CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2009. gada 2. jūlijā
Lieta F‑19/08
Kelly‑Marie Bennett u.c.
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums, kurā iekļauts noteikums par līguma izbeigšanu – Atklāti konkursi – Pieņemamība – Nelabvēlīgs akts – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. un 47. pants – Pienākums norādīt pamatojumu – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Tiesiskā paļāvība – Nediskriminācijas princips – Valodu zināšanu prasības – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Princips par līgumu izpildi labā ticībā
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru K. M. Beneta [K.‑M. Bennett] un vienpadsmit citi ITSB pagaidu darbinieki lūdz atcelt paziņojumu par konkursu OHIM/AD/02/07, kurš rīkots, lai izveidotu rezervi AD 6 pakāpes administratoru rūpnieciskā īpašuma jomā pieņemšanai darbā, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz trim prasītājiem, un paziņojumu par konkursu OHIM/AST/02/07, kurš rīkots, lai izveidotu rezerves sarakstu četru AST 3 asistentu pieņemšanai darbā šajā pašā jomā, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pārējiem prasītājiem (OV C 300 A, 17. un 50. lpp., un attiecībā uz konkursa paziņojumu labojumiem OV 2008, C 67 A, 2. un 4. lpp.), kā arī atlīdzināt iespējami ciesto morālo kaitējumu, kas novērtēts EUR 25 000 apmērā katram prasītājam
Nolēmums ITSB katram prasītājam izmaksā kaitējuma atlīdzību EUR 2000 apmērā. Prasību pārējā daļā noraidīt. ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu ceturto daļu no prasītāju tiesāšanās izdevumiem. Prasītāji sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Prasība, kas vērsta pret lēmumu nepielaist pie konkursa pārbaudījumiem – Iespēja apgalvot paziņojuma par konkursu nelikumību
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)
2. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Pagaidu darbinieka darba līgums
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
3. Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pielaišanas nosacījumi
(Civildienesta noteikumu 27. panta pirmā daļa)
4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Procedūras – Izvēle – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība
(Civildienesta noteikumu 27. pants un 29. panta 1. punkts)
5. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Līgumi uz nenoteiktu laiku, kuros iekļauts noteikums par līguma izbeigšanu, kas piemērojams vienīgi gadījumā, ja kandidāts netiek iekļauts rezerves sarakstā, kurš izveidots pēc atklātā konkursa noslēguma – Paziņojums par konkursu, kurā paredzēts acīmredzami mazāks ieņemamo amatu skaits nekā minēto līgumu skaits
6. Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme
7. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Princips par līgumu izpildi labā ticībā
8. Ierēdņi – Prasība – Procesuālās tiesību normas – Administrācijas atbildības saistībā ar dienesta pārkāpumu izvirzīšana
(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)
1. Gan administratīva sūdzība, gan tai sekojoša prasība saskaņā Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu ir jāvērš pret prasītājam nelabvēlīgu aktu, kuram ir juridiski saistoša iedarbība, kas tieši un nekavējoties ietekmē prasītāja intereses, izteikti grozot tā juridisko stāvokli.
Saistībā ar paziņojumiem par konkursu, ņemot vērā darbā pieņemšanas procedūras īpašo raksturu, kas ir sarežģīta administratīva darbība, kura sastāv no vairākiem secīgiem tieši saistītiem lēmumiem, prasītājs – tādas prasības ietvaros, kas vērsta pret individuālu vēlāku lēmumu, tostarp lēmumu nepielaist pie pārbaudījumiem, – var atsaukties uz pārkāpumiem, kas notikuši konkursa norises gaitā, tostarp tādiem, kuru avots var būt paziņojuma par konkursu teksts. Izņēmuma kārtā par paziņojumu par konkursu var arī iesniegt prasību atcelt tiesību aktu, jo, paredzot tajā nosacījumus, ar kādiem tiek izslēgta prasītāja kandidatūra, to var uzskatīt par prasītājam nelabvēlīgu lēmumu Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta nozīmē.
(skat. 65. un 66. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1975. gada 19. jūnijs, 79/74 Küster/Parlaments, Recueil, 725. lpp., 5.–8. punkts; 1988. gada 8. marts, 64/86, no 71/86 līdz 73/86 un 78/86 Sergio u.c./Komisija, Recueil, 1399. lpp., 15. punkts; 1995. gada 11. augusts, C‑448/93 P Komisija/Noonan, Recueil, I‑2321. lpp., 17.–19. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 16. septembris, T‑60/92 Noonan/Komisija, Recueil, II‑911. lpp., 21. punkts; 2005. gada 7. septembris, T‑358/03 Krahl/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑215. un II‑993. lpp., 38. punkts.
Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūlijs, F‑101/05 Grünheid/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑55. un II‑A‑1‑199. lpp., 33. punkts; 2007. gada 24. maijs, F‑27/06 un F‑75/06 Lofaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 57. punkts.
2. Par pagaidu darbinieka līgumu, pat ja tas jau ir parakstīts, var iesniegt sūdzību saistībā ar to, ka tas nelabvēlīgi ietekmē darbinieku.
