbalsts tiek sniegts tādā veidā, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, piemēram, ja valsts piešķir dotācijas, iepludina kapitālu vai noraksta parādus, tas var aizsargāt akcionārus un subordinētos kreditorus pret sekām, ko rada to izvēle ieguldīt saņēmējā, un tas var radīt bezrūpīgas rīcības risku, kā arī nelabvēlīgi ietekmēt tirgus disciplīnu. Attiecīgi atbalstu zaudējumu segšanai var piešķirt vienīgi ar noteikumiem, kas paredz atbilstīgu sloga sadali ar esošajiem ieguldītājiem.
205 Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 66. punktu atbilstīga sloga sadale parasti nozīmē, ka esošajiem akcionāriem un attiecīgā gadījumā subordinētajiem kreditoriem ir pilnībā jāsedz attiecīgie zaudējumi. Subordinētajiem kreditoriem zaudējumu segšanā jāpiedalās vai nu ar attiecīgo instrumentu konvertēšanu pašu kapitālā, vai to pamatsummas norakstīšanu. Tādējādi valsts iejaukšanās var notikt vienīgi tad, kad ir pilnībā ņemti vērā attiecīgie zaudējumi un tie sadalīti starp esošajiem dalībniekiem/akcionāriem un subordinētajiem kreditoriem.
206 Atbilstoši Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punktam atbilstīga sloga sadale citastarp nozīmē, ka valsts atbalsts, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, jāpiešķir ar noteikumiem, kuri valstij nodrošina samērīgu daļu no saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma, ievērojot valsts ieguldītā pašu kapitāla summu attiecībā pret uzņēmuma pašu kapitālu, kas paliek pēc zaudējumu ņemšanas vērā.
207 Šai ziņā vispirms jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija nav pārbaudījusi, vai attiecīgais pasākums atbilda Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta prasībām. Nekas apstrīdētajā lēmumā neļauj noprast, ka Komisija būtu izskatījusi jautājumu, vai attiecīgais pasākums tika piešķirts kārtībā, atbilstoši kurai Vācijas Federatīvā Republika iegūtu samērīgu daļu no Condor vērtības turpmākā pieauguma.
208 Tāpēc jāpārbauda, vai, kā to apgalvo Komisija, tā bez šaubām varēja uzskatīt, ka attiecīgais pasākums neietilpst Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta piemērošanas jomā un līdz ar to tai apstrīdētajā lēmumā nebija jāpārbauda, vai minētais pasākums atbilst šajā punktā paredzētajai prasībai.
209 Šajā ziņā jāatgādina, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi (skat. spriedumu, 2023. gada 22. jūnijs, Pankki S, C‑579/21, EU:C:2023:501, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
210 Šajā ziņā, pirmām kārtām, attiecībā uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta gramatisko interpretāciju jāuzsver, ka saskaņā ar minētā punkta formulējumu prasība paredzēt kārtību, kura nodrošina valstij saprātīgu daļu no saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma, attiecas uz “jebkādu valsts atbalstu, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju”.
211 Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 65. punktā ir sniegti trīs piemēri valsts atbalstam, “kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju”, proti, dotācijas, kapitāla iepludināšana un parādu norakstīšana.
212 Šajā gadījumā attiecīgais pasākums izpaužas kā parādu daļēja norakstīšana un līdz ar to tas jākvalificē kā “valsts atbalsts, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju” Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta izpratnē.
213 Tādējādi Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta ievaddaļas formulējums, lasot to kopsakarā ar to 65. punkta formulējumu, liek domāt, ka attiecīgais pasākums ietilpst Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta piemērošanas jomā.
214 No tā izriet, ka Komisijas izmantotā interpretācija, saskaņā ar kuru Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkts ir piemērojams tikai kapitāla iepludināšanai un tikai tad, ja attiecīgajai valstij pieder kapitāla daļas saņēmēja kapitālā, ir pretrunā minētā punkta ievaddaļas formulējumam, lasot to kopsakarā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 65. punktu, no kura izriet, ka 67. punktā paredzētā prasība ir piemērojama gan kapitāla iepludināšanai gan parādu norakstīšanai un tādējādi arī gadījumā, kad valstij pieder kapitāla daļas saņēmēja kapitālā, gan gadījumā, ja tā ir saņēmēja kreditore.
215 Ņemot to vērā, tāpat ir taisnība, kā norāda Komisija, ka frāze “ievērojot valsts ieguldītā pašu kapitāla summu attiecībā pret uzņēmuma pašu kapitālu, kas paliek pēc zaudējumu ņemšanas vērā”, kura ietverta Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta beigās, attiecas tikai uz kapitāla iepludināšanas gadījumu.
