ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES
[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2008. gada 13. martā 1(1)
Lieta C‑488/06 P
L & D SA
Apelācija – Kopienas preču zīme – Agrāko preču zīmju īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas iespēja – Koka silueta kā citas preču zīmes daļas izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja
1. Agrākas preču zīmes īpašnieks var iebilst pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ja tās līdzības dēļ ar tā agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver šīs preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv to sajaukšanas iespēja, un šī sajaukšanas iespēja palielinās, ja agrākai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja. Galvenie problēmjautājumi šajā apelācijas lietā ir saistīti ar jautājumu, vai var uzskatīt, ka jaunāka preču zīme – izmantojot to kā daļu no daudz senākas preču zīmes – ir ieguvusi šādu atšķirtspēju, un, ja tā, tad uz kāda pamata.
Kopienu tiesiskais regulējums
2. Kopienas preču zīmes regulā (2) ir noteikti dažādi pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atteikumam. “Absolūtie” atteikuma pamatojumi ir uzskaitīti 7. pantā, savukārt “relatīvie” atteikuma pamatojumi – proti, pamatojums, uz kā pamata trešās puses var iebilst pret reģistrāciju, – ir uzskaitīti 8. pantā.
3. Regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā aizliegts reģistrēt apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no “preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai”.
4. Regulas 7. panta 2. punktā ir noteikts: “Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā.”
5. Tiktāl, cik attiecināms uz šo lietu, Regulas 8. pantā ir noteikts:
“1. Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:
[..]
b) ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.
[b) ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.]
2. Šā panta 1. punktā “agrākas preču zīmes” ir:
a) šādas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datuma, [..]:
i) Kopienas preču zīmes;
ii) dalībvalstī reģistrētas preču zīmes [..];
iii) preču zīmes, kas reģistrētas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā dalībvalstī;
[..].”
6. Regulas 8. pantā nav tāda tieša noteikuma, kāds ir ietverts 7. panta 2. punktā un kurā būtu noteikts, ka relatīvie atteikuma pamatojumi ir jāpiemēro arī tad, ja tie pastāv tikai kādā Kopienas daļā.
7. Tiesa nemainīgi ir uzskatījusi, ka tas, vai sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus. Attiecībā uz konkrēto preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību šim vērtējumam ir jābalstās uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kas ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (3). Turklāt sajaukšanas iespēja var rasties preču zīmju konceptuālās līdzības dēļ, un tā var palielināties, ja agrākai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja vai nu per se, vai arī sakarā ar tās reputāciju sabiedrībā (4).
8. Regulas 73. pantā ir noteikts: “Biroja lēmumos [(5)] norāda to pamatojumu. Lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.”
Process
9. L & D SA (turpmāk tekstā – “L & D”) 1996. gada 30. aprīlī iesniedza pieteikumu ITSB reģistrēt kā Kopienas preču zīmi šādu grafisku preču zīmi, kura ietver vārdisku elementu “Aire Limpio”. Es saukšu to par “preču zīme “Aire Limpio””.
10. Reģistrācija tostarp tika pieprasīta attiecībā uz Nicas nolīguma (6) 3. un 5. klasi, kurās attiecīgi ietilpst parfimērijas produkti, ēteriskās eļļas un aromātiski gaisa atsvaidzinātāji.
11. Julius Sämann Ltd (turpmāk tekstā – “Sämann”) 1998. gada 29. septembrī iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz vairākām agrākām preču zīmēm.
12. Šo agrāko preču zīmju vidū bija arī zemāk attēlotā Kopienas grafiska preču zīme Nr. 91 991, kuras reģistrācijas pieteikums tika iesniegts 1996. gada 1. aprīlī un kas ir reģistrēta attiecībā uz Nicas nolīguma 5. klasē ietilpstošām precēm. Es saukšu to par “silueta preču zīmi”.
13. Agrākās preču zīmes ietvēra arī 17 citas valsts un starptautiskas grafiskas preču zīmes, visas ar līdzīgām kontūrām, tomēr visas, izņemot vienu (7), ar atšķirīgu baltu cokolu un/vai kādu tekstu uz pašas egles. Pašreizējā apelācijas lietā it īpaši runa ir par divām zemāk attēlotām starptautiskām preču zīmēm (8), kuras reģistrētas attiecībā uz 3. un 5. klasē ietilpstošām precēm un ir spēkā esošas, tostarp Itālijā. Starptautiskā preču zīme Nr. 178 969 tika reģistrēta 1954. gada 21. augustā un preču zīme Nr. 328 915 tika reģistrēta 1966. gada 30. novembrī. Tās ir grafiskas preču zīmes, kuras ietver vārdiskus elementus, un es saukšu tās attiecīgi par “CAR‑FRESHNER preču zīme” un “ARBRE MAGIQUE preču zīme”.
14. ITSB Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja. Tā salīdzināja preču zīmi “Aire Limpio” ar silueta preču zīmi. Tā secināja, ka 3. un 5. klasē ietilpstošās preces, attiecībā uz kurām tika iesniegts pieteikums, bija identiskas vai ļoti līdzīgas tām 5. klasē ietilpstošam precēm, ko aptver silueta preču zīme. Iebildumu nodaļa apsvēra jautājumu, vai preču zīmju līdzība ir pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju. Tā būtībā uzskatīja, ka priedes vai egles (vai jebkura cita koka, augļa vai puķes) formai nav pietiekamas atšķirtspējas attiecībā uz parfimērijas produktiem un gaisa atsvaidzinātājiem, bet drīzāk tai ir vispārējs sugai piemītošs vai aprakstošs raksturs un tādējādi to nevar monopolizēt viens tirgotājs. Pastāvēja būtiskas grafiskas un vārdiskas atšķirības starp šīm divām preču zīmēm, un to stipri atšķirīgās daļas atsvēra vāji atšķirīgās daļas, radot vispārēju iespaidu, kas bija pietiekami atšķirīgs, lai izslēgtu jebkādu sajaukšanas vai asociācijas iespēju. Nonākot pie šāda slēdziena, Iebildumu nodaļa neuzskatīja par nepieciešamu pārbaudīt pēc būtības jebkuras citas, pamatojumā izmantotās, agrākas preču zīmes, kuras atspoguļoja pat lielākas atšķirības no preču zīmes “Aire Limpio” nekā silueta preču zīme (9).
15. Sämann apstrīdēja šo lēmumu ITSB Apelāciju otrā padomē, kura pauda atšķirīgu viedokli par sajaukšanas iespēju (10).
16. Apstiprinot attiecīgo preču neapstrīdamo līdzību, Apelāciju padome koncentrēja tās vērtējumu uz preču zīmes “Aire Limpio” un silueta preču zīmes sajaukšanas iespēju, nevis uz “visām Sämann pamatojumā izmantotām agrākām preču zīmēm”. Tā rīkojās tā “to pašu ekonomijas iemeslu dēļ”, kurus norādīja Iebildumu nodaļa, jo silueta preču zīme “reprezentē” citas preču zīmes un tā bija preču zīme, kuru pārbaudīja Iebildumu nodaļa (11).
17. Tā secināja, ka abas preču zīmes veido egle, kas ir attēlota ar zariem, ko veido izaugumi un iedobes sānu daļās, un ļoti īsu stumbru, kas novietots uz lielāka elementa, bet silueta preču zīme bija vienīgi siluets, savukārt preču zīme “Aire Limpio” bija siluets, kas ietvēra arī citus elementus. Jautājums tādējādi bija, vai šīs atšķirības ir pietiekamas, lai nolemtu, ka nepastāv sajaukšanas iespēja, un atbilde lielā mērā ir atkarīga no agrākās preču zīmes atšķirtspējas un reputācijas (12).
18. Apelāciju padome atgādināja, ka konceptuālā līdzība var izraisīt sajaukšanas iespēju, it īpaši tad, ja agrākai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja vai nu per se, vai sakarā ar tās atpazīstamību sabiedrībā. Lai noteiktu, vai pēdējais minētais apstāklis ir ievērots, ir jāņem vērā visi attiecīgie fakti, it īpaši preču zīmes tirgus daļa, intensitāte, tās izmantošanas ģeogrāfiskā platība un ilgums un uzņēmuma veikto investīciju apjoms tās popularizēšanai (13).
19. Pierādījumi atklāja, ka katru gadu tika pārdoti vairāk nekā 45 miljoni Sämann automašīnu gaisa atsvaidzinātāju, un Itālijas tirgus daļa tiem tika novērtēta vairāk par 50 %, kur kopš 1954. gada agrākā preču zīme bija aizsargāta būtībā identiskā veidā kā “CAR‑FRESHNER” preču zīme un kur no 1996. gada līdz 1997. gadam reklāmai tika iztērēti vairāk nekā 7 miljardi Itālijas liru. “Agrākās preču zīmes” ilgstoša izmantošana un reputācija Itālijā radīja tai īpašu atšķirtspēju, vismaz Itālijā, “pat ja tai nav šādas atšķirtspējas per se, kā tas tika konstatēts apstrīdētajā lēmumā – konstatējums, kurš arī ir apstrīdams, jo koka forma vispārēji ir viena lieta un egles forma ir cita lieta” (14).
