TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2008. gada 17. jūlijā (*)
Apelācijas sūdzība – Kopienas preču zīme – Regula (EK) Nr. 40/94 – 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 73. pants – Grafiska preču zīme “Aire Limpio” – Kopienas, valsts un starptautiskas grafiskas preču zīmes, kurās ir attēlota egle ar dažādiem apzīmējumiem – Īpašnieka iebildumi – Daļējs reģistrācijas atteikums – Secinājuma par agrākas preču zīmes īpašo atšķirtspēju izdarīšana, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir saistīti ar citu preču zīmi
Lieta C‑488/06 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam,
ko 2006. gada 24. novembrī iesniedza
L & D SA, Uerkala de Almēra [Huércal de Almería] (Spānija), ko pārstāv S. Mirajess Miravets [S. Miralles Miravet], abogado,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējie lietas dalībnieki –
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Garsija Muriljo [J. García Murillo], pārstāve,
atbildētājs pirmajā instancē,
Julius Sämann Ltd, Cuga [Zug] (Šveice), ko pārstāv E. Armiho Čavari [E. Armijo Chávarri], abogado,
persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], J. Makarčiks [J. Makarczyk], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] un K. Toadere [C. Toader] (referente),
ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretārs R. Grass [R. Grass],
ņemot vērā rakstveida procesu,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2008. gada 13. marta tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu apelācijas sūdzību L & D SA (turpmāk tekstā – “L & D”) lūdz atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā T‑168/04 L & D/ITSB – Sämann (“Aire Limpio”) (Krājums, II‑2699. lpp., turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar ko tā noraidīja L & D prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2004. gada 15. marta lēmumu (lieta R 326/2003‑2, turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Ar šo lēmumu Apelāciju padome daļēji apmierināja sabiedrības Julius Sämann Ltd (turpmāk tekstā – “Sämann”) apelācijas sūdzību un daļēji noraidīja L & D pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas iekļauj vārdisku elementu “Aire Limpio”.
I – Atbilstošās tiesību normas
2 Saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un e) apakšpunkta ii) daļu nereģistrē attiecīgi “preču zīmes, kam nav atšķirtspējas”, kā arī apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no “preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai”.
3 Regulas Nr. 40/94 8. pantā ir noteikts:
“1. Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:
[..]
b) ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi].
2. Šā panta 1. punktā “agrākas preču zīmes” ir:
a) šādas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datuma [..]:
i) Kopienas preču zīmes;
ii) dalībvalstī reģistrētas preču zīmes [..];
iii) preču zīmes, kas reģistrētas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā dalībvalstī;
[..].”
4 Regulas Nr. 40/94 73. pantā ir paredzēts:
“Biroja [ITSB] lēmumos norāda to pamatojumu. Lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.”
II – Prāvas priekšvēsture
5 1996. gada 30. aprīlī L & D ITSB iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz turpmāk attēloto grafisko preču zīmi, kas iekļauj vārdisku elementu “Aire Limpio” (turpmāk tekstā – preču zīme “Aire Limpio”):
6 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 3., 5. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “parfimērija, ēteriskās eļļas, kosmētika”;
– 5. klase: “smaržīgie gaisa atsvaidzinātāji”;
– 35. klase: “reklāma; darījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”.
7 1998. gada 29. septembrī Sämann saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. pantu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju iesniedza iebildumus, balstoties uz vairākām agrākajām preču zīmēm. Iebildumu argumentēšanai norādītais pamatojums ir tas, kas ir iekļauts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā.
8 Starp minētajām agrākajām preču zīmēm tika norādīta turpmāk attēlotā Kopienas grafiskā preču zīme Nr. 91.991, kuras reģistrācijas pieteikums tika iesniegts 1996. gada 1. aprīlī un kura 1998. gada 1. decembrī ir reģistrēta attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē (turpmāk tekstā – “preču zīme Nr. 91.991”):
9 Minētās agrākās preču zīmes iekļauj arī 17 citas valsts un starptautiskas grafiskas preču zīmes, kurām visām ir līdzīga kontūra, bet kuras, izņemot vienu preču zīmi, atšķiras ar baltu cokolu un/vai uz koka zariem norādītu uzrakstu.
10 Saistībā ar šo apelācijas sūdzību īpaša nozīme ir divām starptautiskajām grafiskajām preču zīmēm Nr. 178969 un Nr. 328915. Pirmā iekļauj vārdisku elementu “CAR-FRESHNER” (turpmāk tekstā – preču zīme “CAR-FRESHNER”) un otrā – vārdisku elementu “ARBRE MAGIQUE” (turpmāk tekstā – preču zīme “ARBRE MAGIQUE”). Šīs divas preču zīmes, kuras attiecīgi 1954. gada 21. augustā un 1966. gada 30. novembrī ir reģistrētas attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē, un ir aizsargātas it īpaši Itālijā, ir attēlotas šādi:
11 Ar 2003. gada 25. februāra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa iebildumus pilnībā noraidīja.
12 Analizējot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, minētā Iebildumu nodaļa salīdzināja preču zīmi “Aire Limpio” un preču zīmi Nr. 91.991.
