VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2017. gada 4. jūlijā (*)
Publiski pakalpojumu līgumi – Iepirkuma procedūra – Ārējo pakalpojumu sniegšana informācijas sistēmu attīstībai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā – Pretendenta piedāvājuma klasificēšana – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums
Lieta T‑392/15
European Dynamics Luxembourg SA, Luksemburga (Luksemburga),
Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija),
European Dynamics Belgium SA, Brisele (Beļģija),
ko sākotnēji pārstāvēja I. Ampazis, M. Sfyri, C.‑N. Dede un D. Papadopoulou, vēlāk – M. Sfyri, C.‑N. Dede un D. Papadopoulou, advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru, ko sākotnēji pārstāvēja J. Doppelbauer, vēlāk – G. Stärkle un Z. Pyloridou, pārstāvji, kam palīdz V. Christianos, advokāts,
atbildētāja,
par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras lēmumu par prasītāju iesniegto piedāvājumu 1. un 2. daļai iepirkumā ERA/2015/01/OP “ESP EISD 5 – Ārējo pakalpojumu publiskais iepirkums [tās] informācijas sistēmu attīstībai”.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] (referents) un N. Pultoraka [N. Półtorak],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2013. gada 28. maijā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2013/S 101‑172115) tika publicēts paziņojums par līgumu ERA/2013/16/RSU/OP “ESP EISD 4” (turpmāk tekstā – “iepirkums ESP EISD 4”). Minētā publiskā iepirkuma līguma priekšmets bija atklāta procedūra par ārējo pakalpojumu sniegšanu Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA), kas kļuvusi par Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru (turpmāk tekstā – “aģentūra”), informācijas sistēmu attīstībai. Tas sastāvēja no trīs daļām, un tā piešķiršanas kritērijs bija vislabākā kvalitātes un cenas attiecība. Katrā no iepirkuma daļām aģentūra noslēgtu pamatlīgumu ar trīs kandidātiem, kuru piedāvājumi būtu klasificēti augšgalā, un noslēgtu līgumus ar katru no tiem pamatlīguma izpildes laikā.
2 2013. gada 16. septembrī prasītājas – European Dynamics Luxembourg SA, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA – iesniedza piedāvājumu katrā no trīs iepirkuma ESP EISD 4 daļām.
3 2014. gada 12. septembrī aģentūra paziņoja prasītājām, ka katrā no trīs iepirkuma ESP EISD 4 daļām viņu piedāvājums ir klasificēts kā pirmais un ka tā piedāvā tām pamatlīgumu par katru no šīm daļām.
4 2014. gada 14. oktobrī aģentūra paziņoja prasītājām par savu lēmumu atcelt iepirkumu ESP EISD 4, pamatojoties uz to, ka nav matemātiskās formulas, kas ļautu veikt piedāvājumu finansiālo izvērtējumu. 2014. gada 29. oktobrī šis lēmums tika publicēts Oficiālā Vēstneša pielikumā.
5 2014. gada 14. oktobrī prasītājas apstrīdēja aģentūras lēmuma, ar kuru atcelta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatojumu. 2014. gada 13. novembrī aģentūra atbildēja uz šo sūdzību, precizējot, ka minētais lēmums tika pieņemts, jo aplūkotā tirgus specifikācijās nebija precizēts ekspertīzes līmeņa svērums procentos. Tā arī norādīja, ka tiks publicēts jauns paziņojums par līgumu un ka tajā tiks izskaidrota formula piedāvājumu finansiālajai izvērtēšanai.
6 2014. gada 13. novembrī prasītājas no jauna apstrīdēja iepirkuma ESP EISD 4 atcelšanas pamatojumu. 2014. gada 10. decembrī aģentūra atbildēja uz šo sūdzību, un 2014. gada 15. decembrī tā prasītājām nosūtīja ar minēto iepirkumu saistītā novērtējuma ziņojuma publicēto versiju.
7 2015. gada 28. janvārī Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2015/S 019‑029728) tika publicēts paziņojums par līgumu ERA/2015/01/OP “ESP EISD 5 – Ārējo pakalpojumu publiskais iepirkums [aģentūras] informācijas sistēmu attīstībai” (turpmāk tekstā – “iepirkums ESP EISD 5”). Minētā iepirkuma priekšmets bija atklāta procedūra par ārējo pakalpojumu sniegšanu aģentūras informācijas sistēmu attīstībai. Tas sastāvēja no trīs daļām, un tā piešķiršanas kritērijs bija vislabākā kvalitātes un cenas attiecība. Katrā no šī iepirkuma daļām aģentūra noslēgtu pamatlīgumu ar tīs kandidātiem, kuru piedāvājumi būtu klasificēti augšgalā. Par piedāvājumu iesniegšanas iepirkumam termiņu tika noteikts 2015. gada 6. marts, un prasītājas šajā termiņā iesniedza savus piedāvājumus kā konsorcijs.
8 2015. gada 8. maijā aģentūra paziņoja prasītājām par savu lēmumu klasificēt to piedāvājumu iepirkuma ESP EISD 5 1. daļā ar nosaukumu “Informācijas sistēmu attīstība uz vietas, balstoties uz atvēlēto laiku un līdzekļiem (ietverot izpēti un palīdzību)” (turpmāk tekstā – “1. daļa”) otrajā vietā (turpmāk tekstā – “pirmais apstrīdētais lēmums”).
9 2015. gada 11. maijā prasītājas iesniedza aģentūrai lūgumu sniegt papildu informāciju par 1. daļas piešķiršanu pretendentiem, kuru piedāvājumi tika klasificēti pirmajā un trešajā vietā.
10 2015. gada 20. maijā aģentūra atbildēja uz šo lūgumu. Savā atbildē tā sniedza informāciju par piedāvājumu, kurš tika klasificēts pirmajā vietā, kā arī par prasītāju piedāvājumu. Tā norādīja, ka novērtēšanas komiteja konsorcija Nextera1 piedāvājumu klasificēja pirmajā vietā ar 56 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 38,78 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Attiecībā uz prasītāju piedāvājumu tā to klasificēja otrajā vietā ar 57 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 35,46 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu.
11 2015. gada 8. jūlijā prasītājas lūdza un saņēma novērtējuma ziņojuma par 1. daļu kopiju.
12 2015. gada 1. jūlijā aģentūra paziņoja prasītājām par savu lēmumu klasificēt to piedāvājumu iepirkuma ESP EISD 5 2. daļā ar nosaukumu “Informācijas sistēmu attīstība uz vietas, balstoties uz atvēlēto laiku un līdzekļiem (ietverot izpēti un palīdzību)” (turpmāk tekstā – “2. daļa”) otrajā vietā (turpmāk tekstā – “otrais apstrīdētais lēmums”).
13 2015. gada 2. jūlijā prasītājas lūdza papildu informāciju par 2. daļas piešķiršanu trīs pretendentiem, kuru piedāvājumi tika izvēlēti.
14 2015. gada 7. jūlijā aģentūra atbildēja uz šo lūgumu, nosūtot izvilkumu no Novērtējuma komitejas ziņojuma, kurā tostarp bija informācija par piedāvājumiem, kuri tika izvēlēti 2. daļai. Konkrētāk, Intrasoft piedāvājums tika klasificēts pirmajā vietā ar 51 punktu no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 39,04 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Atos Belgium piedāvājums tika klasificēts otrajā vietā ar 48,5 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 40 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Nextera2 piedāvājums tika klasificēts trešajā vietā ar 52,5 punktiem no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un ar 32,53 punktiem no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu. Runājot par prasītāju piedāvājumu, tas ieguva 52 punktus no 60 saistībā ar tehnisko novērtējumu un 26,23 punktus no 40 saistībā ar finansiālo novērtējumu.