20. Padome secināja, ka preču zīmju konceptuālā līdzība – ar egles formas attēlojumu atveidotā ideja – vismaz Itālijā var radīt sajaukšanas iespēju konkrētajā sabiedrības daļā. To atšķirības, kas būtībā balstītas uz faktu, ka egles forma preču zīmē “Aire Limpio” ietver komisku personāžu un vārdisku elementu, nevar novērst šo sajaukšanas iespēju, jo konkrētā sabiedrības daļa to varētu uztvert kā agrākās preču zīmes uzjautrinošu un dinamisku versiju, īpaši ņemot vērtā preču, ko aptver šīs preču zīmes, līdzību (15).
21. Apelāciju padome tādējādi daļēji atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un atteica preču zīmes “Aire Limpio” reģistrāciju attiecībā uz 3. un 5. klasē ietilpstošām precēm (16).
22. L & D lūdza Pirmās instances tiesu atcelt Apelāciju padomes lēmumu. Tā apgalvoja, ka ir pārkāpti Regulas par preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 73. pants. Pirmās instances tiesa prasību tomēr noraidīja (17).
Pārsūdzētais spriedums
Apgalvotais 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
23. Pirmās instances tiesa nosprieda, ka Regulas 7. panta 2. punkta noteikums pēc analoģijas ir jāpiemēro arī 8. pantā noteiktajiem relatīviem atteikuma pamatojumiem (18). Tā norādīja, ka Apelāciju padomes secinājums par konfliktējošās preču zīmju konceptuālo līdzību un pastāvošo sajaukšanas iespēju izriet no tās konstatējuma, ka silueta preču zīmei Itālijā bija īpaša atšķirtspēja. Šis konstatējums savukārt bija pamatots ar preču zīmes “ARBRE MAGIQUE”, ko veido tāda pati egles forma un papildu vārdisks elements, ilgstošas izmantošanas un reputācijas atzīšanu Itālijā. Tādējādi bija jānosaka, vai šis pēdējais konstatējums ir pareizs, it īpaši vai ir iespējams secināt, ka silueta preču zīme ir spējīga iegūt īpašu atšķirtspēju preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanas dēļ (19).
24. Tiesa uzskatīja, ka preču zīme var iegūt atšķirtspēju, ja tā tiek izmantota kā citas reģistrētas preču zīmes sastāvdaļa, ja šīs izmantošanas rezultātā ieinteresētās personas ar preču zīmēm apzīmēto preci vai pakalpojumu uztver kā tādu, ko ražo vai sniedz attiecīgais uzņēmums (20). Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka egles silueta attēls, kam ir būtiska vai pat dominējošā loma preču zīmē “ARBRE MAGIQUE”, atbilst silueta preču zīmei. Attiecīgi tā taisnīgi nosprieda, ka silueta preču zīme ir preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa. Tā kā šī preču zīme varēja iegūt atšķirtspēju tās kā preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļas izmantošanas rezultātā, Apelāciju padome pamatoti pārbaudīja pierādījumus attiecībā uz preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu un reputāciju, lai noteiktu tās sastāvdaļas, t.i., silueta preču zīmes, ilgstošu izmantošanu, reputāciju un atšķirtspēju (21).
25. Pareizs bija arī Apelāciju padomes izdarītais secinājums no pierādījumiem, ka silueta preču zīme kā reģistrētās preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa tika ilgstoši izmantota Itālijā, kur tai ir reputācija un tādējādi īpaša atšķirtspēja. Secinājums tika pamatots ar “faktu, ka preču, ko pārdod ar šo preču zīmi, gada pārdošana pārsniedz 45 miljonu vienības un ka pārdošana Itālijā atbilst tirgus daļai, kas 1997. un 1998. gadā pārsniedz 50 %”, un uz to, ka reklāmas izdevumi Itālijā 1996. un 1997. gadā pārsniedza 7 miljardus Itālijas liru. Apstāklis, ka skaitļi attiecas uz periodu, kas ir vēlāks par preču zīmes “Aire Limpio” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, nepadara tos nederīgus. Datus, kuri ir vēlāki par reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, var ņemt vērā, ja tie ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bijusi šajā datumā (22). Tirgus daļu 50 % apmērā 1997. un 1998. gadā varēja iegūt vienīgi pakāpeniski. Tādējādi Apelāciju padome, uzskatot, ka situācija 1996. gadā nebija jūtami atšķirīga, nav pieļāvusi kļūdu (23).
26. Lai arī Tiesa iepriekš ir nospriedusi, ka atšķirtspēju nevar noteikt, pamatojoties vienīgi uz vispārējiem un abstraktiem datiem, tādiem kā noteikti procentuālie lielumi (24), attiecīgā judikatūrā attiecas uz preču zīmes, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, atšķirtspējas iegūšanu, nevis uz preču zīmes, kas jau ir ieguvusi atšķirtspēju, reputācijas vērtējumu. Katrā ziņā Apelāciju padome ņēma vērā arī ilgstošu preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu, kas netika apstrīdēta (25).
27. Apelāciju padome nav arī kļūdaini pamatojusies uz to, ka agrākā preču zīme būtībā identiskā formā kā “CAR‑FRESHNER” preču zīme bija aizsargāta kopš 1954. gada, nepastāvot nekādiem pierādījumiem par tās izmantošanu pēc reģistrācijas. Tā pamatojās nevis uz preču zīmes “CAR‑FRESHNER” izmantošanu, bet gan uz pierādītu preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu Itālijā. Lai arī tās lēmumā ir konstatēts, ka preču zīme “CAR‑FRESHNER” ir reģistrēta kopš 1954. gada, tomēr saistībā ar ilgstošu izmantošanu tajā ir norādīta preču zīme “ARBRE MAGIQUE”. Tādējādi Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” un attiecīgi silueta preču zīmes, ko uztver kā viena noteikta uzņēmuma preču izcelsmes norādi, ilgstoša izmantošana un reputācija Itālijā tika pierādīta tiesiski pietiekamā veidā, kā arī pamatoti secināja, ka silueta preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja Itālijā (26).
28. Konstatējot, ka nav strīda par to, ka attiecīgās preces ir līdzīgas (27), Pirmās instances tiesa turpinājumā vērtēja preču zīmju līdzību. Tā uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa uztver divas preču zīmes kā līdzīgas tad, ja tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos konkrētos aspektos (28).
29. Aplūkojot no vizuālā viedokļa, preču zīmes “Aire Limpio” grafiskais elements kopējā iespaidā ir dominējošs un tas būtiski prevalē pār diezgan neskaidro vārdisko elementu, kas ar maza izmēra burtiem ievietots egles attēla vidū. Tiek radīts nevis komiska personāža, bet gan egli veidojoša attēla kopējs iespaids. Sejas un roku zīmējums ir iekļauts egles centrālajā daļā, un divu kurpju attēls veido tās cokolu. Tā kā komiskās un dinamiskās līnijas, kas ir iekļautas šī personāža zīmējumā, piešķir egles attēlam savādu iespaidu, sabiedrība preču zīmi varētu uzskatīt par silueta preču zīmes uzjautrinošu un dinamisku variantu. To veido apzīmējums, kura dominējošais elements ir egles radītais siluets – silueta preču zīmes būtība. Patērētājs galvenokārt uztvers tieši šo dominējošo elementu, un tas noteiks viņa izvēli, it īpaši iegādājoties plaša patēriņa preces pašapkalpošanās zonās (29).
30. Konceptuālajā līmenī abi attiecīgie apzīmējumi ir saistīti ar egles siluetu. Ņemot vērā no tā izrietošo iespaidu un to, ka izteicienam “aire limpio” Itālijas sabiedrībā nav īpašas nozīmes, Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka tie no konceptuālā viedokļa ir līdzīgi. No fonētiskā viedokļa pastāv atšķirība, jo silueta preču zīme varētu tikt nodota mutiski, pamatojoties uz apzīmējuma aprakstu, turpretim preču zīmi “Aire Limpio” mutiski var izteikt, izrunājot tās vārdisko elementu (30).
31. Attiecībā uz sajaukšanas iespēju Pirmās instances tiesa vispirms atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru sajaukšanas iespēja pastāv, ja konkrētā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces nāk no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Vērtējumam ir jābūt visaptverošam, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces, un ņemot vērā savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču līdzību. Apzīmējumu līdzības vērtējums ir pamatojams ar to radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Jo nozīmīgāka ir agrākas preču zīmes atšķirtspēja, jo sajaukšanas iespēja ir lielāka. Konceptuālā līdzība, kas rodas tādēļ, ka izmantoti attēli, kuri saskan semantiskā satura ziņā, varētu radīt sajaukšanas iespēju gadījumā, ja agrākai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja vai nu per se, vai tās reputācijas sabiedrībā dēļ (31).