13 Šajā sakarā tā būtībā uzskatīja, ka egles forma, kas ir abu preču zīmju kopējais elements, attiecībā uz tādām precēm kā dezodoranti un aromātiski gaisa atsvaidzinātāji esot aprakstoša un tādējādi tai esot tikai neliela atšķirtspēja. Tādējādi abu preču zīmju grafiskās un vārdiskās atšķirības prevalējot pār vāji atšķirtspējīgām līdzībām, kādēļ radītais kopējais iespaids esot pietiekami atšķirīgs, lai varētu pilnībā izvairīties no sajaukšanas vai asociācijas iespējas.
14 Šādi secinājusi, Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka citas agrākās Sämann norādītās preču zīmes neesot jāizskata, jo, salīdzinot ar preču zīmi “Aire Limpio”, šīm preču zīmēm esot vēl nozīmīgākas atšķirības nekā preču zīmei Nr. 91.991.
15 Ar 2004. gada 15. marta apstrīdēto lēmumu ITSB Apelāciju otrā padome Sämann par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniegto apelācijas sūdzību daļēji apmierināja.
16 Atbalstot apelācijas sūdzības pamatojumu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tā daļēji apmierināja iebildumus un noraidīja preču zīmes “Aire Limpio” reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē. Turpretim attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem tā apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīja iebildumus.
17 Lai novērtētu sajaukšanas iespējas Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē esamību, Apelāciju padome “to pašu ekonomijas iemeslu dēļ” kā tie, ko bija norādījusi Iebildumu nodaļa, savu salīdzinājumu fokusēja uz preču zīmi “Aire Limpio”, kā arī preču zīmi Nr. 91.991 kā citas norādītās agrākās preču zīmes “reprezentējošo preču zīmi”. Tomēr savā vērtējumā tā nonāca pie Iebildumu nodaļas secinājumam pretēja secinājuma.
18 Tātad tā uzskatīja, ka “agrākās preču zīmes” ilgstošas izmantošanas un reputācijas Itālijā dēļ tai esot īpašā atšķirtspēja, un ka šīs reputācijas un konceptuālās abu preču zīmju līdzības dēļ sajaukšanas iespēja pastāvot vismaz Itālijas sabiedrības uztverē.
19 Lai nonāktu pie šī secinājuma, tā balstījusies, pirmkārt, uz datiem attiecībā uz Sämann automašīnu dezodorantu reklāmu un pārdošanu un, otrkārt, uz to, ka preču zīme “CAR‑FRESHNER” ir aizsargāta kopš 1954. gada.
III – Tiesvedība Pirmās instances tiesā un pārsūdzētais spriedums
20 Ar 2004. gada 14. maijā Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu L & D cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Šajā sakarā tā norādīja divus pamatus par attiecīgi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 73. panta pārkāpumu. Ar pārsūdzēto spriedumu Pirmās instances tiesa šo prasību noraidīja.
21 Attiecībā uz pirmo pamatu Pirmās instances tiesa vispirms uzskatīja, to norādot pārsūdzētā sprieduma 70. punktā, ka Apelāciju padomes konstatējums, ka preču zīmei Nr. 91.991 Itālijā ir īpaša atšķirtspēja, ir balstīts uz preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” ilgstošas izmantošanas un reputācijas atzīšanu.
22 Pārsūdzētā sprieduma 72.–77. punktā tā turpmāk izskatīja jautājumu, vai apsvērums, atbilstoši kuram preču zīmes Nr. 91.991 atšķirtspēja izriet no citas preču zīmes izmantošanas, ir spēkā.
23 Atsaucoties uz Tiesas 2005. gada 7. jūlija sprieduma lietā C‑353/03 Nestlé (Krājums, I‑6135. lpp.) 30. un 32. punktu, Pirmās instances tiesa konstatēja, ka uz šo jautājumu pozitīvu atbildu var sniegt tad, ja preču zīmi Nr. 91.991 var uzskatīt par preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļu.
24 Šajā sakarā atbilstoši Pirmās instances tiesas viedoklim Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka egles silueta attēls, kam preču zīmē “ARBRE MAGIQUE” ir būtiska vai pat dominējošā loma, atbilst preču zīmes Nr. 91.991 apzīmējumam. Attiecīgi tā nosprieda, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka preču zīme Nr. 91.991 ir preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa. Tātad pirmā preču zīme varēja iegūt atšķirtspēju tās kā otrās preču zīmes sastāvdaļas izmantošanas rezultātā.