15 2015. gada 8. jūlijā prasītājas nosūtīja aģentūrai vēstuli, kurā tās apgalvoja, ka tā ir pieļāvusi vairākas nelikumības, kas ietekmē apstrīdētos lēmumus. It īpaši tās uzskatīja, ka pretendenti, kuru piedāvājumi tika izvēlēti 1. un 2. daļai, bija prettiesiski samazinājuši savu cenu, lai iegūtu konkurētspējīgu priekšrocību. Tās arī norādīja, ka nesaprot, kā aģentūra varēja piekrist šādām cenām, kas bija mākslīgi zemas, un ka tās nožēlojot, ka aģentūra ir nolēmusi piekrist šīm cenām, neveicot izmeklēšanu vai nepieprasot skaidrojumus.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
16 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 17. jūlijā, prasītājas cēla šo prasību par apstrīdētajiem lēmumiem.
17 2015. gada 23. jūlijā prasītājas norādīja aģentūrai, ka tās nav saņēmušas atbildi uz to 2015. gada 8. jūlija vēstuli, atgādināja, ka tās uzskata, ka izraudzītie piedāvājumi ir nesamērīgi lēti, un norādīja, ka tās ir cēlušas prasību par apstrīdētajiem lēmumiem.
18 2015. gada 24. jūlijā aģentūra atbildēja uz prasītāju 2015. gada 8. jūlija vēstuli, apstrīdot to izvirzītos iebildumus.
19 2015. gada 27. jūlijā prasītājas apstrīdēja aģentūras 2015. gada 24. jūlija vēstulē norādītos argumentus.
20 2015. gada 29. jūlijā Vispārējās tiesas kanceleja informēja aģentūru par prasītāju prasības pieteikumu.
21 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 15. oktobrī, aģentūra, pamatojoties uz to, ka prasītāju celtā prasība par otro apstrīdēto lēmumu neesot pieņemama, izvirzīja iebildi par nepieņemamību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantu.
22 Tajā pašā dienā aģentūra Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza iebildumu rakstu.
23 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 26. novembrī, aģentūra iesniedza jaunus argumentus un jaunu pierādījumu piedāvājumu.
24 2016. gada 22. februārī prasītājas Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza repliku, kurā tās formulēja savus apsvērumus par iebildumu rakstu, iebildi par nepieņemamību, kā arī par aģentūras iesniegtajiem jaunajiem argumentiem un jaunajiem pierādījumiem.
25 2016. gada 21. aprīlī aģentūra Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza atbildes rakstu uz repliku.
26 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt iebildi par nepieņemamību;
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– noraidīt jaunos pamatus un jaunos pierādījumus, kurus aģentūra iesniegusi ar savu 2015. gada 26. novembra rakstu;
– piespriest aģentūrai atlīdzināt to tiesāšanās izdevumus.
27 Aģentūras prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz otro apstrīdēto lēmumu;
– ja prasība būtu atzīstama par pieņemamu kopumā, noraidīt prasību kā nepamatotu kopumā;
– izņemt C 4. pielikumu no Vispārējās tiesas lietas materiāliem un neņemt vērā prasītāju argumentus, kas ir balstīti uz šo pielikumu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28 Ar Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. jūlija rīkojumu iebilde par nepieņemamību tika apvienota ar lietas izskatīšanu pēc būtības un tika atlikta lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana.
29 Tā kā, piemērojot Reglamenta 27. panta 5. punktu, Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas trešajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
30 Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (trešā palāta), ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav iesnieguši pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, un piemērojot Reglamenta 106. panta 3. punktu, nolēma prasību izlemt bez tiesvedības mutvārdu daļas. Vispārējā tiesa faktiski uzskatīja, ka lietas materiāli tai sniedz pietiekamu informāciju, lai tā varētu lemt, neturpinot tiesvedību.
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību
Par prasības par otro apstrīdēto lēmumu pieņemamību
31 Aģentūra uzskata, ka šī prasība, ciktāl tā ir vērsta pret otro apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz to, ka prasītājām vairs neesot intereses lūgt atcelt šo lēmumu, ciktāl tajā neesot norādīts pamatojums, nav pieņemama. Tā norāda, ka savā 2015. gada 24. jūlija vēstulē tā prasītājām sniedza skaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ tā uzskatīja, ka izraudzītie piedāvājumi nav nesamērīgi lēti. Šie skaidrojumi tika iesniegti pēc 2015. gada 17. jūlija, dienas, kad prasītājas iesniedza prasības pieteikumu, bet pirms 2015. gada 11. septembra, dienas, kad esot beidzies termiņš prasības celšanai par otro apstrīdēto lēmumu. Tādējādi aģentūra uzskata, ka laikā no 2015. gada 24. jūlija līdz 11. septembrim prasītājas esot varējušas celt prasību Vispārējā tiesā, jo tās zināja šo pamatojumu, un esot varējušas īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Tā uzskata, ka izvēloties neizmantot šo iespēju, prasītājas prasības pieteikumam ir liegušas lietderīgo iedarbību un ir zaudējušas savu interesi celt prasību.
32 Turklāt aģentūra uzskata, ka prasītājas nav pierādījušas, ka prasības celšanas brīdī otrā apstrīdētā lēmuma atcelšana tās mērķa un rezultāta dēļ būtu varējusi tām radīt priekšrocības. Šī argumenta pamatojumam tā norāda, pirmkārt, ka prasītājām nebija pienākuma celt prasību par otro apstrīdēto lēmumu 2015. gada 17. jūlijā, jo termiņš prasības celšanai par šo lēmumu nebeidzās tieši pēc šī termiņa, un, otrkārt, ka nebija “pilnīgas” šī lēmuma pamatojuma neesamības, kas tām traucētu īstenot savas tiesības.
33 Prasītājas apstrīd to, ka tām vairs neesot intereses celt prasību par otro apstrīdēto lēmumu. Tās uzskata, ka to prasības iesniegšanas dienā apstrīdēto lēmumu pamatos nebija aplūkots jautājums par izraudzīto piedāvājumu nesamērīgo lētumu un ka tām bija tiesības celt prasību par minētajiem lēmumiem, negaidot pēdējo brīdi pirms termiņa prasības celšanai beigām. Katrā ziņā tās uzskata, ka aģentūras 2015. gada 24. jūlija vēstulē nebija sniegta nekāda informācija par izraudzīto piedāvājumu pārbaudi, lai noteiktu, ka tie nebija nesamērīgi lēti.
34 Vispārējā tiesa atgādina, ka interese celt prasību ir jebkuras tiesā celtās prasības galvenais un pirmais nosacījums (spriedumi, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 58. punkts, un 2013. gada 10. aprīlis, GRP Security/Revīzijas palāta, T‑87/11, nav publicēts, EU:T:2013:161, 44. punkts). Tai, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, un pretējā gadījumā šāda prasība nav pieņemama (spriedums, 2007. gada 7. jūnijs, Wunenburger/Komisija, C‑362/05 P, EU:C:2007:322, 42. punkts).
35 Prasība atcelt tiesību aktu, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šādai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā var rasties labums lietas dalībniekam, kurš cēlis prasību (rīkojums, 2009. gada 5. marts, Komisija/Provincia di Imperia, C‑183/08 P, nav publicēts, EU:C:2009:136, 19. punkts; spriedums, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 55. punkts; rīkojums, 2007. gada 30. aprīlis, EnBW Energie Baden-Württemberg/Komisija, T‑387/04, EU:T:2007:117, 96. punkts, un spriedums, 2012. gada 22. maijs, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑17/09, nav publicēts, EU:T:2012:243, 117. punkts).
36 Šādai interesei ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, citādi tiesvedība tiek izbeigta pirms sprieduma taisīšanas (skat. spriedumus, 2007. gada 7. jūnijs, Wunenburger/Komisija, C‑362/05 P, EU:C:2007:322, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 57. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī prasība procesuālā līmenī garantē, lai Vispārējā tiesā netiktu iesniegti lūgumi sniegt atzinumus vai jautājumi, kas ir vienīgi teorētiski (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 19. jūnijs, Socratec/Komisija, T‑269/03, nav publicēts, EU:T:2009:211, 36. punkts).
