Lietas no T‑639/15 līdz T‑666/15 un T‑94/16
Maria Psara u.c.
pret
Eiropas Parlamentu
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Eiropas Parlaments – Parlamenta deputātu piemaksu tēriņi – Piekļuves atteikums – Neesoši dokumenti – Personas dati – Regula (EK) Nr. 45/2001 – Datu nosūtīšanas vajadzība – Konkrēta un individuāla pārbaude – Daļēja piekļuve – Pārmērīgs administratīvs slogs – Pienākums norādīt pamatojumu
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 25. septembra spriedums
1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Atteikums piekļūt dokumentam, jo tāds dokuments nepastāv un tas nav attiecīgās iestādes rīcībā – Pieteikums par piekļuvi dokumentiem, kuros ir atspoguļots, kā Eiropas Parlamenta deputāti tērē savas piemaksas par vispārējiem izdevumiem – Parlamenta rīcībā neesoši dokumenti
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001 un Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma 25. un 26. pants)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Principa par piekļuvi dokumentiem ierobežojumi – Dokumentu, kuri ir piekļuves pieteikuma priekšmets, esamība – Neesamības prezumpcija, kas balstīta ar šajā sakarā sniegtu attiecīgās iestādes apgalvojumu – Vienkārša prezumpcija, kas atspēkojama, pamatojoties uz atbilstošiem un saskanīgiem netiešiem pierādījumiem
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)
3. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula Nr. 45/2001 – Personas datu jēdziens – Dokumenti par piemaksām un izdevumiem, ko maksā Eiropas Parlamenta deputātiem – Iekļaušana – Personas datu saistība ar citiem publiskas iedabas datiem – Ietekmes neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 2. panta a) punkts)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Tvērums – Pienākums izvērtēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību – Pilnīga Regulas Nr. 45/2001 noteikumu piemērošana ikvienam pieteikumam par piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
5. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula Nr. 45/2001 – Pieteikums par piekļuvi personas datiem – Pienākums pierādīt nepieciešamību nosūtīt minētos datus – Tvērums – Attiecīgās iestādes veiktā pārbaude – Vērtēšanas kritēriji – Pieteikuma iesniedzēja atsaukšanās uz vispārīgi formulētiem pārskatāmības mērķiem – Noraidīšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Piekļuves atteikums – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Iespēja balstīties uz vispārīgām prezumpcijām, kas piemērojamas attiecībā uz noteiktām dokumentu kategorijām – Ierobežojumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi datiem, uz kuriem izņēmumi neattiecas – Pienākuma izslēgšana pārmērīga administratīva sloga gadījumā – Personas datu aizsegšana vairāk nekā četros miljonos dokumentu – Daļējas piekļuves atteikums – Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts)
8. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Piekļuves atteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Tvērums – Vajadzība atbildēt uz visiem argumentiem, kas izvirzīti atkārtotajā piekļuves pieteikumā – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
1. Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem nostiprinātās sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem attiecas tikai uz iestāžu dokumentiem, kas patiešām ir to rīcībā, tādējādi šīs tiesības nevar attiekties uz dokumentiem, kas nav iestāžu rīcībā vai kas vispār neeksistē.
Runājot par pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kuros ir detalizēti izklāstīts, kādā veidā un kurā brīdī Parlamenta deputāti no katras dalībvalsts dažādos laikposmos ir iztērējuši savas piemaksas par vispārējiem izdevumiem, ir jānorāda, ka no Eiropas Parlamenta Prezidija lēmuma attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem 25. un 26. panta izriet, ka Parlamenta deputāti katru mēnesi, pamatojoties uz pieteikumu, kas ir iesniegts pilnvaru termiņa sākumā, saņem fiksētu piemaksu, kuras apmērs turklāt sabiedrībai ir zināms. Ņemot vērā, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem ir fiksētas, Eiropas Parlamentam nav neviena dokumenta, kurā būtu detalizēti – materiāli vai temporāli – izklāstīts, kā Parlamenta deputāti šīs piemaksas izlieto. Tāpēc Eiropas Parlamenta rīcībā nav šo ziņu un līdz ar to tas nespēj izpaust šādi pieprasītos dokumentus.
(skat. 27., 29.–31. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 33.–35. punktu)
3. Par dokumentiem, kas satur informāciju par identificētām fiziskām personām Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punkta izpratnē, ir uzskatāmi Parlamenta rīcībā esošie dokumenti par ceļa izdevumu piemaksām un dienas naudām, kuros katrā ziņā ir identificēts katrs attiecīgais Parlamenta deputāts, lai arī tikai šo piemaksu izmaksāšanas nolūkos. Tāpat ir ar Parlamenta rīcībā esošajiem dokumentiem par deputātu parlamentārās palīdzības izdevumiem, kuros katrā ziņā ir identificēts katrs attiecīgais Parlamenta deputāts un attiecīgie minēto piemaksu saņēmēji, lai arī tikai atkal šo piemaksu izmaksāšanas nolūkos.