25 No tā Pirmās instances tiesa secināja, ka, lai noteiktu preču zīmes Nr. 91.991 ilgstošu izmantošanu, reputāciju un tātad īpašo atšķirtspēju, Apelāciju padome pamatoti izskatīja pierādījumu kopumu attiecībā uz preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu un reputāciju.
26 Saistībā ar pierādījumu izvērtēšanu kā tādu Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 78. punktā nosprieda, ka apstrīdētajā lēmumā pamatoti norādīts, ka no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka preču zīme Nr. 91.991 kā preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa tika ilgstoši izmantota Itālijā, kur tai ir reputācija un tādējādi īpaša atšķirtspēja.
27 Šajā sakarā pārsūdzētā sprieduma 80.–84. punktā tā noraidīja argumentu, ka šo pierādījumu pierādīšanas spēks ir apšaubāms tāpēc, ka tās attiecas uz laikposmu, kas ir vēlāks par prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu. Tā uzskatīja, ka Apelāciju padome varēja pamatoti uzskatīt, ka vēlākie apstākļi ļāva izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija L & D reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā.
28 Pārsūdzētā sprieduma 85. punktā Pirmās instances tiesa tāpat noraidīja prasītājas argumentu, saskaņā ar ko Apelāciju padome esot kļūdaini atzinusi agrākās preču zīmes īpašo atšķirtspēju Itālijā, pamatojoties vienīgi uz vispārējām norādēm par reklāmas apjomu un apgrozījumu. Šajā sakarā tā norādīja, pirmkārt, ka L & D minētā judikatūra uz reģistrētas preču zīmes, kas jau ir ieguvusi atšķirtspēju, reputācijas vērtējumu neattiecas un, otrkārt, ka Apelāciju padome vērā ir ņēmusi ne tikai vispārējas norādes, bet arī ilgstošu preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu.
29 Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 86. punktā Pirmās instances tiesa noraidīja L & D argumentu, ka Apelāciju padome esot kļūdaini pamatojusies uz to, ka agrākā preču zīme būtībā identiskā formā bija aizsargāta kopš 1954. gada, šādi preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu pielīdzinot preču zīmes “CAR FRESHNER” faktiskās izmantošanas datumam. Šajā sakarā Pirmās instances tiesa norādīja, ka, pat ja apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka preču zīme “CAR FRESHNER” ir reģistrēta kopš 1954. gada, tad tomēr saistībā ar ilgstošu izmantošanu Apelāciju padome balstījusies uz preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” pierādītu izmantošanu Itālijā.
30 Turpmāk pārsūdzētā sprieduma 89.–96. punktā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka preces, ko apzīmē ar preču zīmi “ARBRE MAGIQUE” un preču zīmi “Aire Limpio”, kā arī pašas šīs preču zīmes ir līdzīgas.
31 Attiecībā uz preču zīmju līdzību tā norādīja, ka, aplūkojot no vizuālā viedokļa, preču zīmē “Aire Limpio” ietvertajam grafiskajam elementam apzīmējuma radītajā kopējā iespaidā ir acīmredzami dominējošais raksturs, un ka tas būtiski prevalē pār vārdisko elementu.
32 Pretēji L & D apgalvojumiem grafiskais elements rada nevis komiska personāža, bet gan egli veidojoša attēla kopējo iespaidu. Tādējādi, aplūkojot no vizuālā viedokļa, eglei atbilstošais grafiskais attēls uzskatāms par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītā kopējā iespaida dominējošo elementu. Konceptuālajā līmenī abi attiecīgie apzīmējumi ir saistīti ar egles siluetu. Ņemot vērā no tā izrietošo iespaidu un to, ka izteicienam “aire limpio” Itālijas sabiedrībā nav īpašas nozīmes, apzīmējumu konceptuālā līdzība ir jāapstiprina.
33 Attiecībā uz sajaukšanas iespēju Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 100.–102. punktā uzskatīja, ka vidusmēra patērētājam, kas veido konkrēto sabiedrības daļu, galvenokārt būs tendence uzticēties šīs preces apzīmējošā preču zīmes tēlam, tas ir, egles siluetam. No tā izriet, ka, ņemot vērā, pirmkārt, attiecīgo preču līdzību un attiecīgo preču zīmju vizuālo un konceptuālo līdzību, kā arī, otrkārt, to, ka agrākajai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja Itālijā, Apelāciju padome, secinot, ka pastāv sajaukšanas iespēja, nav pieļāvusi kļūdu.
34 Turpmāk pārsūdzētā sprieduma 104. punktā Pirmās instances tiesa prasītājas argumentu, ka tādēļ, ka egles siluets saistībā ar attiecīgajām precēm esot aprakstošs, agrākajai preču zīmei esot vāja atšķirtspēja, noraidīja, konstatējot, ka agrākā preču zīme ir nevis vienkāršs egles attēls, bet gan ka tā ir stilizēta un tai ir citas īpašas iezīmes un ka tā turklāt ir ieguvusi īpašu atšķirtspēju. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes Patentu biroja vadlīnijām, kuras atbilstoši prasītājas viedoklim apstiprinot egles attēla aprakstošu raksturu saistībā ar attiecīgajām precēm, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka tās neattiecas uz lietu, jo Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma.