32. Tā kā aplūkojamās preces ir plaša patēriņa preces, tad konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētāji, kuri, lai arī ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi, tomēr neizrādīs īpašu uzmanību, tās pērkot. Patērētājs parasti pats izvēlēsies attiecīgās preces, un tam būs tendence galvenokārt uzticēties tās apzīmējošai preču zīmei, tas ir – egles silueta attēlam. No tā izriet, ka, ņemot vērā, pirmkārt, preču līdzību un preču zīmju vizuālo un konceptuālo līdzību un, otrkārt, to, ka agrākajai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja Itālijā, Apelāciju padome, secinot, ka pastāv sajaukšanas iespēja, nav pieļāvusi kļūdu (32).
33. Pirmās instances tiesa noraidīja vairākus L & D argumentus.
34. Arguments, ka silueta preču zīmei ir vāja atšķirtspēja tādēļ, ka tās forma saistībā ar attiecīgajām precēm ir aprakstoša, nav pamatots. Silueta preču zīme nav realitātei atbilstošs egles attēls, bet stilizēts: ar ļoti īsu stumbru uz četrstūra cokola, un tā ir ieguvusi īpašu atšķirtspēju. Šajā sakarā atsauce uz Apvienotās Karalistes Patentu biroja vadlīnijām neattiecas uz lietu, jo Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma un tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām. Arguments, ka silueta preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka tādēļ, ka tā būtībā ir tikai preces forma un ka šī forma ir nepieciešama, lai sasniegtu vajadzīgo preces tehnisko rezultātu, iebildumu procesā nevar tikt izmantots kā absolūts atteikuma pamatojums apzīmējuma likumīgai reģistrācijai (33).
Apgalvotais 73. panta pārkāpums
35. L & D apgalvoja, ka Apelāciju padomes lēmuma pamatojums attiecās uz agrākām preču zīmēm, ko padome bija izslēgusi no salīdzinošās analīzes, lai noteiktu sajaukšanas iespēju pastāvēšanu.
36. Pirmās instances tiesa norādīja, ka pamatojumam, kas prasīts ar 73. pantu, skaidri un nepārprotami jāparāda argumentācija; šādas prasības mērķis ir gan ļaut ieinteresētajām personām noskaidrot lēmuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, gan lai Kopienu tiesu iestādes varētu veikt tā likumības pārbaudi (34). Turklāt ITSB lēmumus var pamatot tikai ar tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par kuriem attiecīgajiem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus. Tas attiecas gan uz faktiskajiem un tiesiskajiem argumentiem, gan arī uz pierādījumiem. Tomēr tiesības tikt uzklausītam attiecas uz faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, pamatojoties uz kuriem tiek pieņemts lēmums, bet ne uz galīgo nostāju, ko iestāde grasās paust. Šajā lietā Apelāciju padomes lēmums skaidri un nepārprotami atklāja argumentāciju. L & D varēja izteikt viedokli gan par apstākļu kopumu, uz ko balstīts lēmums, gan arī par Apelāciju padomes izmantotajiem pierādījumiem par agrāko preču zīmju izmantošanu (35).
37. Pirmās instances tiesa tādējādi prasību noraidīja un piesprieda L & D atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. L & D šo spriedumu pārsūdzēja.
Apelācijas sūdzības vērtējums
Ievads
38. L & D lūdz Tiesu pilnībā atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu un atcelt Apelāciju padomes lēmumu tajā daļā, ar kuru tika daļēji atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, atteikta preču zīmes “Aire Limpio” reģistrācija attiecībā uz 3. un 5. klasē ietilpstošām precēm un katram lietas dalībniekam piespriests segt savus izdevumus, kā arī tā lūdz piespriest ITSB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. ITSB un Sämann lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest L & D atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
39. Prasības pamatojumā L & D norāda, ka Pirmās instances tiesa, pirmkārt, pārkāpusi Regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, secinot, ka i) silueta preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju, ii) attiecīgās preču zīmes ir līdzīgas un iii) pastāv sajaukšanas iespēja, un, otrkārt, pārkāpusi Regulas 73. pantu, pamatojot vērtējumu ar pierādījumiem, kas attiecas uz citām preču zīmēm, nevis uz silueta preču zīmi.
40. Gan ITSB, gan Sämann apgalvo, ka, no vienas puses, prasība nav pieņemama kopumā, jo tajā lūgts Tiesai pārskatīt Pirmās instances tiesas veikto faktu vērtējumu, it īpaši sajaukšanas iespējas vērtējumu, un, no otras puses, tā nav pamatota attiecībā uz visiem izvirzītajiem pamatiem.
41. Tas, protams, tā ir, ka vērtējums par sajaukšanas iespēju vai asociāciju starp divām preču zīmēm ir faktu jautājums, kam visdrīzāk jābalstās uz kopējo iespaidu attiecīgo vidusmēra patērētāju vidū. Vērtējums noteikti ietver subjektīvus elementus, tādējādi vienmēr būs kāda iespēja domstarpībām.
42. Apelācijas tiesvedībā Tiesai nav jāņem vērā viedoklis, ka Iebildumu nodaļa, Apelāciju padome vai attiecīgā gadījumā Pirmās instances tiesa varētu precīzāk novērtēt sajaukšanas iespēju, pamatojoties uz faktiem. Tai sava pārbaude ir jāierobežo, attiecinot to tikai uz šādiem tiesību jautājumiem: Pirmās instances tiesas kompetences neesamība, tās pieļauts procesuāls pārkāpums vai, visbūtiskākais, Pirmās instances tiesas pieļauts Kopienu tiesību pārkāpums (36).
43. Tiesas veiktā pārbaude principā ir ierobežota arī ar tai iesniegtajā apelācijas sūdzībā izvirzītajiem pamatiem – tādā pašā veidā kā Pirmās instances tiesa principā ir ierobežota ar lietas dalībnieku prasījumu vērtējumu –, ja vien nerodas sabiedriskās kārtības jautājums, kas tai jāizskata pēc savas iniciatīvas.
44. Es L & D argumentus tālāk vērtēšu pēc kārtas saskaņā ar šiem principiem. Tomēr var būt lietderīgi vispirms izcelt neskaidrību (kuru es apskatīšu atkārtoti sīkāk, kad vērtēšu apelācijas sūdzības pamatu saistībā ar pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu) par to, kuras preču zīmes tieši tika ņemtas par pamatu attiecīgi Apelāciju padomes un Pirmās instances tiesas veiktajā salīdzinājumā.
45. Apelāciju padome norādīja, ka tā salīdzināja preču zīmi “Aire Limpio” ar silueta preču zīmi kā pārējo zīmju paraugu, un tad pieņēma pierādījumus attiecībā uz Sämann automašīnu gaisa atsvaidzinātāju reklamēšanu un pārdošanu, nenorādot preču zīmi, ar kuru šo preci reklamēja un pārdeva, kā arī atsaucās uz faktu, ka preču zīme “CAR‑FRESHNER” ir aizsargāta kopš 1954. gada. Tomēr Pirmās instances tiesa norādīja, ka Apelāciju padome savus secinājumus ir pamatojusi ar preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu un reputāciju un silueta preču zīmi ir uztvērusi kā šīs preču zīmes sastāvdaļu. Tas var palīdzēt izprast dažus apelācijas prasījumus, ja atceras šīs iespējamās pretrunas.
Pirmais apelācijas sūdzības pamats – 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
Kļūda, atzīstot, ka silueta preču zīme ir ieguvusi īpašu atšķirtspēju
– Kopējais iespaids
46. L & D norāda, ka Pirmās instances tiesa nav pietiekami ņēmusi vērā uzkrītošās vizuālās atšķirības (precīzo kontūru, attēlu ar vārdisko elementu un cokola krāsu) starp silueta preču zīmi un preču zīmi “ARBRE MAGIQUE”. Tādējādi tā nav ievērojusi judikatūru, saskaņā ar kuru visaptverošs vērtējums ir jābalsta uz preču zīmes kopējo iespaidu, uztverot to kopumā (37).
47. Es piekrītu ITSB un Sämann, ka ar to tiek kritizēts Pirmās instances tiesas veiktais faktu vērtējums, kuru nevar pārskatīt apelācijas tiesvedībā. Pirmās instances tiesa salīdzināja silueta preču zīmi ar preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļu, un L & D argumentācija neliecina par to, ka šie divi elementi netika salīdzināti, pamatojoties uz attiecīgo kopējo iespaidu.
– Preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” grafiskās daļas loma
48. L & D norāda, ka Pirmās instances tiesa nav noteikusi preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” grafiskās daļas (egles silueta attēls) precīzu lomu. Ja tās loma būtu tikai nozīmīga un nevis dominējoša, tad pierādījumi par preču zīmes izmantošanu un reputāciju neliecinātu par silueta preču zīmes atšķirtspēju.
49. Es piekrītu ITSB, ka Pirmās instances tiesa konstatēja, ka grafiskai daļai ir ne tikai nozīmīga, bet arī dominējoša loma preču zīmē “ARBRE MAGIQUE” (38).
