Apvienotās lietas T‑289/11, T‑290/11 un T‑521/11
Deutsche Bahn AG u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Administratīvais process – Lēmums, ar kuru tiek noteikta pārbaude – Komisijas pārbaudes pilnvaras – Tiesības uz aizstāvību – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 6. septembra spriedums
1. Tiesvedība – Izvirzītie pamati – Pamata vai iebilduma pieņemamība un neefektīvais raksturs – Atsevišķs raksturs – Nepieņemama pamata jēdziens un neefektīva pamata jēdziens
2. Tiesvedība – Prasību pieņemamība – Tiesību akta tiesiskuma pārbaude saistībā ar tā pieņemšanas laikā pastāvējušo situāciju
3. Iebilde par prettiesiskumu – Apjoms – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Vispārēja rakstura akts, kas ir apstrīdētā lēmuma pamatā – Juridiskas saiknes nepieciešamība starp apstrīdēto lēmumu un apstrīdēto vispārējo aktu
(LESD 277. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
4. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Privātās dzīves aizskārums – Pieļaujamība – Iepriekšēja tiesas ordera neesamība, kas var izraisīt administratīvās iejaukšanās prettiesiskumu – Pieļaujamība – Nosacījumi – Adekvātas un pietiekamas garantijas, kas noteiktas ar Regulas Nr. 1/2003 sistēmu
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
6. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Tiesības pieprasīt uzrādīt saraksti starp advokātu un klientu – Robežas – Šādas saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Apjoms – Saziņas ar uzņēmuma iekšējiem advokātiem izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Uzņēmumam adresēts lēmums pieprasīt informāciju – Tiesības atteikties sniegt atbildi, kurā tiktu atzīta pārkāpuma izdarīšana
(Padomes Regulas Nr. 1°/2003 20. panta 4. punkts)
8. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Piemērojamība un ierobežojumi
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
9. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Pārbaude tiesā – Apjoms
(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
10. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Pārbaudes laikā savāktās informācijas izmantošana – Robežas
(Padomes Regula Nr. 1/2003)
11. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Uzņēmumi, kas iesniedz iebildumus saistībā ar pārbaudes norisi, pienākumi
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. pants)
12. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas tiesības izlemt veikt pārbaudi lietā, kur izskata valsts konkurences iestāde, kā arī uzdot veikt papildus pārbaudes
(LESD 1001. un 102. pants, Padomes Regula Nr. 1/2003)
13. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Prasījumi nolūkā panākt deklaratīvu nolēmumu – Nepieņemamība
(LESD 263. pants)
1. Lai pamatu vai iebildumu kvalificētu par neefektīvu bez nepieciešamības to izvērtēt pēc būtības, ir jāuzskata, ka tas nevar ietekmēt strīda iznākumu. Tieši pretēji, pamats vai iebildums, pat ja tam varētu būt ietekme uz strīda iznākumu, ir nepieņemams, ja tas nav izvirzīts apstākļos, kas ļauj izvērtēt tā pamatotību. Līdz ar to argumenta neefektivitāte nekādā ziņā nevar izraisīt tā nepieņemamību.
(sal. ar 47. un 107. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 49. punktu)
3. Tā kā LESD 277. panta mērķis nav ļaut lietas dalībniekam apstrīdēt jebkāda vispārpiemērojama akta piemērojamību, pamatojot jebkādu prasību, iebildes par prettiesiskumu piemērojamībai ir jābūt ierobežotai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs lietas atrisināšanai. No tā izriet, ka vispārējam aktam, par kuru celta iebilde par prettiesiskumu, ir jābūt tieši vai netieši piemērojamam lietā, par kuru celta prasība, un starp pārsūdzēto individuālo lēmumu un attiecīgo vispārējo aktu ir jāpastāv tiešai juridiskai saiknei.
(sal. ar 56.–58. punktu)
4. Pārbaudes pilnvaru, kas Komisijai ir piešķirtas Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktā, īstenošana saistībā ar uzņēmumu ir acīmredzama iejaukšanās šī uzņēmuma tiesībās uz privāto dzīvi, tā mājokli un korespondenci. Lai gan iepriekšēja tiesas ordera neesamība pati par sevi nevar izraisīt iejaukšanās prettiesiskumu, ar Regulu Nr. 1/2003, konkrētāk, [tās] 20. panta 4. punktu, ieviestā sistēma un veids, kādā tā ir īstenota, sniedz piemērotas un pietiekamas garantijas, kas atbilst pietiekami stingrām Komisijas pilnvaru robežām ar piecu kategorija garantiju palīdzību. Tās attiecas pirmkārt, uz lēmumu par pārbaudi pamatojumu, otrkārt, uz Komisijai noteiktajiem ierobežojumiem pārbaudes norisē, treškārt, uz to, ka Komisija nevar uzspiest pārbaudes ar spēku, ceturtkārt, uz valsts iestāžu iesaistīšanos un, piektkārt, uz a posteriori tiesību aizsardzības līdzekļu pastāvēšanu. Tiesas pilnas a posteriori pārbaudes pastāvēšana ir īpaši svarīga, jo ar to var tikt kompensēta iepriekšēja tiesas ordera neesamība.
