Lieta T‑712/15
Crédit mutuel Arkéa
pret
Eiropas Centrālo banku
Ekonomikas un monetārā politika – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punkts – Prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī – Prudenciālajai uzraudzībai pakļauta grupa – Iestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei – Regulas (EK) Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunkts – Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pants – Pašu kapitāla prasības – Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta a) apakšpunkts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 13. decembra spriedums
1. Tiesvedība – Lietas dalībnieku pārstāvība – Iespēja novērst prasības celšanas pilnvarojuma trūkumu, iesniedzot vēlāk jebkādu dokumentu, kas apstiprina šāda pilnvarojuma esamību
(Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 4. punkts)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība, kas celta par atceltu tiesību aktu – Attiecīgās atcelšanas un anulēšanas sekas – Prasītāja intereses panākt apstrīdētā tiesību akta atcelšanu saglabāšana
(LESD 263. punkts, LESD 264. pants un LESD 266. pants)
3. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiska, sistēmiska un teleoloģiska interpretācija
4. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu grupu prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī – Izņēmums attiecībā uz iestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei – Piemērošanas nosacījumi
(Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 1024/2013; Eiropas Centrālās bankas Regulas Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunkts)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Savienības tiesību interpretācija – Administratīvas iestādes vadlīnijas – Saistošs raksturs – Neesamība
(LESD 19. pants)
6. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu grupu prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī – Izņēmums attiecībā uz iestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei – Nepieciešamība, ka centrālajai iestādei ir kredītiestādes statuss – Neesamība
(Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 11. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 1024/2013, Eiropas Centrālās bankas Regulas Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunkts)
7. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Tiesību norma, kas neietver nekādu tiešu atsauci uz dalībvalstu tiesībām – Autonoma un vienveidīga interpretācija
8. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu grupu prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī – Izņēmums attiecībā uz iestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei – Piemērošanas nosacījumi – Centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības, kuras ir solidāras vai kuras centrālā iestāde garantē – Solidaritātes un garantijas jēdzieni – Autonoma interpretācija
(Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
9. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu grupu prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī – Izņēmums attiecībā uz iestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei – Piemērošanas nosacījumi – Centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības, kuras ir solidāras vai kuras centrālā iestāde garantē – Pienākuma veikt pašu kapitāla un likviditātes pārvedumus grupas ietvaros nepieciešamība
(Padomes Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts; Eiropas Centrālās bankas Regulas Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunkts)
10. Valsts tiesības – Interpretācija – Attiecīgās dalībvalsts tiesu veiktās interpretācijas ņemšana vērā – Robežas
11. Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmums, kas balstīts uz vairākiem pamatojuma pīlāriem, no kuriem ikviens ir pietiekams tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Šāda lēmuma atcelšana – Nosacījumi
(LESD 263. un 296. pants)
12. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu grupu prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī – Izņēmums attiecībā uz iestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei – Piemērošanas nosacījumi – Nodrošināta centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu maksātspējas un likviditātes uzraudzība – Kritēriji
(Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
13. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu nozares uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu grupu prudenciālā uzraudzība konsolidētā līmenī – Pašu kapitāla prasības – Kontroles pār Eiropas Centrālās bankas veikto novērtējumu apjoms – Pārbaude tiesā – Robežas
(Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1024/2013 16. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta a) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36 97. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
14. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Tvērums
(LES 5. panta 4. punkts)
15. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens
(LESD 263. pants)
1. Atbilstoši Reglamenta 51. panta 4. punktam, ja pilnvarojums, ar kuru lietas dalībnieks ir piešķīris pārstāvības tiesības savam advokātam nav iesniegts, sekretārs nosaka attiecīgajai pusei saprātīgu termiņu tā iesniegšanai. Šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī neesošu pilnvarojumu ir iespējams iesniegt vēlāk ar jebkādu šā pilnvarojuma pastāvēšanu apliecinošu dokumentu.
