Lieta T‑33/21
Rumānija
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 18. janvāra spriedums
ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Rumānijas izdevumi – Valsts lauku attīstības programma 2007.–2013. gadam – Ar 215. pasākuma 1.a apakšpasākumu saistīto atbalsta likmju aprēķināšanas metodes – “Nobarojamu cūku” un “jauncūku” labturības maksājumi – Pieejamās telpas, kas atvēlēta katram dzīvniekam, palielinājums vismaz par 10 % – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesiskā paļāvība – Tiesiskā drošība – Faktu juridiskā kvalifikācija – Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punkts – Pamatnostādnes par to, kā aprēķināmas finanšu korekcijas grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas un finansiālās noskaidrošanas procedūrā
1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Iestādes sniegti konkrēti solījumi – Jēdziens – Valsts programmas apstiprināšana pēc debatēm starp valsts iestādēm un Komisiju par kompensācijas maksājumu likmju aprēķināšanas metodi – Iekļaušana – Attiecīgās dalībvalsts tiesiskās paļāvības turpināšanās laikā
(skat. 69.–71., 81.–86., 88., 95., 101., 102. un 111.–115. punktu)
2. Lauksaimniecība – ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies saistībā ar Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpumiem – Vienotas likmes korekcija 25 % apmērā no izdevumiem – Nosacījumi – Plaši izplatīti pārkāpumi un nolaidība nelikumību vai krāpšanas gadījumu novēršanā – Komisijas iepriekš apstiprinātas aprēķināšanas metodes un tās finanšu rezultāta piemērošana pēc īpašām sarunām – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1306/2013 52. pants; Komisijas Regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punkts)
(skat. 127., 128., 130., 132.–135., 138. un 142.–148. punktu)
Rezumējums
Eiropas Komisija 2008. gada jūlijā apstiprināja Rumānijas Valsts lauku attīstības programmu 2007.–2013. gadam (turpmāk tekstā – “VLAP 2007.–2013. gadam”). 2012. gadā pēc Rumānijas iestāžu iesniegtā lūguma veikt pārskatīšanu Komisija apstiprināja VLAP 2007.–2013. gadam grozījumu (1). Veicot šo grozīšanu, it īpaši tika ieviests 215. pasākums – Dzīvnieku labturības maksājumi (turpmāk tekstā – “215. pasākums”). Šis pasākums ietvēra vairākus apakšpasākumus, ar ko nosaka kompensācijas maksājumus lauksaimniekiem, kuri audzē mājputnus un cūkas un kuri brīvprātīgi uzņēmušies īstenot noteiktus standartus dzīvnieku labturības jomā.
2015. gadā, īstenojot revīziju Rumānijā, Eiropas Revīzijas palāta konstatēja kļūdas attiecībā uz maksājumiem, kas veikti, piemērojot 215. pasākumu. Starp 215. pasākuma apakšpasākumiem, uz kuriem attiecās tās konstatējumi, bija 1.a apakšpasākums: “Nobarojamas cūkas”, “jauncūkas” un “sivēnmātes” – Pieejamās telpas, kas atvēlēta katram dzīvniekam, palielinājums vismaz par 10 % (tikai attiecībā uz “nobarojamām cūkām” un “jauncūkām”) (turpmāk tekstā – “strīdīgais apakšpasākums”).
2018. gadā pēc pirmās administratīvās revīzijas, ko bija sākusi Komisija, attiecībā uz 215. pasākumu saistībā ar 2014.–2016. finanšu gadu un tai sekojošās procedūras beigās Komisija attiecībā uz 2015. un 2016. finanšu gadu Rumānijai piemēroja vienotas likmes finanšu korekciju 25 % apmērā, pamatojoties uz to, ka to maksājumu apmērs, kuri veikti saistībā ar strīdīgo apakšpasākumu, bija novērtēts par augstu (2). Rumānijas prasība daļēji atcelt šo lēmumu tika noraidīta kā nepieņemama, jo tā tika iesniegta novēloti.