35 Turklāt Pirmās instances tiesa noraidīja L & D argumentus, ar kuriem tā gribēja pieradīt, ka, ņemot vērā, pirmkārt, to, ka agrāko preču zīmi būtībā veido tikai preces, ko pārdod ar šo preču zīmi, forma un, otrkārt, ka agrākās preču zīmes forma, tas ir, egles siluets, ir vajadzīga, lai sasniegtu vajadzīgo preces tehnisko rezultātu, agrākās preču zīmes reģistrācija būtu jāatsaka. Pārsūdzētā sprieduma 105. punktā tā šajā sakarā norādīja, ka iebildumu procesā prasītāja jebkurā gadījumā nedrīkst atsaukties uz absolūto atteikuma pamatojumu, kas liedz apzīmējumu likumīgi reģistrēt valsts reģistrā vai ITSB.
36 Otrais pamats par Regulas Nr. 40/94 73. panta pārkāpumu tika noraidīts pārsūdzētā sprieduma 113.–118. punktā. Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Apelāciju padomes argumentācija apstrīdētajā lēmumā ir parādīta skaidri un nepārprotami un ka no šī lēmuma izriet, ka prasītāja varēja izteikt viedokli gan par apstākļu kopumu, uz ko balstīts šis lēmums, gan arī par agrāko preču zīmju izmantošanas pierādījumiem, ko Apelāciju padome izmantoja savā vērtējumā.
IV – Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
37 Savā apelācijas sūdzībā L & D lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu pilnā apmērā;
– atcelt apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1) un 3) punktu tiktāl, ciktāl ar to, no vienas puses, ir daļēji atcelts Iebildumu nodaļas lēmums un noraidīta preču zīmes “Aire Limpio” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē, un, no otras puses, katram lietas dalībniekam ir piespriests segt savus izdevumus, kas tam ir radušies iebildumu un apelācijas procesā, kā arī
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
38 ITSB un Sämann lūdz apelācijas sūdzību noraidīt un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
V – Par apelācijas sūdzību
A – Par pieņemamību
39 Vispirms ITSB un Sämann norāda, ka apelācijas sūdzība nav pieņemama, un apgalvo, ka ar L & D izvirzītajiem pamatiem tā lūdz atkārtoti izskatīt Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu. Turklāt Sämann uzskata, ka apelācijas sūdzībā ir identiskā veidā pārņemts par apstrīdēto lēmumu celtās prasības pamatojums.
40 Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, kā tas izriet no EKL 225. panta un Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas, ka apelācijas sūdzību iesniedz tikai par tiesību jautājumiem un ka faktu vērtējums, izņemot gadījumus, kad tie tiek sagrozīti, nav Tiesas kontrolei pakļauts jautājums (skat. 2006. gada 18. jūlija spriedumu lietā C‑214/05 P Rossi/ITSB, Krājums, I‑7057. lpp., 26. punkts, un 2007. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, 53. punkts).
41 Tomēr ir jākonstatē, ka šajā lietā L & D iesniegtā apelācijas sūdzība ir vērsta ne tikai uz to, lai apšaubītu Pirmās instances tiesas veiktos faktiskos konstatējumus, bet vismaz daļēji attiecas uz pārsūdzētajā spriedumā pieļauto tiesību kļūdu konstatēšanu.
42 Turpmāk, kas attiecas uz Sämann sīkāk neprecizēto iebildi par nepieņemamību saistībā ar to, ka apelācijas sūdzībā esot identiskā veidā pārņemts Pirmās instances tiesā celtās prasības pamatojums, tā tāpat ir jānoraida.
43 No Tiesas judikatūras izriet, ka, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Pirmās instances tiesas veikto Kopienu tiesību interpretāciju vai piemērošanu, kā to dara L & D savā apelācijas sūdzībā, pirmajā instancē izskatītie tiesību jautājumi apelācijas procesā var tikt apspriesti no jauna (skat. it īpaši 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑496/99 P Komisija/CAS Succhi di Frutta, Recueil, I‑3801. lpp., 50. punkts).
44 No tā izriet, ka apelācijas sūdzība ir atzīstama par pieņemamu.
B – Par lietas būtību
45 Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, L & D norāda divus pamatus par attiecīgi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 73. panta pārkāpumu.
