VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2014. gada 30. aprīlī (*)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Tulkošanas maltiešu valodā pakalpojumu sniegšana – Piedāvājumu nosūtīšanas kārtības normas – Pretendenta piedāvājuma noraidījums –Iesniegšanas normu par piedāvājumu satura konfidencialitātes nodrošināšanu pirms atvēršanas neievērošana – Iebilde par nepiemērojamību – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants – Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 98. panta 1. punkts – Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 143. pants
Lieta T‑637/11
Euris Consult Ltd, Floriana (Malta), ko pārstāv F. Moyse, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Parlamentu, ko pārstāv L. Darie un F. Poilvache, pārstāvji,
atbildētājs,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv R. Lyal un F. Dintilhac, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību atcelt Parlamenta 2011. gada 18. oktobra lēmumu, kas pieņemts saistībā ar starpiestāžu publiskā iepirkuma procedūru MT/2011/EU par rakstveida tulkošanas maltiešu valodā pakalpojumu sniegšanu un ar ko ticis noraidīts prasītājas iesniegtais piedāvājums.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. Kolinss [A. Collins],
sekretāre S. Spiropula [S. Spiropula], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 28. novembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Eiropas Parlaments 2011. gada 22. martā publicēja paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu MT/2011/EU (turpmāk tekstā – “paziņojums par iepirkumu”) par tulkošanas pakalpojumu maltiešu valodā sniegšanu Parlamentam, Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Savienības Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
2 Paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 2. apakšpunktā bija paredzēts, ka pretendentu piedāvājumi pēc izvēles var tikt nosūtīti pa pastu vai izmantojot kurjerpasta sabiedrību [2. punkta 2. apakšpunkta a) daļa], vai arī nogādājot pašam Parlamenta pasta dienestā [2. punkta 2. apakšpunkta b) daļa].
3 Paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunktā bija norādīts šādi:
“Lai saglabātu konfidencialitāti un godīgumu, tie ir jānosūta divkāršā aploksnē. Abas aploksnes ir jāaizzīmogo, un uz tām ir jānorāda:
– saņēmējs dienests [..];
– paziņojuma par iepirkumu atsauces numurs; [..]
– kā arī norāde: “NEVĒRT VAĻĀ PASTA DIENESTAM VAI JEBKURAI NEPILNVAROTAI PERSONAI”.
Katrā ziņā neatkarīgi no izmantotā iepakojuma pretendenti tiek aicināti īpaši parūpēties par to piedāvājumu iesniegšanai izmantoto aplokšņu kvalitāti, lai pārliecinātos, ka tās nenonāk galamērķī saplēstas un tādējādi vairs netiek nodrošināta to satura konfidencialitāte un neskartība.
Ja izmanto pašlīmējošās aploksnes, tās ir jāaizzīmogo ar līmlenti un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei. Šo parakstu veido vai nu paraksts rokrakstā, vai paraksts, ko papildina uzņēmuma spiedogs.
Visi piedāvājumi, kuru satura konfidencialitāte līdz visu piedāvājumu atvēršanai nebūs nodrošināta, tiks automātiski noraidīti.
Arī uz ārējās aploksnes ir jānorāda pretendenta vārds vai komercnosaukums, kā arī precīza adrese, kurā tas var tikt informēts par lēmumu par savu piedāvājumu.
Papildus prasībai par divu aizzīmogotu aplokšņu izmantošanu uz ārējās aploksnes ir jābūt uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu atsauces numuram MT/2011/EU.”
4 Prasītāja, Euris Consult Ltd, tulkošanas sabiedrība ar juridisko adresi Maltā, 2011. gada 12. maijā iesniedza piedāvājumu (turpmāk tekstā – “piedāvājums” vai “prasītājas piedāvājums”). Lai to nogādātu paziņojumā par iepirkumu norādītajā adresē, tā izmantoja pārvadātāja pakalpojumus.
5 Piedāvājumu veidoja oriģināls un divas kopijas. Katrs šis dokuments tika ievietots kraftpapīra aploksnē ar pašlīmējošu pārloku. Aplokšņu pārloki tika apzīmogoti, uzliekot prasītājas direktora parakstu un pēc tam uzliekot pašlīmējošu lenti uz paraksta. Tad šīs aploksnes tika ievietotas pārvadātāja piegādātā ārējā aploksnē. Šai plastmasas aploksnei bija pašlīmējoša aizdares sistēma. Prasītājas direktors neuzlika savu parakstu šķērsām pāri pašlīmējošajai lentei uz ārējās aploksnes.
6 Piedāvājums 2011. gada 13. maijā nonāca Parlamentā, un tas paziņoja par tā saņemšanu. Prasītājas piedāvājums, kā arī citu pretendentu piedāvājumi tika novietoti Parlamenta telpās; slēgtā telpā, piekļuve kurai bija tikai dažām pilnvarotām personām.
7 Piedāvājumu atvēršanas komisija, kuru veidoja trīs Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta (ĢD) darbinieki un viens Revīzijas palātas darbinieks, 2011. gada 16. jūnijā plkst. 14:30 uzsāka vienlaicīgu sešu termiņā iesniegto piedāvājumu, tajā skaitā prasītājas piedāvājuma, atvēršanu. Atvēršana noritēja, klātesot divu pretendentu pārstāvjiem. Prasītājas pārstāvji šajā sanāksmē nepiedalījās.
8 Piedāvājumu atvēršanas komisija akceptēja piecus piedāvājumus. Savukārt prasītājas piedāvājums atvēršanā tika noraidīts. Protokolā par piedāvājumu atvēršanu šī komisija par prasītājas piedāvājumu norādīja:
“Kurjerpārvadātājas sabiedrības ārējā aploksne bija ciet, bet neaizzīmogota. Iekšā esošās aploksnes, kuras ir vienīgais pretendenta iesniegtais iepakojums, bija būtiski saplēstas, pat pilnībā atvērtas. Komisija uzskatīja, ka konfidencialitāte nav tikusi nodrošināta, un tādēļ noraidīja piedāvājumu.”
9 Parlaments laikā no 2011. gada jūnija līdz septembrim veica nākamos attiecīgā līguma piešķiršanas posmus. Procedūras rezultāti visiem pretendentiem tika paziņoti 2011. gada 18. oktobrī.
10 Tā ar ierakstītu 2011. gada 18. oktobra vēstuli EP/ETU/MHH/pm/D/2011/52280 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Parlamenta Tulkošanas ĢD Tulkošanas atbalsta un tehnoloģiju pakalpojumu A direkcijas Ārštata tulkošanas nodaļas vadītājs informēja prasītāju par tās piedāvājuma noraidīšanu atvēršanas brīdī, jo piedāvājumu atvēršanas komisija uzskatīja, ka nav varēts nodrošināt prasītājas piedāvājuma konfidencialitāti.
11 Apstrīdētajā lēmumā Parlaments atkārtoja piedāvājumu atvēršanas komisijas protokolā esošos konstatējumus, kas minēti iepriekš 8. punktā.
12 Apstrīdētajā lēmumā prasītājai turklāt tika norādīts, ka tā var saņemt papildu paskaidrojumus par tās piedāvājuma noraidīšanas iemesliem un ka tai ir paziņoti termiņi prasības celšanai.