– Spriedums lietā Nestlé
50. L & D tālāk norāda, ka spriedumā lietā Nestlé (39), uz kuru Pirmās instances tiesa pamatojās, lai noteiktu, ka silueta preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju kā preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa, nav norādīts, ka reģistrētas preču zīmes daļas izmantošanas rezultātā noteikti tiek iegūta atšķirtspēja, spriedumā norādīts tikai, ka tas tā var būt. Turklāt minētās lietas apstākļi nebija tādi, lai izdarītu secinājumus attiecībā uz pašreizējo lietu: i) lieta Nestlé attiecas uz preču zīmes, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, atšķirtspējas iegūšanu, nevis uz preču zīmes, uz kuru atsaucas iebildumu iesniedzējs, atšķirtspējas iegūšanu; ii) tā attiecas uz divām tikai vārdiskām zīmēm, nevis grafisku preču zīmi un jauktu vārdisku un grafisku preču zīmi; iii) lietā Nestlé reģistrācijai pieteiktā preču zīmei bija viegli iegaumējama saukļa dominējošā daļa, turpretim preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” grafiskās daļas dominējošā loma nav noteikta; un iv) lietā Nestlé reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākās preču zīmes daļa bija identiskas, turpretim šajā lietā divi silueti ir tikai līdzīgi.
51. Man šķiet skaidrs, ka Pirmās instances tiesa varēja pamatoti balstīties uz spriedumu lietā Nestlé, lai secinātu – un šis secinājums nevar tikt apstrīdēts apelācijas tiesvedībā –, ka silueta attēls faktiski bija ieguvis atšķirtspēju kā preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa. Attiecībā uz iespējamām atšķirībām starp lietu Nestlé un šo lietu no i) un ii) punkta neizriet nepieciešamība pēc atšķirīgas pieejas, iii) punktu es apskatīju iepriekšējā argumenta kontekstā un iv) punkts attiecas uz faktu vērtējumu.
– Vārdiskā elementa dominējošā loma
52. Turpinājumā L & D norāda, ka secinājums, ka egles attēla kontūrām ir nozīmīga loma preču zīmē “ARBRE MAGIQUE” un tādējādi lielā mērā silueta preču zīmē, ir pretrunā judikatūrai (40), kas noteic, ka preču zīmēs, kuras ietver gan grafiskus, gan vārdiskus elementus, pēdējiem minētiem elementiem ir dominējoša loma tad, ja pirmajiem minētiem elementiem ir neliels iztēli rosinošs saturs – kā tas ir egles silueta attēla gadījumā.
53. Faktiski L & D minētajā judikatūrā nav norādīts nekas tāds, kas noteiktu šādu stingru principu. Šie trīs spriedumi ilustrē gadījumus, kad vārdiskie elementi tika uzskatīti par dominējošiem, bet ar tiem nevar pamatot secinājumu, ka tas vienmēr ir tā. Šajā lietā Pirmās instances tiesa izdarīja atšķirīgu secinājumu par faktiem, un šis secinājums nevar tikt apstrīdēts apelācijā.
– Apvienotās Karalistes Patentu biroja vadlīnijas
54. L & D apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nepareizi kā neattiecināmu ir noraidījusi pamatu, kas pamatots ar Apvienotās Karalistes Patentu biroja vadlīnijām par aprakstoša elementa vērtējumu. Šīs vadlīnijas vienīgi apstiprina, ka egles attēla kontūras bija aprakstošas attiecībā uz attiecīgajām precēm, un tās var tikt ņemtas vērā vispārējā novērtējuma kontekstā.
55. Nevaru piekrist, ka Pirmās instances tiesa pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka Apelāciju padomes lēmums var tik vērtēts, pamatojoties vienīgi uz Regulu atbilstoši Kopienu tiesu interpretācijai. Tā veica faktiska rakstura izvērtējumu par attiecīgo preču kontūru aprakstošo raksturu, un arī paša ITSB vadlīnijas nevarētu padarīt spēkā neesošu šo secinājumu, ja tas nav pretrunā Regulai un judikatūrai. Tas vēl jo vairāk tā ir attiecībā uz valstu vadlīnijām, un L & D nav norādījusi nevienu neatbilstību tiesību aktiem vai judikatūrai. Nav arī nevienas pretrunas (kā to apgalvo arī L & D), ja silueta preču zīmi raksturo gan kā tādu, kurai ir egles attēla siluets, gan kā tādu, kura nav patiess egles attēla atspoguļojums.
– Tehniskā rezultāta sasniegšanai nepieciešamā preces forma
56. Saskaņā ar L & D viedokli Pirmās instances tiesai kā tiesību apstāklis bija jāņem vērā, ka silueta preču zīmei nebija pietiekama atšķirtspēja, jo tā tikai attēloja ar šo preču zīmi pārdoto preču (41) izskata daļu, proti, to formu. Šī forma turklāt bija nepieciešama, lai sasniegtu gaisa atsvaidzinātājam vajadzīgo tehnisko rezultātu, un tā nevar tikt reģistrēta saskaņā ar Regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Tiesai nebija jānoraida pēdējais minētais arguments, pamatojoties uz to, ka tas ietvēra absolūta atteikuma pamatojumu un ka prasība attiecās uz iebildumu procesu – tas varēja tikt ņemts vērā kā daļa no atšķirtspējas visaptveroša vērtējuma.
57. Attiecībā uz šī pamata pirmo aspektu man šķiet, ka L & D nevar pamatoties uz tās minēto judikatūru, kas pēc tās būtības vienkārši noteic, ka telekomunikāciju aprīkojuma krāsa vai stikla trauku ārienes modelis nav noteikti uztverams kā preču komerciālo izcelsmi identificējošs. Tomēr šī judikatūra noteic, ka katrā lietā nepieciešams faktu vērtējums, lai noteiktu, vai krāsa, modelis, forma vai cits aspekts faktiski var tikt tā uztverts. Katrā ziņā nav ticams apgalvojums, ka preču zīme, kuras formai ir atšķirtspēja, automātiski šo atšķirtspēju zaudē, ja tiek ražotas šādas formas preces.
58. Attiecībā uz otro aspektu šai Tiesai uzdotais jautājums ir nevis tas, vai egles silueta attēls faktiski ir nepieciešams, lai iegūtu vēlamo tehnisko rezultātu – pakāpenisku dezodoranta izdalīšanos no gaisa atsvaidzinātāja, bet gan tas, vai Pirmās instances tiesa rīkojās pareizi, izslēdzot šo argumentu no vērtējuma, jo tas attiecas uz absolūtiem atteikuma pamatojumiem un tādējādi nav attiecināms uz iebildumu procesa priekšmetu.
59. Pirmās instances tiesa jau ir izskatījusi šo jautājumu iepriekš divos gadījumos. Pirmo reizi tā šo jautājumu skatīja lietā Durferrit (42). Lietas dalībnieks, kurš iebilda pret preču zīmes reģistrāciju, apstrīdot Apelāciju padomes lēmumu, ar kuru noraidīts iebildums, pamatojumā ietvēra apgalvojumu, ka preču zīme ir pretrunā sabiedriskai kārtībai un vispārpieņemtiem morāles principiem Regulas 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē. Tiesa noraidīja šo pamatu kā neattiecināmu uz lietu, pamatojoties uz to, ka 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts “nav no tiem noteikumiem, atbilstoši kuriem ir jāizvērtē apstrīdētā lēmuma likumība”. Tiesa to pamatoja šādi.
60. Veids, kādā tiek veikta pieteikumu izvērtēšana saskaņā ar Regulas 36.–43. pantu, un it īpaši 42. un 43. panta, kurš regulē iebildumu procesu, teksts un struktūra skaidri norāda, ka 7. pantā iekļautie absolūtie atteikuma pamatojumi nevar tikt vērtēti kā daļa no iebildumu procesa, kurš var tikt balstīts vienīgi uz 8. pantā noteiktajiem relatīviem atteikuma pamatojumiem. Lai arī saskaņā ar 41. panta 1. punktu trešās puses var iesniegt ITSB apsvērumus par absolūtiem atteikuma pamatojumiem, tā rezultātā ITSB vienkārši ir jāapsver vērtēšanas procedūras atkārtota uzsākšana, lai pārbaudītu, vai reģistrācija būtu jāatsaka. Tādējādi ITSB nav jāņem vērā šādi apsvērumi iebildumu procesa ietvaros, pat ja tie faktiski ir iesniegti šāda procesa gaitā. Atbilstošā gadījumā ITSB var apturēt iebildumu procesu (43).
61. Turklāt, ievērojot Regulas 58. pantu, sūdzību Apelāciju padomē var iesniegt tikai ITSB procesā iesaistīts lietas dalībnieks un saskaņā ar 63. panta 4. punktu prasību Kopienu tiesās var iesniegt tikai Apelāciju padomes procesā iesaistīti lietas dalībnieki. Personas, kuras iesniedz apsvērumus saskaņā ar 41. panta 1. punktu, neatkarīgi no tā, vai tās ir iesniegušas iebildumus vai nē, nav lietas dalībnieki procesā; šīs personas nevar iesniegt apelācijas sūdzību Apelāciju padomē vai a fortiori prasību Kopienu tiesās par ITSB lēmumu par absolūtiem atteikuma pamatojumiem.