Šajā ziņā aplūkotie dati nav diferencējami atkarībā no tā, vai tie ietilpst privātajā vai publiskajā jomā, jo personas datu jēdzienu Regulas Nr. 45/2001 2. panta a) punkta izpratnē nedrīkst jaukt ar privātās dzīves datu jēdzienu. Aplūkojamo datu kvalificējamību par personas datiem nevar ietekmēt arī tas, vai pastāv Parlamenta deputātu leģitīmo interešu aizskāruma risks. Arī fakts, ka dati par attiecīgajām personām ir cieši saitīti ar publiskajiem datiem par šīm personām, tostarp tādēļ, ka tie ir rodami Parlamenta interneta vietnē konkrēti saistībā ar Parlamenta deputātu vārdiem, nekādā ziņā nenozīmē, ka šie dati vairs nebūtu personas dati minētās tiesību normas izpratnē. Citiem vārdiem sakot, aplūkojamo datu kvalificēšana par personas datiem nevar tikt izslēgta tādēļ vien, ka šie dati ir saistīti ar citiem datiem, kas ir publiski, un tā tas ir neatkarīgi no jautājuma, vai šo datu izpaušana varētu aizskart attiecīgo personu likumīgās intereses.
(skat. 46.–48. un 50.–53. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 65. un 66. punktu)
5. Tādu lēmumu gadījumā, ar kuriem iestāde noraida pieteikumu piekļūt personas datus ietverošai informācijai ar pamatojumu, ka uz šo informāciju attiecas Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums par personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību, šie dati var tikt nosūtīti tikai tad, ja saņēmējs pierāda nosūtīšanas vajadzību un ja nav neviena iemesla uzskatīt, ka šāda nosūtīšana varētu aizskart attiecīgās personas leģitīmās intereses saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 8. panta b) punktu, kas iestādēm ir jāievēro, kad tās saņem pieteikumu par piekļuvi personas datus ietverošiem dokumentiem.
Tādējādi no paša Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkta formulējuma izriet, ka regulā personas datu nosūtīšana ir pakārtota divu kumulatīvu nosacījumu izpildei. Šajā kontekstā tam, kurš lūdz šādu datu nosūtīšanu, vispirms ir jāpierāda tās vajadzība. Ja šāds pierādījums ir sniegts, tad attiecīgajai iestādei ir jāpārbauda, vai nav neviena iemesla uzskatīt, ka attiecīgā nosūtīšana varētu aizskart attiecīgās personas leģitīmās intereses. Tādējādi pieteikumu saņēmušajai iestādei minētajā tiesību normā tiek prasīts vispirms veikt pārbaudi par to, vai personas datu nosūtīšana ir vajadzīga, tātad samērīga, ievērojot pieteikuma iesniedzēja izvirzīto mērķi, un vai ir izpildīts Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktā paredzētais vajadzības nosacījums, kas ir interpretējams šauri un nozīmē to, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka personas datu nosūtīšana ir vispiemērotākais no visiem pārējiem iedomājamajiem pasākumiem pieteikuma iesniedzēja izvirzītā mērķa sasniegšanai un ka tas ir samērīgs ar šo mērķi, un tas pieteikuma iesniedzējam rada pienākumu to skaidri un leģitīmi pamatot.
Šajā ziņā tā kā – lai pierādītu vajadzību nosūtīt attiecīgos datus, ir norādīti tādi dažādi mērķi kā, piemēram, mērķi nodrošināt sabiedrības tiesības uz informāciju un pārskatāmību, kas ir formulēti pārāk plaši un vispārīgi, attiecīgajai iestādei nevar pārmest, ka tā no šiem mērķiem nav secinājusi netieši izteiktu pierādījumu par šo personas datu nosūtīšanas vajadzību. Pretējā gadījumā iestādei principā no vispārīgiem apsvērumiem par sabiedrības interesi personas datu izpaušanā būtu jāsecina netieši izteikts pierādījums par šo datu nosūtīšanas vajadzību. Arī vēlme ierosināt publiskas debates nevar būt pietiekama, lai pierādītu personas datu nosūtīšanas vajadzību, jo šāds arguments ir saistīts vienīgi ar pieteikuma par piekļuvi dokumentiem nolūku. Pārskatāmības mērķis automātiski nav atzīstams par prevalējošu pār tiesībām uz personas datu aizsardzību.
(skat. 69.–76., 90. un 91. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 102.–105. punktu)
7. Nav pamata apstrīdēt, ka visu personas datu aizsegšana vairāk nekā četros miljonos dokumentu radītu pārmērīgu administratīvu slogu, kas attaisnotu daļēju atteikumu piekļūt attiecīgajiem dokumentiem saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 6. punktu.
(skat. 127. un 129. punktu)
8. Attiecībā uz lēmumu atteikt piekļuvi dokumentiem ir jānorāda, ka attiecīgā iestāde nav vainojama pamatojuma norādīšanas pienākuma neizpildē tāpēc vien, ka šajā lēmumā tā nav atbildējusi uz visiem argumentiem, ko piekļuves pieteikuma iesniedzējs ir izklāstījis savā atkārtotajā piekļuves pieteikumā. Proti, pienākums norādīt pamatojumu nenozīmē, ka attiecīgajai iestādei ir jāatbild uz katru argumentu, kas ir izvirzīts procesā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.
(skat. 133. un 134. punktu)