VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2014. gada 27. martā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “EQUITER” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “EQUINET” – Relatīvs atteikuma pamats – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu
Lieta T‑47/12
Intesa Sanpaolo SpA, Turīna (Itālija), ko pārstāv P. Pozzi, G. Ghisletti un F. Braga, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Bullock, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
equinet Bank AG, Frankfurte pie Mainas (Vācija),
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 2101/2010–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp equinet Bank AG un Intesa Sanpaolo SpA.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] (referents) un E. Bieļūns [E. Bieliūnas],
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 27. janvārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 8. maijā,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 27. augustā,
pēc 2013. gada 20. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2008. gada 28. februārī prasītāja Intesa Sanpaolo SpA, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.; aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)), iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 9., 16., 35., 36., 38., 41. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 9. klase: “zinātniskie, kuģniecības, ģeodēziskie, fotogrāfiskie, kinematogrāfiskie, optiskie, svēršanas, mērīšanas, signalizācijas, kontroles (pārbaudes), glābšanas un mācību aparāti, ierīces un instrumenti; aparāti, ierīces un instrumenti elektriskās strāvas pārvadei, komutācijai, pārveidošanai, uzkrāšanai, regulēšanai vai kontrolei; aparāti skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; magnētiskās informācijas vides, ieraksta diski; tirdzniecības automāti un mehānismi ar naudas iedarbināmiem aparātiem; kases aparāti, rēķināšanas mašīnas, informācijas apstrādes ierīces un datori; ugunsdzēsības ierīces”;
– 16. klase: “papīrs, kartons un izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; iespiedprodukcija; grāmatu iesiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; līmvielas kancelejas vai mājturības vajadzībām; materiāli māksliniekiem; otas; rakstāmmašīnas un kancelejas preces (izņemot mēbeles); mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli (kas nav ietverti citās klasēs); iespiedburti; klišejas”;
– 35. klase: “reklāma; darījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”;
– 36. klase: “apdrošināšana; finanšu lietas; darījumi ar naudu; nekustamā īpašuma lietas”;
– 38. klase: “telekomunikācijas”;
– 41. klase: “audzināšana; apmācība; izpriecas; sporta un kultūras pasākumi”;
– 42. klase: “zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi, izpēte un projektēšana šajās jomās; rūpnieciskā izpēte un izstrādnes; datoru aparatūras un programmatūras projektēšana, izstrādne un pilnveidošana”.
4 2008. gada 28. jūlijā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 30/2008.
5 2008. gada 27. oktobrī equinet Bank AG, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), cēla iebildumus pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām šā sprieduma 3. punktā minētajām precēm un pakalpojumiem.
6 Iebildumi tostarp tika balstīti uz Kopienas vārdisku preču zīmi “EQUINET”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2000. gada 20. aprīlī un kura reģistrēta 2003. gada 19. martā attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36. un 38. klasē un kas attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 35. klase: “reklāma; darījumu vadīšanas pakalpojumi; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi; gadatirgu un izstāžu rīkošana uzņēmējdarbības mērķiem, pagaidu darbā iekārtošanas biroju pakalpojumi; statistikas apkopošana; audita pakalpojumi; izsoles pakalpojumi; darījumu izpēte; tirgvedības pakalpojumi; tirgus izpēte un analīze; veikalu skatlogu noformēšana; konsultācijas saistībā ar darījumiem vai organizēšanu; konsultāciju un padomu sniegšana darījumu jomā; konsultācijas personāla jomā; biroja aparātu un ierīču iznomāšana; komercdarījumu starpniecība un noslēgšana trešo personu labā; starpniecības pakalpojumi saistībā ar vienošanos par preču pirkšanu un pārdošanu; produktu izplatīšana reklāmas mērķiem; dokumentu pavairošana; reklāmas pakalpojumi; reklāma vai radio un televīzijas reklāma; reklāma kino; izņemot pakalpojumus attiecībā uz savienojumu ar internetu nodrošināšanu”;
– 36. klase: “apdrošināšana un finanses; pārdevumu finansēšana un kredītriska apdrošināšana (faktorings), kredītkaršu pakalpojumi, aizdevumi pret ķīlu, parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi, finanses vai ceļojuma čeku izsniegšana, starpniecības pakalpojumi attiecībā uz vērtspapīriem, valūtas tirdzniecība un maiņa, kapitālieguldījumu pakalpojumi, konsultāciju pakalpojumi saistībā ar kredītiem, kredītu starpniecības pakalpojumi, izpēte monetāro lietu jomā, seifu pakalpojumi, nekustamā īpašuma pārvaldība, nekustamā īpašuma aģentūru pakalpojumi un hipotēku starpniecība, līzings, nekustamā īpašuma novērtēšana, apdrošināšanas brokeru pakalpojumi, aktīvu pārvaldība, apdrošināšana, dzīvokļu izīrēšana”;
– 38. klase: “informācija un telekomunikācijas; radio un televīzijas apraide, teleksa pakalpojumi, telefona sakaru pakalpojumi (telefontīkla operatora pakalpojumi), radiosakaru pakalpojumi (ziņojumu sūtīšana), ziņu aģentūru pakalpojumi, skaņas un attēlu pārraide ar satelītu starpniecību, modemu, telefonu un citu telekomunikāciju ierīču iznomāšana”.
