Prasība, kas celta 2014. gada 10. jūnijā – Duro Felguera/Komisija

(lieta T-401/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Duro Felguera, SA (Gijón, Spānija) (pārstāvis – A. López Gómez, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu,

pakārtoti, atcelt lēmumu, ar kuru viss pasākumu kopums, kas Komisijas ieskatā esot tā dēvētā Spānijas finanšu līzinga sistēma (turpmāk tekstā –“SFLSˮ), tiek kvalificēts kā jauns un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts,

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 4. pantu, kurā Saimniecisko interešu konsorciju [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] ieguldītāji ir identificēti kā apgalvotā atbalsta saņēmēji un kā vienīgie, pret ko vēršams atgūšanas rīkojums,

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir uzdots apgalvoto atbalstu atgūt, pārkāpjot ES vispārējos tiesību principus,

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 4. pantu, ciktāl tajā ir spriests par ieguldītāju un citu subjektu starpā noslēgto privāttiesisko līgumu tiesiskumu, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti    

Apstrīdētais lēmums šajā lietā ir tāds pats kā lietā T-515/13 Spānija/Komisija.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Pirmajā pamatā prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu, SFLS un pasākumus, kas to veido, kvalificējot kā valsts atbalstu, ir pārkāpts LESD 107. pants. Prasītāja apgalvo, ka vispārējā pieeja, uz kuru balstās Komisija, ir kļūdaina, jo tā ir sajaukusi privātos juridiskos darījumus, ko veic nodokļu maksātāji savu priekšrocību optimizēšanai, ar nodokļu iestāžu ieviestu ad hoc mehānismu nodokļu priekšrocību izveidei.

Ar savu otro pamatu prasītāja pamato ar to, ka Komisija ir nepareizi noteikusi atbalsta saņēmēju, jo pati Komisija atzīst, ka atbalstu vai tā lielāko daļu saņem kuģu īpašnieks, kurš iegūst kuģi, nevis AIE. Lai gan AIE lūdz veikt paātrinātu norakstīšanu un tā biedri sākotnēji no tās gūst priekšrocības, priekšrocības 90 % apmērā tiek nodotas kuģniecības sabiedrībām.Trešajā pamatā prasītāja norāda, ka ir pārkāpts LESD 107. un 108. pants, ciktāl Spānijas tonnāžas nodokļu sistēmas piemērošana atsevišķos gadījumos ir kvalificēta kā jauns valsts atbalsts, nevis esošs valsts atbalsts.Ceturtajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts LESD 107. un 296. pants, ciktāl Komisija nav pienācīgi pamatojusi iemeslus, kuru dēļ AIE un tā ieguldītāji ir uzskatīti par vienīgajiem un pēdējiem valsts atbalsta saņēmējiem, kuriem ir jāveic atgūšana.Piektkārt, pakārtoti, prasītāja norāda, ka nav iespējams pieprasīt atbalsta atgūšanu, jo ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpti vispārējie vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma un tiesiskās paļāvības principi.Sestkārt, pakārtoti, prasītāja norāda, ka ir pārkāpts pilnvaru piešķiršanas princips, pamatojoties uz LESD 107. un 108. pantu, Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. pantu un ES Pamattiesību hartas 16.

 pantu, ciktāl apstrīdētajā lēmumā tiek lemts par privāttiesiskos līgumos, kas starp ieguldītājiem un citiem subjektiem noslēgti atbilstoši Spānijas tiesībām, iekļautiem līguma noteikumiem.