1. Par pirmo pamatu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
46 Šis pamats ir sadalīts trijās daļās par attiecīgi preču zīmes Nr. 91.991 atšķirtspējas neesamību, līdzību starp šo preču zīmi un preču zīmi “Aire Limpio”, kā arī sajaukšanas iespēju starp šīm divām preču zīmēm.
a) Par pirmā pamata pirmo daļu
47 L & D pirmā pamata pirmās daļas kontekstā sniegtā argumentācija būtībā izpaužas kā četri iebildumi, kuri attiecas uz:
– secinājuma par preču zīmes Nr. 91.991 īpašo atšķirtspēju izdarīšanu, pamatojoties uz datiem par preču zīmi “ARBRE MAGIQUE”;
– preču zīmes Nr. 91.991 atšķirtspēju;
– absolūto atteikuma pamatojumu esamību attiecībā uz preču zīmi Nr. 91.991, un
– pierādījumu nepietiekamību, lai noteiktu preču zīmi “ARBRE MAGIQUE” īpašo atšķirtspēju.
i) Secinājuma par preču zīmes Nr. 91.991 īpašo atšķirtspēju izdarīšana, pamatojoties uz datiem par preču zīmi “ARBRE MAGIQUE”
48 Ar savu pirmo iebildumu L & D norāda, ka Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu, preču zīmes Nr. 91.991 īpašo atšķirtspēju secinot tikai no datiem, kas attiecas uz preču zīmi “ARBRE MAGIQUE”. Šajā kontekstā tā apšauba pašu šāda secinājuma izdarīšanas iespēju tādos apstākļos, kādi pastāv šajā lietā.
49 Kā Pirmās instances tiesa atgādināja pārsūdzētā sprieduma 73. punktā, Tiesa jau ir nospriedusi, ka preču zīmes atšķirtspējas iegūšana tāpat var izrietēt no tās kā citas reģistrētas preču zīmes sastāvdaļas izmantošanas. Pietiek ar to, ka šīs izmantošanas rezultātā ieinteresētās personas ar preču zīmi apzīmētu preci vai pakalpojumu faktiski uztver kā tādu, ko ražo vai sniedz noteiktais uzņēmums (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Nestlé, 30. un 32. punkts).
50 Lai gan ir taisnība, ka iepriekš minētā sprieduma lietā Nestlé pamatā esošie fakti atšķiras no šīs lietas faktiem, tad tomēr, pretēji tam, ko norāda L & D, no tā neizriet, ka šis vispārīgais konstatējums nav piemērojams arī tādam faktiskajam un procesuālajam kontekstam kā tas, kas tiek izskatīts šajā lietā.
51 Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 51. punktā, it īpaši apstāklis, ka minētais spriedums lietā Nestlé bija saistīts ar reģistrācijai pieteiktas preču zīmes atšķirtspējas iegūšanu, bet šajā lietā runa ir par agrākas preču zīmes īpašās atšķirtspējas noteikšanu, lai konstatētu sajaukšanas iespējas Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē esamību, nevar attaisnot atšķirīgu pieeju.
52 Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 75. punktā Pirmās instances tiesa pamatoti uzskatīja, ka gadījumā, ja preču zīmi Nr. 91.991 var uzskatīt par preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļu, pirmās preču zīmes īpašo atšķirtspēju ir iespējams noteikt, pamatojoties uz pierādījumiem par otrās preču zīmes izmantošanu un reputāciju.
53 Ciktāl ar šo iebildumu L & D vēlas apšaubīt pārsūdzētā sprieduma 76. punktā izdarīto konstatējumu, ka preču zīme Nr. 91.991 ir preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa tāpēc, ka preču zīmē “ARBRE MAGIQUE” egles silueta attēlam ir būtiska vai pat dominējošā loma un šis siluets atbilst preču zīmes Nr. 91.991 apzīmējumam, ir jāatzīmē, ka šajā sakarā Pirmās instances tiesa ir sniegusi faktiskā rakstura vērtējumu.
54 Kā ir atgādināts šī sprieduma 40. punktā, apelācijas sūdzība ir ierobežota ar tiesību jautājumiem un faktu vērtējums, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav Tiesas kontrolei pakļauts jautājums.
55 Turklāt tiktāl, ciktāl L & D turpmāk norāda, ka Pirmās instances tiesas vērtējums, ka egles siluetam preču zīmē “ARBRE MAGIQUE” ir dominējošā loma, neatbilst Tiesas judikatūrai, ir pietiekami konstatēt, ka pretēji apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvotajam no šīs judikatūras nekādi neizriet, ka tad, ja kombinēta preču zīme ietver gan grafiskus, gan arī vārdiskus elementus, šie pēdēji elementi būtu sistemātiski uzskatāmi par dominējošiem.
56 No iepriekš minētā izriet, ka šis iebildums ir jānoraida kā daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.
ii) Preču zīmes Nr. 91.991 atšķirtspēja
57 Ar otro iebildumu L & D Pirmās instances tiesai pārmet, ka pārsūdzētā sprieduma 104. punktā tā noraidīja tās argumentu, ka tāpēc, ka egles siluets saistībā ar attiecīgajām precēm ir aprakstošs, preču zīmes Nr. 91.991 atšķirtspēja ir vāja.
