PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2008. gada 12. martā

Lieta T‑107/07 P

Francisco Rossi Ferreras

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Karjeras attīstības ziņojums – 2003. gada novērtējums – Faktu novērtēšana – Pierādīšanas pienākums un pierādījumu sniegšana – Nepieņemama apelācijas sūdzība – Nepamatota apelācijas sūdzība

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 1. februāra spriedumu lietā F‑42/05 Rossi Ferreras/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑A‑I‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Francisco Rossi Ferreras k‑gs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Apelācijas sūdzība – Pamati – Civildienesta tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Pierādījumu vērtējuma pārbaude Pirmās instances tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu – Pierādīšanas pienākums un pierādījumu sniegšana

(EKL 225.a pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

No EK līguma 225.a panta un Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkta izriet, ka apelācijas sūdzībā precīzi ir jānorāda sprieduma, ko lūgts atcelt, pārsūdzētās daļas, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti pamato šo lūgumu.

Šai prasībai neatbilst apelācijas sūdzība, kurā tikai ir atkārtoti vai atstāstīti pamati un argumenti, kas bija iesniegti jau Civildienesta tiesā, to skaitā tie, kas pamatoti ar faktiem, kurus minētā tiesa tieši noraidījusi.

Apelācijas sūdzība var būt pamatota tikai ar tādiem pamatiem, kas attiecas uz tiesību normu pārkāpumu, izslēdzot jebkādu faktu novērtējumu. Pirmās instances tiesa ir vienīgā, kuras kompetencē, pirmkārt, ir konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad šo konstatējumu materiālā neprecizitāte izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, novērtēt šos faktus. Līdz ar to faktu novērtējums, ja vien šajā tiesā nav sagrozīta pati pierādījumu jēga, nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda Pirmās instances tiesai. Šādai sagrozīšanai acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem, no jauna neizvērtējot faktus un pierādījumus.

Tomēr tas, vai ir ievērotas tiesību normas par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, ir daļa no apelācijas instances tiesas pilnvarām pārbaudīt pirmās instances tiesas veikto faktu konstatāciju. Tādējādi apelācijas sūdzības pamats, kas balstīts uz to, ka pirmās instances tiesa ir noraidījusi iebildumu, iepriekš neaicinot otru lietas dalībnieku sniegt informāciju, ar kuru varētu tikt pierādīta šī iebilduma pamatotība, ir jāatzīst par pieņemamu.

Attiecībā uz šāda apelācijas sūdzības pamata izskatīšanu pēc būtības ir jāņem vērā, ka pirmās instances tiesa ir vienīgā, kas var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt tās rīcībā esošo informāciju par lietām, kuras tai nodotas izskatīšanai. Turklāt, lai panāktu apelācijas instances tiesas pārliecību par kāda lietas dalībnieka apgalvojumu pareizību vai vismaz tā tiešu iesaistīšanos pierādījumu meklēšanā, sava apgalvojuma pamatojumam nepietiek atsaukties uz atsevišķiem faktiem; jāiesniedz arī pietiekami precīzas, objektīvas un saskaņotas norādes, kas var apstiprināt to patiesīgumu vai ticamību. Šajos apstākļos tiesai pierādījumu meklēšanā par labu prasītājiem jāiesaistās tikai izņēmuma gadījumos, kuros prasītājiem savas argumentācijas pamatojumam ir nepieciešama atsevišķa informācija, kas ir atbildētāja rīcībā, un kuros tie saskaras ar grūtībām to iegūt vai pat ar otra lietas dalībnieka atteikumu to iesniegt.

(skat. 26.–31. un 36.–39. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1996. gada 17. septembris, C‑19/95 P SanMarco/Komisija, Recueil, I‑4435. lpp., 37. punkts; 1998. gada 28. maijs, C‑8/95 P NewHollandFord/Komisija, Recueil, I‑3175. lpp., 23. un 25. punkts; 1998. gada 17. decembris, C‑185/95 P Baustahlgewerbe/Komisija, Recueil, I‑8417. lpp., 93. punkts; 2001. gada 6. marts, C‑274/99 P Connolly/Komisija, Recueil, I‑1611. lpp., 113. punkts; 2001. gada 10. jūlijs, C‑315/99 P IsmeriEuropa/Revīzijas palāta, Recueil, I‑5281. lpp., 19. punkts; 2006. gada 6. aprīlis, C‑551/03 P GeneralMotors/Komisija, Krājums, I‑3173. lpp., 54. punkts; 2006. gada 21. septembris, C‑167/04 P JCBService/Komisija, Krājums, I‑8935. lpp., 108. punkts; 2007. gada 25. janvāris, C‑403/04 P un C‑405/04 P SumitomoMetalIndustries un NipponSteel/Komisija, Krājums, I‑729. lpp., 39. punkts. Pirmās instances tiesa, 2002. gada 25. septembris, T‑201/00 un T‑384/00 Ajour u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑167. un II‑885. lpp., 75. punkts; 2007. gada 12. jūlijs, T‑252/06 P Beau/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 45.–47. punkts.