Lieta T‑135/09
Nexans France SAS un
Nexans SA
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Administratīvais process – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārbaudes laikā pieņemtie akti – Starppasākumi – Nepieņemamība – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Privātās dzīves aizsardzība – Pietiekami nopietni netiešie pierādījumi – Pārbaude tiesā
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 14. novembra spriedums
1. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Nopietnu netiešu pierādījumu, kas ir pamats aizdomām par pārkāpumu, skaidra norādīšana – Pārbaude tiesā
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
2. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Pienākums norādīt apgalvotā pārkāpuma skartās nozares – Pienākuma norādīt tirgu, uz kuru attiecas izmeklēšana, izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Robežas – Dokumentu vai informācijas izmantošana izmeklēšanas mērķiem – Izmantošana vienīgi attiecībā uz lēmumā par pārbaudes veikšanu norādītajām darbības nozarēm
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
4. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Robežas – Dokumentu attiecībā uz rīcību, kas rada sekas ārpus kopējā tirgus, pārbaude – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
5. Tiesvedība – Lietu izskatīšana Vispārējā tiesā – Lietas dalībniekiem piešķirtā aizsardzība pret procesuālo dokumentu neatbilstošu izmantošanu – Apjoms – Personu, kas nav advokāti, iepazīšanās ar šiem dokumentiem – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Norādījumu Vispārējās tiesas sekretāram 5. panta 3. un 7. punkts)
6. Tiesvedība – Replikas raksts – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Replika, kurā ietverta atsauce uz procesuālo rakstu pielikumos pievienotajiem materiāliem – Pieņemamība – Nosacījumi
(Tiesas statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
7. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Administratīvais konkurences tiesību normu piemērošanas process – Pārbaudes procesa gaitā veiktie pasākumi – No lēmuma par pārbaudes veikšanu neatdalāmi akti – Nepieņemamība
(EKL 230. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. un 3. punkts un 20. panta 2. un 4. punkts)
8. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Prasītāja tiesisko stāvokli mainoši akti – Lēmums, ar kuru atteikta advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Iekļaušana – Nosacījumi
(EKL 230. pants)
9. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Nepieņemamība
(EKL 230. pants)
1. Prasība par aizsardzību no patvaļīgas vai nesamērīgas valsts varas iejaukšanās fizisku vai juridisku personu privātās darbības sfērā ir vispārējs Savienības tiesību princips.
Līdz ar to, lai gan patiešām saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu pieņemtajā lēmumā par pārbaudes veikšanu Komisijai lēmuma par pārbaudi adresātam nav jāpaziņo visa tās rīcībā esošā informācija par iespējamiem pārkāpumiem un nav jāsniedz šo pārkāpumu precīza juridiska kvalifikācija, tai tomēr ir skaidri jānorāda pieņēmumi, ko tā ir paredzējusi pārbaudīt.
Tādējādi Savienības tiesai varētu tikt lūgts veikt šāda lēmuma kontroli, lai pārliecinātos, ka tas nav patvaļīgs, t.i., ka tas nav pieņemts, nepastāvot nekādiem pārbaudi attaisnojošiem faktiem. Tā kā Komisijas veikto pārbaužu mērķis ir padarīt iespējamu tās dokumentācijas savākšanu, kas nepieciešama, lai pārbaudītu noteiktas faktiskas un juridiskas situācijas patiesumu un tvērumu, saistībā ar ko Komisijai jau kaut kas ir zināms, Savienības tiesai, veicot šo kontroli, ir jāpārliecinās, ka pastāv pietiekami nopietni netieši pierādījumi, kas ir pamats aizdomām par attiecīgā uzņēmuma izdarīto konkurences tiesību normu pārkāpumu.
(sal. ar 40., 42., 43. un 72. punktu)
2. Lai gan Komisijai netiek prasīts saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu pieņemtajā lēmumā par pārbaudes veikšanu precīzi noteikt konkrētu tirgu, uz kuru attiecas tās veiktā izmeklēšana, tai tomēr ir pietiekami skaidri jāprecizē iespējamā pārkāpuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, skartās nozares, lai, no vienas puses, ļautu attiecīgajam uzņēmumam ierobežot savu sadarbību, attiecinot to tikai uz šā uzņēmuma darbībām nozarēs, par kurām Komisijas rīcībā ir pietiekami nopietni netieši pierādījumi, kas ir pamats aizdomām par konkurences tiesību normu pārkāpumu un attaisno iejaukšanos šā uzņēmuma privāto darbību sfērā, un, no otras puses, ļautu Savienības tiesai attiecīgā gadījumā kontrolēt šo netiešo pierādījumu pietiekamību šajā ziņā.
(sal. ar 45. punktu)
3. Komisijai veicot pārbaudi uzņēmuma telpās saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu, tās pienākums ir ierobežot tās meklējumus, attiecinot tos tikai uz šā uzņēmuma darbībām lēmumā par pārbaudes veikšanu norādītajās nozarēs, un tātad, ja tā pēc pārbaudes veikšanas ir konstatējusi, ka kāds dokuments vai informācija neattiecas uz šādām darbībām, to vairs neizmantot savas izmeklēšanas veikšanas nolūkiem.
Proti, ja Komisijai nebūtu noteikts šāds ierobežojums, tad vispirms ikreiz, kad tās rīcībā nonāktu kāds netiešs pierādījums, kas ļautu uzņēmumu turēt aizdomās par iespējamu konkurences tiesību normu pārkāpumu kādā konkrētā tā darbību jomā, tā faktiski varētu veikt pārbaudi attiecībā uz visām šāda uzņēmuma darbībām un šādas pārbaudes gala mērķis būtu konstatēt visus minēto tiesību normu pārkāpumus, kurus būtu varējis izdarīt šis uzņēmums, taču tas neatbilst juridisko personu privāto darbību sfēras aizsardzībai, kas kā pamattiesība ir aizsargāta demokrātiskā sabiedrībā.