(skat. 96. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2002. gada 11. jūlijs, T‑137/99 un T‑18/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, RecueilFP, I‑A‑119. un II‑639. lpp., 56. punkts; 2008. gada 15. oktobris, T‑160/04 Potamianos/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 21. punkts, spriedums pārsūdzēts Tiesā, lieta C‑561/08 P.
3. Ņemot vērā visu Eiropas Kopienās organizēto konkursu mērķi, kas – kā tas arī izriet no Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas – ir nodrošināt, lai iestāde, kā arī jebkura aģentūra saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, nekādā ziņā nešķiet pārmērīgi paziņojumā par konkursu paredzēt prasību par diplomu, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studijas augstākajā mācību iestādē, un vismaz trīs gadu profesionālo pieredzi, kas atbilst amata pienākumiem.
(skat. 104. punktu)
4. Iecēlējinstitūcijai, ja pastāv vakants aizpildāms amats, ir plaša rīcības brīvība, meklējot kandidātus ar vislabākajām īpašībām kompetences, darba ražīguma un godīguma ziņā. Šajā ziņā vārda “iespējas” izmantošana Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē skaidri norāda, ka minētajai iestādei nav absolūta pienākuma rīkot iekšēju konkursu iestādē, bet tai tikai katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai šāds pasākums varētu nodrošināt, ka amatā tiek ieceltas personas, kas atbilst Civildienesta noteikumu 27. panta prasībām. Administrācijai nav arī pienākuma norādītajā kārtībā ievērot Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā uzskaitītās procedūras, un tā var nolemt pāriet no viena posma uz otru, pat ja pirmā posma ietvaros tās rīcībā ir vajadzīgie kandidāti.
(skat. 110. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2003. gada 5. jūnijs, C‑121/01 P O’Hannrachain/Parlaments, Recueil, I‑5539. lpp., 14. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 16. janvāris, T‑97/99 un T‑99/99 Chamier un O’Hannrachain/Parlaments, RecueilFP, I‑A‑1. un II‑1. lpp., 33. punkts; 2003. gada 11. novembris, T‑248/02 Faita/CES, RecueilFP, I‑A‑281. un II‑1365. lpp., 45. punkts.
5. Vairākiem darbiniekiem, kuri ir veiksmīgi piedalījušies iekšējās atlases procedūrās, piedāvājot pagaidu darbinieka darba līgumu uz nenoteiktu laiku, kurā ir iekļauts noteikums par līguma izbeigšanu, kurš ir piemērojams vienīgi tad, ja kandidāts netiek iekļauts rezerves sarakstā, kurš izveidots pēc atklātā konkursa noslēguma, kā arī skaidri apņemoties ieinteresētās personas paturēt iestādē darbā pastāvīgi, ar nosacījumu, ka tās ir iekļautas rezerves sarakstā, un vēlāk samazinot aizpildāmo amatu skaitu līdz niecīgam, kā arī ierobežojot veiksmīgo kandidātu skaitu, kuri ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā, kas izveidots, noslēdzoties diviem turklāt atklātiem konkursiem, līdz precīzam aizpildāmo amatu skaitam, iestāde radikāli un nepārprotami samazina visu minēto darbinieku iespējas izvairīties no noteikuma par līguma izbeigšanu piemērošanas un līdz ar to daļēji atņem piemērojamības jēgu savām līgumsaistībām, ko tā uzņēmusies attiecībā pret saviem pagaidu darbiniekiem.
Tomēr šis secinājums nevar izraisīt minēto paziņojumu par konkursu atcelšanu. Nosakot, ka piemēroto kandidātu sarakstā, ja vien iespējams, ir jāiekļauj divas reizes vairāk kandidātu nekā aizpildāmo amatu skaits, Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta piektajā daļā nolūkā iecēlējinstitūcijai atvieglot lēmumu pieņemšanu šādi ir ietverts vienīgi ieteikums atlases komisijai. Turklāt paziņojuma par konkursu, kas ir vispārpiemērojams pasākums, likumību nebūtu jāietekmē tādam līguma noteikuma saturam, kas kandidātus saista ar administrācijas konkursiem, ne arī veidam, kādā tā ir īstenojusi minētos noteikumus.
(skat. 116., 117, 119. un 120. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1978. gada 26. oktobris, 122/77 Agneessens u.c./Komisija, Recueil, 2085. lpp., 22. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 17. decembris, T‑159/95 Dricot u.c./Komisija, RecueilFP, I‑A‑385. un II‑1035. lpp., 67. punkts; 1997. gada 17. decembris, T‑225/95 Chiou/Komisija, RecueilFP, I‑A‑423. un II‑1135. lpp., 82. punkts; 2003. gada 23. janvāris, T‑53/00 Angioli/Komisija, RecueilFP, I‑A‑13. un II‑73. lpp., 103. punkts.