58 Šajā sakarā vispirms ir jākonstatē, ka, nospriežot, ka Apvienotās Karalistes Patentu biroja vadlīnijas, kuras atbilstoši apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvotajam apstiprinot egles silueta aprakstošu raksturu saistībā ar attiecīgajām precēm, neattiecas uz lietu, Pirmās instances tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu. Kā pamatoti norāda Pirmās instances tiesa, Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido noteikumu kopums un kurai ir īpaši mērķi, jo tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām, un Apelāciju padomju lēmumu likumība ir jāvērtē vienīgi uz Regulas Nr. 40/94 pamata, ņemot vērā tās interpretāciju Kopienu tiesu iestādēs (šajā sakarā skat. 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 65. un 66. punkts).
59 Attiecībā uz L & D argumentu, kas ir vērsts uz to, lai Pirmās instances tiesas konstatējumu, ka preču zīme Nr. 91.991 nav vienkāršs un realitātei atbilstošs egles attēls, kritizētu kā pretrunīgu, salīdzinot ar citiem pārsūdzētajā spriedumā norādītajiem apgalvojumiem, ir pietiekami atzīmēt, ka starp šo konstatējumu un šīs preču zīmes kā “egles silueta” aprakstu nav nekādas pretrunas.
60 Ciktāl L & D vēlas apšaubīt arī šī Pirmās instances tiesas konstatējuma precizitāti, ir jāatzīmē, ka tas ir faktiskā rakstura vērtējums, kas nav pakļauts Tiesas kontrolei.
61 No iepriekš minētā izriet, ka šis iebildums ir jānoraida kā daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.
iii) Absolūto atteikuma pamatojumu esamība attiecībā uz preču zīmi Nr. 91.991
62 Trešais L & D norādītais iebildums ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 105. punktu, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja L & D argumentus, kas bija vērsti uz to, lai pierādītu, ka tāpēc, ka, pirmkārt, preču zīmi Nr. 91.991 būtībā veidojot tikai preces, ko pārdod ar šo preču zīmi, forma un, otrkārt, agrākās preču zīmes forma, tas ir, egles siluets, ir vajadzīga, lai sasniegtu vajadzīgo preces tehnisko rezultātu, preču zīmei Nr. 91.991 ir ne vairāk kā tikai ļoti vāja atšķirtspēja.
63 L & D norāda, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini noraidīja tās argumentus, tos neizskatot un nospriežot, ka “jebkurā gadījumā iebildumu procesā prasītāja nedrīkst atsaukties uz absolūto atteikuma pamatojumu apzīmējuma likumīgai reģistrācijai valsts reģistrā vai ITSB”.
64 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka divi L & D Pirmās instances tiesā izvirzītie argumenti, attiecībā uz kuriem no lietas turklāt neizriet, ka tie būtu bijuši izvirzīti ITSB instancēs, ir vērsti nevis uz to, lai apšaubītu preču zīmes Nr. 91.991 spēkā esamību, bet gan uz to, lai pierādītu šīs preču zīmes ļoti vājo raksturīgo atšķirtspēju.
65 Agrākai preču zīmei īpaša atšķirtspēja var būt ne tikai tās raksturīguma dēļ, bet arī sakarā ar tās reputāciju sabiedrībā (skat. 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 24. punkts).
66 Pārsūdzētā sprieduma 78.–88. punktā Pirmās instances tiesa konstatēja, ka, pateicoties preču zīmes Nr. 91.991 Itālijā esošajai reputācijai, kas it īpaši izriet no tās kā preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļas ilgstošas izmantošanas un šīs pēdējās preču zīmes reputācijas minētās dalībvalsts teritorijā, preču zīme Nr. 91.991 ir ieguvusi īpašo atšķirtspēju Itālijā.
67 Šajos apstākļos, pat ja pieņem, ka L & D būtu varējusi norādīt argumentu, ka tāpēc, ka preču zīmi Nr. 91.991 veido tikai preces, ko pārdod ar šo preču zīmi, forma un ka šī forma ir vajadzīga, lai sasniegtu vajadzīgo preces tehnisko rezultātu, šai preču zīmei ir tikai ļoti vāja raksturīgā atšķirtspēja, ir jākonstatē, ka ar šādu argumentu, pat ja tas būtu pamatots, Pirmās instances tiesas konstatējumu, ka šī preču zīme īpašo atšķirtspēju Itālijā ir ieguvusi, pateicoties tās reputācijai šajā dalībvalstī, nevarētu apšaubīt.
68 No iepriekš minētā izriet, ka šis iebildums ir neefektīvs un tas ir jānoraida.
iv) Pierādījumu nepietiekamība, lai noteiktu preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” īpašo atšķirtspēju
69 Ar ceturto iebildumu L & D Pirmās instances tiesai pārmet, ka tā ir pieļāvusi, ka Apelāciju padome varēja pamatoti izdarīt secinājumu par preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” un attiecīgi preču zīmes Nr. 91.991 īpašo atšķirtspēju, pamatojoties uz apstrīdētajā lēmumā norādītajiem pierādījumiem.
