Lieta C‑413/15

Elaine Farrell

pret

Alan Whitty u.c.

(Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu – Direktīva 90/232/EEK – 1. pants – Atbildība par miesas bojājumiem visiem pasažieriem, izņemot vadītāju – Obligātā apdrošināšana – Tieša iedarbība – Direktīva 84/5/EEK – 1. panta 4. punkts – Iestāde, kas pilnvarota izmaksāt kompensāciju par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem negadījumos, kurus izraisījuši neidentificēti vai neapdrošināti transportlīdzekļi – Iespēja atsaukties uz direktīvu lietā pret valsti – Nosacījumi, saskaņā ar kuriem privātu organizāciju var uzskatīt par valsts emanāciju un pret to var vērsties, pamatojoties uz direktīvas noteikumiem, kam ir tieša iedarbība

Kopsavilkums – Tiesas spriedums (virspalāta) 2017. gada 10. oktobrī

1.        Iestāžu akti – Direktīvas – Tieša iedarbība – Subjekts, kuram uzdots valsts pārraudzībā veikt sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu un kuram ir īpašas pilnvaras – Nosacījumu alternatīvais raksturs

(LESD 288. pants)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – Direktīva 84/5 – Kompensācija par zaudējumiem, ko radījis neidentificēts vai nepietiekami apdrošināts transportlīdzeklis – Dalībvalsts izveidota privāto tiesību struktūra, kurai uzticēts uzdevums atlīdzināt šādus zaudējumus – Iespēja privātpersonām pret šādu struktūru atsaukties uz direktīvas normām, kurām ir tieša iedarbība

(LESD 288. pants; Padomes Direktīvas 84/5, kas grozīta ar Direktīvu 90/232, 1. panta 4. punkts)

1.      LESD 288. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pats par sevi neizslēdz, ka pret struktūru, kas neatbilst visiem 1990. gada 12. jūlija sprieduma Foster u.c. (C‑188/89, EU:C:1990:313) 20. punktā minētajiem kritērijiem, lasot tos kopā ar tā paša sprieduma 18. punktā minētajiem kritērijiem, var atsaukties uz direktīvas normām, kurām var būt tieša iedarbība.

Minētais 20. punkts ir jālasa kopā ar minētā sprieduma 18. punktu, kurā Tiesa ir uzsvērusi, ka uz šādām normām privātpersona var atsaukties attiecībā pret organizāciju vai struktūru, kura ir valsts pakļautībā vai kontrolē vai kurai ir īpašas pilnvaras salīdzinājumā ar noteikumiem, kas piemērojami attiecībās starp privātpersonām. Līdz ar to, kā secinājumu 53. un 77. punktā būtībā norādījusi ģenerāladvokāte, nosacījumi, atbilstoši kuriem konkrētajai organizācijai ir attiecīgi jābūt valsts pakļautībā vai kontrolē un tai ir jāpiemīt īpašām pilnvarām salīdzinājumā ar noteikumiem, kas piemērojami attiecībās starp privātpersonām, nevar būt kumulatīva rakstura nosacījumi (šajā ziņā skat. spriedumus, 1997. gada 4. decembris, Kampelmann u.c., no C‑253/96 līdz C‑258/96, EU:C:1997:585, 46. un 47. punkts, kā arī, 2006. gada 7. septembris, Vassallo, C‑180/04, EU:C:2006:518, 26°. punkts).

(skat. 27.–29. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.      Uz direktīvas normām, kurām var būt tieša iedarbība, var atsaukties attiecībā pret tādu privāto tiesību struktūru, kurai dalībvalsts uzticējusi veikt uzdevumu sabiedrības interesēs, kāds ir uzdevums, kas ir nesaraujami saistīts ar dalībvalstīm Padomes 1983. gada 30. decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Padomes 1990. gada 14. maija Trešo direktīvu 90/232/EEK, 1. panta 4. punktā paredzēto pienākumu, un kurai šajā nolūkā saskaņā ar likumu ir īpašas pilnvaras, tādas kā pilnvaras apdrošinātājiem, kuri darbojas attiecīgās dalībvalsts transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgū, izvirzīt prasību kļūt par tās dalībnieku un to finansēt.

(skat. 42. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)