62. Vēlāk Pirmās instances tiesa spriedumu lietā Durferrit minēja kā precedentu lietā BMI Bertollo (44), kurā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs iebilda pret otra lietas dalībnieka pamatošanos uz agrāko preču zīmi, jo agrākā preču zīme nevarēja tikt reģistrēta. Tiesa nesniedza sīku pamatojumu, lai lietā Durferrit izmantoto pieeju piemērotu diezgan atšķirīgai situācijai, bet vienkārši noteica, ka, ja prasītājs uzskata, ka agrākā preču zīme ir tikusi reģistrēta, pārkāpjot 7. pantu, tam ir jāiesniedz pieteikums tās atcelšanai saskaņā ar 51. pantu. Nedaudz atšķirīgā jautājumā tā piebilda, ka valsts preču zīmes spēkā esamība nevar tikt apstrīdēta Kopienas preču zīmes reģistrācijas ietvaros, bet tikai attiecīgajā dalībvalstī uzsākta atcelšanas procesa ietvaros (45).
63. Šajā lietā Pirmās instances tiesa sprieduma 105. punktā, minot spriedumu lietā BMI Bertollo kā precedentu, noteica: “Jebkurā gadījumā iebildumu procesā prasītāja nedrīkst atsaukties uz absolūto atteikuma pamatojumu apzīmējuma likumīgai reģistrācijai valsts reģistrā vai ITSB. Regulas Nr. 40/94 7. pantā minēto absolūto atteikuma pamatojumu pārbaude neietilpst iebildumu procesā, un šis pants nav no tiem noteikumiem, atbilstoši kuriem ir jāizvērtē Apstrīdētā lēmuma likumība.”
64. Šajā brīdī var būt noderīgi rezumēt attiecīgos Regulas noteikumus.
65. Regulas 7. pantā ir minēti absolūtie atteikuma pamatojumi bez norādes uz trešām personām, 8. pants attiecas uz esošo preču zīmju īpašnieku iebildumiem attiecībā uz konfliktu ar šo īpašnieku tiesībām. Reģistrācijas procedūru regulē IV daļa (36.–45. pants), un tā ir strukturēta šādi: i) formālo iesniegšanas nosacījumu pārbaude; ii) pārbaude attiecībā uz absolūtajiem atteikuma pamatojumiem; iii) iespējamo konfliktējošo agrāko preču zīmju meklēšana; iv) pieteikuma publicēšana; v) trešo personu apsvērumi attiecībā uz 7. pantā noteiktajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem; vi) esošo preču zīmju īpašnieku iebildumi saistībā ar 8. pantā noteiktajiem relatīviem atteikuma pamatojumiem; vii) pieteikuma iespējama atsaukšana, ierobežošana, grozīšana vai sadalīšana; viii) reģistrācija. Līdzko preču zīme ir reģistrēta, 51. un 52. pants attiecīgi noteic absolūtus un relatīvus spēkā neesamības pamatojumus, ko var izmantot, iesniedzot pieteikumu ITSB vai pretprasību tiesvedībā par pārkāpumu.
66. Aplūkojot šos noteikumus, es uzskatu, ka sprieduma lietā Durferrit argumentācija ir pilnībā pārliecinoša gadījumos, kad persona iebilst pret preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz šīs zīmes reģistrējamību pēc būtības. No vienas puses, normā, kura regulē iebildumu procesu, ietvertajā izsmeļošajā uzskaitījumā šāds pamatojums nav norādīts, no otras puses, ir iespējami citi daudz piemērotāki procesi atbilstoši dažādām normām, kas pastāv vai nu paralēli iespējai uzsākt iebildumu procesu, vai arī pēc preču zīmes reģistrācijas.
67. Tomēr neesmu pārliecināts, ka šāds pamatojums ir vienādi piemērojams, ja persona, kura vēlas reģistrēt Kopienu preču zīmi, kā pamatojumu aizstāvībai iebildumu procesā cenšas apgalvot, ka preču zīmei, uz kuru tiek balstīti iebildumi, nevajadzēja tikt reģistrētai.
68. Pirmkārt, lai arī Regulā izsmeļoši noteikti pamatojumi iebildumiem pret reģistrāciju, tajā nav paredzēti skaidri nosacījumi par pretargumentiem, kurus var izmantot, aizstāvoties pret iebildumiem. Tā kā līdzīgumu un sajaukšanas iespēju var izvērtēt, vienīgi salīdzinot iespējami konfliktējošās preču zīmes, šādi argumenti nepārprotami var attiekties gan uz agrāko preču zīmi, gan uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
69. Tādējādi šajā lietā argumentācija galvenokārt ir fokusēta uz agrākās preču zīmes atšķirtspēju. Šo argumentāciju pareizi ir ņēmusi vērā Iebildumu nodaļa, Apelāciju padome un Pirmās instances tiesa, jo šī atšķirtspējas pakāpe ir sajaukšanas iespējas vērtējuma sastāvdaļa. Taču atšķirtspējas neesamība ir arī absolūts atteikuma pamatojums saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, tomēr Pirmās instances tiesa – manuprāt, atkal diezgan pamatoti – šī iemesla dēļ nenoraidīja argumentāciju kā nepieņemamu.
70. Atbilstoši šai pieejai, manuprāt, nav iemesla atteikties izvērtēt argumentu attiecībā uz agrākās preču zīmes atšķirtspēju – kas ir pamats, uz ko L & D ir balstījusi savu argumentāciju attiecībā uz formu, kas nepieciešama tehniskā rezultāta sasniegšanai – tikai tādēļ, ka tas attiecas arī uz 7. pantā noteiktajiem absolūtiem atteikuma pamatojumiem. Ja ir pieņemams apgalvojums, ka agrākai preču zīmei ir tikai ierobežota atšķirtspēja, tad arguments, ka tai trūkst atšķirtspējas tādā mērā, ka to nedrīkst reģistrēt, nevar tikt izslēgts no vērtējuma. Ja tiek apgalvots, ka agrāko preču zīmi veido vienīgi forma, kas nepieciešama tehniskā rezultāta sasniegšanai, šī argumenta vērtējuma rezultātā var nonākt pie secinājuma, ka preču zīmi neveido tikai un vienīgi šāda forma, bet tomēr tās līdzības dēļ ar šādu formu tai nav pietiekamas atšķirtspējas, lai šādos lietas apstākļos konstatētu sajaukšanas iespēju.
71. Otrkārt, es piekrītu, ka iebildumu procesa ietvaros nav iespējams atzīt, ka agrākā preču zīme nav spēkā esoša – kas bija lēmuma pamatā lietā Durferrit – un ka, ja šāda procesa dalībnieks lūdz atzīt preču zīmi par spēkā neesošu, šīs lietas dalībnieka pareiza rīcība būtu uzsākt spēkā neesamības pasludināšanas procesu un Iebildumu nodaļai (vai attiecīgā gadījumā Apelāciju padomei) – apsvērt, vai ir jāaptur iebildumu process. Tomēr šāda rīcība šķiet apgrūtinoša un procesuāli neefektīva, ja netiek izvirzīts šāds prasījums par atzīšanu un ja šāda pamata izvērtēšana var novest pie tāda secinājuma, kādu esmu izklāstījusi iepriekšējā punktā. Tas it īpaši ir apgrūtinoši, ja pamatojas uz agrākām valsts preču zīmēm, un vēl problemātiskāk tad, ja, kā tas ir šajā lietā, pastāv neskaidrība par tās agrākās preču zīmes identitāti, ar kuras atšķirtspēju ir pamatots secinājums par sajaukšanas iespēju.
72. Treškārt, jautājums par to, kādi argumenti var tikt izvirzīti pret reģistrācijas iebildumiem, ir saistīts ar tiesībām uz aizstāvību. Lai arī tas var būt pieņemams prasīt, lai lietas dalībnieks, kurš ir uzsācis iebildumu procesu, izmanto citas vairāk piemērotas procedūras, lai izvirzītu absolūtus atteikuma pamatojumus, tomēr mazāk taisnīgi šķiet pieprasīt lietas dalībniekam, pret kuru jau ir uzsākts šis process, atturēties no argumentiem aizsardzībai un ierosināt citu procedūru, lai izvirzītu šo argumentus.
73. Es tādējādi uzskatu, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, tās sprieduma 105. punktā noraidot L & D apgalvojumu kā nepieņemamu un neizskatot to pēc būtības.
– Pierādījumi par agrākās preču zīmes izmantošanu
74. Visbeidzot, attiecībā uz secinājumu par iegūto atšķirtspēju L & D apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi tās minēto judikatūru (46), secinot, ka materiāli, kuri iegūti laika posmā pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, var tikt pieņemti kā pierādījumi attiecībā uz iepriekšēju situāciju un ka šādas atšķirtspējas iegūšana var tikt konstatēta, pamatojoties uz vispārējām norādēm par reklāmas vai pārdošanas apjomiem. Turklāt tā norāda, ka pierādījumi par pārdošanas apjomiem ir mazāk nozīmīgi attiecībā uz plaša patēriņa precēm ar mazu vērtību, kādas tās ir šajā lietā. Pirmās instances tiesa rīkojās nepareizi, uzskatot preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” reģistrācijas datumu par tās izmantošanas sākuma datumu bez pierādījumiem par tās faktisku izmantošanu no šī datuma. Turklāt visi dati par pārdošanu un reklamēšanu attiecās uz nosaukuma “Arbre Magique”, nevis preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu.