Pēc 2016. finanšu gada beigām Komisija veica otro revīziju, kura attiecās uz 2017.–2019. finanšu gadu un kurā tā norādīja uz tādām pašām kļūdām kā pirmajā revīzijā. Tā it īpaši konstatēja Regulas Nr. 1698/2005 (3) 40. panta 3. punkta pārkāpumu.
Ar apstrīdēto lēmumu (4) Komisija Rumānijai piemēroja vienotas likmes finanšu korekciju, saskaņā ar kuru 25 % no tiem izdevumiem, proti, 18 717 475,08 EUR, kurus šī dalībvalsts bija attiecinājusi uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), tika izslēgti no Savienības finansējuma, pamatojoties uz to, ka to kompensācijas maksājumu apmērs, kuri veikti saistībā ar strīdīgo apakšpasākumu 2017.–2019. finanšu gadā, tika novērtēts par augstu.
Par šo lēmumu celto Rumānijas prasību Vispārējā tiesa ir apmierinājusi.
Šī lieta liek Vispārējai tiesai sniegt precizējumus par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa piemērošanu saistībā ar to, kā Savienība finansē dalībvalstu izdevumus lauksaimniecības jomā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, attiecībā uz tiesisko paļāvību Vispārējā tiesa konstatē, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija nav ievērojusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu (5) un līdz ar to tiesiskās drošības principu, no kura izriet tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa, pirmkārt, konstatē – kad Komisija apstiprināja VLAP 2007.–2013. gadam grozījumu, tās rīcībā bija informācija, kas tai ļāva izvērtēt strīdīgā apakšpasākuma, kā arī šī pasākuma atbalsta likmju aprēķināšanas metožu atbilstību Regulai Nr. 1698/2005. Proti, diskusijas starp Rumānijas iestādēm un Komisiju pirms šī apstiprinājuma it īpaši ir attiekušās uz to kompensācijas maksājumu aprēķināšanas metodēm, kuri saistīti ar strīdīgo apakšpasākumu, un Komisijas rīcībā ir bijis nodots gan galīgais rezultāts, gan veids, kādā šis rezultāts bija aprēķināts. Tātad šis apstiprinājums bija Komisijas “informēta” piekrišana strīdīgā apakšpasākuma īstenošanai.
Otrkārt, šīs diskusijas un dokumenti, ar kuriem notikusi apmaiņa diskusiju norises gaitā, ļauj uzskatīt, ka Komisija ir sniegusi konkrētu informāciju, apstiprinot VLAP 2007.–2013. gadam grozījumu. Turklāt šī informācija bija beznosacījumu un saskaņota.
Tātad Komisija ir radījusi Rumānijas iestādēm tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka ar strīdīgo apakšpasākumu saistītās kompensācijas maksājumu likmes atbilst Savienības tiesiskajam regulējumam un ka līdz ar to minētie maksājumi tiks segti no Savienības finansējuma.
Treškārt, Rumānijas iestāžu paļāvība joprojām ir tiesiska pat pēc Revīzijas palātas konstatējumiem. Proti, šīs iestādes ir rīkojušās ar pienācīgu rūpību, lai pēc iespējas drīzāk noskaidrotu situāciju un noteiktu juridiski dzīvotspējīgu risinājumu. Rumānijas iestādes vairākkārt konkrēti ir norādījušas uz objektīvu neiespējamību grozīt VLAP 2007.–2013. gadam un lūgušas Komisijas atbalstu, lai rastu risinājumu.
Ņemot vērā apstākli, ka par strīdīgā apakšpasākuma maksājumu likmju aprēķināšanas metodēm un to finanšu rezultātiem bija notikušas īpašas sarunas ar Komisiju, kas tos skaidri bija akceptējusi kā atbilstošus Regulai Nr. 1698/2005, ar Revīzijas palātas konstatējumiem minētās metodes un to rezultātus tūlītēji nevar atcelt, tādējādi izbeidzot Rumānijas tiesisko paļāvību.
