Lieta C‑342/05

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Somijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu aizsardzība – Savvaļas fauna un flora – Vilku medības

Sprieduma kopsavilkums

1.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Sugu aizsardzība – Atkāpes

(Padomes Direktīvas 92/43 12., 13., 14. pants, 15. panta a) un b) punkts un 16. panta 1. punkts)

2.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Sugu aizsardzība

(Padomes Direktīvas 92/43 12., 13., 14. pants, 15. panta a) un b) punkts un 16. panta 1. punkts)

3.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Prasība atzīt administratīvo praksi par pretēju Kopienu tiesībām

(EKL 226. pants)

4.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – IV pielikuma a) daļā iekļauto dzīvnieku sugu stingra aizsardzība

(Padomes Direktīvas 92/43 12. panta 1. punkts, 16. panta 1. punkts un IV pielikuma a) daļa)

1.        Tā kā Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 16. panta 1. punktā paredzēts izņēmuma regulējums aizliegumiem, kas noteikti 12., 13., 14. pantā un 15. panta a) un b) punktā, kas jāinterpretē šauri un saskaņā ar kuru attiecīgo nosacījumu esamības pierādīšanas pienākums attiecībā uz katru atkāpi ir jāuzliek iestādei, kas pieņem lēmumu, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka jebkura ietekmēšana, kas skar aizsargātās sugas, tiek atļauta, tikai pamatojoties uz precīzi un atbilstoši pamatotiem lēmumiem, kuros ir norādes uz minētās direktīvas 16. panta 1. punktā paredzētajiem iemesliem, nosacījumiem un prasībām.

(sal. ar 25. punktu)

2.        Tā kā Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 16. panta 1. punktā, kurā paredzētas atkāpes no 12., 13., 14. pantā un 15. panta a) un b) punktā noteiktajiem aizliegumiem, ir noteikts, ka attiecīgo sugu labvēlīgs aizsardzības statuss to dabiskās izplatības areālā ir nepieciešams priekšnosacījums tajā paredzēto atkāpju piešķiršanai, šādu atkāpju izdarīšana izņēmuma kārtā ir iespējama, ja ir pierādīts, ka ar tām netiks vēl vairāk pasliktināts populācijas nelabvēlīgais aizsardzības statuss vai kavēta tās labvēlīgā aizsardzības statusa atjaunošana. Atbilstoši Komisijas apgalvojumiem, it īpaši tās Vadlīniju par Kopienu nozīmes dzīvnieku sugu stingru aizsardzību atbilstoši Dzīvotņu direktīvai III daļas 47.–51. punktam, nevar izslēgt, ka ierobežota īpatņu skaita nonāvēšana neietekmē šīs direktīvas 16. panta 1. punktā noteikto mērķi saglabāt attiecīgo sugu labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā. Tādējādi saistībā ar attiecīgo sugu šāda atkāpe būtu neitrāla.

(sal. ar 28. un 29. punktu)

3.        Pat ja pats piemērojamais valsts tiesiskais regulējums ir saderīgs ar Kopienu tiesībām, pienākumu neizpilde atbilstoši EKL 226. pantam var būt administratīvās prakses, ar kuru šīs tiesības tiek pārkāptas, rezultāts, ja vien tā ir zināmā mērā nemainīga un vispārēja.

(sal. ar 22. un 33. punktu)

4.        Dalībvalsts, kas atļauj vilku (canis lupus) – sugas, kura ir ietverta Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību IV pielikuma a) daļā – medības preventīvā nolūkā, nekonstatējot, ka tādējādi var novērst nopietnu kaitējumu minētās direktīvas 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, nepilda pienākumus, kas tai ir uzlikti ar minētās direktīvas 12. panta 1. punktu un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(sal. ar 47. punktu un rezolutīvo daļu)