6. Ar dienesta interesēm var pamatot, ka konkursa kandidātam tiek prasīts, lai tas zinātu noteiktas Kopienā izmantojamās valodas, un valodu zināšanu līmeni, kas ir samērīgs ar dienesta reālajām vajadzībām, var pieprasīt pieņemšanas darbā procedūrā. Turklāt iestāžu iekšējā darbībā visaptveroša valodu plurālisma sistēma izraisītu lielas vadības grūtības un būtu smaga ekonomiskā ziņā. Līdzsvarota Savienības iestāžu un organizāciju darbība, it īpaši, ja attiecīgās organizācijas resursi ir ierobežoti, tātad var objektīvi pamatot ierobežotu iekšējās komunikācijas valodu izvēli.
Līdz ar to apstāklis, ka paziņojumā par konkursu priekšrocība tiek piešķirta vienai vai vairākām Kopienas valodām, tādējādi dodot priekšrocību kandidātiem, kuriem ir vismaz apmierinošas vienas no šīm valodām zināšanas, nav vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo, pirmkārt, šī atšķirība izriet no katra kandidāta paša apstākļiem un, otrkārt, nav ticis izvirzīts neviens konkrēts pierādījums, ar kuru varētu tikt apšaubīta valodu zināšanu, kas tiek prasītas pieteikumā par konkursu, atbilstība veicamajiem pienākumiem.
(skat. 137., 138., 142. un 143. punktu)
Atsauces
Tiesa: iepriekš minētais spriedums lietā Küster/Parlaments, 16. un 20. punkts; 1975. gada 29. oktobris, 22/75 Küster/Parlaments, Recueil, 1267. lpp., 13. un 17. punkts; 2005. gada 15. marts, C‑160/03 Spānija/Eurojust, Krājums, I‑2077. lpp., ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumu 47. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 5. aprīlis, T‑376/03 Hendrickx/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑83. un II‑379. lpp., 26. punkts.
7. Darba attiecības starp Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) un tā pagaidu darbiniekiem, pat ja tās izriet no līguma, reglamentē Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība saistībā ar Civildienesta noteikumiem, un uz tām tātad attiecas publiskās tiesības. Tomēr apstāklis, ka pagaidu darbiniekiem ir piemērojama Kopienu administratīvo tiesību sistēma, neizslēdz, ka, ieviešot noteiktus pagaidu darbinieka līguma noteikumus, kas papildina minēto sistēmu, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam ir pienākums ievērot principu par līgumu izpildi labā ticībā, kas ir kopējs dalībvalstu lielākās daļas tiesību princips.
Līdz ar to, tā kā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs ar savu rīcību vairākiem pagaidu darbiniekiem, piedāvājot ar tiem noslēgt līgumu uz nenoteiktu laiku, kurā iekļauts noteikums par līguma izbeigšanu, kas ir piemērojams vienīgi tādā gadījumā, ja attiecīgā persona netiek iekļauta atklātā konkursa rezerves sarakstā, ir radījis pietiekami reālu cerību attiecībā uz viņu profesionālās situācijas stabilitāti, tas, pēc tam samazinot ieņemamo amatu skaitu līdz niecīgam, šādi rīkojoties ir pieļāvis dienesta pārkāpumu, kas var izraisīt tā līgumiskās atbildības iestāšanos.
Lai arī šie darbinieki ir veiksmīgi nokārtojuši iekšējās atlases pārbaudījumus, kas tiem dod tiesības noslēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku, kamēr tie gaida dalību atklātā konkursā, tie ir cietuši morālo kaitējumu, un šis morālais kaitējums izriet no apstākļa, ka tie ir tikuši maldināti attiecībā uz to reālajām karjeras iespējām.
(skat. 163.–165. punktu)
Atsauce
Tiesa: 1960. gada 15. jūlijs, 43/59, 45/59 un 48/89 Von Lachmüller u.c./Komisija, Recueil, 933. un 956. lpp.
8. Lai varētu izvirzīt administrācijas atbildību par dienesta pārkāpumu, ko tā pieļāvusi, īstenojot līgumsaistības, kas izriet no palīgdarbinieku darba līguma, ieinteresētajam darbiniekam ir pareizi jāievēro pirmstiesas procedūra, kura ir jāuzsāk ar prasību atlīdzināt morālo kaitējumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu.
Tā kā tas nav ticis ievērots, prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir nepieņemami.
Tomēr, tā kā tāda strīda priekšmets un īpašības, kas ir saistīts it īpaši ar pienākumu noskaidrot attiecības starp līguma noteikumiem – individuāli piemērojamiem pasākumiem – un strīdīgo paziņojumu par konkursu – vispārēji piemērojamo pasākumu –, jautājumu par pieņemamību padara īpaši sarežģītu, prasītājam nevar pārmest, ka tas ir iesniedzis sūdzību par minēto paziņojumu par konkursu, kurā ir iekļauta arī prasība atlīdzināt morālo kaitējumu, ko tas ir cietis. Šajā ziņā pieļautā kļūda ir attaisnojama un likt prasītājam meklēt jaunu risinājumu administratīvā un, visbeidzot, tiesas ceļā, lai panāktu atlīdzību par ciesto morālo kaitējumu, būtu pretrunā pareizai tiesvedībai.
(skat. 167.–169. punktu)