Lieta T‑565/19
Oltchim SA
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 15. decembra spriedums
Valsts atbalsts – Atbalsta pasākumi, ko Rumānija veikusi par labu naftas ķīmijas uzņēmumam – Publisko prasījumu izpildes nepieprasīšana, to turpmāka uzkrāšana un norakstīšana – Atcelšanas prasība – Termiņš prasības celšanai – Termiņa sākums – Regulas (ES) 2015/1589 24. panta 1. punkts – Interese celt prasību – Viena vai vairāku pasākumu esamība – Valsts līdzekļi – Attiecināmība uz valsti – Privātā kreditora kritērija piemērojamība – Privātā kreditora kritērija piemērošana – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Atcelšanas prasība – Termiņi – Termiņa sākums – Publicēšanas datums – Datums, kurā akts kļuvis zināms – Pakārtots raksturs – Akti, kas saskaņā ar tiesību normu ir jāpublicē “Oficiālajā Vēstnesī” – Komisijas lēmums, ar ko izbeidz formālo izmeklēšanas procedūru valsts atbalsta jomā – Termiņš, kas aprēķināts no publicēšanas datuma – Tiesiskā drošība – Vienlīdzīgas attieksmes princips
(LESD 263. panta sestā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 9. pants, 24. panta 1. punkts un 32. panta 3. punkts)
(skat. 33.–56. un 67. punktu)
2. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Prasība, kas prasītājam var dot labumu – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 72.–76. punktu)
3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana, kas ir attiecināma uz valsti – Secīgi valsts iejaukšanās pasākumi, kas nav nodalāmi tāpēc, ka starp tiem pastāv ļoti cieša saikne – Viena vai vairāku pasākumu esamība – Novērtēšanas kritēriji
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 94., 95., 99., 100., 103., 104., 107., 108., 111.–113., 116., 117. un 120.–137. punktu)
4. Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Valsts līdzekļu jēdziens – Daļēja parādu norakstīšana, ko veicis privāts uzņēmums – Valsts, kurai pieder mazākuma dalība šajā privātajā uzņēmumā – Izslēgšana
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 147.–156. punktu)
5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana, kas ir attiecināma uz valsti – Likvidācijas procesā esoša uzņēmuma reorganizācijas plāns, kas pieņemts maksātnespējas procedūrā – Pierādījums tam, ka balsu vairākums, kas nepieciešams minētā plāna apstiprināšanai, ir attiecināms uz valsti – Neesamība – Izslēgšana
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 160.–215. punktu)
6. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Privātā kreditora kritērija piemērojamība – Privātie un publiskā sektora kreditori, kuri piešķir maksājumu atvieglojumus citam uzņēmumam – Vērtējums saistībā ar visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu un tā kontekstu
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 226.–248. punktu)
7. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Parādu nepiedzīšana un to turpmāka uzkrāšana attiecībā pret grūtībās nonākušu uzņēmumu – Vērtējums atbilstoši privātā kreditora kritērijam – Priekšrocības neesamība
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 253.–298. punktu)
8. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Privātā kreditora kritērija pārbaude – Pietiekams pamatojums
(LESD 296. pants)
(skat. 330. un 331. punktu)
Rezumējums
Oltchim SA, kas ir Rumānijas sabiedrība, kura ražo naftas ķīmijas produktus, finansiālā situācija laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam pakāpeniski pasliktinājās.
2013. gada janvārī Oltchim iesniedza pieteikumu par maksātnespējas procedūras sākšanu. Šajā procedūrā Oltchim kreditori, kas bija gan publiskā sektora, gan privātie uzņēmumi, apstiprināja reorganizācijas plānu, kurā citastarp bija paredzēta daļēja tās parāda norakstīšana (turpmāk tekstā – “reorganizācijas plāns”).