Tātad, tā kā tiesiskā paļāvība attiecībā uz to, ka ar strīdīgo apakšpasākumu saistītās kompensācijas maksājumu likmes tiks ievērotas uz visu to saistību laiku, kuras uzņēmušies saņēmēji, pēc Revīzijas palātas konstatējumiem turpināja pastāvēt, Komisija, pieņemot apstrīdēto lēmumu, to ir pārkāpusi.
Šo secinājumu neatspēko arguments, ka Rumānija esot varējusi atrast veidu, kā samazināt kompensācijas maksājumu likmes. Proti, to saistību dēļ, kuras parakstījuši saņēmēji 215. pasākuma ietvaros un kurām ir līguma vērtība, un tādēļ, ka bija beidzies termiņš, kas paredzēts grozījumu ierosināšanai VLAP 2007.–2013. gadam, Rumānijas iestādēm nebija iespējams piemērot kompensācijas maksājumus, kas neatbilst līmenim, kāds norādīts VLAP 2007.–2013. gadam 215. pasākuma tehniskajā specifikācijā. Katrā ziņā fakts, ka Rumānija būtu spējusi samazināt maksājumus un tādējādi samazināt zaudējumus, kuri izriet no atteikuma segt šos izdevumus no lauksaimniecības fondiem, nav tāds, kas tai var atņemt iespēju lietderīgi balstīties uz savu tiesisko paļāvību par to, ka ar strīdīgo apakšpasākumu saistītās kompensācijas maksājumu likmes, kuras noteiktas VLAP 2007.–2013. gadam, tiks ievērotas. Turklāt nepieciešamība sākt līgumu grozīšanas procedūras un risināt iespējamās no tām izrietošās tiesvedības tieši būtu Rumānijas tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpuma negatīvās sekas.
Otrām kārtām, attiecībā uz vienotas likmes finanšu korekcijas noteikšanu Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu juridiskajā kvalifikācijā, pamatojoties uz Deleģētās regulas Nr. 907/2014 (6) 12. panta 7. punkta c) apakšpunktu kopsakarā ar Pamatnostādnēm finanšu korekciju aprēķināšanai (7), lai pamatotu 25 % likmes piemērošanu.
Proti, tā kā tieši Rumānijas iestāžu pieļauto pārkāpumu un nolaidības esamība un smagums, kas izrietēja no pārāk augstu novērtēto maksājumu likmju piemērošanas sistemātiskā rakstura, ir likuši Komisijai pieņemt, ka pastāv finansiāla kaitējuma risks Savienības budžetam, šajā lietā ir jāizslēdz gan apgalvoto pārkāpumu vai nolaidības “esamība”, gan “to smagums vai sistemātiskais raksturs”.
Vispirms – ar strīdīgo apakšpasākumu saistītās aprēķināšanas metodes un tās finanšu rezultātu juridiskā kvalificēšana par “plaši izplatītiem pārkāpumiem” un “ievērojamu nolaidību nelikumību vai krāpšanas gadījumu novēršanā” nav pareiza.
Turpinot – to, ka sistemātiski nav veikti pasākumi kompensācijas maksājumu samazināšanai vai apturēšanai, nevar pielīdzināt “plaši izplatītam pārkāpumam”.
Visbeidzot – gan Rumānijas iestāžu, gan attiecīgo saņēmēju rīcību nevar pielīdzināt “ievērojamai” nolaidībai nelikumību vai krāpšanas gadījumu novēršanā. Šajā gadījumā, ņemot vērā Rumānijas iestāžu likumīgi gūto paļāvību par to, ka ar aprēķināšanas metodi, kas apspriesta ar Komisiju, tiek ievēroti spēkā esošie noteikumi, nevar tikt identificēta nekāda nelikumība vai krāpšanas gadījums.