13 2011. gada 27. oktobrī un 10. novembrī prasītājas pārstāvji tika uzņemti Parlamenta Tulkošanas ĢD. Tiem bija iespēja pārbaudīt telpas, kurās starplaikā bija novietoti piedāvājumi, kā arī aploksnes tādā stāvoklī, kādā tās atrada piedāvājumu atvēršanas komisija. Turklāt starp prasītājas pārstāvjiem un Parlamenta darbiniekiem notika vairākkārtēja saziņa ar elektronisko pastu.
14 Ietvarlīgums ar izraudzīto pretendentu tika noslēgts 2011. gada 21. decembrī.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
15 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 15. decembrī, prasītāja cēla šo prasību.
16 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 16. decembrī, prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lai tiktu apturēta apstrīdētā tiesību akta piemērošana, līdz Vispārējā tiesa būs lēmusi par šo prasību. Ar 2012. gada 25. janvāra rīkojumu Vispārējās tiesas priekšsēdētājs šo pieteikumu noraidīja.
17 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 23. jūlijā, Eiropas Komisija lūdza atļauju iestāties šajā lietā Parlamenta prasījumu atbalstam. Ar 2012. gada 4. septembra rīkojumu Vispārējās tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs atļāva tai iestāties lietā. Tā kā lūgums iestāties lietā tika iesniegts pēc Vispārējās tiesas Reglamenta 115. panta 1. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa beigām, Komisijai tika ļauts iesniegt savus apsvērumus mutvārdu procesā atbilstīgi minētā reglamenta 116. panta 6. punktam.
18 Tā kā tika mainīts Vispārējās tiesas palātu sastāvs, tiesnesis referents tika norīkots uz sesto palātu, tāpēc šī lieta tika nodota šai palātai.
19 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.
20 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atzīt, ka tā saglabā tiesības prasīt atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu, kas piedēvējams apstrīdētajam lēmumam;
– piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
21 Parlamenta prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
22 Vispārējā tiesa 2013. gada 28. novembra tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem.
23 Tiesas sēdē Komisija lūdza prasību noraidīt, ciktāl tā ir pamatota ar iebildi par Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem (turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”), 143. panta nepiemērojamību.
24 Tiesas sēdē prasītāja atteicās no savu prasījumu otrās daļas, par ko Vispārējā tiesa veica atzīmi protokolā.
Par tiesībām
25 Savas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam prasītāja norāda piecus pamatus. Pirmajā pamatā, pirmkārt, prasītāja apgalvo Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), 98. panta 1. punkta, Īstenošanas kārtības 143. panta, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, pakārtoti, tā atsaucas uz Īstenošanas kārtības 143. panta, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta nepiemērojamību. Otrais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu. Ar savu trešo pamatu prasītāja pārmet Parlamentam vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošanu. Ceturtais pamats ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu. Ar savu piekto pamatu, kas ir jāpārbauda vispirms, prasītāja apgalvo nepietiekamu apstrīdētā lēmuma pamatojumu.
A – Par piekto pamatu – nepietiekamu apstrīdētā lēmuma pamatojumu
1. Lietas dalībnieku argumenti
26 Piektajā pamatā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir nepietiekami pamatots. Tā uzskata, ka, nenorādot iemeslus, kuru dēļ, atverot piedāvājumus, tika konstatēts, ka iekšējās aploksnes ir saplēstas, Parlaments nav tai ļāvis novērtēt apstrīdētā lēmuma pamatotību. Tā kā Parlaments nav tai sniedzis citu informāciju, prasītāja uzskata, ka tādēļ tai bija jāceļ šī prasība, lai ļautu Vispārējai tiesai novērtēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.
27 Turklāt Parlaments neesot pilnībā sadarbojies un pildījis savu pienākumu sniegt papildu informāciju. Tā Parlamenta darbinieku, kas tikās ar prasītājas pārstāvjiem abās tikšanās reizēs, attieksme esot bijusi naidīga. Tāpat Parlaments esot sniedzis nepilnīgas atbildes uz jautājumiem, kas tam tika vairākkārt uzdoti elektroniskajā pastā. Parlaments tādējādi esot traucējis prasītājai pienācīgi sagatavot savu prasību.
28 Rīkojoties šādi, Parlaments neesot ievērojis LESD 296. panta, Finanšu regulas 100. panta 2. punkta un Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punkta normas.
29 Parlaments apstrīd prasītājas argumentus.
2. Vispārējās tiesas vērtējums
30 Atbilstīgi LESD 296. panta otrās daļas formulējumam tiesību aktos tiek sniegts to pieņemšanas pamatojums.
31 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 296. panta otrajā daļā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai kompetentā tiesa varētu veikt attiecīgu pārbaudi. Pamatojuma prasība ir izvērtējama, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, norādīto pamatu būtību un interesi saņemt paskaidrojumus, kas var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (skat. Tiesas 1998. gada 2. aprīļa spriedumu lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Šīs pamatojuma prasības piemērojamība, kas attiecas uz Savienības iestāžu un organizāciju publiskajiem iepirkumiem, ir precizēta Finanšu regulas 100. panta 2. punktā, kā arī Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā.
33 Tā pretendentu, kuru piedāvājums ir ticis noraidīts pirms konkursa posma, gadījumā no Finanšu regulas 100. panta 2. punkta izriet, ka līgumslēdzēja iestāde viņiem paziņo to piedāvājuma noraidījuma pamatojumu. Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā turklāt ir noteikts, ka šie pretendenti var saņemt papildu informāciju par atteikuma iemesliem, nosūtot rakstisku pieprasījumu pa pastu, faksu vai elektronisko pastu.
34 Šajā lietā ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā Parlaments prasītājai ir darījis zināmu tās piedāvājuma noraidījuma iemeslu, proti, [piedāvājumu] atvēršanas komisijas nespēju nodrošināt tā konfidencialitāti, jo, pirmkārt, tikai viens aplokšņu slānis bija aizzīmogots atbilstīgi paziņojuma par iepirkumu priekšrakstiem un, otrkārt, tika konstatēts, ka šīs aploksnes bija tā saplēstas, ka bija pilnībā vaļā (skat. iepriekš 8., 10. un 11. punktu).
35 Šī informācija bija pilnībā pietiekama, lai ļautu prasītājai saprast tās piedāvājuma noraidījuma iemeslus un apstrīdētu tos pēc būtības, kā tā to ir darījusi šīs prasības pirmajos četros pamatos.
36 Turklāt no apstrīdētā lēmuma redakcijas izriet, ka Parlaments nav nekādi pamatojis prasītājas piedāvājuma noraidījumu ar iemesliem, kādēļ aploksnes, kas bija pārvadātāja piegādātajā ārējā aploksnē, [piedāvājumu] atvēršanas komisija uzskatīja par saplēstām. Šādos apstākļos, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Parlamentam nebija jānorāda tai šie iemesli, jo turklāt nav ticis konstatēts, ka tam tie būtu zināmi.