70 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka, uzskatot, ka Apelāciju padome varēja pamatoties uz datiem, kas attiecas uz laikposmu, kurš ir vēlāks par preču zīmes “Aire Limpio” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, Pirmās instances tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu.
71 Kā Pirmās instances tiesa pamatoti atgādināja pārsūdzētā sprieduma 81. punktā, no Tiesas judikatūras izriet, ka var ņemt vērā elementus, kuri, kaut arī būdami vēlāki par reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija šajā datumā (skat. 2004. gada 5. oktobra rīkojumu lietā C‑192/03 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑8993. lpp., 41. punkts).
72 Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 82.–84. punktā Pirmās instances tiesa varēja pamatoti nospriest, ka apstāklis, ka attiecīgie dati attiecas uz laikposmu, kurš ir vēlāks par preču zīmes “Aire Limpio” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, nav pietiekams, lai apšaubītu šo datu pierādīšanas spēku saistībā ar preču zīmes Nr. 91.991 reputācijas konstatēšanu, jo tie ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija minētā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā.
73 Šajā sakarā Pirmās instances tiesa it īpaši skaidri un konsekventi paskaidroja, ka, proti, tirgus daļu 50 % apmērā 1997. un 1998. gadā varēja iegūt vienīgi pakāpeniski, kas ļauj uzskatīt, ka situācija 1996. gadā nebija jūtami atšķirīga.
74 Otrkārt, apgalvojumus, ko L & D izteica pret pārsūdzētā sprieduma 85. punktu, kurā Pirmās instances tiesa noraidīja prasītājas argumentu, kas bija vērsts uz to, lai pierādītu, ka Apelāciju padome, pamatojoties vienīgi uz vispārējām norādēm par reklāmas apjomu un apgrozījumu, kļūdaini atzina agrākās preču zīmes īpašo atšķirtspēju Itālijā, nevar atbalstīt.
75 Kā pamatoti konstatēja Pirmās instances tiesa, lai noteiktu preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” reputāciju, Apelāciju padome ir ņēmusi vērā ne tikai norādes par apgrozījumu un reklāmas apjomu, bet arī šīs preču zīmes ilgstošu izmantošanu.
76 Tā kā šis konstatējums pats par sevi attaisno Pirmās instances tiesas pārsūdzētā sprieduma 85. punktā izdarīto secinājumu, ir jākonstatē, ka otrajam šajā sakarā norādītajam pamatojumam, ka L & D minētā judikatūra attiecas uz preču zīmes, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, atšķirtspējas iegūšanu, nevis uz reģistrētas preču zīmes reputācijas vērtējumu, ir pakārtots raksturs.
77 Šajos apstākļos ar trūkumiem, kas varētu būt šim pamatojumam, nepietiek, lai apšaubītu minēto Pirmās instances tiesas secinājumu, tādējādi L & D arguments par šādu trūkumu konstatēšanu ir neefektīvs.
78 Treškārt, attiecībā uz L & D norādīto argumentu, ka pārsūdzētā sprieduma 86. punktā Pirmās instances tiesa kļūdaini balstījusies uz preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” ilgstošu izmantošanu, šīs preču zīmes reģistrācijas datumu pielīdzinot tās faktiskajai izmantošanai, ir jāatzīmē, ka šis apgalvojums nav pamatots ar faktiem. Pretēji tam, ko norāda apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai noteiktu preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” ilgstošu izmantošanu, Pirmās instances tiesa ir atsaukusies nevis uz tās reģistrācijas datumu, bet uz to, ka ir pierādīta šī izmantošana Itālijā, ko L & D turklāt nav apstrīdējusi. Turklāt, tā kā saistībā ar šiem Pirmās instances tiesas konstatējumiem apgalvojums par faktu sagrozīšanu nav izvirzīts, Tiesa apelācijas ietvaros šo Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu nevar izskatīt.
79 Visbeidzot, tiktāl, ciktāl L & D apstrīd datu attiecībā uz pārdošanu un reklāmu pierādīšanas spēku, pamatojoties uz to, ka tie attiecas uz apzīmējumu “ARBRE MAGIQUE” un ka šajā lietā runa ir par plaša patēriņa precēm, kuru izmaksas ir nelielas, ir pietiekami atgādināt, ka Pirmās instances tiesas veiktais tai iesniegto pierādījumu vērtējums, izņemot to sagrozīšanas gadījumu, nav tiesību jautājums, kas pakļauts Tiesas kontrolei (skat. 2008. gada 17. aprīļa spriedumu lietā C‑108/07 P Ferrero Deutschland/ITSB, 30. punkts).
80 Tā kā argumenti, ko L & D norādījusi šī iebilduma pamatojumam, ir vai nu neefektīvi, vai nu nepieņemami, vai nu nepamatoti, šis iebildums ir jānoraida.