37 Šajā gadījumā otrais apstrīdētais lēmums prasītājām bija nelabvēlīgs prasības celšanas brīdi, jo minētajā lēmumā aģentūra bija noraidījusi viņu piedāvājumu 2. daļai un to piešķīrusi trīs citiem pretendentiem. Šī lēmuma atcelšanas rezultātā aģentūrai principā būtu no jauna jāizvērtē prasītāju piedāvājumi, kas tām varētu radīt priekšrocības, ciktāl nevar tikt izslēgts, ka, veicot jaunu novērtējumu, 2. daļa varētu tikt piešķirta prasītājām. Turklāt šī lēmuma atcelšana varētu likt aģentūrai turpmāk veikt attiecīgus grozījumus iepirkuma procedūrā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 23. maijs, European Dynamics Luxembourg/ECB, T‑553/11, nav publicēts, EU:T:2014:275, 95. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi prasītājām bija interese celt prasību par otro apstrīdēto lēmumu prasības celšanas brīdī, un tā tādējādi ir pieņemama.
38 Kā izriet no 36. punktā minētās judikatūras, interesei celt prasību ir jāturpina pastāvēt visā tiesvedības laikā un šīs intereses zaudēšana tiesvedības laikā neizraisa prasības nepieņemamību, bet gan tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas. Saskaņā ar Reglamenta 130. panta 2. punktu lietas dalībnieks var lūgt, lai Vispārējā tiesa konstatētu, ka tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas. Turklāt minētā reglamenta 131. panta 2. punktā Vispārējai tiesai ir ļauts pēc savas ierosmes konstatēt tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas gadījumā, ja prasītājs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem.
39 Ciktāl aģentūras izvirzītā iebilde par nepieņemamību var tikt uzskatīta par prasību izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas, ir jākonstatē, ka aģentūra kļūdaini uzskata, ka prasītājām ir zudusi interese celt prasību, pamatojoties uz to, ka 2015. gada 24. jūlijā, proti, pēc 2015. gada 17. jūlija, dienas, kad tika celta prasība, kas attiecās tikai uz pamatojuma neesamību, bet pirms 2015. gada 11. septembra, dienas, kad beidzās termiņš prasības celšanai, tās no aģentūras saņēma pilnīgu pamatojumu attiecībā uz izraudzīto piedāvājumu nesamērīgo lētumu, bet tās to pamatojumu neapstrīdēja pirms termiņa prasības celšanai iestāšanās.
40 Neatkarīgi no tā, vai aģentūra bija tiesīga iesniegt otrā apstrīdētā lēmuma pamatus pēc tam, kad prasītājas bija cēlušas prasību par minēto lēmumu, ir nepieciešams arī, lai pamatojums, kuru aģentūra sniedza 2015. gada 24. jūlijā, faktiski atbilstu LESD 296. panta otrajai daļai. Tomēr, tā kā tajā ir celta prasība atcelt aģentūras lēmumu, Vispārējai tiesai, nevis aģentūrai ir jālemj par minētajā lēmumā ietvertā pamatojuma pietiekamību.
41 Turklāt, ciktāl aģentūra uzskata, ka prasītāju interese celt prasību ir atkarīga no to iebildumu pamatotības, jāatgādina, ka, lai lietas dalībniekam būtu interese celt prasību, ir nepieciešams un pietiekami, lai Eiropas Savienības tiesā celta prasība atcelt tiesību aktu ar savu iznākumu varētu radīt labumu lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis (spriedums, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 76. punkts). Tādējādi prasītāju interese celt prasību nav atkarīga no to iebilduma pamatotības. Šajā gadījumā, ja tiktu pieņemts, ka otrajā lēmumā ir pieļauta pamatojuma neesamība, šī neesamība var izraisīt minētā lēmuma atcelšanu, kas iepriekš 37. punktā norādīto iemeslu dēļ var radīt priekšrocības prasītājām.
42 Visbeidzot, aģentūra kļūdaini apgalvo, ka prasītājas nav apstrīdējušas 2015. gada 24. jūlija vēstulē ietvertos pamatus. Replikā prasītājas apstrīd tieši minētajā vēstulē ietvertā pamatojuma pienācīgumu. Tam, ka šī apstrīdēšana nav notikusi prasības celšanai noteiktajā termiņā, nav nozīmes, izvērtējot prasītāju interesi celt prasību, ciktāl šī interese netiek novērtēta nedz attiecībā uz minētā termiņa izbeigšanos, nedz attiecībā uz izvirzīto iebildumu pamatotību.
43 Pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem pamatiem, aģentūras argumenti, kas, kā apgalvots, ir balstīti uz prasītāju intereses celt prasību neesamību, ir jānoraida.
Par aģentūras 2015. gada 26. novembra papildu raksta pieņemamību
44 2015. gada 26. novembrī aģentūra iesniedza rakstu, kurā bija apstiprināts fakts, ka 2015. gada 30. oktobrī tā ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma ESP EISD 5 3. daļas piešķiršanu. Tā uzskata, ka šis jaunais fakts pierāda, ka prasītājas kļūdaini apgalvo, ka uzņēmumi, kas piedalījās iepirkuma ESP EISD 4 konkursā, precīzi zināja piedāvājumu cenas minētajā procedūrā. Aģentūra uzskata, ka šis raksts ir pieņemams, jo tajā ir iekļauti “jauni pamati” un jauni pierādījumi. Prasītājas neapstrīd šī raksta pieņemamību, bet gan tajā norādīto argumentu pamatotību.
45 Reglamenta 84. panta 1. punktā un 85. panta 2. un 3. punktā ir ļauts, pirmkārt, iesniegt jaunus pamatus tiesvedības laikā ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar tādiem tiesību un faktu apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā, un, otrkārt, iesniegt novēlotus pierādījumus ar nosacījumu, ka tie ir pamatoti. Šajā gadījumā lēmums par iepirkuma ESP EISD 5 3. daļas piešķiršanu tika pieņemts 2015. gada 30. oktobrī. Tas ir uzskatāms par apstākli, kas ir kļuvis zināms iztiesāšanas laikā. Tādējādi 2015. gada 26. novembra raksts un aplūkoto pierādījumu iesniegšana ir jāuzskata par pieņemamiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 29. oktobris, Vanbreda Risk & Benefits/Komisija, T‑199/14, EU:T:2015:820, 58.–62. punkts).
Par C 4. pielikuma pieņemamību
46 Aģentūra uzskata, ka replikas C 4. pielikums, kurā ir iekļauta Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) Novērtējuma komitejas ziņojuma saistībā ar publisko iepirkumu, kas aplūkots 2013. gada 15. oktobra spriedumā European Dynamics Belgium u.c./EMA (T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530), kopija, nav pieņemams, piemērojot 2009. gada 15. oktobra rīkojumu Hangzhou Duralamp Electronics/Padome (T‑459/07, EU:T:2009:403) un Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu (OV 2015, L 152, 1. lpp.) 25. punktu. Aģentūra uzskata, ka prasītāju rīcībā šis dokuments ir tādēļ, ka tās bija puses lietā, kurā tika pasludināts minētais spriedums. Tās tomēr neesot iesniegušas pierādījumu tam, ka tās būtu lūgušas un saņēmušas EMA atļauju iesniegt šo procesuālo dokumentu šajā lietā. Aģentūra lūdz, lai, piemērojot Reglamenta 130. panta 1. punktu, C 4. pielikums tiktu izņemts no šīs lietas materiāliem un lai netiktu ņemti vērā argumenti, kurus prasītājas izvirzījušas replikas 36. punktā saistībā ar šo pielikumu.
47 Prasītājas nav paudušas nostāju par C 4. pielikuma pieņemamību, jo aģentūra uz tā nepieņemamību norādīja atbildē uz repliku.
48 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Reglamenta izpildes praktisko noteikumu 25. punktā ir paredzēts, ka kādā lietā iesniegtu procesuālo dokumentu un tā pielikumus, kas pievienoti šīs lietas materiāliem, nevar ņemt vērā citas lietas izspriešanai. Šis noteikums tādējādi regulē lietas izspriešanu Tiesā, īstenojot tās procesa organizatoriskos pasākumus. Prasītājas iesniedza C 4. pielikumu kā pierādījuma piedāvājumu, nevis kā dokumentu, kura nolūks būtu papildināt lietas materiālus pēc tam, kad Vispārējā tiesa ir izteikusi šādu lūgumu. Tādējādi atsauce uz Reglamenta izpildes praktisko noteikumu 25. punktu nav efektīva, izvērtējot pielikuma C 4. pieņemamību.