37 Tāpat, tā kā apstrīdētais lēmums bija pietiekami pamatots, pienākuma norādīt pamatojumu izpildei Parlamentam turklāt nebija jāsniedz detalizētas atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kas tam tika uzdoti elektroniskajā pastā vai abās tikšanās reizēs, ko tas organizēja pēc prasītājas lūguma (skat. iepriekš 13. punktu).
38 Visbeidzot, naidīgums, kuru, kā norāda prasītāja, esot izrādījuši Parlamenta darbinieki šajā lietā, nav nekādi pierādīts un katrā ziņā, ņemot vērā, ka Parlaments tai ir skaidri un pietiekami precīzi paziņojis tās piedāvājuma noraidījuma iemeslus, tam nav nozīmes.
39 No iepriekš minētā izriet, ka prasības piektais pamats par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ir jānoraida.
B – Par pirmo pamatu – Finanšu regulas, Īstenošanas kārtības un paziņojuma par iepirkumu pārkāpumu
1. Lietas dalībnieku argumenti
a) Prasītājas argumenti
40 Pirmais prasības pamats ir par to, ka, tā kā piedāvājums līdz ar tā atvēršanu tika noraidīts konfidencialitātes prasību neizpildes dēļ, apstrīdētais lēmums neatbilst attiecīgajam tiesiskajam regulējumam, proti, Finanšu regulas 98. panta 1. punktam, Īstenošanas kārtības 143. pantam un paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunktam. Šim pamatam būtībā ir trīs daļas. Pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka piedāvājuma konfidencialitāte tika nodrošināta līdz brīdim, kad [piedāvājumu] atvēršanas komisija atvēra piedāvājumus. Otrajā daļā prasītāja norāda, ka tā izpildīja pienākumu iesniegt piedāvājumu divkāršā aploksnē. Trešajā daļā prasītāja apstrīd iebildumus, uz kuriem Parlaments pamatojās apstrīdētajā lēmumā, lai uzskatītu, ka piedāvājuma konfidencialitāte nevarēja tikt nodrošināta. Šajā trešajā daļā, pakārtoti, tā atsaucas uz Īstenošanas kārtības 143. panta, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta nepiemērojamību, ja šīs normas būtu jāinterpretē kā tādas, kurām ir piemērojamība, kādu tām apstrīdētajā lēmumā piešķīris Parlaments.
Par piedāvājumu konfidencialitātes ievērošanu
41 Visupirms prasītāja uzskata, ka Finanšu regulas 98. panta 1. punkta normas, kuras prasa pretendentu piedāvājumiem piemērot patiesu konkurenci un lai to saturs netiktu izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus, šajā lietā ir pilnībā izpildītas. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā piedāvājums ticis noraidīts, pārkāpjot šīs normas.
42 Kā uzskata prasītāja, Parlaments apstrīdētajā lēmumā nepamatoti ir uzskatījis, ka nav tikusi nodrošināta piedāvājuma konfidencialitāte.
43 Pirmkārt, piedāvājuma konfidencialitāte esot tikusi nodrošināta līdz brīdim, kad piedāvājumu atvēršanas komisija atvēra ārējo aploksni, jo esot ticis konstatēts, ka šī aploksne bija pilnībā ciet līdz brīdim, kad šī komisija to atvēra.
44 Otrkārt, no brīža, kad aploksni piegādāja pārvadātājs, līdz brīdim, kad ārējo aploksni atvēra piedāvājumu atvēršanas komisija, piedāvājums esot pastāvīgi bijis Parlamenta glabāšanā. Šajā ziņā no paša Parlamenta paziņojumiem izrietot, ka piedāvājums tika novietots slēgtā telpā, kurā piekļuve bija liegta visām nepiederošām personām, un tas tika pastāvīgi uzraudzīts.
45 Treškārt, nav strīda par to, ka pārvadātāja ārējā aploksne nonāca Parlamentā neskarta, jo šīs iestādes pasta dienests nepieņem bojātas aploksnes.
46 Ceturtkārt, vienīgā patiesi konfidenciālā informācija piedāvājumos esot cena. Šis elements neesot bijis zināms Parlamentam līdz piedāvājuma atvēršanai.
47 Visi šie apstākļi pierādot, ka apstrīdētajā lēmumā Parlaments kļūdaini ir uzskatījis, ka piedāvājuma konfidencialitāte nav tikusi nodrošināta, un šī iemesla dēļ noraidījis to neizskatot.
Par pienākumu nosūtīt piedāvājumu divkāršā aploksnē un pienākuma aizzīmogot ārējo aploksni apjomu
48 Vēl prasītāja norāda, ka tā ir izpildījusi pienākumu iesniegt piedāvājumu divkāršā aploksnē, kas izriet no piemērojamā tiesiskā regulējuma.
49 Tā uzskata, ka tā ir izpildījusi Īstenošanas kārtības 143. panta un paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta prasības, jo piedāvājums un tā divas kopijas tika ievietotas aploksnēs, aizzīmogotās atbilstīgi šīm normām, un visas šīs aploksnes tika ievietotas piegādātāja nodrošinātā ārējā aploksnē.
50 Pretēji tam, ko aizstāvības rakstā norāda Parlaments, pienākumi pretendentiem attiecībā uz aplokšņu aizzīmogošanu skaidri neizriet no paziņojuma par iepirkumu, jo šis jēdziens tajā nav pietiekami precīzi definēts.
51 Turklāt prasītāja norāda, ka 2011. gadā tā esot piedalījusies trijos citos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumu [publiskā iepirkuma procedūrā] ar identisku nosūtīšanas kārtību. Neviens no tās piedāvājumiem neesot ticis noraidīts konfidencialitātes neievērošanas dēļ. Tas apliecinot, ka vārdi “aizzīmogotas aploksnes” nav precīzi un tās piedāvājuma noraidījums šajā lietā ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.
52 Konkrētāk, no paziņojuma par iepirkumu skaidri neizrietot, ka, ja pretendents izlemj izmantot privāta pārvadātāja pakalpojumus, šī pārvadātāja nodrošinātā aploksne ir jāuzskata par pašlīmējošu aploksni tiesiskā regulējuma izpratnē un tai ir jābūt aizzīmogotai, uzliekot parakstu zem līmlentes.
Par apstrīdētajā lēmumā norādītajiem iemesliem
53 Prasītāja apstrīd arī trīs iebildumu, kurus Parlaments norādījis apstrīdētā lēmuma pamatošanai, pamatotību (skat. iepriekš 8. un 11. punktu).
– Par ārējās aploksnes aizzīmogojumu
54 Pirmkārt, Parlaments nepamatoti esot norādījis, ka “pārvadātāja ārējā aploksne bija ciet, bet nebija aizzīmogota”.
55 Vispirms neesot strīda par to, ka pārvadātāja nodrošinātā ārējā aploksne garantēja piedāvājuma konfidencialitātes aizsardzību, jo tā palika neskarta līdz pat brīdim, kad to atvēra piedāvājumu atvēršanas komisija. Tādējādi neesot tikuši skarti Finanšu regulas 98. panta 1. punkta mērķi.