81 Šajos apstākļos pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
b) Par pirmā pamata otro daļu
82 Ar šo otro daļu L & D apstrīd Pirmās instances tiesas pārsūdzētā sprieduma 91.–96. punktā veikto līdzību starp preču zīmi Nr. 91.991 un preču zīmi “Aire Limpio” analīzi. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši norāda, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini uzskatīja, ka preču zīmes “Aire Limpio” grafiskajam elementam kopējā iespaidā ir acīmredzami dominējošs raksturs un tas būtiski prevalē pār vārdisko elementu.
83 Ir jākonstatē, ka Pirmās instances tiesa šajā sakarā ir veikusi faktu vērtējumu, kuri gadījumā, ja apelācijas sūdzības iesniedzēja neizvirza apgalvojumu par to sagrozīšanu, apelācijas stadijā nav pakļauti Tiesas kontrolei.
84 Turklāt ir jāpiebilst, ka pretēji tam, ko apgalvo L & D, nepastāv neviens noteikums, saskaņā ar ko tāpēc, ka tai nav īpašas nozīmes, preču zīmes nosaukuma daļa būtu uzskatāma par atšķirtspējīgu un fantāzijas radītu. Turklāt, kā ir atzīmēts šī sprieduma 55. punktā, no Tiesas judikatūras neizriet, ka kombinētas preču zīmes vārdisks elements tās radītajā kopējā iespaidā sistemātiski ir dominējošs.
85 No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir nepieņemama.
c) Par pirmā pamata trešo daļu
86 Ar šo trešo daļu L & D norāda, ka, secinot par sajaukšanas iespējas esamību un neņemot vērā preču zīmes Nr. 91.991 vājo atšķirtspēju un atšķirības starp attiecīgajām preču zīmēm, Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.
87 Kā jau ir ticis konstatēts, uzskatot, ka preču zīmei Nr. 91.991 ir īpaša atšķirtspēja un ka šai preču zīmei un preču zīmei “Aire Limpio” ir vizuālas un konceptuālas līdzības, Pirmās instances tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu.
88 Šajos apstākļos pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida.
89 Tā kā neviena no trim daļām, kas tika norādītas, lai pamatotu pirmo pamatu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, nav atbalstīta, šis pamats ir jānoraida.
2. Par otro pamatu par Regulas Nr. 40/94 73. panta pārkāpumu
90 Ar savu otro pamatu L & D norāda, ka, par pamatu ņemot pierādījumus, kas attiecas nevis uz preču zīmi Nr. 91.991, bet gan uz preču zīmi “ARBRE MAGIQUE”, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 73. pantu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pret šiem pierādījumiem tā nevarēja pietiekamā mērā aizstāvēties, jo salīdzinošajā pārbaudē, lai noteiktu sajaukšanas iespējas esamību, Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome preču zīmi “ARBRE MAGIQUE” nebija ņēmušas vērā.
91 Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši minētajai normai ITSB lēmumos norāda to pamatojumu un tie var tikt balstīti tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.
92 Šajā lietā ir noteikts, ka Pirmās instances tiesa ir balstījusies uz tiem pašiem pierādījumiem, uz kuriem jau bija pamatojusies Apelāciju padome, lai noteiktu preču zīmes Nr. 91.991 reputāciju.
93 Lai gan ir taisnība, ka preču zīme, attiecībā uz kuru šie pierādījumi attiecas, apstrīdētajā lēmumā konkrēti nav norādīta, tomēr ir jākonstatē, ka prasības pieteikumā Pirmās instances tiesā L & D pati kritizē, ka Apelācijas padomes izmantotie skaitļi attiecībā uz pārdošanu un reklāmas izdevumiem attiecas nevis uz preču zīmi Nr. 91.991, bet gan galvenokārt attiecas uz precēm ar apzīmējumu “ARBRE MAGIQUE”.
94 Turklāt ir jāatzīmē, ka Sämann iebildumi tāpat bija balstīti uz preču zīmi “ARBRE MAGIQUE” un ka attiecīgos pierādījumus tā bija iesniegusi jau procesa Iebildumu nodaļā stadijā.
95 Šajos apstākļos L & D nevar pienācīgi apgalvot, ka tā nevarēja ieņemt nostāju attiecībā uz Pirmās instances tiesas un Apelāciju padomes vērā ņemtajiem pierādījumiem.
96 Tādējādi otrais pamats un tātad L & D apelācijas sūdzība ir jānoraida.
VI – Par tiesāšanās izdevumiem
97 Saskaņā ar Reglamenta 122. panta pirmo daļu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.
98 Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB ir prasījis piespriest L & D atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums nav labvēlīgs, tad jāpiespriež L & D atlīdzināt šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) apelācijas sūdzību noraidīt;
2) L & D SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
[Paraksti]