7 Iebildumi tika pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzētajiem pamatiem.
8 Iebildumi bija balstīti uz visiem pakalpojumiem, kas aptverti ar agrāko preču zīmi, un vērsti pret daļu no pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem, proti, tiem, kas ietilpst 9., 35., 36. un 38. klasē. Ar 2009. gada 11. maija vēstuli prasītāja pieprasīja iebildumu iesniedzējai sniegt pierādījumus par iebildumu pamatošanai norādītās agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu.
9 2010. gada 10. septembrī Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, pamatojoties uz to, ka, lai gan iebildumu iesniedzējas sniegtie pierādījumi atbilda nosacījumiem attiecībā uz agrākās preču zīmes izmantošanas vietu, laikposmu un apjomu, tie neatbilda prasībai attiecībā uz minētās preču zīmes izmantošanas veidu.
10 2010. gada 26. oktobrī iebildumu iesniedzēja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
11 Ar 2011. gada 6. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome apmierināja apelācijas sūdzību, atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un nodeva lietu atpakaļ izskatīšanai Iebildumu nodaļā.
12 Būtībā Apelāciju padome norādīja, ka iebildumu iesniedzēja ir iesniegusi auditētos pārskatus par 2005. un 2007. gadu, saskaņā ar kuriem grupa equinet, ko veido equinet Bank AG kā mātesuzņēmums un daži meitasuzņēmumi, kuri atrodas Eiropas Savienībā un kuru firma ietver vārdu “equinet”, bija guvusi ievērojamus ieņēmumus finanšu pakalpojumu jomā. Attiecīgos pārskatus turklāt apstiprināja vairāki atbilstoši faktūrrēķini, kas adresēti šīs pašas grupas klientiem. Apelāciju padome tāpat ir norādījusi, ka agrākā preču zīme esot tikusi izmantota formā, kas nemaina tās atšķirtspēju. Turklāt iebildumu iesniedzēja esot pierādījusi, ka agrākā preču zīme ir tikusi izmantota kā elements grupā equinet ietilpstošo uzņēmumu firmās, tādējādi veidojot saikni starp minētajām firmām un sniegtajiem pakalpojumiem. Šajā kontekstā iesniegtie izvilkumi no iebildumu iesniedzējas interneta vietnes lapām un preses apskati pierādot agrākās preču zīmes izmantošanu saistībā ar finanšu pakalpojumiem. Tādējādi iebildumu iesniedzēja esot pierādījusi agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu saistībā ar finanšu pakalpojumiem, finansiālā stāvokļa novērtēšanas un izpētes pakalpojumiem, sabiedrisko attiecību pakalpojumiem un konsultāciju un padomu sniegšanas pakalpojumiem darījumu jomā.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
15 Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienīgo pamatu par Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta, tos aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpumu.
16 Prasītāja norāda, ka Apelāciju padomes sniegtajā vērtējumā esot pieļautas kļūdas attiecībā uz agrākās preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apjomu un veidu, attiecībā uz saikni starp tās izmantošanu un pakalpojumiem, kuriem tā ir reģistrēta, un, visbeidzot, attiecībā uz saikni starp agrāko preču zīmi, kāda tā ir reģistrēta, un izmantoto preču zīmi.
17 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu “pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus, ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem”.
18 No minētās tiesību normas izriet, ka pierādījumiem, kas jāsniedz iebildumu iesniedzējam, ja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs to pieprasa, ir jāattiecas uz pretstatītās agrākās preču zīmes izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā ir reģistrēta un uz kuriem ir balstīti iebildumi.
19 Proti, pirmkārt, agrākas preču zīmes faktiskā izmantošana ir iepriekšējs jautājums, kas, tiklīdz to ir izvirzījis preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, ir jāatrisina pirms lemšanas par iebildumiem pēc būtības (Vispārējās tiesas 2007. gada 22. marta spriedums lietā T‑364/05 Saint‑Gobain Pam/ITSB – Propamsa (“PAM PLUVIAL”), Krājums, II‑757. lpp., 37. punkts).