56 Turklāt pārvadātāja nodrošinātās ārējās aploksnes esot no plastmasas un aizlīmējamas ar tādu aizvēršanas sistēmu, kas garantē, ka tās nevar tikt atvērtas nesabojājot. Tādējādi neesot runa par pašlīmējošām aploksnēm Īstenošanas kārtības 143. panta un paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta izpratnē, un līdz ar to priekšraksti par, pirmkārt, paraksta uzlikšanu pār aizveri un, otrkārt, papildu līmlentes uzlikšanu, kas paredzēti šajos noteikumos pašlīmējošo aplokšņu gadījumā, neesot piemērojami aploksnei, ko šajā lietā nodrošināja pārvadātājs.
57 Turklāt, pat atzīstot – ko prasītāja apstrīd –, ka pārvadātāja nodrošinātā aploksne ir jāuzskata par pašlīmējošu aploksni Īstenošanas kārtības 143. panta un paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta izpratnē, esot jāatzīst, ka šādas aploksnes to satura konfidencialitātes ziņā sniedz vismaz līdzvērtīgas garantijas tām, kuras tiek nodrošinātas, uzliekot pāri parakstu un papildu līmlenti uz vienkāršās pašlīmējošās aploksnes. Šādos apstākļos prasītājas pārstāvja paraksta uzlikšana zem līmlentes nebūtu devusi nekādu papildu labumu piedāvājuma konfidencialitātes ziņā.
58 Visbeidzot, pakārtoti, pamatojoties uz LESD 277. pantu, prasītāja atsaucas uz Īstenošanas kārtības 143. panta un paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta nepiemērojamību, ja tie būtu jāinterpretē kā tādi, kas šajā lietā ir pārkāpti, jo uz pārvadātāja nodrošinātās aploksnes nebija prasītājas pārstāvja paraksta zem papildu līmlentes.
59 Šīs iebildes atbalstam prasītāja norāda, ka šādas prasības pārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai garantētu piedāvājumu konfidencialitāti. Tās pārsniegtu arī to, kas ir prasīts Finanšu regulas 98. panta 1. punktā, un ar tām netiktu ievērots samērīguma princips.
60 Tādējādi, kā uzskata prasītāja, Vispārējai tiesai esot jākonstatē, ka piedāvājums atbilda Finanšu regulas 98. panta 1. punktā prasītajiem nosacījumiem, un jāatceļ apstrīdētais lēmums.
– Par pienākumu iesniegt divkāršā aploksnē
61 Otrkārt, Parlaments, kurš apstrīdētajā lēmumā norādīja, ka “[..] iekšā esošās aploksnes veido vienīgo pretendenta nodrošinātā iepakojuma slāni” (skat. iepriekš 11. punktu), nevarot pārmest prasītājai, ka tā ir nodrošinājusi tikai iekšējās aploksnes, kurās bija ievietoti piedāvājuma oriģināls un kopijas. Lai gan ārējo aploksni prasītājai nodrošināja pārvadātājs, tā tomēr esot bijusi prasītājas iniciatīva, ka viss sūtījums, ko veido ārējā aploksne, iekšējās aploksnes un dokumenti ar piedāvājumu, tika nosūtīti Parlamentam. Visi sūtījumu veidojošie elementi tādējādi esot bijuši jāuzskata par nākošiem no prasītājas.
– Par ārējo aplokšņu stāvokli
62 Treškārt, prasītāja apstrīd, ka konstatējums, “tā kā iekšā esošās aploksnes bija būtiski saplēstas līdz pat tam, ka bija pilnībā atvērtas [..] Parlaments uzskatīja, ka konfidencialitāte nav tikusi nodrošināta, un tādējādi noraidīja piedāvājumu” (skat. iepriekš 11. punktu), pamato piedāvājumu noraidīšanu bez pārbaudes.
63 Vispirms prasītāja norāda, ka šis apgalvojums ir balstīts tikai uz Parlamenta paziņojumiem, un paļaujas uz Vispārējās tiesas rūpību faktu noskaidrošanā.
64 Turklāt prasītāja apgalvo, ka, pat ja tiktu atzīts, ka iekšējās aploksnes bija saplēstas, atverot piedāvājumus, ne piedāvājumu veidojošo dokumentu konfidencialitāte, ne neskartība netika apšaubītas, jo tie tika aizsargāti ar ārējo aploksni, kura bija palikusi neskarta līdz piedāvājumu atvēršanas komisijas rīcībai. Tāpēc prasītāja uzskata, ka apstāklis, ka tika konstatēts, ka iekšējās aploksnes ir saplēstas, lai gan ārējās aploksnes neskartība netika apšaubīta, neļāva Parlamentam izslēgt piedāvājumu nepārbaudot.
b) Parlamenta un Komisijas argumenti
65 Parlaments un Komisija apstrīd prasītājas argumentus.
2. Vispārējās tiesas vērtējums
66 Šīs prasības pirmajā pamatā prasītāja apstrīd, pirmkārt, faktu, kurus Parlaments norādījis apstrīdētā lēmuma pamatošanai, reālo esamību, kā arī, otrkārt, vērtējumu, saskaņā ar kuru šie fakti, pieņemot, ka tie ir pierādīti, pamato tās piedāvājuma noraidīšanu, piemērojot Finanšu regulas 98. panta 1. punktu, Īstenošanas kārtības 143. pantu, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunktu. Tādējādi tā apgalvo, ka šajā lieta šīs normas ir tikušas pārkāptas.
a) Par apstrīdētajā lēmumā norādīto faktu esamību
67 Ņemot vērā šī apstrīdējuma apmēru, vispirms ir jāizskata jautājums, vai prasītāja var pierādīt, ka Parlaments ir pamatojis apstrīdēto lēmumu ar saturiski neprecīziem faktiem (šajā ziņā skat. Tiesas 1999. gada 11. februāra spriedumu lietā C‑390/95 P Antillean Rice Mills u.c./Komisija, Recueil, I‑769. lpp., 29. punkts, un 2011. gada 27. oktobra spriedumu lietā C‑47/10 P Austrija/Scheucher-Fleisch u.c., Krājums, I‑10707. lpp., 57. un 58. punkts un tajos minētā judikatūra).
68 Šajā ziņā, kā prasītāja to ir apliecinājusi tiesas sēdē, nav strīda par to, ka prasītājas piedāvājumu veidoja oriģināls un divas kopijas un ka katrs šis dokuments tika ievietots kraftpapīra pašlīmējošā aploksnē ar pārloku, kurš tika aizzīmogots, uzliekot prasītājas direktora parakstu, pēc tam uzliekot pašlīmējošu papildlenti uz paraksta. Nav strīda arī par to, ka šīs trīs aploksnes, šādi aizzīmogotas, tika ievietotas vienā ārējā aploksnē, kuru nodrošināja kurjerpārvadātājs. Turklāt nav strīda arī par to, ka šī ārējā aploksne bija nonākusi Parlamenta dienestos neskarta un ka šī aploksne, aizlīmēta ar pašlīmējošu lenti, nebija aizzīmogota, uzliekot prasītājas direktora parakstu pāri pašlīmējošai papildlentei. Visi šie fakti, kurus prasītāja nav apstrīdējusi un kuriem nav pretrunā neviens no lietas materiāliem, ir jāuzskata par pierādītiem.
