Apvienotās lietas T‑219/09 un T‑326/09

Gabriele Albertini u.c. un

Brendan Donnelly

pret

Eiropas Parlamentu

Prasība atcelt tiesību aktu – Eiropas Parlamenta deputātu papildu pensiju shēma – Grozījumi papildu pensiju shēmā – Vispārpiemērojams akts – Individuālas skaršanas neesamība – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Iespēja pamatot prasību, kas iesniegta pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ar LESD 263. panta ceturto daļu – Neesamība

(EKL 230. panta 4. un 5. punkts; LESD 263. panta 4. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Eiropas Parlamenta lēmums, ar kuru groza deputātu papildu pensiju shēmas tiesisko regulējumu – Deputāta celta prasība – Individuālas skaršanas neesamība – Nepieņemamība

(EKL 230. panta 4. punkts)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Nosacījuma, ka personai ir jābūt skartai individuāli, “contra legem” interpretācija – Nepieļaujamība

(EKL 230. panta 4. punkts)

1.      Jautājums par prasības pieņemamību ir jārisina, pamatojoties uz tiesību normām, kuras ir spēkā prasības celšanas dienā, un nosacījumi prasības pieņemamībai ir jānovērtē prasības celšanas brīdī, proti, prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī. Līdz ar to prasības, kura celta pirms LESD stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī, pieņemamība ir jānovērtē, pamatojoties uz EKL 230. pantu, nevis uz LESD 263. pantu.

(sal. ar 39. punktu)

2.      Lai vispārpiemērojams akts fizisku vai juridisku personu skartu individuāli, ir nepieciešams, lai šis akts to skartu noteiktu, tam specifisku īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kas to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu.

Tas, ka Eiropas Parlamenta prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmums, ar kuru groza papildu (brīvprātīgās) pensiju shēmas, kas ietverta Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām VIII pielikumā, tiesisko regulējumu, skar tiesības, uz kurām prasītāji varēs atsaukties nākotnē saistībā ar savu dalību papildu pensiju fondā, neindividualizē tos EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē attiecībā pret citiem subjektiem, jo viņi atrodas objektīvi noteiktā situācijā, kas ir salīdzināma ar visu citu to Eiropas Parlamenta deputātu situāciju, kuri ir minētā pensiju fonda dalībnieki.

Ir taisnība, ka Kopienu iestādes pienākums, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem, ņemt vērā tiesību akta, kuru tā paredz pieņemt attiecībā uz konkrētām privātpersonām, sekas nozīmē to, ka šīs personas tiek individuāli izceltas. Tomēr ir jākonstatē, ka apstrīdētā akta pieņemšanas brīdī nevienā Kopienu tiesību normā nebija noteikts, ka Prezidijam būtu jāņem vērā prasītāju īpašā situācija.

(sal. ar 45., 46., 48. un 49. punktu)

3.      Saskaņā ar Līguma iedibināto tiesiskuma kontroles sistēmu fiziska vai juridiska persona prasību pret tiesību aktu var celt tikai tad, ja tā ir skarta ne tikai tieši, bet arī individuāli. Lai gan ir tiesa, ka šis nosacījums ir interpretējams, ņemot vērā tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pamatprincipu, ievērojot dažādos apstākļus, kuri prasītāju var individualizēt, tomēr šādas interpretācijas rezultātā nevar neievērot Līgumā tieši paredzēto attiecīgo nosacījumu, nepārkāpjot Kopienu tiesām ar Līgumu noteiktās pilnvaras.

Tāpat pareizas tiesvedības un procesuālās ekonomijas principu piemērošana nevar attaisnot tādas prasības atzīšanu par pieņemamu, ar kuru nav ievēroti EKL 230. panta ceturtajā daļā paredzētie pieņemamības nosacījumi, jo tas pārsniegtu Savienības tiesām ar Līgumu noteiktās pilnvaras. Neviens no šiem principiem nevar būt par pamatu atkāpei no Līgumā paredzēto pilnvaru piešķiršanas šīm tiesām.

(sal. ar 52. un 54. punktu)