216 Tādējādi Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta formulējumā, šķiet, pastāv zināma nekonsekvence, jo, pirmkārt, tā ievaddaļā ir norādīts, ka to ir paredzēts piemērot “jebkuram valsts atbalstam, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju”, proti, dotācijām, kapitāla iepludināšanai un parādu norakstīšanai, savukārt, otrkārt, tā beigu daļā ir atsauce uz “valsts ieguldīto pašu kapitālu”.
217 Šajā sakarā tomēr jānorāda, ka šī pēdējā teikuma daļa uzreiz seko prasībai nodrošināt valstij “samērīgu daļu” no saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma. Tādējādi to var saprast kā norādi uz to, kas kvantitatīvā izteiksmē veido “samērīgu daļu”, kura jānosaka, pamatojoties uz valsts piešķirtās summas proporcionālo daļu salīdzinājumā ar saņēmēja pašu kapitāla summu, kas atlikusi pēc zaudējumu ņemšanas vērā. Šāda interpretācija tādējādi ļautu salāgot Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta ievaddaļu un tā beigu daļu.
218 Katrā ziņā jākonstatē, ka šī sprieduma 215. punktā norādītajai nekonsekvencei Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta formulējumā, kura turklāt ir piedēvējama Komisijai, kas ir minēto pamatnostādņu autore, būtu bijis jārada šaubas tās domu gaitā par to, vai attiecīgais pasākums ietilpst Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta piemērošanas jomā, un jāliek padziļinātāk pārbaudīt šo tiesību normu, ņemot vērā tās kontekstu un mērķus, taču tā to nav darījusi.
219 Ja Savienības tiesību normas formulējums ir grūti interpretējams, tas jāizvērtē, ņemot vērā tiesību akta, kurā šī norma ir ietverta, mērķus un, ja šo normu var interpretēt dažādi, priekšroka jādod interpretācijai, ar ko tiek saglabāta tās lietderīgā iedarbība (šajā ziņā skat. spriedumus, 2000. gada 24. februāris, Komisija/Francija, C‑434/97, EU:C:2000:98, 21. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2001. gada 4. oktobris, Itālija/Komisija, C‑403/99, EU:C:2001:507, 28. punkts).
220 Tādējādi, otrām kārtām, attiecībā uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta kontekstuālo interpretāciju jākonstatē, ka šis punkts ietilpst šo pamatnostādņu 3.5.2.2. iedaļā “Sloga sadale”. Šīs iedaļas sākumā ir 65. punkts, kurā, kā atgādināts šī sprieduma 204. punktā, bez izšķirības ir paredzētas dotācijas, kapitāla iepludināšana un parādu norakstīšana kā valsts atbalsta veidi, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju.
221 Tāpat Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 66. punktā, kurš ietilpst tajā pašā minēto pamatnostādņu iedaļā un saskaņā ar kuru būtībā valstij būtu jāiejaucas tikai pēc tam, kad zaudējumi ir pilnībā ņemti vērā un sadalīti starp esošajiem akcionāriem un subordinētajiem kreditoriem, nekas neliecina par to, ka šis noteikums ir piemērojams tikai noteiktiem valsts atbalsta veidiem, izslēdzot citus. Gluži pretēji, vispārīga atsauce uz valsts iejaukšanos (“valsts iejaukšanās var notikt vienīgi tad”) un jebkāda cita precizējuma neesamība par pretējo norāda uz to, ka 66. punkts ir piemērojams neatkarīgi no tā, kādā formā šī iejaukšanās notiek.
222 Tādējādi Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta ievaddaļa, ciktāl tā attiecas uz “jebkuru valsts atbalstu, kas uzlabo saņēmēja kapitāla pozīciju”, atbilst minēto pamatnostādņu 65. un 66. punkta piemērošanas jomām.
223 Turklāt jānorāda, ka Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punktā paredzētā prasība papildina tās, kas paredzētas minēto pamatnostādņu 65. un 66. punktā, kā to pierāda precizējums, ka “atbilstīga sloga sadale cita starpā nozīmē, ka”. Tāpat ir svarīgi norādīt, ka dalībvalstīm un Komisijai nav nekādas rīcības brīvības attiecībā uz pienākumu izpildīt Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punktā paredzēto prasību, jo minētajā punktā ir paredzēts, ka [“jebkurš”] valsts atbalsts, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, [“ir”] jāpiešķir saskaņā ar kārtību, kas nodrošina valstij samērīgu daļu no saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma. Šo interpretāciju apstiprina Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 68. punkts, kurā paredzēti izņēmumi no šo pamatnostādņu 66. punkta prasību pilnīgas īstenošanas, taču ne attiecībā uz 67. punktā minēto prasību. Tātad fakts, ka konkrētajā gadījumā Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 65. un 66. punkta prasības ir izpildītas, neatbrīvo dalībvalstis un Komisiju no pienākuma nodrošināt, lai tiktu izpildīta arī šo pamatnostādņu 67. punkta prasība.