(skat. 30. punktu)
2. Runājot par prasību, kura ir celta attiecībā uz lēmumu, ar ko ir noteiktas prasītājam piemērojamās prudenciālās prasības un kas tiesvedības gaitā ir ticis atcelts un aizstāts ar lēmumu, kurā ir noteiktas jaunas prudenciālās prasības, par ko arī ir celta prasība atcelt tiesību aktu, tas, ka apstrīdētais lēmums ir atcelts ar otro lēmumu, neatņem prasītājam intereses celt prasību attiecībā uz to. Proti, iestādes veikta sava akta atcelšana nav tā nelikumības atzīšana un rada ex nunc sekas, atšķirībā no sprieduma par atcelšanu, atbilstoši kuram atceltais akts ar atpakaļejošu spēku tiek izņemts no tiesību sistēmas un uzskatīts par nekad neeksistējošu. Turklāt prasītāja saglabā interesi celt prasību par apstrīdēto lēmumu, lai novērstu to, ka tā lēmuma iespējamā atcelšana, ar kuru iestāde ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu, no jauna neradītu sekas. Proti, gadījumā, ja otrais lēmums tiktu atcelts, tiktu atjaunots lietas dalībnieku stāvoklis pirms šā lēmuma stāšanās spēkā un šim stāvoklim atkal tiktu piemērots apstrīdētais lēmums.
(skat. 41.–43. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 55. punktu)
4. Kredītiestāžu grupu konsolidētajai prudenciālajai uzraudzībai būtībā ir divi mērķi. Pirmais mērķis ir ļaut Eiropas Centrālajai bankai apjaust apdraudējumus, kas var skart kredītiestādi un kas rodas nevis kredītiestādes, bet grupas, kurai tā pieder, līmenī. Otrais mērķis ir novērst to, ka minētās grupas sastāvā esošo struktūru prudenciālo uzraudzību veic dažādas uzraudzības iestādes.
Tādējādi, lai ievērotu Regulas Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, mērķus, Regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, 2. panta 21. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām 10. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, uz kuriem tajā ir atsauce, ir jāinterpretē, ņemot vērā likumdevēja nodomu ļaut Eiropas Centrālajai bankai gūt vispārēju pārskatu par visiem apdraudējumiem, kas var skart kredītiestādi, kā arī novērst prudenciālās uzraudzības sadrumstalotību starp Eiropas Centrālo banku un valsts iestādēm.
Runājot par paša Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta mērķi – šī regula attiecas uz prudenciālajām prasībām, kas ir piemērojamas kredītiestādēm. Šajā kontekstā ar minēto normu sasniedzamais mērķis skaidri izriet no tās formulējuma un tas ir dot iespēju kompetentajai iestādei izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot atsevišķas regulā paredzētās prasības vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī. Tomēr, tā kā minētajā tiesību normā atrodamie nosacījumi nav piemērojami saskaņā ar šo pēdējo minēto regulu, lai izvērtētu iespēju piešķirt individuālu atbrīvojumu no prasībām, bet ir piemērojami Regulas Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunktā veiktās atsauces dēļ, ir jāņem vērā tikai pēdējās minētās regulas mērķis, nevis paša Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta mērķis.
(skat. 58., 59., 61., 64.–66. un 70. punktu)
5. Tiesību aktu interpretācija, kuru ir sniegusi administratīvā iestāde, nevar būt saistoša Savienības tiesai, kurai vienīgajai ir kompetence interpretēt Savienības tiesības saskaņā ar LES 19. pantu.
(skat. 75. punktu)
6. Runājot par centrālās iestādes jēdzienu Regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, 2. panta 21. punkta c) apakšpunkta izpratnē, šo tiesību normu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to ir noteikta prasība, ka centrālajai iestādei ir jābūt kredītiestādes statusam. Proti, pirmkārt, Regulas Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunkta formulējumā nav minēta šāda prasība, atšķirībā no gadījuma, kas paredzēts šīs pašas regulas 2. panta 21. punkta a) apakšpunktā, kurā ir tieša atsauce uz tādas grupas prudenciālo uzraudzību, kuras mātesuzņēmumam ir kredītiestādes statuss.
Otrkārt, ar Regulas Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, un Regulas Nr. 468/2014 mērķiem ir saderīgi, ka kvalifikācija “uzraudzītā grupa” Regulas Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir saglabājama neatkarīgi no tā, vai šīs grupas centrālajai iestādei ir kredītiestādes statuss. Treškārt, neiespējamība Eiropas Centrālajai bankai īstenot Regulā Nr. 1024/2013 paredzētās prerogatīvas attiecībā uz centrālo iestādi, kurai nav kredītiestādes statusa, nav šķērslis, lai veiktu atbilstīgu prudenciālo uzraudzību, jo Eiropas Centrālā banka var izmantot šīs prerogatīvas attiecībā uz minētajai centrālajai iestādei radniecīgajām iestādēm.