(sal. ar 64. un 65. punktu)
4. No Regulas Nr. 1/2003 nosaukuma izriet, ka ar šo regulu Komisijai piešķirtās pilnvaras attiecas uz konkurences tiesību normu, kas ir paredzētas EKL 81. un 82. pantā, īstenošanu. Šīs divas normas aizliedz noteiktu uzņēmumu rīcību, kura var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuras mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū. Tādējādi Komisija var izmantot savas pārbaudes veikšanas pilnvaras tikai tālab, lai atklātu šādu rīcību. Komisija līdz ar to nevar veikt pārbaudi uzņēmuma telpās, ja tai ir aizdomas par tāda nolīguma vai saskaņotu darbību pastāvēšanu, kuru sekas ir novērojamas tikai kādā vienā vai vairākos tirgos ārpus kopējā tirgus. Turpretim nekas tai neliedz pārbaudīt dokumentus, kas attiecas uz šiem tirgiem, lai atklātu rīcību, kura varētu iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuras mērķis vai sekas būtu nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū.
(sal. ar 99. punktu)
5. Lietas dalībnieku procesuālā raksta pielikumā ietvertā juridiskā atzinuma autori, kas nav lietas dalībnieku advokāti vai personas, ko tie ir pienācīgi pilnvarojuši iepazīties ar lietas materiāliem, nevar tikt uzskatīti par trešajām pusēm, kurām nav tiesību piekļūt lietas materiāliem Norādījumu Vispārējās tiesas sekretāram 5. panta 3. un 7. punkta izpratnē.
Proti, šis noteikums prasa, lai lietas dalībnieks, kas citām personām piešķir piekļuvi procesuālajiem dokumentiem, šīs tiesības izmantotu tikai savai aizstāvībai un nekādam citam mērķim.
Tāpēc fakts, ka kāds lietas dalībnieks izpauž procesuālos dokumentus trešajām personām situācijā, kad šie dokumenti netiek nodoti attiecīgā lietas dalībnieka aizstāvības nolūkiem, ir uzskatāms par procesa ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt Norādījumu Vispārējās tiesas sekretāram 5. panta 3. un 7. punkts neaizliedz lietas dalībniekam ļaut ekspertam apskatīt procesuālo dokumentu, ja šādas rīcības mērķis ir veicināt minētā eksperta dokumenta sagatavošanu šā lietas dalībnieka aizstāvībai, kas tiktu izmantots tikai tiesvedības nolūkiem.
(sal. ar 107.–109. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 112. un 113. punktu)
7. Jebkāda pārbaude, kas ir noteikta saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu, ietver dokumentu atlasīšanu izskatīšanas un, nepieciešamības gadījumā, kopēšanas mērķiem, kā arī jautājumu, kas ir uzdodami attiecīgo uzņēmumu darbiniekiem vai pārstāvjiem saistībā ar pārbaudes priekšmetu un mērķi, atlasīšanu. Taču tieši saskaņā ar lēmumu par pārbaudes veikšanu, nevis saskaņā ar kādu citu atsevišķu, pārbaudes gaitā pieņemtu aktu šiem uzņēmumiem ir pienākums ļaut Komisijai kopēt attiecīgos dokumentus un ļaut saviem darbiniekiem un pārstāvjiem sniegt pieprasītos paskaidrojumus.
Līdz ar to ir secināms, ka katra dokumenta kopēšana un katra jautājuma uzdošana pārbaudes laikā nevar tikt uzskatītas par aktiem, kas būtu atdalāmi no lēmuma, ar kuru tiek paredzēts veikt pārbaudi, bet tās ir uzskatāmas par šā lēmuma izpildes pasākumiem.
Tātad lēmums uztaisīt vairāku datņu un cietā diska attēla kopijas, lai tās vēlāk izvērtētu Komisijas birojos, kā arī lēmums nopratināt darbinieku nevar tikt uzskatīti par aktiem, par kuriem varētu celt prasību atcelt tiesību aktu EKL 230. panta izpratnē.
(sal. ar 121., 125. un 132. punktu)
8. Lēmums, ar ko Komisija noraida lūgumu par dokumentu, kurus tā pieprasījusi saskaņā ar Regulu Nr. 1/2003 veiktās pārbaudes gaitā, aizsardzību sakarā ar advokātu un klientu saziņas konfidencialitāti, iesaistītajiem uzņēmumiem rada tiesiskas sekas, jo ar to Komisija atsakās piemērot Kopienu tiesībās paredzēto aizsardzību un tas ir gala lēmums, kas ir neatkarīgs no galīgā lēmuma, ar kuru konstatē konkurences tiesību normu pārkāpumu.
Taču, ja uzņēmums nenorāda, ka uz dokumentiem, ko pārkopējusi Komisija, vai informāciju, ko tā ieguvusi, attiecas Savienības tiesībās paredzētā aizsardzība, kas būtu līdzīga advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzībai, Komisija tad, kad tā nolemj kopēt šos dokumentus un pieprasīt prasītājiem sniegt šo informāciju, nepieņem lēmumu atteikt prasītājiem šādu aizsardzību.
Šādā situācijā Komisijas lēmums kopēt dokumentus vai iegūt informāciju no uzņēmuma darbiniekiem nevar tikt uzskatīts par aktu, par kuru varētu celt prasību atcelt tiesību aktu EKL 230. panta izpratnē.
(sal. ar 128., 129. un 132. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 136. punktu)