49 Turklāt, ciktāl aģentūra atsaucas uz 2009. gada 15. oktobra rīkojumu Hangzhou Duralamp Electronics/Padome (T‑459/07, EU:T:2009:403), lai pamatotu savu argumentu, saskaņā ar kuru C 4. pielikums neesot pieņemams, jāatgādina, ka Savienības tiesībās prevalē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips (spriedumi, 2007. gada 25. janvāris, Dalmine/Komisija, C‑407/04 P, EU:C:2007:53, 63. punkts, un 2015. gada 12. jūnijs, Health Food Manufacturers’ Association u.c./Komisija, T‑296/12, EU:T:2015:375, 42. punkts).
50 Pierādījumu brīvas novērtēšanas princips Vispārējai tiesai rada tādas sekas, ka vienīgais atbilstošais kritērijs, lai izvērtētu brīvprātīgi iesniegtus pierādījumus, ir to ticamība (spriedumi, 2007. gada 25. janvāris, Dalmine/Komisija, C‑407/04 P, EU:C:2007:53, 63. punkts, un 2013. gada 19. decembris, Siemens u.c./Komisija, C‑239/11 P, C‑489/11 P un C‑498/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:866, 128. punkts).
51 No pierādījumu brīvas novērtēšanas principa izriet pierādījumu brīva iesniegšana (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 14. decembris, General Electric/Komisija, T‑210/01, EU:T:2005:456, 297. punkts), kas lietas dalībniekiem sniedz iespēju Savienības tiesā iesniegt jebkurus likumīgi iegūtus pierādījumus, kurus tie uzskata par būtiskiem savas nostājas apstiprināšanai. Šī pierādījumu brīvā iesniegšana veicina to, ka lietas dalībniekiem tiek nodrošinātas tiesības uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību.
52 Tomēr pierādījumu brīvas novērtēšanas principam un pierādījumu brīvai iesniegšanai ir jābūt saskaņā ar tādiem Savienības tiesību pamatprincipiem kā tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un pušu procesuālo tiesību vienlīdzība.
53 Tādējādi pierādījumu brīvai novērtēšanai ir jābūt saskaņā ar tiesībām katram lietas dalībniekam aizstāvēt savas intereses neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes, tostarp sabiedrības ietekmes, un tikt aizsargātiem pret neatbilstošu procesuālo dokumentu izmantošanu (šajā ziņā skat. spriedumu, 1998. gada 17. jūnijs, Svenska Journalistförbundet/Padome, T‑174/95, EU:T:1998:127, 135. un 136. punkts).
54 Tādējādi Vispārējai tiesai ir jāizvērtē, vai lietas dalībnieks citas lietas procesuālo dokumentu ir izmantojis pienācīgi.
55 No pierādījumu brīvas iesniegšanas principa izriet, ka lietas dalībniekam Vispārējā tiesā principā ir tiesības kā pierādījumus izmantot dokumentus, kas tikuši sagatavoti citā tiesvedības procesā, kurā tas pats ir piedalījies. Ja minētajam lietas dalībniekam ir bijusi likumīga piekļuve šiem dokumentiem un tie nav konfidenciāli, principā to iesniegšana Vispārējā tiesā nav pretrunā pareizai tiesvedībai. Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka lietas dalībnieks tajā izskatāmajā lietā var lūgt izņemt procesuālo dokumentu tikai tad, ja minētais lietas dalībnieks šo procesuālo dokumentu jau ir iesniedzis citā tiesvedībā, kurā ir tie paši lietas dalībnieki (šajā ziņā skat. rīkojumu, 1991. gada 15. maijs, Weddel/Komisija, C‑54/90, nav publicēts, 1.–5. punkts).
56 Turklāt lietas dalībnieka, kurš ir procesuālā dokumenta autors, piekrišana nevar tikt uzskatīta par dokumenta, kura avots ir cita Vispārējās tiesas lieta, pieņemamības sākotnēju nosacījumu. Lai gan lietas dalībnieka, kurš ir dokumenta autors, piekrišana var būt būtisks apstāklis, izvērtējot atbilstošu tā izmantošanu, ja tiktu noteikts, ka šī piekrišana ir jāiegūst pirms tā iesniegšanas Vispārējā tiesā, pretējā gadījumā tas varētu tikt uzskatīts par nepieņemamu, lietas dalībniekam, kurš ir tā autors, tiktu piešķirtas izslēgšanas tiesības, tādējādi liedzot Vispārējai tiesai iespēju lemt par tā atbilstīgu izmantošanu un tādējādi izpildīt tās pienākumu sniegt katram lietas dalībniekam saprātīgu iespēju izklāstīt savus prasījumus, tostarp iesniegt savus pierādījumus apstākļos, kuri tai nerada acīmredzami nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar pretējo pusi, kas ir pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pamatā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 6. novembris, Otis u.c., C‑199/11, EU:C:2012:684, 71. punkts). Tādējādi Vispārējai tiesai katrā gadījumā ir jāizsver, pirmkārt, pierādījumu brīva iesniegšana un, otrkārt, pušu tiesvedības procesos aizsardzība pret neatbilstošu procesuālo dokumentu izmantošanu.
57 Šajā gadījumā prasītāju iesniegtajā C 4. pielikumā ir ietverta EMA Novērtēšanas komitejas ziņojuma, kas pieņemts saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ar numuru EMA‑2011‑05‑DV, kopija, kurā ir izsvītroti atsevišķu apakšuzņēmēju nosaukumi un Novērtējuma komitejas locekļu vārdi.
58 Prasītājām bija piekļuve aplūkotajam Novērtējuma komitejas ziņojumam, jo tās iesniedza piedāvājumu publiskā līguma slēgšanas tiesību saņemšanai [iepirkumā] ar numuru EMA‑2011‑05‑DV. Pēc EMA lēmuma piešķirt šīs līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīt viņu piedāvājumu prasītājas cēla prasību Vispārējā tiesā, kuras rezultātā tika pasludināts 2013. gada 15. oktobra spriedums European Dynamics Belgium u.c./EMA (T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530).
59 No 2013. gada 15. oktobra sprieduma European Dynamics Belgium u.c./EMA (T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530) izriet, ka aplūkotais Novērtējuma komitejas ziņojums ir uzskatāms par procesuālo dokumentu, kurš ir iekļauts šīs lietas materiālos. Vispārējā tiesa uz to atsaucas it īpaši minētā sprieduma 31., 34. un 37. punktā.
60 Turklāt 2013. gada 15. oktobra spriedumā European Dynamics Belgium u.c./EMA (T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530) Vispārējā tiesa norāda, ka aplūkoto novērtējuma ziņojumu prasītājām nosūtīja EMA, pirms tās bija cēlušas prasību par EMA lēmumiem piešķirt šīs līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīt viņu piedāvājumu. Kā izriet no minētā sprieduma 11. punkta, ar 2011. gada 20. oktobra vēstuli EMA prasītājām nosūtīja minētā ziņojuma kopiju, izsvītrojot Novērtējuma komitejas locekļu vārdus un to trīs pretendentu nosaukumus, kuru piedāvājumi tika izvēlēti. Šis ziņojums bija daļa no pamatojuma lēmumam, kuru EMA pieņēma, piešķirot līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, bet ne prasītājām. Pamatojoties uz šo pašu ziņojumu, prasītājas varēja izvērtēt, vai būtu jāvienojas par EMA pieņemtā lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu apstrīdēšanu tiesā, ko tās izdarīja 2011. gada 12. decembrī, ceļot prasību Vispārējā tiesā.
61 Tādējādi aplūkotais Novērtējuma komitejas ziņojums ir prasītāju rīcībā, jo tās iesniedza piedāvājumu konkursa saistībā ar EMA rīkoto publisko iepirkumu rezultātā un kā noraidītie pretendenti pieprasīja to piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu. Tādējādi prasītājas šo ziņojumu ir ieguvušas likumīgi.