69 Savukārt tiesas sēdē prasītāja atgādināja, ka tā nespēj apstiprināt, kā Parlaments to norādījis apstrīdētajā lēmumā, ka trīs iekšējās aploksnes “bija būtiski saplēstas līdz pat tam, ka bija pilnībā atvērtas”, kad [piedāvājumu] atvēršanas komisija atvēra ārējo aploksni.
70 Šī norāde apstrīdētajā lēmumā atspoguļo protokolā, kuru sagatavojusi [piedāvājumu] atvēršanas komisija, kuru veidoja pie dažādiem dienestiem piederoši Parlamenta darbinieki, kā arī viens Revīzijas palātas darbinieks, beidzoties sanāksmei, kurā, klātesot diviem pretendentiem, tika atvērti visi attiecīgajā piešķiršanas procedūrā iesniegtie piedāvājumi, ietvertos konstatējumus. Ir arī jāatgādina, ka prasītāja, kurai bija iespēja būt klāt piedāvājumu atvēršanā, tajā nepiedalījās.
71 Turklāt ir jākonstatē, ka prasītāja nenorāda nekādu risinājumu, kas liktu šaubīties par [piedāvājumu] atvēršanas komisijas protokolā norādīto faktu konstatējumu ticamību. Šādos apstākļos šie konstatējumi, kuri nav noliegti ne ar vienu lietas materiālu, ir jāuzskata par pierādītiem.
72 Tādējādi ir jāpārbauda, vai pierādītie fakti bija tādi, kas pamato prasītājas piedāvājuma noraidīšanu, un tādēļ, otrkārt, ir jāprecizē šajā lietā piemērojamās normas, kuru skaidrību un – daļēji – tiesiskumu apstrīd prasītāja.
b) Par piemērojamajām normām
Par apstrīdētajā lēmumā piemēroto normu piemērojamību
73 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, pretendentu, kuri piedalījās attiecīgajā iepirkuma procedūrā, pienākumi attiecībā uz to piedāvājumu nosūtīšanu skaidri izrietēja no paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 2. un 4. apakšpunkta, kuru normas ir izklāstītas iepriekš 2. un 3. punktā.
74 Tā, piemēram, pretendentiem bija izvēle iesniegt savu piedāvājumu pašiem Parlamenta pasta dienestā tieši vai nosūtīt to pa pastu vai ar pārvadātāju (paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 2. apakšpunkts). Otrkārt, piedāvājumiem bija jānonāk Parlamentā divkāršā aizzīmogotā aploksnē, uz katras aploksnes bija jābūt norādei par saņēmēju dienestu, paziņojuma par iepirkumu atsauces numuram un norādei “nevērt vaļā [..]” (paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta pirmā daļa). Treškārt, izmantojot pašlīmējošas aploksnes, tām bija jābūt aizzīmogotām, proti, “tās ir jāaizzīmogo ar līmlentēm, un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei”; tam ir jābūt vai nu parakstam rokrakstā, vai parakstam, ko papildina uzņēmuma spiedogs (paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešā daļa). Ceturtkārt, pretendenti principā atbildēja par stāvokli, kādā to piedāvājumus saturošās aploksnes nonāca galamērķī, un tādējādi tie tika aicināti “īpaši parūpēties par izmantoto aplokšņu kvalitāti” (paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta otrā daļa). Piektkārt, paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta ceturtajā daļā bija skaidri paredzēts, ka “visi piedāvājumi, kuru satura konfidencialitāte līdz visu piedāvājumu atvēršanai nebūs nodrošināta, tik[šot] automātiski noraidīti”.
75 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, no iepriekš 74. punktā norādītajām paziņojuma par iepirkumu normām izriet, ka piedāvājumi bija jāievieto divās aploksnēs un ka, ja tās bija pašlīmējošas aploksnes, katra no tām bija jāaizzīmogo. Kas attiecas uz šīs pēdējās vārdkopas nozīmi, no paziņojuma par iepirkumu arī skaidri izriet, ka tajā bija paredzēts, ka abas aploksnes ir aiztaisītas un ka uz katras no tām ir uzlikts pretendenta pilnvarotā pārstāvja paraksts pāri pārlokam un papildu pašlīmējošai lentei.
76 Tā pretendentam, kurš nolēmis izmantot pārvadātāja pakalpojumus, lai tas izpildītu paziņojumā par iepirkumu noteiktos pienākumus, bija brīva izvēle vai nu, ja pārvadātāja aploksnes veids to atļāva, izmantot to kā otru ārējo aploksni, kas nozīmēja tās aizzīmogošanu, uzliekot parakstu pāri papildu pašlīmējošajai lentei, atspoguļojot visas prasītās norādes uz pārvadātāja aploksnes un izmantojot tikai vienu iekšēju aploksni piedāvājumu ievietošanai, vai arī ielikt sava piedāvājuma saturu divās aizzīmogotās aploksnēs ar prasītajām norādēm un tad ielikt šo divkāršo aploksni pārvadātāja ārējā aploksnē, kura šādos apstākļos varēja nebūt aizzīmogota un uz tās varēja nebūt visas prasītās norādes.
77 Savukārt prasītājas interpretācija, saskaņā ar kuru pārvadātāja ārējā aploksne, lai arī tā nav aizzīmogota tikko norādītajā veidā, bija jāuzskata par vienu no divām paziņojumā par iepirkumu prasītajām aploksnēm un kā tāda, kura atbilst šī paziņojuma 2. punkta 4. apakšpunkta prasībām, nevar tikt atbalstīta. Pat ja tiktu pieņemts, kā to dara prasītāja, ka pārvadātāja nodrošināto aplokšņu aizvēršanas sistēma sniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz to satura konfidencialitātes aizsardzību kā paziņojumā par iepirkumu prasītais aizzīmogojums, nemainīgs paliek tas, ka, ja pretendents nav ievērojis no paziņojuma par iepirkumu izrietošo skaidro, precīzo un beznosacījumu pienākumu nosūtīt savu piedāvājumu divkāršā aizzīmogotā aploksnē, ir jāuzskata, ka viņš nav izpildījis visiem pretendentiem, kuri ir nolēmuši iesniegt piedāvājumu šajā lietā aplūkotajā iepirkuma procedūrā, noteiktos priekšrakstus.
78 Vienkāršs šo paziņojuma par iepirkumu skaidro priekšrakstu pārkāpums ļāva Parlamentam noraidīt jebkuru neatbilstošu piedāvājumu, un atbilstīgi šī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta ceturtajai daļai tam tas pat vēl jo vairāk tā bija jādara, ja tas uzskatīja, ka līdz visu piedāvājumu vienlaicīgai atvēršanai nevarēja tikt garantēta šī piedāvājuma konfidencialitāte.
79 No tā izriet, ka pirmā pamata pirmās divas daļas, ar kurām prasītāja apgalvo attiecīgi, ka katrā ziņā apstākļi, kādos tā bija nosūtījusi savu piedāvājumu, sniedza līdzvērtīgas konfidencialitātes garantijas tām, kuras izrietētu no skrupulozas paziņojuma par iepirkumu noteikumos paredzēto pienākumu piemērošanas, un ka paziņojuma par iepirkumu noteikumu neskaidrības dēļ ir jāuzskata, ka tā to ir nosūtījusi aizzīmogotā divkāršā aploksnē, ir jānoraida.