Ar 2018. gada 17. decembra lēmumu (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Eiropas Komisija konstatēja, ka trīs atsevišķi pasākumi, kas noteikti par labu Oltchim, aplūkoti kopā vai atsevišķi, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Šajā lēmumā minētie pasākumi attiecās, pirmkārt, uz parādu nepiedzīšanu un to turpmāku uzkrāšanu, ko laikposmā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada janvārim veikusi Autoritatea pentru Administrarea Activelor Atatului (Valsts aktīvu pārvaldības iestāde, Rumānija; turpmāk tekstā – “AAAS”), otrkārt, uz neapmaksātu piegāžu turpināšanu šajā pašā laikposmā, ko veicis uzņēmums CET Govora, un, treškārt, uz parāda norakstīšanu, ko saskaņā ar reorganizācijas plānu veikuši AAAS, Administrația Națională Apele Române (Rumānijas Valsts ūdens resursu administrācija; turpmāk tekstā – “ANE”) un uzņēmumi Salrom SA un Electrica SA (turpmāk tekstā – “parāda daļēja norakstīšana”).
Oltchim cēla atcelšanas prasību par šo lēmumu, kuru daļēji apmierināja Vispārējās tiesas desmitā palāta paplašinātā sastāvā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa sniedz precizējumus tostarp par termiņa aprēķināšanu, lai celtu atcelšanas prasību par Komisijas lēmumu, ar kuru tiek izbeigta formālā izmeklēšanas procedūra valsts atbalsta jomā, kā arī par pasākumu, kuri ietver prasījumu nepiedzīšanu, to turpmāku uzkrāšanu un norakstīšanu, izvērtēšanu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa noraida Komisijas izvirzīto nepieņemamības pamatu, kas saistīts ar Oltchim celtās atcelšanas prasības iespējamo novēloto raksturu.
Šajā ziņā Komisija norādīja, ka termiņš, kas saskaņā ar LESD 263. panta sesto daļu ir jāievēro Oltchim, lai celtu atcelšanas prasību, esot sācies nevis no apstrīdētā lēmuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī datuma, bet gan no datuma, kad tai bija kļuvis zināms šis lēmums.
Taču, pamatojoties uz LESD 263. panta sestās daļas gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, Vispārējā tiesa apstiprina, ka pretēji tam, ko apgalvoja Komisija, tieši Komisijas lēmuma, ar kuru tiek izbeigta formālā izmeklēšanas procedūra valsts atbalsta jomā, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ir termiņa sākums tam, lai persona, kas nav tā adresāte, piemēram, Oltchim, varētu celt atcelšanas prasību, pat ja šī publicēšana nav minētā lēmuma stāšanās spēkā vai tā tiesisko seku iestāšanās priekšnosacījums un nav paredzēta LESD.
Attiecībā uz LESD 263. panta sestās daļas formulējumu, kurā paredzēts, ka atcelšanas prasības atkarībā no apstākļiem jāceļ divu mēnešu laikā no brīža, kad tiesību akts vai nu publicēts, vai darīts zināms prasītājam, vai, ja tas nenotiek, no dienas, kad tas šai personai ir kļuvis zināms, Vispārējā tiesa norāda, ka šī tiesību norma nekādi neliecina par to, ka Līguma autori būtu vēlējušies attiecināt akta publicēšanas jēdzienu tikai uz gadījumu, kad publicēšana ir attiecīgā akta piemērojamības priekšnosacījums un ir paredzēta LESD. Turklāt, ņemot vērā kontekstu, kādā iekļaujas LESD 263. panta sestā daļa, proti, to tiesību normu kontekstu, kuru mērķis ir garantēt indivīdu tiesības vērsties Savienības tiesā, šī tiesa nedrīkst šauri interpretēt tiesību akta, uz kuru attiecas atcelšanas prasība, publicēšanas jēdzienu. Visbeidzot, šīs tiesību normas mērķis nodrošināt tiesisko drošību nozīmē prasību, lai tiktu dota priekšroka akta publicēšanas datumam, nevis datumam, kurā tiesību akts ir kļuvis zināms, kā atcelšanas prasības celšanas precīzam, paredzamam un viegli pārbaudāmam termiņa sākumam.
