Tiesas (virspalāta) 2018. gada 2. oktobra spriedums (Audiencia Provincial de Tarragona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, ko uzsākusi Ministerio Fiscal
(Lieta C-207/16) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektroniskās komunikācijas – Personas datu apstrāde – Direktīva 2002/58/EK – 1. un 3. pants – Piemērošanas joma – Elektronisko komunikāciju konfidencialitāte – Aizsardzība – 5. pants un 15. panta 1. punkts – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 7. un 8. pants – Dati, kuri tiek apstrādāti saistībā ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu – Valsts iestāžu piekļuve datiem izmeklēšanas vajadzībām – Noziedzīga nodarījuma smagums, kas var pamatot piekļuvi datiem)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Provincial de Tarragona
Pamatlietas puses
Ministerio Fiscal
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajām komunikācijām), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), 15. panta 1. punkts, to skatot caur Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. panta prizmu, ir interpretējams tādējādi, ka valsts iestāžu piekļuve datiem, ar ko var identificēt personas, kurām pieder SIM kartes, kas aktivizētas ar nozagtu mobilo tālruni, tādiem kā šo personu vārds, uzvārds un, attiecīgā gadījumā, adrese, rada iejaukšanos minētajos Pamattiesību hartas pantos nostiprinātajās šo personu pamattiesībās, kura nav tik smaga, ka šī piekļuve noziedzīgu nodarījumu prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas jomās būtu jāierobežo ar smagas noziedzības apkarošanu.
____________
1 OV C 251, 11.7.2016.