Lieta T‑303/08

Tresplain Investments Ltd

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas grafiska preču zīme “Golden Elephant Brand” – Nereģistrēta valsts grafiska preču zīme “GOLDEN ELEPHANT” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Atsauce uz agrākai preču zīmei piemērojamām valsts tiesībām – Common law prasības sakarā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu (action for passing off) regulējums – Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 1. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts) – Regulas Nr. 40/94 73. pants (tagad – Regulas Nr. 207/2009 75. pants) – Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkts un 52. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts) – Jauni pamati – Reglamenta 48. panta 2. punkts

Sprieduma kopsavilkums

1.       Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Tiesību pamati, kas nav izklāstīti prasības pieteikumā – Vispārēja norāde uz citiem dokumentiem – Nepieņemamība

(Tiesas Statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts un 48. panta 2. punkts)

2.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums

(Padomes Regulas Nr. 40/94 73. pants)

3.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Spēkā neesamības pasludināšanas process – Pārbaude, kas aprobežojas ar izvirzītajiem pamatiem – Norādīto faktu patiesuma un iesniegto pierādījumu spēka vērtējums,, ko veic ITSB

(Padomes Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkts)

4.      Kopienas preču zīme – Apelācija – Lēmums par apelācijas sūdzību – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Principa piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 40/94 73. pants)

5.      Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Relatīvi spēkā neesamības pamati – Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā paredzēto agrāku tiesību esamība – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkts un 52. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

6.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Pamats, kas balstīts uz apstākļiem, kuri kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)

1.      No Tiesas Statūtu 21. panta un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta un 48. panta 2. punkta izriet, ka jebkurš pamats, kas nav pietiekami izklāstīts pieteikumā par lietas ierosināšanu attiecīgajā instancē, ir jāuzskata par nepieņemamu.

Lai atzītu prasību par pieņemamu, galvenajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā, tomēr saskaņoti un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta. Šajā ziņā, kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma tekstu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz izvilkumiem no tam pievienotajiem materiāliem, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt tādu galveno tiesību argumentu neesamību, kuriem atbilstoši iepriekš minētajām normām ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā. Vispārējai tiesai nav pielikumos jāmeklē un jāidentificē pamati un argumenti, kurus tā varētu uzskatīt par tādiem, kas veido prasības pamatojumu, jo pielikumiem ir vienīgi pierādījumu un tehniskas funkcijas.

(sal. ar 37. un 38. punktu)

2.      Apelāciju padomei nav jāieņem nostāja attiecībā uz visiem argumentiem, kurus izvirza lietas dalībnieki. Pietiek ar to, ka tā izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma struktūrā. No tā izriet, ka tas apstāklis vien, ka Apelāciju padome nav atkārtojusi visus kāda lietas dalībnieka argumentus vai nav atbildējusi uz katru no šiem argumentiem, neļauj secināt, ka Apelāciju padome ir atteikusies ņemt tos vērā.

(sal. ar 46. punktu)

3.      Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 74. panta 1. punkta beigu daļu procesos, kas attiecas uz relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem, vērtējums aprobežojas ar lietas dalībnieku izvirzīto pamatu un argumentu pārbaudi. Minētās regulas 74. panta 1. punkta beigu daļa ir piemērojama arī spēkā neesamības atzīšanas procesos attiecībā uz relatīvu spēkā neesamības pamatu saskaņā ar šīs pašas regulas 52. pantu. Attiecīgi spēkā neesamības atzīšanas procesos attiecībā uz kādu relatīvu spēkā neesamības pamatu lietas dalībniekam, kurš ir iesniedzis pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, balstoties uz agrāku valsts preču zīmi, ir jāpierāda tās esamība un, ja nepieciešams, aizsardzības apjoms.

Turpretim Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) ir pienākums pārbaudīt, vai spēkā neesamības atzīšanas procesā ir izpildīti nosacījumi, lai piemērotu izvirzīto spēkā neesamības pamatu. Šajā kontekstā ir jāizvērtē lietas dalībnieku norādīto faktu patiesums un iesniegto pierādījumu spēks.

Birojam var nākties ņemt vērā tostarp tās dalībvalsts valsts tiesības, kurā ir piešķirta aizsardzība agrākajai preču zīmei, uz ko balstās pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā tam pēc savas iniciatīvas, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam tam šķiet piemēroti, ir jāievāc informācija par attiecīgās dalībvalsts valsts tiesībām, ja šāda informācija ir nepieciešama, vērtējot konkrēta spēkā neesamības pamata piemērošanas nosacījumus, tostarp norādīto faktu patiesumu vai iesniegto dokumentu pierādījumu spēku. Biroja veicamās pārbaudes faktisko apstākļu bāzes ierobežošana neizslēdz to, ka tas papildus tiem faktiem, ko lietas dalībnieki tieši norādījuši spēkā neesamības atzīšanas procesā, ņem vērā vispārzināmus faktus, proti, faktus, kurus var zināt ikviena persona vai kurus var uzzināt no vispārēji pieejamiem avotiem.

(sal. ar 65.–67. punktu)

4.      Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 73. panta otro teikumu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) lēmumi tiek pamatoti tikai ar tādiem iemesliem, par kuriem attiecīgajiem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.

Šajā ziņā ir jāprecizē, ka faktu vērtējums ir daļa no lēmuma. Tiesības tikt uzklausītam attiecas uz visiem šāda lēmuma pamatā esošajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, bet ne uz galīgo nostāju, ko iestāde ir paredzējusi paust.

(sal. ar 80. un 81. punktu)

5.      Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 52. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) iesniegtu pieteikumu, Kopienas preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja pastāv šīs regulas 8. panta 4. punktā minētās agrākās tiesības un ir izpildīti šajā punktā paredzētie nosacījumi.

No šīm divām normām, tās aplūkojot kopsakarā, izriet, ka nereģistrētas preču zīmes, kas nav tikai vietēja mēroga, īpašnieks var panākt vēlākas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, ja un ciktāl saskaņā ar piemērojamām dalībvalsts tiesībām, pirmkārt, tiesības uz šo apzīmējumu ir iegūtas pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas un, otrkārt, šis apzīmējums dod savam īpašniekam tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu.

Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta piemērošanas vajadzībām Apelāciju padomei ir jāņem vērā gan šajā normā ietvertās atsauces rezultātā piemērojamie valsts tiesību akti, gan arī attiecīgajā dalībvalstī pieņemtie tiesu nolēmumi. Balstoties uz šo pamatu, pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam ir jāpierāda, ka konkrētais apzīmējums ietilpst norādīto dalībvalsts tiesību piemērošanas jomā un ka tas dod tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu.

(sal. ar 89.–91. punktu)

6.      Tas, ka viena no pusēm uzzināja faktiskos apstākļus tiesvedības laikā Vispārējā tiesā, nenozīmē, ka šis faktiskais apstāklis ir fakts, kas ir kļuvis zināms tiesvedības laikā. Vēl ir vajadzīgs, lai pusei nebūtu bijis iespējams uzzināt šo apstākli agrāk. Vēl jo vairāk tas, ka puse uzzināja par juridisko situāciju vienīgi tiesvedības laikā, nevar būt jauns faktiskais vai tiesību apstāklis Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkta izpratnē.

(sal. ar 167. punktu)