75. Šajos argumentos minētais jautājums par nozīmi, kas piešķirama attiecīgās preces veida pārdošanas apjomiem, ir saistīts ar faktu vērtējumu, kurš pats par sevi nevar tikt pārbaudīts apelācijas tiesvedībā. Arguments, kas īpaši attiecas uz preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanas ilgumu un apjomu, rada jautājumus, kurus es labāk apskatīšu turpmāk – saistībā ar pienākumu sniegt pamatojumu. Šajā posmā es izskatīšu tikai argumentus par datumu un pieņemto pierādījumu raksturu.
76. Attiecībā uz iespēju pieņemt pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu pēc preču zīmes “Aire Limpio” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas es neuzskatu, ka Pirmās instances tiesa būtu pieļāvusi kādu tiesību kļūdu. Šī Tiesa rīkojumā lietā Alcon (47) noteica, ka “Pirmās instances tiesa, nepieļaujot pretrunas pamatojumā un tiesību kļūdas, varēja ņemt vērā elementus, kuri, kaut arī būdami vēlāki par pieteikuma iesniegšanas datumu, ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija šajā datumā”. Neatkarīgi no tā, vai tas ir (kā to apgalvo L & D) vai nav vispārīgs princips, tas neliedz Apelāciju padomei un Pirmās instances tiesai izdarīt to secinājumu, ko tās izdarījušas – pamatojoties uz to, ka lielu tirgus daļu nevar iegūt pēkšņi.
77. Attiecībā uz iespēju pamatoties uz vispārējām norādēm par pārdošanas un reklāmas apjomiem Pirmās instances tiesa sava sprieduma 85. punktā noteica:
“[..] Prasītājas argumentu, ka Apelāciju padome, pamatojoties vienīgi uz vispārējām norādēm par reklāmas apjomu un apgrozījumu, kļūdaini atzina agrākās preču zīmes īpašo atšķirtspēju Itālijā, nevar atbalstīt. Bez šaubām preču zīmes atšķirtspēju nevar noteikt, pamatojoties vienīgi uz vispārējiem un abstraktiem datiem, tādiem kā noteikti procentuālie lielumi (Tiesas 2002. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑299/99 Philips, Recueil, I‑5475. lpp., 62. punkts). Tomēr [..], pirmkārt, [..] šī judikatūra attiecas uz preču zīmes, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, atšķirtspējas iegūšanu, nevis uz preču zīmes, kas jau ir ieguvusi atšķirtspēju, reputācijas vērtējumu, kā tas ir šajā lietā. Otrkārt, lai novērtētu preču zīmes reputāciju šajā lietā, Apelāciju padome ir ņēmusi vērā ne tikai vispārējas norādes, tādas kā noteikti procentuālie lielumi, bet arī ilgstošu preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu, ko prasītāja turklāt nav apstrīdējusi.”
78. L & D, pirmkārt, apgalvo, ka attiecībā uz atšķirtspējas iegūšanu nevar noteikt būtisku atšķirību starp situāciju lietā Philips un šo lietu, un, otrkārt, ka apgalvojums par ilgstošo izmantošanu pats par sevi ir vispārīgs un nav apstiprināts.
79. Lieta Philips bija saistīta ar preču zīmes, kura – ka tika apgalvots – bija ieguvusi atšķirtspēju, reģistrācijas pieteikumu, un tādējādi nevarēja atteikt tās reģistrāciju šādas spējas neesamības dēļ (48). Teksts, uz kuru Pirmās instances tiesa pamatojās pārsūdzētajā spriedumā, pats par sevi ir pamatots ar spriedumu apvienotajās lietās Windsurfing Chiemsee (49).
80. Abos spriedumos Tiesa noteica, ka, izvērtējot preču zīmes atšķirtspēju šādos apstākļos, var ņemt vērā tās tirgus daļu, to, cik intensīva, cik plaši ģeogrāfiski izplatīta un cik sena ir bijusi tās izmantošana, cik daudz ieguldīts tās reklamēšanā, ieinteresēto personu proporciju, kuras šīs preču zīmes dēļ uztver preces kā tādas, ko ražo attiecīgais uzņēmums, un Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citu profesionālo apvienību paziņojumus. Ja, pamatojoties uz to, tiek konstatēts, ka šīs preču zīmes dēļ nozīmīga ieinteresēto personu daļa uztver preces kā tādas, ko ražo attiecīgais uzņēmums, tad atšķirtspējas iegūšanas kritērijs ir izpildīts. Tomēr nevar uzskatīt, ka tas ir izpildīts, pamatojoties vienīgi uz tādiem vispārējiem, abstraktiem datiem kā noteikti procentuālie lielumi (50).
81. Manuprāt, nav pieņemams, ka var pamatoties tikai uz vispārējiem, abstraktiem datiem, lai tādā lietā kā šī noteiktu, ka preču zīme ir ieguvusi īpašu atšķirtspēju tās reputācijas dēļ sabiedrībā, un nedrīkst to darīt pieteikuma iesniegšanas brīdī, apgalvojot, ka preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā. Abos gadījumos kritērijs ir viens un tas pats. Preču zīme iegūst atšķirtspēju, ja, lai gan tai nepiemīt īpašības, kuru dēļ tā būtu uztverama kā tāda, kas attiecas uz konkrētā uzņēmuma ražotām precēm, to tomēr tā sāk uztvert. Metode, kādā šādu uztveršanas veidu var konstatēt, nevar atšķirties atkarībā no tā, vai tā tiek izmantota, lai pierādītu, ka preču zīme var tikt reģistrēta, vai lai novērtētu sajaukšanas iespēju ar citu preču zīmi, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums (51).
82. Turklāt Pirmās instances tiesas pieeja netieši norāda, ka tiesas apsvērumi lietā Philips nevar tikt transponēti uz “preču zīmes, kas jau ir ieguvusi atšķirtspēju, reputācijas” vērtējumu. Ja tas vienīgi nerada apļveida secinājumus, tā pieņem, ka, lai konstatētu sajaukšanas iespēju, ir jāpierāda lielāka atšķirtspējas pakāpe nekā tad, ja tas nepieciešams preču zīmes reģistrācijai. Ja pēdējā minētajā lietā nepietiek ar vispārīgiem, abstraktiem datiem, man šķiet, ka a fortiori ar tiem nepietiek pirmajā minētajā lietā.
83. Es tādējādi piekrītu L & D, ka Pirmās instances tiesa, konstatējot atšķirību, ir pieļāvusi tiesību kļūdu.
84. Vēl atliek apskatīt jautājumu, vai agrākās preču zīmes izmantošanas ilgums, tās tirgus daļa un tās reklamēšanā ieguldītie līdzekļi ir “vispārēji, abstrakti dati”. Pirmās instances tiesa, šķiet, ir akceptējusi, ka divi pēdējie kritēriji ir “vispārējas norādes, tādas kā noteikti procentuālie lielumi” un iekļaujas šajā jēdzienā (un šis jautājums netiek apstrīdēts), taču agrākas preču zīmes ilgstoša izmantošana tāda nav.
85. Šī atšķirība, manuprāt, nav pamatota. Apelāciju padome sava lēmuma 30. punktā norāda, ka gada pārdošana pārsniedz 45 miljonu vienības, tirgus daļa ir vairāk nekā 50 % un reklamēšanas izdevumi ir vairāk nekā 7 miljardi Itālijas liru. Lēmuma 31. punktā tā norāda uz faktu, ka agrākā preču zīme Itālijā ir reģistrēta kopš 1954. gada. Ja pirmie minētie dati ir vispārēji, abstrakti dati, tad par tādiem ir jāuzskata arī pēdējie minētie.
86. Aplūkojot aizliegumu pamatoties vienīgi uz vispārējiem, abstraktiem datiem, tādiem kā noteikti procentuālie lielumi, ņemot vērā faktoru uzskaitījumu spriedumos lietā Philips un apvienotajās lietās Windsurfing Chiemsee, kas var tikt ņemts vērā, manuprāt, Tiesas viedoklis ir tāds, ka papildus skaitliskiem datiem, kuru interpretāciju var ietekmēt tādi faktori kā konkurences līmenis (52), ir jāsniedz kādi pierādījumi, ka attiecīgā preču zīme faktiski tiek uztverta kā saikne starp attiecīgo uzņēmumu un ar šo preču zīmi apzīmētām precēm. Ja šādi pierādījumi neizriet vienīgi no tādiem datiem kā tirgus daļa un reklamēšanas izdevumi – un es piekrītu, ka neizriet – tad arī tie neizriet no datiem vienīgi par izmantošanas ilgumu vai reģistrāciju.
87. Tādējādi attiecībā uz šo argumentu es secinu, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu tās sprieduma 85. punktā, uzskatot, ka Apelāciju padome, pamatojoties vienīgi uz pārdošanas un reklamēšanas datiem un pirmo reģistrācijas datumu Itālijā, pareizi bija konstatējusi, ka agrākā preču zīme bija ieguvusi īpašu atšķirtspēju.