62 Tas, ka aplūkotais Novērtējuma komitejas ziņojums vēlāk tika uzskatīts par procesuālo dokumentu lietā, kurā tika pasludināts 2013. gada 15. oktobra spriedums European Dynamics Belgium u.c./EMA (T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530), un ka prasītājas nav saņēmušas EMA atļauju izmantot to šajā lietā, neļauj tā izmantošanu klasificēt kā neatbilstošu. Papildus tam, ka prasītājas šo ziņojumu ir ieguvušas likumīgi, ir jākonstatē, ka minētajā ziņojumā iekļautie dati un EMA izvērtējums attiecībā pret aģentūru nav uzskatāms par konfidenciālu. Turklāt, ņemot vērā šī dokumenta saturu un prasītāju pierādījumu brīvu iesniegšanu, EMA nebūtu bijis tiesību atteikt tā publiskošanu aģentūrai šajā tiesvedībā. No tā izriet, ka šajā lietā nebija jāpieprasa EMA piekrišana šī dokumenta izmantošanai. Tādējādi pielikuma C 4. iesniegšanas noraidīšana, to atzīstot par nepieņemamu, būtu pretrunā pareizai tiesvedībai, ciktāl šāda noraidīšana nepamatoti ierobežotu prasītāju pierādījumu brīvu iesniegšanu.
63 Iepriekš minēto pamatu dēļ pielikums C 4. ir jāatzīst par pieņemamu.
Par prasītāju argumentu saistībā ar tiesas sēdes noturēšanu, kas iekļauti to atbildēs, pieņemamību
64 Ar 2016. gada 7. jūnija vēstuli prasītājas norādīja, ka tās nevēloties noturēt tiesas sēdi, bet ka tās norāda, ka var tajā piedalīties, ja Vispārējā tiesa nolemtu rīkot tiesas sēdi. Tās pamatoja savu izvēli nelūgt tiesas sēdi, vēršot Vispārējās tiesas uzmanību uz atsevišķiem atbildes raksta uz repliku punktiem.
65 Ar 2016. gada 7. jūnija vēstuli aģentūra norādīja, ka tā pievienojas Vispārējās tiesas lēmumam, iespējams, noturēt tiesas sēdi. Turklāt ar 2016. gada 28. jūnija vēstuli tā norādīja, ka prasītājas savos apsvērumos ir norādījušas jaunus pamatus par tiesas sēdes noturēšanu 2016. gada 7. jūnijā. Galvenokārt tā lūdza pārsūtīt minēto vēstuli prasītājām, precizējot, ka tā nebūtu pieņemama un ka Vispārējai tiesai nebūtu jāņem vērā tajā ietvertie pamati. Pakārtoti tā lūdza tiesības atbildēt uz šiem pamatiem vai nu rakstveidā, vai tiesas sēdes laikā, ja Vispārējā tiesa nolemtu to noturēt.
66 Vispārējā tiesa norāda, ka argumenti, kurus prasītājas izvirzījušas 2016. gada 7. jūnija vēstulē, ir uzskatāmi par pamatojumu tam, kāpēc tās nepieprasa noturēt tiesas sēdi. Šie pamati neietver jaunus argumentus salīdzinājumā ar tiem, kurus prasītājas jau ir izvirzījušas prasības pieteikumā un replikā. Aģentūra pienācīgi nenorāda, kas ir pamatā tās apgalvojumam, ka prasītājas ir iesniegušas autonomus pamatus, atbildot uz tās argumentiem, kas ir izklāstīti atbildes rakstā uz repliku.
67 Tādējādi nav pamata ne apstiprināt aģentūras lūgumu uzskatīt prasītāju 2016. gada 7. jūnija vēstuli par nepieņemamu, ne arī tai sniegt iespēju uz to atbildēt. Turklāt, tā kā argumenti, kas iekļauti prasītāju 2016. gada 7. jūnija vēstulē, ir tikai pamati, kas attaisno pieteikuma noturēt tiesas sēdi neesamību, Vispārējā tiesa neņems vērā šos pamatus, izvērtējot vienīgo prasītāju izvirzīto pamatu saistībā ar to, ka aģentūra ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu.
Par būtību
Ievads
68 Prasības pamatojumam prasītājas iesniedz vienu pamatu saistībā ar to, ka aģentūra ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu. Tās būtībā uzskata, ka apstrīdētajos lēmumos, kas papildināti ar Novērtējuma komitejas protokolu, ir pieļauta pamatojuma neesamība attiecībā uz jautājumu, vai piedāvājumiem, kas tika izraudzīti attiecībā uz katru aplūkoto daļu, nebija “pārmērīgi lēts raksturs”.
69 Vienīgā pamata pamatošanai prasītājas apgalvo, ka iepirkumiem ESP EISD 4 un ESP EISD 5 bija viens un tas pats priekšmets un ka dažādām daļām bija līdzīgs apraksts, un ka pretendenti konkursā saistībā ar iepirkumu ESP EISD 5 zināja precīzu cenu, kādu tās bija piedāvājušas konkursā saistībā ar iepirkumu ESP EISD 4. Konkursā saistībā ar iepirkumu ESP EISD 4 paredzētās piedāvājumu finansiālās novērtēšanas matemātiskās formulas apvērstā piemērošana, to apvienojot ar vairākiem saprātīgiem pieņēmumiem, kas tika novēroti iepirkumā, esot ļāvusi pretendentiem nojaust to konkurentu izmantotās cenas. Pretendenti, kuru piedāvājumi tika izraudzīti iepirkuma ESP EISD 5 1. un 2. daļā, esot nesamērīgi samazinājuši savas cenas, salīdzinot ar cenām, kuras tie bija piedāvājuši profilos, kas atbilda konkursam saistībā ar iepirkumu ESP EISD 4. Minētie pretendenti esot rīkojušies veidā, kas līdzsvaro to tehnisko piedāvājumu kvalitātes trūkumus, lai panāktu to piedāvājumu klasifikāciju labākās vietās šajās daļās. Prasītājas šajā ziņā norāda uz atsevišķiem aplūkoto pretendentu piedāvājumiem. Prasītājas uzskata, ka aģentūrai tādējādi bija jāpamato, kāda iemesla dēļ izraudzītie piedāvājumi nebija nesamērīgi lēti, un šādam pamatojumam bija nepieciešams, lai tā izklāstītu argumentāciju, uz kuru pamatojoties tā, pirmkārt, ir secinājusi, ka tās galvenokārt finansiālo pazīmju dēļ šāds piedāvājums atbilst valsts, kurā pakalpojumi ir jāizpilda, tiesiskajam regulējumam personāla atalgojuma, iemaksu sociālā nodrošinājuma sistēmā un drošības un veselības noteikumu darbā ievērošanas jomā, un, otrkārt, ir pārbaudījusi, ka piedāvātajā cenā ietilpst visas izraudzītā piedāvājuma tehnisko aspektu izraisītās izmaksas. Taču nevienā aģentūras sniegtajā dokumentā neesot atsauces uz jautājumu par nesamērīgi lētiem piedāvājumiem. Tādējādi aģentūra esot pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu un apstrīdētie lēmumi esot jāatceļ.
70 Aģentūra apstrīd, ka tā būtu pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu. Tā uzskata, ka informācijā, kas tika sniegta prasītājām, bija ievēroti pienākuma norādīt pamatojumu jomas judikatūrā iedibinātie kritēriji. Prasītājas neesot pierādījušas nedz to, kāda iemesla dēļ šajā gadījumā nesamērīgi lētu piedāvājumu izvērtējums būtu apstrīdēto lēmumu pamatojuma obligāts elements, nedz to, kāda iemesla dēļ izraudzīto pretendentu finansiālie piedāvājumi šķietami būtu nesamērīgi lēti.
71 Ņemot vērā šos argumentus, vispirms ir jāatgādina pienākuma norādīt pamatojumu, kāds piemīt aģentūrai kā līgumslēdzējai iestādei, apjoms, pēc tam ir jāprecizē noteikumu, ar kuriem tiek regulēti nesamērīgi lēti piedāvājumi, apjoms un, visbeidzot, jāpārbauda, vai šajā gadījumā aģentūra ir ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.
