Prasība, kas celta 2014. gada 30. aprīlī – Sabic Polyolefine/Komisija
(lieta T-279/14)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sabic Polyolefine GmbH (Gelsenkirchen, Vācija) (pārstāvji – C. Arhold, N. Wimmer, F. Wesche, L. Petersen un T. Woltering, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu lietā Valsts atbalsts SA.33995 (2013/C) (ex 2013/NN) – Atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un samazināta EEG piemaksa energoietilpīgiem lietotājiem;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Pirmais pamats: LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta pārkāpums īpašā kompensācijas režīma kļūdainās kvalifikācijas dēļ
Prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu par procedūras uzsākšanu ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts un 108. pants, kā arī Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai 1 , 13. panta 1. punkts, jo Likumā par atjaunojamās enerģijas prioritāti (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer Energien; turpmāk tekstā – “EEG”) paredzētā EEG piemaksa nav uzskatāma par valsts līdzekļu piešķīrumu un EEG piemaksas samazināšana energoietilpīgiem lietotājiem nav uzskatāma par atteikšanos no valsts līdzekļiem.
Prasītāja šajā ziņā norāda, ka Komisija savu pārbaudi ir balstījusi uz jauniem klasificēšanas parametriem, kas nav saderīgi ar tās līdzšinējā judikatūrā noteiktajiem principiem. It īpaši Komisija esot pilnībā noraidījusi kritēriju par valsts iestāžu konkrētajām rīcības tiesībām, kuram saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jābūt izpildītam, lai varētu veikt kvalificēšanu par valsts līdzekļiem, un uzskatīja, ka pietiek ar to vien, ka valsts likumdevējs ietekmē maksājumu plūsmas starp privātām pusēm un ka regulējošās iestādes uzrauga to, vai privātās puses izpilda tiesiskās prasības.
Turklāt Komisijai ir saistošs tās lēmums, ar kuru tā nebija atzinusi 2000. gada EEG par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo nepastāvēja valsts līdzekļu piešķīrums, un tādējādi tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kvalificējot 2012. gada EEG par jaunu, nelikumīgi īstenotu atbalsta shēmu.Tāpat arī Komisija nav pietiekami izvērtējusi un līdz ar to nav arī konstatējusi, ka energoietilpīgajiem lietotājiem piemērotie izņēmumi ir pamatoti, ņemot vērā 2012. gada EEG mērķi, raksturu un vispārējo uzbūvi, un tāpēc nebija uzskatāmi par selektīvu priekšrocību.Otrais pamats: LESD 108. panta 1. punkta un Regulas Nr. 659/1999 18. un 19. panta pārkāpums atbilstošu pasākumu neierosināšanas dēļPrasītāja šajā ziņā norāda, ka Komisijai, izvērtējot 2012. gada EEG, katrā ziņā vajadzēja piemērot procedūru attiecībā uz pastāvošu atbalstu saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu un Regulas Nr. 659/1999 17.–19. pantu un pirms oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas vajadzēja piedāvāt Vācijai veikt atbilstošus pasākumus, nevis pakļaut tirgus dalībniekus ievērojama
m ekonomiskajam riskam, 2012. gada EEG kvalificēšanas par jaunu, nepaziņotu atbalstu dēļ.Trešais pamats: tiesību tikt uzklausītam pārkāpumsPrasītāja arī apgalvo, ka Komisijai katrā ziņā vajadzēja apspriesties ar to, pirms pieņemt lēmumu ar tik nopietnām juridiskām
sekām.Ceturtais pamats: Nepietiekams pamatojumsVisbeidzot prasītāja apgalvo, ka lēmuma par procedūras uzsākšanu galvenie punkti na
v atbilstoši pamatoti.