20 Otrkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu veicamā iebildumu procesa mērķis ir ļaut ITSB izvērtēt sajaukšanas iespējas esamību, kas gadījumā, ja konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas, nozīmē, ka jāizvērtē šo preču zīmju aptverto preču un pakalpojumu līdzība. Šajā kontekstā, ja agrāka Kopienas preču zīme ir tikusi izmantota tikai attiecībā uz daļu no precēm un pakalpojumiem, kuriem tā ir reģistrēta, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta pēdējo teikumu iebildumu izskatīšanas mērķiem to uzskata par reģistrētu vienīgi attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu daļu. Šajā pašā kontekstā Apelāciju padomei gadījumā, ja izmantošanas pierādījumi ir sniegti tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kas ietilpst kategorijā, kurai ir reģistrēta agrākā preču zīme un uz kuru balstīti iebildumi, tāpat ir jāizvērtē, vai šī kategorija ir iedalāma autonomās apakškategorijās, kurās ietilpst preces un pakalpojumi, kuru izmantošana ir pierādīta, tādējādi, ka būtu secināms, ka minētie pierādījumi ir sniegti tikai attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu apakškategoriju, vai, turpretim, šādas apakškategorijas nav identificējamas (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 17. oktobra spriedumu lietā T‑483/04 Armour Pharmaceutical/ITSB – Teva Pharmaceutical Industries (“GALZIN”), Krājums, II‑4109. lpp., 26. un 27. punkts).
21 Līdz ar to uzdevums, kas veicams, novērtējot, vai iebildumu pamatošanai norādītā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta izpratnē, ietver divas nenodalāmas daļas. Pirmajā daļā ir jākonstatē, vai attiecīgā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota Savienībā, kaut vai formā, kas ir atšķirīga ar elementiem, kuri tomēr nemaina šīs preču zīmes atšķirtspēju tādā formā, kādā tā ir reģistrēta. Otrās daļas mērķis ir noteikt, uz kuriem no precēm un pakalpojumiem, kam agrākā preču zīme ir reģistrēta un uz ko balstīti iebildumi, attiecas pierādītā faktiskā izmantošana.
22 Aplūkojamajā lietā, lai gan prasītāja prasības pieteikuma 14. un 17. punktā ir minējusi, ka faktiska izmantošana Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta izpratnē bija jāpierāda attiecībā uz pakalpojumiem, kuriem agrākā preču zīme ir reģistrēta, tā formāli nav izvirzījusi pamatu par pamatojuma neesamību. Tomēr pamatojuma neesamība vai nepietiekamība ir uzskatāma par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu LESD 263. panta izpratnē un ir absolūts pamats, ko Savienības tiesa var izvirzīt vai kas tai pat ir jāizvirza pēc savas ierosmes (Tiesas 2009. gada 2. decembra spriedums lietā C‑89/08 P Komisija/Īrija u.c., Krājums, I‑11245. lpp., 34. punkts).
23 Ņemot vērā, ka tiesas sēdē ir tikuši uzklausīti lietas dalībnieku viedokļi par to, vai apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pietiekams attiecībā uz atbilstību starp pakalpojumiem, saistībā ar kuriem Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka agrākās preču zīmes faktiska izmantošana ir pierādīta, no vienas puses, un pakalpojumiem, kuriem minētā preču zīme ir reģistrēta un uz kuriem balstīti iebildumi, no otras puses, šis pamats ir jāizvirza pēc savas ierosmes. Proti, ja apstrīdētajā lēmumā nav ietverts pamatojums attiecībā uz abām šā sprieduma 21. punktā minētā Apelāciju padomes uzdevuma daļām, Vispārējā tiesa nevarēs pārbaudīt, vai Apelācijas padomes secinājums attiecībā uz iebildumu pamatošanai norādītās agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu ir tiesisks.
24 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmajā teikumā noteiktajam pienākumam norādīt pamatojumu ir tāds pats tvērums kā LESD 296. pantā paredzētajam pienākumam un ka tā mērķis ir dot iespēju, pirmkārt, ieinteresētajām personām zināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai ļautu tām aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, Savienības tiesai veikt pārbaudi attiecībā uz lēmuma tiesiskumu. Jautājums par to, vai lēmuma pamatojums atbilst šīm prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne vien tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas konkrēto jomu regulējošās tiesību normas (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T‑262/09 Safariland/ITSB – DEF‑TEC Defense Technology (“FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR”), Krājums, II‑1629. lpp., 90. un 91. punkts).
25 Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 19. punktā ir norādīts, ka iebildumu iesniedzēja procesā Apelāciju padomē ir atsaukusies uz agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu saistībā ar finanšu pakalpojumiem, finansiālā stāvokļa novērtēšanas un izpētes pakalpojumiem, sabiedrisko attiecību pakalpojumiem un konsultāciju un padomu sniegšanas pakalpojumiem darījumu jomā.
26 Savas argumentācijas, kas attiecas uz pierādījumiem par faktisku izmantošanu, beigās Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 45. punktā ir secinājusi, ka šī izmantošana “tomēr nav pierādīta attiecībā uz visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, bet tikai attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, finansiālā stāvokļa novērtēšanas un izpētes pakalpojumiem, sabiedrisko attiecību pakalpojumiem un konsultāciju un padomu sniegšanas pakalpojumiem darījumu jomā”.
27 Tomēr finanšu pakalpojumi, finansiālā stāvokļa novērtēšanas un izpētes pakalpojumi un sabiedrisko attiecību pakalpojumi nav kā tādi norādīti to pakalpojumu vidū, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme. Taču, kā tas izriet no šā sprieduma 20. un 21. punkta, Apelāciju padomei pārbaudot, vai agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta izpratnē, tai ir precīzi jānorāda, uz kuriem no precēm un pakalpojumiem, kam agrākā preču zīme ir reģistrēta un uz ko balstīti iebildumi, attiecas pierādītā faktiskā izmantošana. Ja tas nav norādīts, ir konstatējama pamatojuma neesamība lēmumā, kurā, no vienas puses, secināts, ka agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta izpratnē, un kurš, no otras puses, attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas nav tie, kuriem minētā preču zīme ir reģistrēta. Proti, atbilstību starp precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem Apelāciju padome uzskata, ka faktiska izmantošana ir pierādīta, un visiem vai daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem minētā preču zīme ir reģistrēta, prasa šis pēdējais minētais noteikums, kurā ir ietvertas attiecīgo jomu reglamentējošās normas, lai vēlāk ļautu izvērtēt sajaukšanas iespēju, kā norādīts šā sprieduma 20. punktā.
28 Atbildot uz rakstveida jautājumu, kas uzdots procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, ITSB 2013. gada 10. aprīļa vēstulē norādīja, ka tas nevarēja noteikt, vai pastāv atbilstība starp pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem agrāko preču zīmi uzskatīja par faktiski izmantotu, un pakalpojumiem, kuriem šī preču zīme ir reģistrēta. Konkrētāk, apstrīdētajā lēmumā esot ticis apspriests tikai jautājums par pakalpojumiem, kuriem tikusi izmantota agrākā preču zīme, savukārt jautājums par to, vai šie pakalpojumi atbilst tiem, kuriem šī preču zīme ir reģistrēta, būšot jāizskata Iebildumu nodaļai, kurai lieta nodota atpakaļ.
29 Tomēr šī atbilde ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta tvērumam, jo tajā faktiska izmantošana ir definēta kā izmantošana saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme ir reģistrēta un uz kuriem balstīti iebildumi, tādējādi izslēdzot iespēju apgalvojumu, ar kuru tiek apstiprināta šāda izmantošana, pamatot ar norādi uz kādām citām precēm un pakalpojumiem. Turklāt ITSB pieejas rezultātā tiek palielināts procesu, kuru mērķis ir izvērtēt faktiskas izmantošanas faktu, skaits, un tas ir pretrunā gan minētās tiesību normas formulējumam, gan tās garam.
30 Turklāt arī ITSB lietas materiālos nav atrodama norāde uz iespējamo atbilstību starp finanšu pakalpojumiem, finansiālā stāvokļa novērtēšanas un izpētes pakalpojumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem, no vienas puses, un pakalpojumiem, kuriem agrākā preču zīme ir reģistrēta, no otras puses. Kā izriet no ITSB lietas materiālu 159. lappusē norādītā, Apelāciju padome, šķiet, vienkārši ir pārņēmusi šo pamatojuma formulējumu no tai iesniegtās apelācijas sūdzības.
31 Šajā kontekstā ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pamatojums, ciktāl Apelāciju padome tajā ir secinājusi, ka agrākās preču zīmes faktiska izmantošana Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta izpratnē ir tikusi pierādīta, tajā pašā laikā apgalvojot, ka šī izmantošana attiecas uz finanšu pakalpojumiem, finansiālā stāvokļa novērtēšanas un izpētes pakalpojumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem, kas nav minēti to pakalpojumu vidū, kuriem ir reģistrēta šī preču zīme (skat. šā sprieduma 27. punktu).
32 Ir jāpiebilst, ka apstāklis, ka daži šā sprieduma 6. punktā uzskaitītie 36. klases pakalpojumi varētu tikt kvalificēti kā finanšu pakalpojumi, nenovērš apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību attiecībā uz šo pakalpojumu veidu. Šajā ziņā, pirmkārt, Apelācija padome nekur apstrīdētajā lēmumā neliek saprast, ka ar izteicienu “finanšu pakalpojumi” tā bija domājusi visus vai pat daļu no 36. klases pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme. ITSB 2013. gada 10. aprīļa vēstule apstiprina šo secinājumu (skat. šā sprieduma 28. punktu). Otrkārt, šāds precizitātes trūkums neļauj nedz piemērot Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta pēdējo teikumu, saskaņā ar kuru, “ja agrākā preču zīme ir izmantota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem”, nedz attiecīgā gadījumā veikt šā sprieduma 20. punktā aprakstīto novērtējumu. Šajā ziņā tiesas sēdē ITSB precizēja, ka daži 36. klasē ietilpstoši pakalpojumi, kas minēti šā sprieduma 6. punktā, tādi kā nekustamā īpašuma pārvaldība, nevar tikt kvalificēti par finanšu pakalpojumiem, un tas izslēdz iespēju uztvert apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka tas atsaucas uz visiem šiem pakalpojumiem. Tātad, nepastāvot iespējai zināt, vai, atsaucoties uz “finanšu pakalpojumiem”, Apelāciju padome apzīmē visus vai pat daļu no 36. klases pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, būtībā nav iespējams noteikt, attiecībā uz kuriem pakalpojumiem agrākā preču zīme ir jāuzskata par reģistrētu iebildumu izskatīšanas mērķiem, un tas liedz veikt vēlāku sajaukšanas iespējas esamības novērtējumu.
33 Runājot par 35. klasē ietilpstošajiem konsultāciju un padomu sniegšanas pakalpojumiem darījumu jomā, kas minēti šā sprieduma 6. punktā, lai gan Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 45. punktā secināja, ka attiecībā uz tiem agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota, tā nenorādīja uz iesniegtajiem elementiem, kas pierādītu šo izmantošanu.
34 Konkrēti, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 29., 30., 40. un 42. punkta, Apelāciju padome, lai pamatotu savu secinājumu, ir balstījusies uz tālāk izklāstītajiem pierādījumiem.
35 Vispirms runa ir par agrākās preču zīmes īpašnieces finanšu pārskatiem un virkni tās faktūrrēķinu. Tomēr saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 29. un 31. punktu šie pierādījumi liecina par faktisku izmantošanu saistībā ar finanšu pakalpojumiem.
36 Tālāk tas pats attiecas uz izvilkumiem no agrākās preču zīmes īpašnieces interneta vietnes, kā arī preses apskatiem, kas Apelāciju padomes ieskatā liecina par šīs preču zīmes faktisku izmantošanu saistībā ar finanšu pakalpojumiem (skat. apstrīdētā lēmuma 40. un 42. punktu).
37 Turklāt, tā kā apstrīdētā lēmuma 33.–39. punkts attiecas uz formu, kādā ir tikusi izmantota agrākā preču zīme, kā arī jautājumu, vai preču zīmes lietošana firmā var būt uzskatāma par izmantošanu, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pamatojums tās secinājumam, saskaņā ar kuru agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota saistībā ar konsultāciju un padomu sniegšanas pakalpojumiem darījumu jomā.
38 Līdz ar to ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pamatojums, ciktāl, pirmkārt, tas neļauj saprast, saistībā ar kuriem no pakalpojumiem, kam agrākā preču zīme ir reģistrēta un uz ko ir balstīti iebildumi, šī preču zīme ir tikusi faktiski izmantota, un, otrkārt, tajā nav norādīti iemesli, kuru dēļ Apelāciju padome uzskatīja, ka agrākās preču zīmes faktiska izmantošana ir tikusi pierādīta attiecībā uz konsultāciju un padomu sniegšanas pakalpojumiem darījumu jomā, kas ietilpst 35. klasē.
39 Šajos apstākļos apstrīdētais lēmums ir atceļams.
Par tiesāšanās izdevumiem
40 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 6. oktobra lēmumu lietā R 2101/2010–1;
2) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Intesa Sanpaolo SpA tiesāšanās izdevumus.
Papasavvas | Forwood | Bieliūnas |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 27. martā.
[Paraksti]