Par aģentūras kā līgumslēdzējas iestādes pienākuma norādīt pamatojumu apjomu
72 Saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktu pārvaldei ir pienākums pamatot savus lēmumus. Saskaņā ar iedibināto judikatūru šis pienākums norādīt pamatojumu nozīmē, ka saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu minētā tiesību akta autora pamatojumam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu zināt noteiktā pasākuma pamatojumu nolūkā aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt savu kontroli (spriedumi, 2003. gada 25. februāris, Strabag Benelux/Padome, T‑183/00, EU:T:2003:36, 55. punkts; 2013. gada 24. aprīlis, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑32/08, nav publicēts, EU:T:2013:213, 37. punkts, un 2016. gada 28. jūnijs, AF Steelcase/EUIPO, T‑652/14, nav publicēts, EU:T:2016:370, 43. punkts).
73 Pienākumu norādīt pamatojumu tādējādi definē tā funkcija, proti, ļaut ieinteresētajām personām zināt savas tiesības un tiesai īstenot savu kontroli. Tā palīdz nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (skat. spriedumu, 2011. gada 20. septembris, Evropaïki Dynamiki/EIB, T‑461/08, EU:T:2011:494, 122. punkts un tajā minētā judikatūra).
74 No tā izriet, ka jautājums par to, vai ir ievērots pienākums norādīt pamatojumu, principā ir jāizvērtē, ņemot vērā informāciju, kas prasītāju rīcībā ir bijusi, vēlākais, prasības celšanas brīdī (šajā ziņā skat. spriedumus, 2003. gada 25. februāris, Renco/Padome, T‑4/01, EU:T:2003:37, 96. punkts; 2012. gada 19. aprīlis, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑49/09, nav publicēts, EU:T:2012:186, 36. punkts; 2013. gada 21. februāris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑9/10, nav publicēts, EU:T:2013:88, 27. un 28. punkts, un 2014. gada 23. maijs, European Dynamics Luxembourg/ECB, T‑553/11, nav publicēts, EU:T:2014:275, 167. punkts un tajā minētā judikatūra). Pamatojums nevar tikt pirmo reizi un a posteriori izskaidrots tiesā. Tikai ārkārtas apstākļi var pamatot to, ka tiesa ņem vērā tiesvedības laikā iesniegtos apstākļus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 20. maijs, VIP Car Solutions/Parlaments, T‑89/07, EU:T:2009:163, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).
75 Turklāt ir jāatgādina, ka prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, it īpaši akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas LESD 296. panta otrās daļas prasības, ir jāvērtē, ievērojot ne tikai šā akta formulējumu, bet arī tā kontekstu un attiecīgo jomu reglamentējošo juridisko noteikumu kopumu (skat. spriedumu, 2014. gada 23. maijs, European Dynamics Luxembourg/ECB, T‑553/11, nav publicēts, EU:T:2014:275, 153. punkts un tajā minētā judikatūra).
76 Līgumslēdzējas iestādes pienākumi ir precizēti noteikumos, ar kuriem tiek regulēti Eiropas Savienības publiskie iepirkumi un kas ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV 2012, L 298, 1. lpp.), redakcijā, kas piemērojama šajā lietā (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 par Finanšu regulas piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.), redakcijā, kas piemērojama šajā lietā (turpmāk tekstā – “Piemērošanas regula”), un kuri ir piemērojami aģentūrai (skat. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (OV 2004, L 164, 1. lpp.) 22. un 40. pantu, lasot tos kopā ar Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV 2013, L 328, 42. lpp.), 85. pantu, kuri ir piemērojami šajā lietā).
77 Tādējādi Finanšu regulas 113. panta 2. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde, pirmkārt, visiem neveiksmīgajiem pretendentiem paziņo to piedāvājuma noraidīšanas motīvus un, otrkārt, visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi atbilst kritērijiem par neizslēgšanu un atlasi un kuri to ir lūguši rakstveidā, sniedz informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu. Turklāt saskaņā ar Piemērošanas regulas 161. panta 2. punktu līgumslēdzēja iestāde šo pēdējo minēto informāciju paziņo piecpadsmit dienu laikā, skaitot no rakstiska pieprasījuma saņemšanas brīža. Šīs pēdējās minētās regulas 161. panta 3. punktā it īpaši ir atkārtots, ka noraidītie pretendenti, nosūtot rakstisku pieprasījumu, var saņemt papildu informāciju par atteikuma iemesliem un par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu.
78 Finanšu regulas 113. panta 2. punktā un Piemērošanas regulas 161. panta 2. punktā tādējādi attiecībā uz noraidītajiem pretendentiem ir paredzēts divpakāpju pamatojums. Vispirms līgumslēdzēja iestāde visiem noraidītajiem pretendentiem paziņo, ka to piedāvājums ir noraidīts, kā arī šīs noraidīšanas iemeslus. Šie iemesli var būt apkopoti, ņemot vērā šajā pašā tiesību normā paredzēto iespēju noraidītajam pretendentam lūgt precīzāku pamatojumu. Turklāt saskaņā ar šīm pašām tiesību normām, ja noraidītais pretendents, kurš atbilst kritērijiem par neizslēgšanu un atlasi, to ir lūdzis rakstveidā, līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas ātrāk un katrā ziņā piecpadsmit dienu laikā, skaitot no šī pieprasījuma saņemšanas brīža, paziņo izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu.
79 Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka šāda divpakāpju iemeslu norādīšana nav pretrunā pienākuma norādīt pamatojumu mērķim ļaut, pirmkārt, ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu nolūkā aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, tiesai veikt savu kontroli (šajā ziņā skat. spriedumus, 2003. gada 25. februāris, Renco/Padome, T‑4/01, EU:T:2003:37, 93. punkts; 2013. gada 15. oktobris, European Dynamics Belgium u.c./EMA, T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530, 24. punkts, un 2015. gada 17. septembris, Ricoh Belgium/Padome, T‑691/13, nav publicēts, EU:T:2015:641, 38. punkts).
80 Visbeidzot, ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formalitāte, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kas attiecas uz strīdīgā akta tiesiskumu pēc būtības (spriedumi, 2014. gada 23. maijs, European Dynamics Luxembourg/ECB, T‑553/11, nav publicēts, EU:T:2014:275, 154. punkts, un 2016. gada 28. jūnijs, AF Steelcase/EUIPO, T‑652/14, nav publicēts, EU:T:2016:370, 47. punkts).
81 Ņemot vērā, ka pienākums norādīt tiesību akta pamatojumu ir atkarīgs no tā pieņemšanas faktiskā un juridiskā konteksta, ir jāņem vērā šādi regulējuma, kas šajā gadījumā piemērojams nesamērīgi lētiem piedāvājumiem, elementi.
Par noteikumu, ar kuriem tiek regulēti nesamērīgi lēti piedāvājumi, piemērošanas jomu
82 Piemērošanas regulas 151. panta 1. punktā ir noteikts:
“1. Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi ar šādu pamatojumu, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par tām piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus. Šie precizējumi galvenokārt var skart spēkā esošo darba aizsardzības un apstākļu nosacījumu ievērošanu, gadījumā, ja paredzēts veikt līdzekļu piešķiršanu.
Līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši ņemt vērā paskaidrojumus, kas attiecas uz:
a) ražošanas procesa, pakalpojumu sniegšanas vai celtniecības metodes saimniecisko organizāciju;
b) pretendenta izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai pretendentam pieejamiem ārkārtīgi labvēlīgiem nosacījumiem;
c) piedāvājuma savdabību.
2. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma cena ir pārmērīgi zema valsts atbalsta sniegšanas rezultātā, tā var noraidīt piedāvājumu vienīgi ar šo pamatojumu tikai tādā gadījumā, ja pretendents līgumslēdzējas iestādes noteiktā piemērotā termiņā nespēj pierādīt, ka attiecīgais atbalsts ir piešķirts kā galīgs un saskaņā ar Savienības noteikumos paredzētajām procedūrām un lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu.”
83 “Nesamērīgi lēta piedāvājuma” jēdziens nav definēts nedz Finanšu regulas, nedz Piemērošanas regulas noteikumos. Tomēr ir nospriests, ka nesamērīgi lēts piedāvājums ir jāvērtē, ņemot vērā piedāvājuma būtību un attiecīgo pakalpojumu (spriedums, 2016. gada 28. janvāris, Agriconsulting Europe/Komisija, T‑570/13, EU:T:2016:40, 55. punkts).