Par Īstenošanas kārtības 143. panta un paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešās daļas piemērojamību šajā lietā
80 Pirmā pamata trešajā daļā prasītāja tomēr apstrīd šī pienākuma tiesiskumu un tādējādi to, vai šajā lietā ir piemērojami paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešās daļas un Īstenošanas kārtības 143. panta noteikumi.
81 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešajā daļā, paredzot piedāvājumu nosūtīšanu divkāršā aizzīmogotā aploksnē, bez atkāpēm ir atkārtoti Īstenošanas kārtības 143. panta 3. punktā ietvertie priekšraksti par pašlīmējošo aplokšņu aizzīmogošanu, tikai pirmais no šiem diviem noteikumiem ticis tieši piemērots šajā lietā. Tai pašā laikā, atbildot uz tiesas sēdē tai uzdoto jautājumu, prasītāja apstiprināja, ka iebilde par nepiemērojamību, ko tā ir norādījusi pirmā pamata trešās daļas atbalstam, attiecas gan uz paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešo daļu, gan uz Īstenošanas kārtības 143. panta 3. punktu.
82 Nav jālemj par to, vai prasītāja, pamatojoties uz LESD 277. pantu, var lietderīgi atsaukties uz Īstenošanas kārtības 143. panta 3. punkta, kurš šajā lietā ir ticis piemērots tikai netieši, nepiemērojamību (šajā ziņā skat. Tiesas 1966. gada 13. jūlija spriedumu lietā 32/65 Itālija/Padome un Komisija, Recueil, 563. un 594. lpp., un Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T‑394/08, T‑408/08, T‑453/08 un T‑454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija, Krājums, II‑6255. lpp., 206. –210. punkts un tajos minētā judikatūra), ir tikai jākonstatē, ka šī iebilde, kura ir balstīta uz apgalvotu šo noteikumu prettiesiskumu, ņemot vērā Finanšu regulas 98. panta 1. punktu un samērīguma principu, ir pilnībā nepamatota.
83 Pirmkārt, Īstenošanas kārtības 143. panta 3. punkts, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešā daļa aprobežojas ar to, ka tajos ir precizēti apstākļi, kādos var tikt uzskatīta par nodrošinātu Finanšu regulas 98. panta 1. punktā ietvertā konfidencialitātes prasība. Kā to apgalvo Parlaments, Īstenošanas kārtības 143. pants papildina Finanšu regulas 98. panta 1. punktu, neesot tam pretrunā. Savukārt, ja tiktu atbalstīta prasītājas tēze, ka ar Īstenošanas kārtības 143. panta normām tiek pārkāpts Finanšu regulas 98. panta 1. punkts, jo tajā ir noteikti nosacījumi, kuru nav pēdējā minētajā pantā, tas būtu pielīdzināms principiālai visas Īstenošanas kārtības tiesiskuma apstrīdēšanai, jo tās mērķis tieši ir precizēt un papildināt Finanšu regulā noteiktās pamatnormas.
84 Otrkārt, Īstenošanas kārtības 143. panta 3. punkts, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešā daļa turklāt nav pretrunā vispārējam samērīguma principam. Atbilstīgi šim principam Savienības iestāžu akti nepārsniedz to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos mērķus, ņemot vērā, ka, ja ir iespēja izvēlēties vienu no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā izraisītie trūkumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamo mērķi (skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 11. septembra spriedumu lietā T‑13/99 Pfizer Animal Health/Padome, Recueil, II‑3305. lpp., 411. punkts, un 2008. gada 9. septembra spriedumu lietā T‑75/06 Bayer CropScience u.c./Komisija, Krājums, II‑2081. lpp., 223. punkts un tajā minētā judikatūra).
85 Īstenošanas kārtības 143. panta 3. punktā, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešajā daļā norādītais pienākums, kā zināms, ļauj nodrošināt to piedāvājumu konfidencialitāti, kurus piedāvājumu atvēršanas komisija ir atradusi abās neskartajās aizzīmogotajās aploksnēs. Tādējādi šī norma veicina tiesisko noteiktību, novēršot jebkādu patvaļīgas novērtēšanas risku aplokšņu atvēršanā, nebūtiski marginālu cenu finanšu un tehnisko resursu ziņā, ņemot vērā visas ar piedāvājuma sagatavošanu saistītās izmaksas. Prasītāja tādējādi nevar apgalvot, ka ar šādu pienākumu tiek pārkāpts samērīguma princips.
86 No tā izriet, ka prasītājas norādītā iebilde par nepiemērojamību ir jānoraida.
c) Par prasītājas piedāvājuma izslēgšanas pamatotību
87 No iepriekš minētā izriet, ka Parlaments, pienācīgi konstatējot, ka prasītāja nav izpildījusi pienākumu iesūtīt savu piedāvājumu divkāršā aizzīmogotā aploksnē, ir pamatoti to noraidījis.
88 Neviens no prasītājas izteiktajiem iebildumiem pirmā pamata trešajā daļā negroza šo vērtējumu.
89 Pirmkārt, nav strīda par to, kā tika konstatēts iepriekš 68. punktā, ka prasītāja, pretēji tam, ko tā apgalvo, neizpildīja pienākumu nosūtīt savu piedāvājumu aizzīmogotā divkāršā aploksnē, jo, pirmkārt, atbilstošajā tiesiskajā regulējumā ir skaidri precizētas izpildāmās formalitātes attiecībā uz aplokšņu aizzīmogošanu, un, otrkārt, prasītājas izvēlētā pārvadātāja nodrošinātā ārējā aploksne – pašlīmējošā aploksne – kā izriet no fotogrāfijām, kuras savam prasības pieteikumam pievienojusi prasītāja, nebija aizzīmogota.
90 Otrkārt, prasītājas iebildums, ka Parlaments, norādot, ka “iekšā esošās aploksnes veidoja vienīgo pretendenta nodrošinātā iepakojuma slāni”, nevarēja tai pārmest, ka tā ir nodrošinājusi tikai iekšējās aploksnes, kurās bija ievietoti piedāvājuma oriģināls un kopijas, rodas no kļūdainas apstrīdētā lēmuma izpratnes.
91 Apstrīdētajā šī lēmuma rindkopā Parlaments ir tikai norādījis, ka tas nav varējis ņemt vērā pārvadātāja nodrošināto aploksni, lai novērtētu, vai ir ievērots pienākums nosūtīt piedāvājumus aizzīmogotā divkāršā aploksnē, jo šī ārējā aploksne nebija aizzīmogota. Kā tika atgādināts iepriekš 76. punktā, tā kā prasītāja nav aizzīmogojusi pārvadātāja nodrošināto aploksni, tai būtu bijusi jāievēro paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešajā daļā noteiktā prasība ievietot savu piedāvājumu aizzīmogotā divkāršā aploksnē pārvadātāja ārējā aploksnē.
92 Treškārt, kā tas tika konstatēts iepriekš 71. punktā, lai kādas būtu prasītājas šaubas šajā ziņā, ir jāuzskata par pierādītu, ka piedāvājumu atvēršanas brīdī tika konstatēts, ka iekšējās aploksnes lielākoties ir saplēstas.