(sal. ar 65., 73., 74. un 97. punktu)
5. Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktā ir noteikti būtiskie elementi, kuriem ir jābūt ietvertiem lēmumā, ar kuru tiek noteikta pārbaude, uzliekot Komisijai pienākumu norādīt noteiktās pārbaudes priekšmetu un mērķi, tās sākšanas datumu, minētās regulas 23. un 24. pantā paredzētās sankcijas un attiecībā uz šādu lēmumu paredzēto tiesību aizsardzības līdzekli Savienības tiesās. Prasība Komisijai norādīt pārbaudes priekšmetu un mērķi faktiski ir attiecīgo uzņēmumu tiesību uz aizstāvību pamatgarantija, un tā rezultātā pienākums norādīt lēmuma par pārbaudes noteikšanu pamatojumu nevar tikt ierobežots, balstoties uz apsvērumiem, kas saistīti ar pārbaudes efektivitāti. Šajā ziņā, lai gan ir taisnība, ka Komisijai nav nedz jāpaziņo šāda lēmuma adresātam visa informācija, kas ir tās rīcībā attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem, nedz precīzi jānosaka konkrētais tirgus, nedz jāsniedz šo pārkāpumu juridiskā kvalifikācija, nedz jānorāda laikposms, kurā šie pārkāpumi esot notikuši, tai tomēr cik vien iespējams precīzi ir jānorāda pieņēmumi, kurus tā ir iecerējusi pārbaudīt, proti, kas tiek meklēts, un fakti, uz kuriem attieksies pārbaude.
Šim nolūkam Komisijai lēmumā, ar kuru tiek noteikta pārbaude, tāpat jāietver pārkāpuma, par kuru ir aizdomas, būtisko iezīmju apraksts, norādot iespējamo konkrēto tirgu un konkurences ierobežojumu, par kuriem ir aizdomas, raksturu, paskaidrojumi par to, kā, iespējams, uzņēmums, uz kuru attiecas pārbaude, ir bijis iesaistīts pārkāpumā, kā arī Savienības pārbaudītājiem piešķirtās pilnvaras.
Lai pierādītu pārbaudes pamatoto raksturu, Komisijai lēmumā, ar kuru tiek noteikta pārbaude, detalizēti ir jānorāda, ka tās rīcībā ir pierādījumi un nopietnas materiālas norādes, kas rada aizdomas par pārkāpumu, kurā tiek turēts aizdomās uzņēmums, uz kuru attiecas pārbaude.
(sal. ar 75.–78., 87., 168.–172. un 174. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 81. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 82. punktu)
8. Pārbaudes laikā Komisija var rūpīgi kratīt noteiktu biroju vai skapju saturu, pat ja nav nekādas skaidras norādes par to, ka tur atrodas informācija, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu, ja par to liecina kādi fakti. Ja būtu atļauts vienīgi iekļūt telpās vai pārbaudīt skapjus, kuriem ir skaidra saikne ar pārbaudes priekšmetu, pastāvētu risks, ka tā nevarētu atrast noteiktus svarīgus pierādījumus. Piemēram, šie pierādījumi varētu būt paslēpti, vai arī uz tiem varētu būt izdarītas nepareizas atsauces. Turklāt saikne ar izmeklēšanas priekšmetu nav noteikti uzreiz viegli identificējama un var būt tā, ka vienīgi detalizēta pārbaude ļauj to identificēt.
(sal. ar 86.–90., 92.–94., 139. un 140. punktu)
9. Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktā ir paredzēta šāda pārbaude Savienības tiesā un noteikts pienākums to norādīt lēmumā, ar kuru tiek pieprasīts pakļauties pārbaudei uzņēmuma telpās. Savienības tiesa, lemjot par saskaņā ar LESD 263. pantu celtu prasību atcelt lēmumu par pārbaudi, īsteno pārbaudi gan tiesiskā, gan faktiskā aspektā, un tai ir pilnvaras izvērtēt pierādījumus un atcelt apstrīdēto lēmumu. Pārbaudot lēmumu par pārbaudi, Savienības tiesa var pārliecināties, ka pastāv pietiekami nopietnas norādes, kas ir pamats aizdomām par attiecīgo uzņēmumu izdarīto konkurences tiesību normu pārkāpumu.
(sal. ar 111. un 112. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 124.–128. punktu)
11. Prasītāju pārstāvju ziņā ir oficiāli ierakstīt savus iebildumus tieši tajā brīdī, kad ir noticis pārkāpums, un izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai saglabātu lietiskos pierādījumus. Nepastāvot šādiem oficiāliem pierādījumiem, noteikti ir daudz grūtāk pierādīt, ka ir notikusi izmeklēšana, kas vērsta ārpus pirmā lēmuma par pārbaudi priekšmeta.
(sal. ar 136. punktu)
12. Lai izpildītu Komisijai Līgumā paredzētos uzdevumus, tai, piemērojot LESD 101. panta 1. punktu un 102. pantu, nevar būt saistošs lēmums, kuru pieņēmusi valsts tiesa. Tādējādi Komisija jebkurā brīdī, lai piemērotu LESD 101. un 102. pantu, ir tiesīga pieņemt individuālus lēmumus arī tad, ja par nolīgumu vai praksi jau ir ticis pieņemts valsts tiesas nolēmums un ja plānotais Komisijas lēmums tam ir pretrunā. Turklāt nozares tiesību normu pastāvēšanai nav nekādas nozīmes, izvērtējot Komisijas lēmumu konkurences jomā samērīgumu. Šis princips ir spēkā gan saistībā ar galīgo lēmumu, gan lēmumu par pārbaudi, taču agrāk notikušas Komisijas un prasītāju sanāksmes vai tas, ka valsts iestāde izskata lietu, nevar ietekmēt izmeklēšanas pilnvaras, kuras ir Komisijai saskaņā ar Regulu Nr. 1/2003.
(sal. ar 200.–202. un 216. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 227. punktu)