CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2008. gada 29. aprīlī

Lieta F‑133/07

André Hecq

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana – Medicīniskās procedūras ilgums – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Sūdzības neesamība – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Heks [A. Hecq] lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 12. jūlija lēmumu par viņa sūdzību tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu Komisija ir noraidījusi viņa lūgumu, pirmkārt, saņemt kavējuma procentus par summām, kas tam varēja tikt izmaksātas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, un, otrkārt, saņemt summu EUR 2000 apmērā par morālo kaitējumu, ko tas cietis sakarā ar administrācijas nepieņemamo lēnumu viņa lietas izskatīšanā.

Nolēmums: Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs atlīdzina savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas celta ārpus pirmstiesas procedūras atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence

(Civildienesta noteikumu 73., 90. un 91. pants)

1.      Prasījumi par atcelšanu, kas vērsti pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu un kuru vienīgais mērķis ir saņemt maksājumus, kas ar šo lēmumu tiek liegti prasītājam, sakrīt ar prasījumiem par zaudējumu atlīdzību, līdz ar to tie, ņemot vērā Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā noteikto pārsūdzības iespēju sistēmu, ir pieņemami tikai tad, ja pirms šīs prasības ir notikusi pirmstiesas procedūra saskaņā ar Civildienesta noteikumu normām. Šī procedūra atšķiras atkarībā no tā, vai zaudējumi, kurus tiek lūgts atlīdzināt, izriet no nelabvēlīga tiesību akta Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē vai no administrācijas rīcības, kurai nav lēmuma pieņemšanas rakstura. Pirmajā gadījumā ieinteresētajai personai noteiktajos termiņos ir jāiesniedz iecēlējinstitūcijai sūdzība par attiecīgo aktu. Taču otrajā gadījumā administratīvajai procedūrai ir jāsākas ar lūguma atlīdzināt zaudējumus iesniegšanu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta nozīmē. Tikai šī lūguma tieša vai netieša noraidīšana ir nelabvēlīgs lēmums, par kuru var iesniegt sūdzību, un tikai pēc tiešas vai netiešas šīs sūdzības noraidīšanas prasība par zaudējumu atlīdzību var tikt celta Kopienu tiesā.

Lai gan prasība par zaudējumu atlīdzību parasti var tikt celta sūdzības stadijā un līdz ar to pirms tās nav obligāti bijis jābūt lūgumam saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, tas var tikt veikts pie nosacījuma, ka šī prasība par zaudējumu atlīdzību ir balstīta uz tiesību akta, par kuru ir iesniegta minētā sūdzība prettiesiskumu. Šajā gadījumā pastāv tieša saikne starp prasību atcelt tiesību aktu un prasību atlīdzināt zaudējumus, līdz ar to pēdējā ir pieņemama kā papildinājums prasībai atcelt tiesību aktu, un pirms tam nav obligāti jāiesniedz lūgums, aicinot iecēlējinstitūciju atlīdzināt iespējami nodarīto kaitējumu. Turpretim, ja prasība par kaitējuma atlīdzību neizriet no nelabvēlīgā akta apstrīdēšanas, tad tā ir neatkarīga no prasības atcelt tiesību aktu un līdz ar to prasība par kaitējuma atlīdzību nevar tikt celta, iepriekš attiecīgajā iestādē neapstrīdot lēmumu par noraidīšanu.

(skat. 18., 23. un 24. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 25. februāris, T‑64/91 Marcato/Komisija, Recueil, II‑243. lpp., 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra; 1995. gada 13. jūlijs, T‑44/93 Saby/Komisija, Recueil FP, I‑A‑175. un II‑541. lpp., 31. punkts; 1998. gada 12. maijs, T‑184/94 O’Casey/Komisija, Recueil FP, I‑A‑183. un II‑565. lpp., 98. punkts; 2003. gada 28. janvāris, T‑138/01 F/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑25. un II‑137. lpp., 57. punkts.

2.      Kaut arī ir taisnība, ka Kopienu tiesa prasības par tiesību akta atcelšanu ietvaros pēc savas ierosmes var piespriest atlīdzināt morālo kaitējumu, ko cietis prasītājs sakarā ar neparasti ilgo medicīnisko procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, lai gan ieinteresētā persona nav cēlusi prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu un šajos pantos noteiktie procesuālie nosacījumu nav ievēroti, lūgums, kas tādā veidā ir vērsts pret administrāciju, tomēr nav pieņemams, ja saistībā ar ierēdņa celto prasību par zaudējumu atlīdzību nav notikusi parastā pirmstiesas procedūra saskaņā ar Civildienesta noteikumu normām un ja medicīniskā procedūra vēl nav beigusies.

Pirmkārt, Kopienu tiesa var vienīgi izmantot savas justīcijas prerogatīvas, it īpaši tās neierobežoto kompetenci, kas tai ir mantiska rakstura strīdos, ja tajā ir pienācīgi celta prasība. Otrkārt, fakts, ka procedūras, kas notiek saskaņā ar 73. pantu, iznākums nav zināms, liedz tiesai izvērtēt iespējamā morālā kaitējuma esamību un apjomu. Visbeidzot un katrā ziņā – šāda atlīdzināšana pēc savas ierosmes var tikt veikta vienīgi tādēļ, lai pienācīgi konstatētu neparasto medicīniskās procedūras ilgumu, ja prasības atcelt tiesību aktu ietvaros šis pārkāpums tomēr nevarētu pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

(skat. 26. un 28.–30. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 11. aprīlis, T‑394/03 Angeletti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑95. un II‑A‑2‑441. lpp., 162.–167. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 1. februāris, F‑77/07 Labate/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 20.–22. punkts.