224 No tā izriet, ka Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 66. un 67. punktā ir paredzētas divas autonomas prasības ar dažādu saturu un piemērojamību laikā. Pirmkārt, 66. punkta prasība attiecas uz saņēmēja zaudējumu segšanu, ko veic esošie akcionāri un subordinētie kreditori un kas jāīsteno pirms valsts iejaukšanās. Otrkārt, 67. punkts attiecas uz situāciju nākotnē, proti, saņēmēja vērtības turpmāko pieaugumu, un paredz, ka šādā perspektīvā valstij ir jāsaņem samērīga daļa no šīs vērtības.
225 Nekas neliecina par to, ka Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 65., 66. un 67. punkta piemērošanas jomai būtu jābūt atšķirīgai atkarībā no valsts atbalsta formas, ja vien ar to tiek uzlabota saņēmēja pašu kapitāla pozīcija. It īpaši Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 66. un 67. punktā paredzēto prasību sistēma un to kumulatīvais raksturs liek domāt, ka tās, tāpat kā minēto pamatnostādņu 65. punkts, ir piemērojamas jebkuram valsts atbalstam, kura mērķis ir šāda uzlabošana. Pienākums segt zaudējumus pirms valsts iejaukšanās un prasība nodrošināt tai samērīgu daļu no saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma viens otru pastiprina un papildina, jo saņēmēja zaudējumu pārvaldība un valsts palīdzība ir obligāts nosacījums, lai vēlāk nodrošinātu saņēmēja dzīvotspējas atjaunošanu un līdz ar to tā rentabilitāti. Tādējādi šķiet, ka neviens leģitīms iemesls nevar pamatot noteiktu atbalsta veidu izslēgšanu no Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punktā paredzētā pienākuma piemērošanas jomas.
226 Trešām kārtām, runājot par Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta teleoloģisko interpretāciju, no to 9., 11., 65., 87. un 90. punkta izriet, ka noteikumu par taisnīgu sloga sadali mērķis citastarp ir novērst bezrūpīgas rīcības risku. Tādējādi, kā norādīts šī sprieduma 204. punktā, saskaņā ar šo pamatnostādņu 65. punktu, ja valsts atbalsts tiek sniegts tādā formā, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, piemēram, ja valsts piešķir dotācijas, iepludina kapitālu vai noraksta parādus, tas var aizsargāt akcionārus un subordinētos kreditorus pret sekām saistībā ar viņu izvēli investēt atbalsta saņēmējā. Tas var radīt bezrūpīgas rīcības risku un nelabvēlīgi ietekmēt tirgus disciplīnu.
227 Tomēr Komisija neizvirza nevienu elementu, kas varētu pierādīt, ka bezrūpīgas rīcības risks pastāvētu tikai tad, ja dalībvalsts saņēmējā iepludina kapitālu, bet ne tad, ja tā noraksta tā parādus vai minētajam saņēmējam piešķir dotāciju. Patiesībā neviens Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu fragments neļauj izdarīt šādu secinājumu. Gluži pretēji, saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 65. punktu šāds risks pastāv attiecībā uz jebkuru valsts atbalstu, kas uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju, piemēram, dotācijām, kapitāla iepludināšanu un parādu norakstīšanu.
228 Turklāt jāatgādina, kā tas it īpaši izriet no Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 9. punkta, ka bezrūpīgas rīcības risks izpaužas tādējādi, ka uzņēmumiem, kas saskaras ar iespējamu glābšanu un pārstrukturēšanu grūtību gadījumā, var būt tendence īstenot ilgtnespējīgas uzņēmējdarbības stratēģijas, kuras tiem ļautu uzņemties pārmērīgus riskus. Gan Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 66. punktā paredzētā prasība par saņēmēja zaudējumu segšanu, ko veic esošie akcionāri un subordinētie kreditori, gan minēto pamatnostādņu 67. punktā paredzētā prasība attiecībā uz pienākumu nodrošināt valstij daļu no saņēmēja peļņas nākotnē palīdz samazināt stimulus, kuri uzņēmumam var likt uzņemties pārmērīgus riskus, lai gūtu lielāku peļņu.
229 No tā izriet, ka Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta pamatā esošais mērķis nevar tikt pilnībā sasniegts, ja no tā piemērošanas jomas būtu jāizslēdz noteiktu veidu atbalsta pasākumi, piemēram, parādu norakstīšana, pat ja šie pasākumi uzlabo saņēmēja pašu kapitāla pozīciju un rada tādu pašu bezrūpīgas rīcības risku kā tas ir kapitāla iepludināšanas rezultātā.