93 Prasītājas argumentācija, ka šis apstāklis neļauj Parlamentam noraidīt tās piedāvājumu, ir jānoraida kā neiedarbīgs, jo no iepriekš 77. punktā norādītajiem apsvērumiem izriet, ka pietiek ar prasības par piedāvājuma nosūtīšanu divkāršā aploksnē neizpildi, lai pamatotu šo noraidījumu.
94 Katrā ziņā Parlamenta konstatējums, ka, lai gan piedāvājumu atvēršanas brīdī ārējā aploksne šķita neskarta, ar to vien, ka iekšējās aploksnes lielākoties bija saplēstas, pietiek, lai apšaubītu prasītājas piedāvājuma konfidencialitāti, ir jāpieņem. Pretendentu uzmanība uz šo īpašo aspektu tika vērsta paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta otrajā daļā, kurā bija norādīts, ka izmantoto aplokšņu neskartība tiek uzskatīta par garantiju gan piedāvājumu satura konfidencialitātei, gan neskartībai.
95 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nevar apgalvot, ka tās piedāvājums tika noraidīts, neievērojot piemērojamo tiesisko regulējumu, un ka tādējādi prasības pirmais pamats ir jānoraida.
C – Par otro pamatu – samērīguma principa pārkāpumu
1. Lietas dalībnieku argumenti
96 Sava otrā pamata atbalstam prasītāja apgalvo, ka, noraidot tās piedāvājumu konfidencialitātes trūkuma dēļ, lai gan ārējā aploksne bija neskarta, un neparedzot nevienu citu alternatīvu, tās intereses mazāk aizskarošu pasākumu, Parlaments ir pārkāpis samērīguma principu.
97 Parlaments apstrīd prasītājas argumentus.
2. Vispārējās tiesas vērtējums
98 Atbilstīgi judikatūrai, kā jau tika atgādināts iepriekš 84. punktā, samērīguma princips paredz, ka Savienības iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos mērķus, ņemot vērā, ka, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (skat. spriedumu lietā Pfizer Animal Health/Padome, minēts iepriekš 84. punktā, 411. punkts, un spriedumu lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, minēts iepriekš 84. punktā, 223. punkts un tajā minētā judikatūra.
99 Vispirms ir jāatgādina, ka Īstenošanas kārtības 145. pants liedz atvērt piedāvājumus, kuri neatbilst šīs kārtības 143. panta nosacījumiem. Kā tika atgādināts iepriekš 81. punktā, paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešajā daļā, attiecībā uz kuru pirmā pamata analīzē tika konstatēts, ka tās nosacījumi šajā lietā ir tikuši pārkāpti, ir atkārtoti Īstenošanas kārtības 143. panta trešās daļas noteikumi. No tā izriet, ka Parlaments nevarēja atvērt prasītājas piedāvājumu, nepārkāpjot Īstenošanas kārtības 145. pantu.
100 Turklāt, kā, novērtējot pirmo pamatu, tika konstatēts iepriekš 78. punktā, Parlaments varēja noraidīt prasītājas piedāvājumu, jo tas bija konstatējis, ka nav ticis izpildīts pienākums nosūtīt piedāvājumus divkāršā aploksnē, un tam pat tas bija jādara gadījumos, kad ir apšaubāma piedāvājuma konfidencialitāte. Iepriekš 94. punktā tika arī konstatēts, ka Parlamentam bija pamats apšaubīt prasītājas piedāvājuma konfidencialitāti tā stāvokļa dēļ, kādā bija iekšējās aploksnes.
101 Šī iemesla dēļ Parlamentam tādējādi bija jānoraida prasītājas piedāvājums. Samērīguma princips, kura piemērojamība tika atgādināta iepriekš 98. punktā, ir piemērojams tikai gadījumos, kad apstrīdētā tiesību akta autoram ir novērtējuma brīvība. Tā kā šajā lietā tās nebija, šīs lietas apstākļos izriet, ka atsaukšanās uz šo principu ir nevietā.
102 Turklāt, ciktāl otrajā pamatā prasītāja apgalvo, ka tai uzliktie pienākumi šajā lietā esot bijuši nesamērīgi, ir tikai jāatgādina, ka apgalvojumi par it kā pienākuma nosūtīt piedāvājumus divkāršā aizzīmogotā aploksnē nesamērīgumu tika noraidīti, novērtējot iebildes par paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunkta trešās daļas un Īstenošanas kārtības 143. panta 3. punkta nepiemērojamību pamatotību.
103 No tā izriet, ka otrais pamats ir noraidāms.
D – Par trešo pamatu – vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
1. Lietas dalībnieku argumenti
a) Prasītājas argumenti
Par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu
104 Trešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka līdz prasības celšanas datumam tā bija piedalījusies četros uzaicinājumos iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā – tostarp tajā, par kuru ir šis strīds, – ar vienādiem iesūtīšanas nosacījumiem un neviens no pārējiem trijiem tās iesniegtajiem piedāvājumiem netika noraidīts nepārbaudot konfidencialitātes trūkuma dēļ. Prasītāja uzskata, ka atšķirīgā attieksme, kāda pret piedāvājumu bija šajā lietā, parāda atšķirīgu attieksmi līdzīgās situācijās, kas nav objektīvi attaisnojama. Tādējādi tā norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Tāsprāt, visās pārējās trijās procedūrās, kurās tā bija piedalījusies, “netika izteikta neviena piezīme par kraftpapīra aplokšņu, kuras atradās ārējā pārvadātāja aploksnē, stāvokli”, ne arī par pārvadātāja nodrošināto ārējo aploksni.
Lūgums par procesa organizatoriskajiem pasākumiem
105 Lai ļautu tai pierādīt situāciju līdzību starp piedāvājumu, par kuru ir šī lieta, un pārējām trijām iepirkuma procedūrām, prasītāja lūdz Vispārējo tiesu, piemērojot Reglamenta 64. panta 3. punkta d) apakšpunktu, likt Parlamentam iesniegt protokolus, kurus sagatavojušas [piedāvājumu] atvēršanas komisijas iepirkuma procedūrās GENAFF11, HR/2011/EU un TM11/MT.
b) Parlamenta argumenti
106 Parlaments apstrīd prasītājas argumentus un iebilst pret lūgumu par procesa organizatorisko pasākumu.
2. Vispārējās tiesas vērtējums
107 Atbilstīgi judikatūrai līgumslēdzējas iestādes pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu ir tā Savienības tiesiskā regulējuma pamatā, kas pieņemts publiskā iepirkuma jomā un kurā tostarp paredzēts attīstīt efektīvu konkurenci un noteikti publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nolūkā nodrošināt šādu konkurenci. Kas attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principu, tas nosaka, ka līdzīgās situācijās nedrīkst piemērot atšķirīgus noteikumus un atšķirīgās situācijās nedrīkst piemērot vienādus noteikumus, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (skat. spriedumu lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, minēts iepriekš 84. punktā, 236. punkts un tajā minētā judikatūra; pēc analoģijas skat. arī 2005. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās C‑21/03 un C‑34/03 Fabricom, Krājums, I‑1559. lpp., 26. un 27. punkts un tajos minētā judikatūra).