Lai gan nav izslēgts, ka ieinteresētā persona valsts atbalsta procedūrā paziņojumu par lēmumu, ar kuru tiek izbeigta formālā izmeklēšanas procedūra, saņem labu laiku pirms tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī un tādējādi var izmantot termiņu, kas ir ilgāks par termiņu, kāds ir attiecīgās dalībvalsts rīcībā, lai celtu atcelšanas prasību par šo lēmumu, publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī datuma noteikšana kā termiņa sākums, lai celtu šo prasību, nav pretrunā principam par indivīdu vienlīdzību likuma priekšā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana, cik vien iespējams izvairoties no atšķirības laika ziņā starp lēmuma, ar kuru izbeidz formālo izmeklēšanas procedūru, paziņošanu ieinteresētajām personām un tā publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī.
Otrām kārtām, attiecībā uz atcelšanas prasības, ko cēlusi Oltchim, pamatotību Vispārējā tiesa vispirms precizē, ka, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā minēto pasākumu priekšmeta, rakstura un mērķa atšķirības, kā arī to hronoloģiju, kontekstu un Oltchim stāvokli to īstenošanas laikā un to, ka šie pasākumi nebija paredzēti vai paredzami pirmā iejaukšanās pasākuma brīdī, LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem tie jāuzskata par trim atsevišķiem iejaukšanās pasākumiem.
Attiecībā uz daļēju parāda norakstīšanu Vispārējā tiesa turpinājumā norāda, ka tā nebija saistīta ar valsts līdzekļu nodošanu, jo to bija piešķīris uzņēmums Electrica. Proti, Vispārējā tiesa konstatē, ka vairums Electrica akciju piederēja privātuzņēmumiem un ka neviens no lietas materiālos esošiem pierādījumiem neļauj secināt, ka tā līdzekļi pastāvīgi bija valsts kontrolē vai tās rīcībā. Turklāt, pat ja Komisija būtu pierādījusi, ka AAAS un ANE balsojumi par reorganizācijas plānu bija attiecināmi uz Rumānijas valsti, tā nebija pierādījusi, ka, ņemot vērā piemērojamās valsts tiesību normas, minētie balsojumi nodrošināja nepieciešamo vairākumu, lai atbalstītu vai bloķētu šī plāna apstiprināšanu. Tādējādi, tā kā parāda daļēja norakstīšana kopumā nebija attiecināma uz valsti, šis pasākums tātad nav uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē.
Visbeidzot, attiecībā uz parādu nepiedzīšanu un to turpmāko uzkrāšanu, ko veikusi AAAS, kā arī uzņēmuma CET Govora veiktajām neapmaksātajām piegādēm Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka privātā kreditora kritērijs nebija piemērojams šiem pasākumiem. Proti, ņemot vērā minēto pasākumu priekšmetu un galvenokārt ekonomisko raksturu un ievērojot to kontekstu un mērķus, kā arī tiem piemērojamās tiesību normas, minētie pasākumi iekļaujas ekonomikas un tirdzniecības jomā un nav saistīti ar valsts īstenotu publiskās varas prerogatīvu. Turklāt, runājot it īpaši par AAAS veikto parādu nepiedzīšanu un to turpmāko uzkrāšanu, nevarēja izslēgt, ka hipotētisks privātais kreditors, kas būtu AAAS situācijai līdzīgā situācijā, būtu rīkojies tāpat kā AAAS. Tādējādi Vispārējā tiesa secina, ka, tā kā Komisija nav pierādījusi, ka ar minēto pasākumu Oltchim tika piešķirta priekšrocība, to arī nevar uzskatīt par valsts atbalstu.