Lieta C‑508/10

Eiropas Komisija

pret

Nīderlandes Karalisti

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 2003/109/EK – To trešo valstu pilsoņu statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji – Pieteikums pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai – Pastāvīgā iedzīvotāja statusu kādā pirmā dalībvalstī jau ieguvuša trešās valsts pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa iesniegts pieteikums uzturēšanās atļaujas saņemšanai otrā dalībvalstī – Kompetento iestāžu prasītās nodevas apmērs – Nesamērīgums – Šķērslis uzturēšanās tiesību izmantošanai

Sprieduma kopsavilkums

1.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pirmstiesas procedūra – Priekšmets – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Iebildumu un pamatu izklāsts

(LESD 258. pants; Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2.        Robežkontrole, patvērums, imigrācija – Imigrācijas politika – Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji – Direktīva 2003/109 – Šāda šo statusu pirmā dalībvalstī jau ieguvuša pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa iesniegts pieteikums šā statusa un uzturēšanās atļaujas saņemšanai otrā dalībvalstī

(Padomes Direktīva 2003/109)

1.        Prasībā sakarā ar pienākumu neizpildi pirmstiesas procedūras mērķis ir attiecīgajai dalībvalstij dot iespēju, pirmkārt, izpildīt savus no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus un, otrkārt, pienācīgi aizstāvēties pret Komisijas izvirzītajiem iebildumiem. Tādēļ atbilstoši LESD 258. pantam celtās prasības priekšmeta robežas ir noteicamas šajā tiesību normā paredzētajā pirmstiesas procedūrā.

Atbilstoši Tiesas Statūtu 21. panta pirmajai daļai un Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunktam Komisijai ikvienā saskaņā ar LESD 258. pantu iesniegtā prasības pieteikumā ir jānorāda konkrētie iebildumi, par kuriem Tiesai tiek lūgts lemt, kā arī vismaz kopsavilkumā jāizklāsta tiesiskie un faktiskie apstākļi, ar kuriem šie iebildumi ir pamatoti. Tomēr gadījumā, ja Komisija uzskata, ka valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā direktīvas sistēmai, struktūrai vai garam, tās prasība nevar tikt atzīta par nepieņemamu tādēļ vien, ka no šā apstākļa izrietošo Savienības tiesību pārkāpumu nav iespējams saistīt ar konkrētām direktīvas normām.

(sal. ar 33.–35. un 39. punktu)

2.        Saskaņā ar Direktīvu 2003/109 par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, noteiktos pienākumus nepilda dalībvalsts, kura trešo valstu pilsoņiem, kas lūdz piešķirt pastāvīgā iedzīvotāja statusu šajā valstī, un personām, kas pēc šā statusa iegūšanas kādā citā dalībvalstī vēlas izmantot tiesības uzturēties šajā dalībvalstī, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kas lūdz atļauju viņus pavadīt vai viņiem pievienoties, piemēro pārmērīgi lielu un nesamērīgu valsts nodevu, kas iespējami varētu radīt šķērsli Direktīvā 2003/109 piešķirto tiesību izmantošanai.

Proti, lai arī ir pieļaujams, ka šajā direktīvā paredzēto uzturēšanās atļauju izsniegšanu dalībvalsts pakārto nodevas iekasēšanai, nedz mērķis, kādēļ nodeva tiek noteikta šādā apmērā, nedz šādas noteikšanas sekas nedrīkst būt šķēršļa radīšana minētajā direktīvā paredzētā pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai, jo pretējā gadījumā tiktu apdraudēts gan šīs direktīvas mērķis, gan gars un tai atņemta tās lietderīgā iedarbība.

Turklāt dalībvalsts rīcības brīvība noteikt, cik lielā apmērā trešo valstu pilsoņiem prasāma nodeva par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2003/109 II un III nodaļu, nav neierobežota un tātad neļauj paredzēt, ka maksājamas tādas nodevas, kas būtu pārmērīgi lielas, ņemot vērā ievērojamo finansiālo ietekmi, kas tām būtu uz šīm personām.

(sal. ar 69., 70., 73., 74. un 79. punktu un rezolutīvo daļu)