108 Prasītāja ar savu trešo pamatu apgalvo, ka Parlaments nevarēja noraidīt tās piedāvājumu, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā apgalvo, ka ir iesniegusi pārējos piedāvājumus tādā pašā kārtībā, un norāda, ka šie pārējie piedāvājumi netika noraidīti divkāršas aizzīmogotas aploksnes neesamības dēļ. Tā uzskata, ka šajā lietā pret to ir izturējušies atšķirīgi līdzīgā situācijā, šādu attieksmi nespējot objektīvi pamatot.
109 Vienlīdzīgas attieksmes principu, kas publisko iepirkumu jomā tiek piemērots ar Finanšu regulas 89. panta 1. punktu, ir paredzēts piemērot starp pretendentiem, kuri piedalās noteiktā iepirkuma procedūrā. Kā to norāda Parlaments, ja tiktu pieņemta prasītājas argumentācija, šajā lietā šis princips tiktu pārkāpts attiecībā uz pārējiem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumu iepirkuma procedūrā, par kuru ir šī lieta, jo prasītāja, kura nebija vienlīdzīgā situācijā attiecībā pret tiem, ņemot vērā prasību iesniegt savu piedāvājumu divkāršā aploksnē, katru no tām aizzīmogojot, saņemtu tādu pašu attieksmi kā tie.
110 Turklāt, kas attiecas uz prasītājas lūgumu, lai pret to šajā lietā izturētos līdzīgi, kā pret to izturējās citās procedūrās, ir jānorāda, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka tā bija nosūtījusi pārējos piedāvājumus tādā pašā nepareizā kārtībā kā šajā lietā, atsaucoties uz vienlīdzības principu, tā nevar prasīt gūt prettiesisku labumu. No abu pirmo šīs prasības pamatu analīzes izriet, ka gadījumā, kad pretendents neizpilda pienākumu nosūtīt savu piedāvājumu divkāršā aploksnē, katru no tām aizzīmogojot, kas atbilst Īstenošanas kārtības 143. pantam, kā arī paziņojuma par iepirkumu 2. punkta 4. apakšpunktam, līgumslēdzējai iestādei tas ir jānoraida.
111 Šādos apstākļos nav jāapmierina lūgums par procesa organizatoriskajiem pasākumiem, ko lūgusi prasītāja un kuru iznākums katrā ziņā neietekmētu šī pamata vērtējumu.
112 No tā izriet, ka trešais pamats par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu ir noraidāms.
E – Par ceturto pamatu – Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu
1. Lietas dalībnieku argumenti
113 Ar savu ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir tai nelabvēlīgs individuāls pasākums. Tādējādi tā uzskata, ka pirms šī lēmuma pieņemšanas tā bija jāuzklausa atbilstīgi Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktam. Tāsprāt, ja piedāvājumu atvēršanas komisija būtu uzklausījusi tās paskaidrojumus, tā būtu varējusi šo komisiju pārliecināt, ka piedāvājuma konfidencialitāte tikusi saglabāta, un šī komisija būtu varējusi pieņemt citādu lēmumu.
114 Parlaments apstrīd prasītājas argumentus.
2. Vispārējās tiesas vērtējums
115 Vispirms ir jākonstatē, ka prasītāja ceturtajā pamatā apgalvo tiesību tikt uzklausītai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pārkāpumu. Tā apgalvo, ka šis lēmums ir attiecībā uz to noteikts individuāls nelabvēlīgs pasākums Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Šādā ziņā tās argumentācija ir jāaplūko arī tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa, kas ir Savienības tiesību vispārējs princips, rakursā.
116 Atbilstīgi pastāvīgajai judikatūrai tas, vai ir tikušas pārkāptas tiesības uz aizstāvību, ir jāpārbauda atkarībā no katra gadījuma īpašajiem apstākļiem, tostarp no attiecīgā akta būtības, apstākļiem, kādos tas ir pieņemts, un no attiecīgo jomu regulējošo juridisko noteikumu kopuma (skat. Tiesas 2013. gada 18. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P Komisija/Kadi, 102. punkts un tajā minētā judikatūra).
117 Kas attiecas uz piemērojamajām normām, ir jāatgādina, ka Finanšu regulā un Īstenošanas kārtībā ir paredzēti veidi, kādos var notikt saziņa starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem, un šo noteikumu mērķis ir nodrošināt piekļuvi publisko iepirkumu procedūru dalībniekiem, ievērojot pārskatāmības principu un vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz kandidātiem. Nevienā noteikumā nav paredzēts, ka līgumslēdzējai iestādei ir jālūdz pretendenta viedoklis pirms tā piedāvājuma noraidīšanas iepirkuma dokumentācijā paredzēto formas prasību, kuras ievērot ir būtiski, neievērošanas dēļ.
118 Kas attiecas uz to, vai prasītājas apgalvotās tiesības tikt uzklausītai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas varētu izrietēt no vispārējā tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa, ir jāatgādina, ka šī principa ievērošana ir jānodrošina, pat ja nav īpaša tiesiskā regulējuma, tomēr, lai šāda pārkāpuma dēļ lēmums tiktu atcelts, ir jāpierāda, ka minētā pārkāpuma neesamības gadījumā procedūras iznākums varētu būt bijis citāds (Tiesas 1987. gada 11. novembra spriedums lietā 259/85 Francija/Komisija, Recueil, 4393. lpp., 12. un 13. punkts).
119 Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka apstrīdētais lēmums ir ieņemta nostāja attiecībā uz piedāvājumu, kas nosūtīts pēc prasītājas iniciatīvas, un ka šis lēmums ir pamatots vienīgi ar prasītājas iesniegto dokumentu formālās iesniegšanas iepirkuma procedūrā pārbaudi, lai gan formas prasības, kas bija jāievēro pretendentiem, bija precīzi noteiktas paziņojumā par iepirkumu. Tādējādi apstrīdētais lēmums nav pamatots ar jebkādiem faktu vai juridiskiem apsvērumiem, par kuriem prasītāja tiesiski varēja nezināt. Tāpēc prasītāja nepamatoti apgalvo, ka Parlamentam bija tā jāuzklausa pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.
120 Turklāt ir arī jānorāda, otrkārt, ka tādēļ, ka prasītāja nebija izpildījusi paziņojumā par iepirkumu noteiktās formas prasības, Parlamentam, kā tas tika arī pierādīts, pārbaudot pirmos divus prasības pamatus, bija jānoraida prasītājas piedāvājums. Šādos apstākļos iespēja prasītājai iesniegt apsvērumus ne mazākajā mērā nevarēja ietekmēt tās piedāvājuma iznākumu.
121 Tādējādi prasības ceturtais pamats par apgalvoto prasītājas tiesību tikt uzklausītai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pārkāpumu arī ir jānoraida un nav jālemj par to, vai attiecībā uz līgumslēdzēju iestādi varētu tikt lietderīgi norādīts uz Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.
122 No visa iepriekš minētā izriet, ka šī prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
123 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Parlamenta prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Euris Consult Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 30. aprīlī.
[Paraksti]