230 Turklāt jānorāda, ka gan Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs, gan Komisijas 2012. gada 8. maija paziņojumā COM(2012) 209 final par Savienības valsts atbalsta modernizāciju, uz kuru ir atsauce minētajās pamatnostādnēs, ir uzsvērta valsts izdevumu efektivitātes un iedarbīguma principa nozīme. Minētajā paziņojumā arī uzsvērta valsts līdzekļu saprātīgas izmantošanas nozīme, nodokļu maksātāju naudas labāka izmantošana un budžeta konsolidācija, kā arī nepieciešamība izvairīties no valsts līdzekļu šķērdēšanas. Piešķirot pārstrukturēšanas atbalstu vai nu ar dotācijas, kapitāla iepludināšanas vai parādu norakstīšanas palīdzību, valstij tiek piešķirta samērīga daļa no saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma, un tas ir saderīgi ar šiem mērķiem.
231 Tāpat arī – atšķirībā no Komisijas nostājas tiesas sēdē – nav pareizi apgalvot, ka dalībvalsts “samērīgu daļu no saņēmēja vērtības turpmākā pieauguma”, kā paredzēts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punktā, var saņemt tikai tad, ja tai pieder saņēmēja kapitāldaļas. Proti, un kā pareizi norādījusi prasītāja, pat ja dalībvalstij nepieder saņēmēja kapitāldaļas un tā tādējādi nav pēdējā minētā kreditore, tā tāpat var gūt labumu no saņēmēja vērtības turpmāka pieauguma vai nākotnes peļņas, kas kaut vai daļēji ir gūti ar atbalsta palīdzību, piemēram, parādu daļējas norakstīšanas gadījumā – kā tas ir šajā lietā –, paredzot mainīgu procentu likmi nenorakstītajai parāda daļai, kura palielinās atbilstoši saņēmēja vērtības vai peļņas pieaugumam. Cits mehānisms, ar kuru valsts, kas ir norakstījusi daļu no saņēmēja parādiem, varētu piedalīties šī saņēmēja nākotnes vērtības pieaugumā vai nākotnes peļņā, ir, piemēram, saņēmēja apņemšanās atmaksāt visus vai daļu dzēsto parādu, gadījumā, ja tā uzlabojas tā stāvoklis.
232 Visbeidzot jānoraida Condor arguments, ka no 2020. gada Covid‑19 aizņēmumiem izrietošā atlikušā parāda atmaksāšana nākotnē varētu būt uzskatāma par “samērīgu daļu no [Condor] vērtības turpmākā pieauguma” Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta izpratnē. Proti, pirmkārt, pietiek konstatēt, ka apstrīdētajā lēmumā nekas neliecina par to, ka Komisija būtu uzskatījusi, ka tikai atlikušā parāda daļas atmaksa vien nodrošinātu valstij “samērīgu daļu no [Condor] vērtības turpmākā pieauguma” Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta izpratnē. Turklāt atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai apstrīdētā lēmuma pamatojumu tiesvedības gaitā nedrīkst papildināt (šajā ziņā skat. spriedumu, 2021. gada 15. decembris, Oltchim/Komisija, T‑565/19, EU:T:2021:904, 275. punkts un tajā minētā judikatūra). Otrkārt un katrā ziņā, Condor arguments nav atbalstāms, jo rada risku atņemt jebkādu efektivitāti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta prasībai. Proti, jau pēc sava rakstura parādu daļēja norakstīšana nozīmē, ka nenorakstītā to daļa ir jāatmaksā. Šis arguments tādējādi izslēdz de facto daļēju parādu norakstīšanu no Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta piemērošanas jomas, kas katrā ziņā būtu pretrunā šī punkta gramatiskajai, sistēmiskajai un teleoloģiskajai interpretācijai.
233 No tā izriet, ka, ņemot vērā Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, Komisija, nerodoties šaubām, nevarēja secināt, ka attiecīgais pasākums neietilpst minētā punkta piemērošanas jomā, un nepārbaudīt, vai minētais pasākums atbilst šajā punktā paredzētajām prasībām.
234 Tātad jāsecina, ka prasītāja ir juridiski pietiekami pierādījusi, ka Komisijai bija jābūt šaubām par to, vai attiecīgais pasākums atbilst Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punktā paredzētajai prasībai.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Komisijas Lēmumu C(2021) 5729 final (2021. gada 26. jūlijs) par valsts atbalstu SA.63203 (2021/N) – Vācija – Pārstrukturēšanas atbalsts Condor.
2) Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Ryanair DAC tiesāšanās izdevumus.
3) Vācijas Federatīvā Republika un Condor Flugdienst GmbH savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 8. maijā.
[Paraksti]