Kļūda secinājumā, ka preču zīmes ir līdzīgas
– Preču zīmes “Aire Limpio” vārdiskais elements
88. L & D norāda, ka Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, noraidot preču zīmes “Aire Limpio” vārdisko elementu kā nesvarīgu, jo Itālijas sabiedrībā tam nav nekāda īpaša nozīme. No otras puses, nozīmes neesamība piešķīra preču zīmei savādu raksturu un tādējādi atšķirtspēju, atbilstoši Pirmās instances tiesas iepriekšējam spriedumam lietā Oriental Kitchen (53).
89. Ar šo argumentu sliecas panākt, lai tiktu atzīts, ka vārdu “Aire Limpio” nozīmes neesamība Itālijas sabiedrībā padara preču zīmi “Aire Limpio” savādu un atšķirīgu Itālijā. Tādējādi tas ir saistīts ar faktu novērtējumu, kas nevar tikt pārbaudīts apelācijas tiesvedībā. Fakts, ka Pirmās instances tiesa ir izdarījusi līdzīgu vērtējumu kādas lietas apstākļu ietvaros, neliek tai sniegt šādu pašu vērtējumu visos gadījumos. Pretēji L & D argumentiem nav vispārēja juridiska principa, kas noteiktu, ka vārds, kuram nav nozīmes, vienmēr ir savāds un atšķirtspējīgs.
– Preču zīmes “Aire Limpio” grafiskais elements
90. L & D apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nepareizi ir uzskatījusi, ka preču zīmes “Aire Limpio” grafiskajam elementam piemīt acīmredzami dominējošs raksturs kopējā iespaidā un tas ievērojami prevalē pār vārdisko elementu.
91. Šis arguments ir vienkārši apsvēruma, kuru es apskatīju šo secinājumu 52. un 53. punktā, atkārtojums, un tas ir jānoraida to pašu iemeslu dēļ.
– Konceptuālā līdzība
92. L & D uzskata, ka, tā kā egles attēla kontūra nav būtisks elements, kas jāņem vērā, novērtējot līdzību, preču zīmes nevar tikt uzskatītas par konceptuāli līdzīgām.
93. Šis arguments ir pamatots ar iepriekšējo apsvērumu un nevar tikt pieņemts.
– Kontūru atšķirības
94. Visbeidzot, attiecībā uz līdzību L & D pakārtoti apgalvo, ka preču zīmes “Aire Limpio” un preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” kontūras katrā ziņā ir atšķirīgas.
95. Tas nepārprotami ir faktu jautājums, kas nav pieņemams apelācijā.
Kļūda konstatējumā par sajaukšanas iespēju
96. L & D apgalvo, ka, ņemot vērā tās apsvērumus par atšķirtspēju un līdzību, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka šāds risks pastāvēja.
97. Tā kā, manuprāt, L & D apsvērumi par atšķirtspēju un līdzību ir nepieņemami un/vai nepamatoti, es neuzskatu par nepieciešamu vērtēt šo argumentu.
Otrais apelācijas pamats – 73. panta un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums
98. Otrajā apelācijas sūdzības pamatā L & D apgalvo, ka, tā kā Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome sašaurināja savu vērtējumu, attiecinot to tikai uz preču zīmi “Aire Limpio” un silueta preču zīmi, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulas 73. pantu, ņemot vērā uz citām preču zīmēm, it īpaši preču zīmi “ARBRE MAGIQUE”, attiecināmus pierādījumus. Tādējādi L & D nebija iespējas pienācīgi aizstāvēties attiecībā uz apgalvojumiem un pierādījumiem par šīm citām preču zīmēm.
99. ITSB uzskata, ka šis apelācijas sūdzības pamats nav pieņemams, jo ar to mēģina pārskatīt faktu konstatējumus, un ka L & D katrā ziņā gan varēja aizstāvēt, gan faktiski aizstāvēja pienācīgi savu viedokli attiecībā uz citu preču zīmju izmantošanu un reputāciju. Turklāt fakts, ka preču zīme “ARBRE MAGIQUE” netika iekļauta salīdzinošajā vērtējumā ekonomijas iemeslu dēļ, nenozīmē, ka pierādījumi par tās izmantošanu un reputāciju nav attiecināmi uz silueta preču zīmes iespaidu Itālijas sabiedrībā. Sämann piebilst, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojums ir skaidrs un nepārprotams.
100. Šī apelācijas sūdzības pamata arguments ir īss (lai arī L & D ir iesniegusi citus argumentus par pierādījumu pieņemamību attiecībā uz preču zīmi “ARBRE MAGIQUE” (54)) un pats par sevi, šķiet, neatklāj nekādus acīmredzamus pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumus. No vienas puses, ir diezgan skaidri, ka Apelāciju padome nav sašaurinājusi tās vērtējumu, attiecinot to tikai uz silueta preču zīmi, bet tā ir arī izvērtējusi tai iesniegtos pierādījumus par citu Sämann preču zīmju izmantošanu Itālijā. No otras puses, šis pierādījums un ar to saistītais arguments nepārprotami bija pieejams L & D procesa laikā gan Apelāciju padomē, gan Pirmās instances tiesā.
101. Tomēr jautājums par lēmumā norādītā pamatojuma nepietiekamību attiecas uz procesuālo noteikumu būtisku pārkāpumu, ir saistīts ar sabiedrisko kārtību, un Kopienu Tiesai tas jāizvirza pēc savas iniciatīvas (55). Tā kā man ir radušās vispārīgākas šaubas par Apelāciju padomes un Pirmās instances tiesas pamatojumu, es tādējādi piedāvāju šo jautājumu vērtēt plašāk (56).
102. Pirmās instances tiesa sava sprieduma 113. un 114. punktā pareizi ir noteikusi, ka Regulas 73. pantā noteiktā pienākuma norādīt pamatojumu piemērošanas joma ir tāda pati kā EKL 253. pantā paredzētā pienākuma piemērošanas joma: skaidri un nepārprotami jāparāda rīkojuma autora argumentācija, lai, no vienas puses, ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemta lēmuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, no otras puses, lai Kopienu tiesu iestādes varētu veikt lēmuma likumības pārbaudi (57).
103. Apelāciju padome savu konstatējumu par sajaukšanas iespēju būtībā balstīja uz īpašu atšķirtspēju, kuru “agrākā preču zīme” bija ieguvusi Itālijā ilgstošas izmantošanas un labas reputācijas dēļ. Šim secinājumam tādējādi nepieciešama nepārprotama un skaidra pamatojumu virkne, kas sasaista agrāko preču zīmi ar pierādījumiem par izmantošanu un reputāciju. Tomēr lēmumā nav nepārprotami definēts, kas ir domāts ar “agrāko preču zīmi”.
104. Pirmkārt, Apelāciju padome noteica, ka tā preču zīmi “Aire Limpio” salīdzinās vienīgi ar silueta preču zīmi, kas ir “citas preču zīmes reprezentējoša preču zīme” (58). Tomēr šo apgalvojumu nedaudz vājina turpmākais apgalvojums šajā pat teikumā, ka izvēle tika pamatota ar “tiem pašiem apstrīdētajā lēmumā norādītajiem ekonomijas iemesliem” – jo Iebildumu nodaļa kā iemeslu norādīja, ka – salīdzinājumā ar preču zīmi “Aire Limpio” – citas preču zīmes atspoguļoja lielākas atšķirības nekā silueta preču zīme (59).
105. Apelāciju padome kā pierādījumu par agrākās preču zīmes izmantošanu un reputāciju pieņēma datus attiecībā uz Sämann automašīnu gaisa atsvaidzinātāju pārdošanu un reklamēšanu, nenorādot jebkādu konkrētu preču zīmi, ar kuru tie tika reklamēti un pārdoti (60).
106. Visbeidzot, fakts, ka preču zīme “CAR‑FRESHNER” Itālijā ir bijusi aizsargāta kopš 1954. gada, tika minēts kā pierādījums par būtībā identiskas formas preču zīmes ilgstošu izmantošanu, kas izskaidro tās tirgus daļu un reputāciju sabiedrībā (61).
107. Šķiet, no šāda pamatojuma izriet, ka silueta preču zīme un visas Sämann agrākās preču zīmes, kuras bija aizsargātas Itālijā, bija pietiekami līdzīgas, lai katrai no tām gūtu labumu no citu preču zīmju iegūtās atšķirtspējas. Tomēr, minot tikai preču zīmes “CAR‑FRESHNER” reģistrācijas datumu, Apelāciju padome nesniedza citu informāciju, no kuras izrietētu konkrētu pierādījumu saikne ar konkrētām preču zīmēm vai zīmi. Turklāt tās pieņēmums par šādu dažādu Sämann preču zīmju ciešu līdzību netika pamatots ar konkrētu tāda veida pamatojumu, kas šķistu piemērots, ņemot vērā Iebildumu nodaļas konstatējumu, ka līdzība starp preču zīmi “Aire Limpio” un silueta preču zīmi bija (būtiski) lielāka nekā līdzība starp preču zīmi “Aire Limpio” un citām Sämann preču zīmēm.
108. Pretēji manam viedoklim par Apelāciju padomes lēmumu Pirmās instances tiesa nosprieda, ka Apelāciju padome savus konstatējumus balstīja uz preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” izmantošanu un reputāciju un uzskatīja, ka silueta preču zīme ir šīs preču zīmes sastāvdaļa.