Turklāt nedz Regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nedz šīs regulas 11. panta 4. punktā nav noteikts, ka centrālajai iestādei ir jābūt kredītiestādes statusam, lai piemērotu Regulas Nr. 468/2014 2. panta 21. punkta c) apakšpunktu.
(skat. 86., 88., 93., 94. un 108. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 119. punktu)
8. Tā kā Regulā Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām jēdzieni “solidaritāte” un “garantija” nav definēti, atsaucoties uz dalībvalstu tiesībām, ir jāuzskata, ka runa ir par autonomiem Savienības tiesību jēdzieniem.
(skat. 120. punktu)
9. Runājot par kredītiestāžu atbrīvošanu no Regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām otrajā līdz astotajā daļā paredzēto prasību piemērošanas, šīs regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais solidaritātes nosacījums ir izpildīts, ja grupā pastāv pašu kapitāla un likviditātes pārvešanas saistības, lai nodrošinātu, ka saistības pret kreditoriem tiek izpildītas. Šāda interpretācija atbilst Regulas Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, 2. panta 21. punkta c) apakšpunkta mērķim un Regulas Nr. 575/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumam.
(skat. 130. punktu)
10. Valsts normatīvo vai administratīvo tiesību normu piemērojamība ir jāizvērtē, ņemot vērā valstu tiesu sniegto interpretāciju. Tomēr, ja nav valsts kompetento tiesu nolēmuma, par minēto tiesību normu tvērumu noteikti ir jālemj Savienības tiesai.
(skat. 132. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 138. punktu)
12. Runājot par kredītiestāžu atbrīvojumu no Regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām otrajā līdz astotajā daļā paredzētajām prasībām, šīs regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspējas un likviditātes nosacījums ir jāsaprot tā, ka tas nozīmē divu kritēriju ievērošanu. Pirmais kritērijs ir grupas konsolidētu pārskatu esamība. Otrais kritērijs ietver grupas iestāžu kā vienota veseluma maksātspējas un likviditātes uzraudzību no prudenciāla skatpunkta, pamatojoties uz minētajiem konsolidētajiem pārskatiem.
(skat. 147. punktu)
13. Turklāt no Regulas Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, 16. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta a) apakšpunkta aplūkošanas kopsakarā izriet, ka, ja Eiropas Centrālās bankas prudenciālajā pārbaudē tiek konstatēts, ka kredītiestādes rīcībā esošais pašu kapitāls un likviditāte nenodrošina veselīgu pārvaldību un riska segumu, Eiropas Centrālajai bankai ir tiesības pieprasīt kredītiestādei nodrošināt pašu kapitālu, kas ir lielāks nekā paredzēts minimālajās prasībās, kuras ir noteiktas Regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
Runājot par kontroli, kas Eiropas Centrālajai bankai ir jāveic, no paša Direktīvas 2013/36 par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību 97. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma izriet, ka šī kontrole attiecas uz apdraudējumiem, kuriem iestādes ir vai varētu tikt pakļautas, – tas obligāti nozīmē to, ka ir jāņem vērā iespējamie turpmākie notikumi, kas varētu ietekmēt to riska profilu. Tādējādi, balstoties uz iespējamā turpmākā notikuma iestāšanos, Eiropas Centrālā banka nepieļauj kļūdu tiesību piemērošanā.
Turklāt, ņemot vērā sarežģītību, kāda piemīt kredītiestādes 1. līmeņa pašu kapitāla prasību novērtējumam attiecībā uz tās riska profilu un notikumiem, kas var to ietekmēt, Eiropas Centrālajai bankai ir plaša novērtējuma brīvība. Savienības tiesas kontrolei attiecībā uz šādu novērtējumu ir jāaprobežojas ar pārbaudi par to, vai ir ievērotas procesuālās normas un norādīts pamatojums, kā arī ar faktu pareizuma, acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamības un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamības pārbaudi. Tomēr šī plašās rīcības brīvības īstenošana neizslēdz pārbaudi tiesā. Tādējādi Savienības tiesai ir ne tikai jāpārbauda izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un konsekvence, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu atbilstošo informāciju, kas var tikt ņemta vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot izdarītos secinājumus.
(skat. 168., 176., 178., 179. un 181. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 200.–202. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 211. punktu)