84 Saskaņā ar Piemērošanas regulas 158. panta 4. punktu nesamērīgi lētu piedāvājumu gadījumā vērtēšanas komiteja pieprasa jebkādu informāciju attiecībā uz piedāvājuma būtību.
85 Attiecībā uz šo pēdējo minēto noteikumu Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka pienākums līgumslēdzējai iestādei pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību, turklāt apzinoties, ka šī panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot procedūru, dodot tam iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nesamērīgi lēts. Tādējādi vērtēšanas komitejai jebkāda informācija par piedāvājuma būtību, pirms tā to vajadzības gadījumā noraida, ir jāpieprasa tikai gadījumā, ja šādas šaubas pastāv. Turpretī gadījumā, ja saskaņā ar Piemērošanas regulas 158. panta 4. punktu piedāvājums nešķiet nesamērīgi lēts, minētais pants nav piemērojams (šajā ziņā skat. spriedumus, 2005. gada 6. jūlijs, TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, T‑148/04, EU:T:2005:274, 49. un 50. punkts; 2010. gada 11. maijs, PC‑Ware Information Technologies/Komisija, T‑121/08, EU:T:2010:183, 72. punkts; 2014. gada 5. novembris, Computer Resources International (Luxembourg)/Komisija, T‑422/11, EU:T:2014:927, 57. punkts, un 2016. gada 15. septembris, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑698/14, nav publicēts, EU:T:2016:476, 59. punkts).
86 Šādas šaubas it īpaši var pastāvēt, ja nav skaidrs, vai, pirmkārt, piedāvājums atbilst valsts, kurā pakalpojumi jāizpilda, tiesiskajam regulējumam personāla atalgojuma, iemaksu sociālā nodrošinājuma sistēmā un drošības un veselības noteikumu darbā ievērošanas un pārdošanas zem pašizmaksas jomā, un, otrkārt, vai piedāvātajā cenā ietilpst visas piedāvājuma tehnisko aspektu izraisītās izmaksas (spriedums, 2015. gada 8. oktobris, Secolux/Komisija, T‑90/14, nav publicēts, EU:T:2015:772, 62. punkts).
87 No iepriekš minētā izriet, ka līgumslēdzējas iestādes veiktais izvērtējums, vai pastāv nesamērīgi lēti piedāvājumi, tiek veikts divās daļās.
88 Pirmajā daļā līgumslēdzējai iestādei ir jāizvērtē, vai iesniegtie piedāvājumi “nešķiet” nesamērīgi lēti (skat. Piemērošanas regulas 151. panta 1. punktu). Darbības vārda “šķist” izmantošana Piemērošanas regulā nozīmē, ka līgumslēdzēja iestāde veic pirmšķietamu piedāvājuma nesamērīga lētuma izvērtēšanu. Tādējādi Piemērošanas regulā līgumslēdzējai iestādei nav noteikts pienākums pēc savas ierosmes veikt detalizētu katra piedāvājuma būtības analīzi, lai noteiktu, ka tas nav uzskatāms par nesamērīgi lētu piedāvājumu. Tādējādi pirmajā daļā līgumslēdzējai iestādei ir tikai jānosaka, vai iesniegtajos piedāvājumos nav kāda norāde, kas varētu radīt aizdomas, ka tie varētu būt nesamērīgi lēti. Tā tas it īpaši ir tad, ja iesniegtajā piedāvājumā piedāvātā cena ir ievērojami zemāka par citu iesniegto piedāvājumu cenu vai parasto tirgus cenu. Ja iesniegtajos piedāvājumos šādas norādes nav un tie tādējādi nešķiet nesamērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde var turpināt šī piedāvājuma izvērtējumu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
89 Turpretī, ja pastāv norādes, kas var radīt aizdomas, ka piedāvājums varētu būt nesamērīgi lēts, līgumslēdzējai iestādei otrajā daļā ir jāpārbauda piedāvājuma būtība, lai pārliecinātos par to, ka tas nav nesamērīgi lēts. Veicot šo pārbaudi, līgumslēdzējai iestādei minētā piedāvājuma pretendentam ir jāsniedz iespēja norādīt, kādu iemeslu dēļ tas uzskata, ka viņa piedāvājums nav nesamērīgi lēts. Pēc tam līgumslēdzējai iestādei ir jāizvērtē iesniegtie skaidrojumi un jānosaka, vai aplūkotais piedāvājums nav nesamērīgi lēts, un tādā gadījumā tai tas ir jānoraida.
90 Tā kā pamatojuma prasība it īpaši ir jāizvērtē, ņemot vērā piemērojamās tiesību normas (skat. iepriekš 75. punktu), šīs pārbaudes veikšana divās daļās ietekmē līgumslēdzējas iestādes pienākuma norādīt pamatojumu piemērošanas jomu.
Aģentūras pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanas šajā gadījumā analīze
91 Vispārējai tiesai jau ir bijusi iespēja lemt par līgumslēdzējas iestādes pienākumu norādīt pamatojumu, ja piedāvājumu izvērtēšanas posmā tai ir bijušas aizdomas par iesniegtā piedāvājuma nesamērīgo lētumu un tā, uzklausot aplūkoto pretendentu un veicot padziļinātu analīzi, ir uzskatījusi, ka šis piedāvājums nav nesamērīgi lēts (spriedums, 2013. gada 15. oktobris, European Dynamics Belgium u.c./EMA, T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530, 64. un 65. punkts), vai arī, ka tas tāds ir (spriedums, 2014. gada 5. novembris, Computer Resources International (Luxembourg)/Komisija, T‑422/11, EU:T:2014:927, 39. un 40. punkts). It īpaši ir ticis nospriests, ka, lai sniegtu pienācīgu pamatojumu tam, ka izraudzītais piedāvājums nav bijis nesamērīgi lēts, līgumslēdzējai iestādei ir jāpamato, kāda iemesla dēļ, pirmkārt, tā ir secinājusi, ka tā galvenokārt finansiālu pazīmju dēļ šāds piedāvājums atbilst valsts, kurā pakalpojumi jāizpilda, tiesiskajam regulējumam personāla atalgojuma, iemaksu sociālā nodrošinājuma sistēmā un drošības un veselības noteikumu darbā ievērošanas jomā, un, otrkārt, ka tā ir pārbaudījusi, ka piedāvātajā cenā ietilpst visas izraudzītā piedāvājuma tehnisko aspektu izraisītās izmaksas (spriedums, 2013. gada 15. oktobris, European Dynamics Belgium u.c./EMA, T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530, 68. punkts).
92 Attiecībā uz līgumslēdzējas iestādes pienākuma norādīt pamatojumu, kas tai ir, ja tā uzskata, ka izraudzītais piedāvājums nešķiet nesamērīgi lēts, piemērojamības jomu no noteikumiem, kuros regulēti nesamērīgi lēti piedāvājumi un kas ir atspoguļoti 82. punktā, kā arī, it īpaši, no apstākļa, ka līgumslēdzējai iestādei vispirms ir jāveic tikai pirmšķietams piedāvājuma nesamērīga lētuma izvērtējums, izriet, ka tās pienākumam norādīt pamatojumu ir ierobežota piemērojamība. Liekot līgumslēdzējai iestādei detalizēti noteikt, kāda iemesla dēļ piedāvājums tai nešķiet nesamērīgi lēts, netiktu ņemta vērā atšķirība starp Piemērošanas regulas 151. pantā paredzētajām abām analīzes daļām.
93 It īpaši, līgumslēdzējai iestādei izraugoties piedāvājumu, tai nav pienākuma, atbildot uz jebkuru lūgumu norādīt pamatojumu, kas tai ir iesniegts, piemērojot Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, skaidri norādīt iemeslus, kuru dēļ tās izraudzītais piedāvājums tai nav šķitis nesamērīgi lēts. Ja līgumslēdzēja iestāde izraugās minēto piedāvājumu, no tā netieši, bet neapšaubāmi izriet, ka tā ir uzskatījusi, ka nav bijušas norādes uz to, ka minētais piedāvājums būtu bijis nesamērīgi lēts. Savukārt šādi iemesli ir jāpaziņo noraidītajam pretendentam, kurš ir skaidri izteicis šādu lūgumu.