109. Neviens no šiem apgalvojumiem man nešķiet atbilstošs Apelāciju padomes lēmuma tekstam. Tiesas sēdes protokolā ir minēts, ka ITSB apstiprina, ka pierādījumi par pierādītu preču zīmes izmantošanu attiecas uz preču zīmi “ARBRE MAGIQUE” un nevis uz preču zīmi “CAR‑FRESHNER” (62). Tomēr es neuzskatu, ka šāds paziņojums var likumīgi papildināt un it īpaši izlabot pamatojumu, kā tas tieši izriet no Apelāciju padomes lēmuma teksta.
110. Tādējādi man šķiet, ka Apelāciju padome nav pilnībā un nepārprotami sniegusi skaidrojumu par precīzu pamatojumu virkni, kā rezultātā tā secināja, ka silueta preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja, kas iegūta pārdošanas apjomu, reklamēšanas izmaksu un vienas vai vairāku preču zīmju reģistrācijas perioda ilguma rezultātā, un šķiet, ka Pirmās instances tiesa šo kļūdu kompensēja, izdarot noteiktus pieņēmumus par pamatojumu virkni attiecībā uz neskaidrajiem secinājumiem.
111. Tas šķiet īpaši nožēlojami, jo izmantotā pieeja – būtībā vienas preču zīmes atšķirtspējas piedēvēšana citai preču zīmei – ir neparasta un pirmajā brīdī nešķiet nepieciešama. Attiecībā uz pieņēmumu, ka silueta preču zīme patiešām ir pietiekami līdzīga preču zīmei vai zīmēm, kuru atšķirtspēja ir konstatēta tām piedēvētas reputācijas dēļ, pēdējās minētās preču zīmes varēja tikt salīdzinātas tieši ar preču zīmi “Aire Limpio”, lai konstatētu sajaukšanas iespēju.
112. Ņemot vērā iepriekš minēto, Apelāciju padomes pamatojums var tikt uzskatīts kā neatbilstošs Tiesas judikatūrai, jo, lai gan pamatojums, uz kura ir balstīts lēmums, kas atbilst iedibinātai lēmumu pieņemšanas praksei, var tikt sniegts kopsavilkuma veidā, piemēram, minot šos lēmumus, Kopienu iestādei ir jāsniedz skaidrs pamatojums tās argumentācijai, ja lēmums būtiski pārsniedz iepriekšējo lēmumu robežas (63).
113. Mēģinot atkārtoti izveidot pietiekamu pamatojumu virkni, kas atspoguļotu to, kas šķiet ir izlemts pēc būtības, es nonācu pie šāda izskaidrojuma.
114. Apelāciju padome, pirmkārt, izlēma, ka Itālijā aizsargātās Sämann preču zīmes kopīgi ar silueta preču zīmi visas vienādā veidā un vienādā apmērā bija līdzīgas preču zīmei “Aire Limpio”, tādējādi sajaukšanas iespējas izvērtēšanas nolūkos vienas (vai vairāku) preču zīmes iegūtā (64) atšķirtspēja bija piedēvēta visām.
115. Otrkārt, pierādījumi par pārdošanas apjomiem un reklamēšanas izdevumiem Itālijā attiecībā uz vienu vai vairākām Sämann preču zīmēm, kā arī preču zīmes “CAR‑FRESHNER” ar reģistrāciju iegūtās aizsardzības ilgums bija pietiekami, lai pierādītu, ka visas preču zīmes kopīgi un tādējādi silueta preču zīme individuāli bija ieguvušas īpašu atšķirtspēju to reputācijas dēļ attiecīgajā sabiedrībā, un tādējādi, ņemot vērā preču zīmes “Aire Limpio” un silueta preču zīmes līdzību, tas pierādīja, ka bija sajaukšanas iespēja.
116. Neformulējot viedokli par faktu vērtējumu, es uzskatu, ka šāds pamatojums būtu attaisnojams. Tomēr Apelāciju padomes lēmumā tas pilnībā nav skaidri izteikts. Es to esmu salikusi kopā no dažādām lēmuma daļām, dažas no tām ir skaidri izteiktas, dažas netieši izteiktas. Turklāt pastāv robi, ko nevar aizpildīt ar pašu lēmumu: i) uz kāda pamata tika secināts, ka visas Sämann preču zīmes var tikt uzskatītas par tik līdzīgām, ka vienas iegūtā atšķirtspēja ir piedēvēta visām?; ii) uz kuru preču zīmi vai zīmēm attiecās pārdošanas un reklamēšanas dati?; iii) uz kāda pamata Apelāciju padomei bija tiesības pieņemt pieeju par iegūtās atšķirtspējas “nodošanu” no preču zīmes, kurai ir ilgstoša aizsardzība Itālijā, uz silueta preču zīmi, kuras kā Kopienu preču zīmes reģistrācija šobrīd vēl tiek izskatīta, un nevis tieši salīdzinot preču zīmi “Aire Limpio” ar agrākām preču zīmēm?
117. Šie faktori, manuprāt, ir uzskatāmi par būtiskiem trūkumiem Apelāciju padomes lēmumā. Attiecībā uz i) un ii) punktu Kopienu tiesai nav iespējas pārskatīt lēmuma likumību, nespējot pārbaudīt, vai Apelāciju padome identificēja preču zīmi vai zīmes, uz kurām attiecās attiecīgie dati, un vai tā pareizi izvērtēja tās vai to līdzību ar silueta preču zīmi, lai konstatētu iegūtās atšķirtspējas “nodošanu”. Attiecībā uz iii) punktu Kopienu tiesai nav iespējas pārbaudīt, ka Apelāciju padome nepieņēma šo pieeju tādēļ, ka tā uzskatīja, ka līdzība starp preču zīmi “Aire Limpio” un preču zīmēm, kurām Itālijā bija ilgstoša aizsardzība, nebija pietiekama, lai nonāktu pie tāda paša secinājuma, kāds būtu, veicot tiešu salīdzinājumu.
118. Tādējādi, manuprāt, Apelāciju padomes lēmums neietver pietiekamu pamatojumu, lai izpildītu Regulas 73. pantā noteiktās prasības, proti, lai Kopienu tiesu iestādes varētu veikt lēmuma pārbaudi.
119. Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka Pirmās instances tiesas sprieduma 117. punktā ietvertais vērtējums, ka “apstrīdētais lēmums skaidri un nepārprotami atklāj Apelāciju padomes argumentāciju”, nevar tikt pamatoti izdarīts no šī lēmuma. Turklāt, manuprāt, Pirmās instances tiesa nav pietiekami izskaidrojusi tās pamatojumu apgalvojumam, ka pierādījumi, uz kuriem pamatojās Apelāciju padome, attiecas vienīgi uz preču zīmi “ARBRE MAGIQUE” vai ka padome uzskatīja, ka silueta preču zīme ir preču zīmes “ARBRE MAGIQUE” sastāvdaļa – pēdējais apgalvojums šķiet iespējams pamatojums ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā spriedumu lietā Nestlé, kas pieņemts pēc Apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas.
120. Es tādējādi uzskatu, ka gan Apelāciju padome, gan Pirmās instances tiesa nav norādījusi pietiekamu pamatojumu saviem lēmumiem.
Izdarāmie secinājumi
121. Es esmu nonākusi pie secinājumiem, ka apstrīdētajā spriedumā ir četras tiesiskas kļūdas. Pirmkārt, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu 85. punktā, uzskatot, ka Apelāciju padome, pamatojoties vienīgi uz pārdošanas un reklamēšanas datiem un pirmo reģistrācijas datumu Itālijā, pareizi bija konstatējusi, ka agrākā preču zīme bija ieguvusi īpašu atšķirtspēju. Otrkārt, tā vēlreiz pieļāva kļūdu 105. punktā, noraidot argumentu, ka agrākās preču zīmes forma bija nepieciešama, lai iegūtu tehnisko rezultātu, un nevērtējot šo argumentu pēc būtības. Treškārt, tā pieļāvusi kļūdu 117. punktā, vērtējot Apelāciju padomes pamatojumu. Ceturtkārt, tā passim pieļāva kļūdu, pieņemot, ka Apelāciju padome tās vērtējumu balstīja uz pierādījumiem par preču zīmi “ARBRE MAGIQUE”, lai arī tas nebija norādīts lēmumā.
122. Ņemot vērā iepriekš minēto un faktu, ka nepaliek neviens neizskatīts tiesību jautājums, kas uzdots Pirmās instances tiesai, manuprāt, gan pārsūdzētais spriedums, gan Apelāciju padomes lēmums ir jāatceļ un lieta jānodod atkārtotai izskatīšanai ITSB.
Par tiesāšanās izdevumiem
123. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 69. panta 2. punktu dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. L & D ir lūgusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Apelācijas iznākumam, manuprāt, ir jābūt tai labvēlīgam. Tādējādi ITSB jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.
Secinājumi
124. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka Tiesai:
– jāatceļ spriedums lietā T‑168/04;
– jāatceļ Apelāciju padomes lēmums lietā R 326/2003‑2;
– jānodod lieta atpakaļ ITSB, lai tas pieņem lēmumu par faktiem;
– jāpiespriež ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā.