Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 18. marta spriedums –

Cahier u.c./Padome un Komisija

(apvienotās lietas T‑195/11, T‑458/11, T‑448/12 un T‑41/13)

Ārpuslīgumiskā atbildība – Aizliegums no diviem mērķiem paredzētām vīnogu šķirnēm ražotā vīna ražotājiem pašiem veikt no diviem mērķiem paredzētām vīnogu šķirnēm saražotā vīna daudzuma, kas pārsniedz parasti saražotā vīna daudzumu, destilēšanu par spirtu – Valsts iestāžu veikta šā tiesiskā regulējuma piemērošana

1.                     Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Prasība atlīdzināt zaudējumus, kas pamatota ar Savienības tiesībās noteiktu aizliegumu vīna ražotājiem pašiem veikt vīna, kas saražots no diviem mērķiem paredzētām vīnogu šķirnēm un kas pārsniedz parasti saražoto vīna daudzumu, destilēšanu par spirtu – Šāda aizlieguma neesamība – Atbildības neiestāšanās (LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1493/1999 28. pants; Komisijas Regulas Nr. 1623/2000 41., 42. pants un 65. panta 3., 8. un 9. punkts) (sal. ar 22., 39., 44., 45. un 50.–54. punktu)

2.                     Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiska, sistēmiska un teleoloģiska interpretācija (sal. ar 34. punktu)

3.                     Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā (LESD 340. panta otrā daļa) (sal. ar 56. punktu)

Priekšmets

Prasības atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājiem esot nodarīti, Francijā pret viņiem veicot izmeklēšanu un tos notiesājot tādēļ, ka dažādos vīna gados tie nebija izpildījuši obligātās destilēšanas mehānisma prasības, kas ieviestas ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 1. lpp.) 28. pantu un kas ieviestas ar Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulu (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem (OV L 194, 45. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1) apvienot lietas T‑195/11, T‑458/11, T‑448/12 un T‑41/13 šā sprieduma taisīšanai;

2) prasības noraidīt;

3) Jean‑Marie Cahier un citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies pamatlietā, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4) Jean‑Marie Cahier un citi prasītāji lietā T‑195/11 atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas atteicas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību lietā T‑195/11 R;

5) Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.