94 Šajā gadījumā ir jānorāda, ka savā 2015. gada 11. maija pieteikumā par 1. daļas piešķiršanu (A15. pielikums) un 2015. gada 2. jūlija pieteikumā par 2. daļas piešķiršanu (A18. pielikums), piemērojot Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, prasītājas nav skaidri lūgušas līgumslēdzējai iestādei iesniegt iemeslus, kuru dēļ piedāvājums, kas 1. daļā ir klasificēts pirmajā vietā, un piedāvājumi, kas izraudzīti 2. daļā, nešķiet nesamērīgi lēti.
95 Tomēr attiecībā uz pirmo apstrīdēto lēmumu (A1. pielikums), no 2015. gada 20. maija papildu pamatojuma (A16. pielikums) izriet, ka aģentūra ir paziņojusi punktu skaitu, kāds ticis piešķirts piedāvājumam, kas 1. daļā ir klasificēts pirmajā vietā (38,78 punkti), un prasītāju piedāvājumam par šo pašu daļu (35,46 punkti), veicot piedāvājumu finansiālo izvērtējumu. Prasītājām ir arī paziņots, ka piedāvājumā, kas 1. daļā ticis klasificēts pirmajā vietā, piedāvātā cena ir EUR 867 000, savukārt cena, kuru prasītājas bija norādījušas savā piedāvājumā šai pašai daļai, ir EUR 948 100.
96 Attiecībā uz otru apstrīdēto lēmumu no 2015. gada 7. jūlija papildu pamatojuma izriet, ka attiecībā uz piedāvājumu finansiālo izvērtējumu prasītājas ir zinājušas to piedāvājumam piešķirtos punktus par 2. daļu, kā arī izraudzītajiem piedāvājumiem piešķirtos punktus, proti, pirmajā vietā klasificētajam piedāvājumam – 39,04 punkti, otrajā vietā klasificētajam piedāvājumam – 40 punkti un trešajā vietā klasificētajam piedāvājumam – 32,53 punkti. Turklāt iepirkuma specifikācijās bija precizēts, ka minētajā daļā punkti saistībā ar piedāvājumu finansiālo izvērtējumu tika aprēķināti, piemērojot šādu formulu “zemākā cena/pretendenta piedāvājumā piedāvātā cena * 40”. Pamatojoties uz šo informāciju, prasītājas varēja aprēķināt piedāvājumā, kurš ticis klasificēts pirmajā vietā, piedāvāto cenu un vēlāk arī cenas, kas tikušas piedāvātas citos izraudzītajos piedāvājumos.
97 Tādējādi pirms prasības iesniegšanas prasītājas zināja, ka aģentūra uzskatīja, ka izraudzītie piedāvājumi nešķiet nesamērīgi lēti, jo minētie piedāvājumi tika izraudzīti. Turklāt, pamatojoties uz informāciju, kas tika iesniegta 2015. gada 20. maija un 7. jūlija papildu pamatojumā, prasītājas zināja par kontekstu, kādā tika pieņemti apstrīdētie lēmumi, kas tām šajā ziņā ļāva apstrīdēt pamatotību.
98 Šo pēdējo izvērtējumu apstiprina prasītāju 2015. gada 8. jūlija vēstules saturs. Tās tajā ir norādījušas šādi:
“Pretendenti, kuru piedāvājumi tika izvēlēti 1. un 2. daļai, bija vienkārši prettiesiski samazinājuši savu cenu, lai iegūtu konkurētspējīgu priekšrocību. Mēs joprojām nezinām, kā [aģentūra] varēja piekrist šādai zemai cenai, kas ir mākslīgi zema, un mums ir žēl, ka [aģentūra] ir nolēmusi to darīt, neveicot izmeklēšanu vai nepieprasot skaidrojumus. Intrasoft International cena iepirkuma ESP EISD 4 1. daļai bija par 15,78 % augstāka nekā mūsu cena. Turpretī Intrasoft International cenas iepirkuma ESP EISD 5 2. daļai šobrīd ir par 32,81 % zemākas nekā mūsu cenas, bet cenas iepirkuma ESP EISD 5 1. daļai – par 5,88 % zemākas nekā mūsu cenas [..]. Turklāt Ingegneria Informatica SPA cena iepirkuma ESP EISD 4 1. daļai bija par 23,73 % augstāka nekā mūsu cena. Turpretī konsorcija Nextera1 cena iepirkuma ESP EISD 5 1. daļai šobrīd ir par 8,56 % zemāka nekā mūsu cena, turklāt konsorcija Nextera2, ko vada Ingegneria Informatica SPA [..], cenas iepirkuma ESP EISD 5 2. daļai ir par 19,37 % zemākas nekā mūsu cenas.”
99 Tas ir apstiprināts arī prasības pieteikuma 20.–22. punktā. Šajos punktos prasītājas ir norādījušas šādi:
“Attiecībā uz iepirkumu ESP EISD 5, kad prasītājas saņēma apstrīdētos lēmumus un papildu dokumentus, tās veica šādus novērojumus:
a) attiecībā uz 1. daļu tās novēroja, ka konsorcijs [Nextera1], kurā piedalījās sabiedrība Engineering Ingegneria Informatica SPA, [veicot] tā finansiālā piedāvājuma izvērtējumu, ieguva 38,78 punktus, savukārt [prasītāju piedāvājums] ieguva 35,46 punktus [..]. Attiecīgi konsorcija [Nextera1] piedāvājums bija par 8,56 % izdevīgāks nekā prasītāju piedāvājums (savukārt konsorcija Encripta, kurā arī piedalījās sabiedrība Engineering Ingegneria Informatica SPA iepirkuma ESP EISD 4 1. daļā, bija par 23,73 % dārgāks). Tādējādi konsorcija, kurā piedalījās minētā sabiedrība, piedāvājums iepirkumā ESP EISD 5 bija nesamērīgi lēts;
b) attiecībā uz 2. daļu tās novēroja, ka sabiedrība Intrasoft International SA, [veicot] tās finansiālā piedāvājuma izvērtējumu, ieguva 39,04 punktus, savukārt prasītājas [esot ieguvušas] 26,23 punktus [..]. Tādējādi Intrasoft International SA finansiālais piedāvājums šoreiz bija par 32,81 % lētāks nekā prasītāju piedāvājums (savukārt šīs pašas sabiedrības iesniegtais piedāvājums iepirkuma ESP EISD 4 2. daļā bija tikai par 3,45 % lētāks). Arī Intrasoft International piedāvājums iepirkumā ESP EISD 5 bija nesamērīgi lēts.
[..] Apzinoties, ka to finansiālais piedāvājums jau bija lēts (tomēr normālā līmenī), prasītājas šo lielo atšķirību starp finansiālo piedāvājumu vērtējumu, kas pirmo reizi parādījās iepirkumā ESP EISD 5, izskaidro tikai ar to, ka izraudzītie konsorciji piedāvāja nesamērīgi lētu cenu. Šo secinājumu apstiprina arī fakts, ka iepirkumā ESP EISD 4, kura priekšmets ir tie paši pakalpojumi un dažādu daļu līdzīgs apraksts, prasītāju (kuras katrā no trīs daļām tika klasificētas pirmajā vietā) finansiālais piedāvājums bija vai nu izdevīgāks par visiem citiem (1. daļa), vai nedaudz dārgāks (2. un 3. daļa). Tādējādi šo piedāvājumu apmērs var radīt drošu un skaidru kritēriju cenām, kas tika novērotas tirgū, un parastajam cenu līmenim, kas bija jāpiedāvā [iepirkumā] ESP EISD 5. Turpretī strīdīgajā iepirkumā četri konsorciji (Nextera1, On Track, Intrasoft/Charles Oakes, Atos integration) piedāvāja zemākas cenas 1. daļai (Atos Integration pat piedāvāja cenu, kas bija zemāka par 11,35 %) [..], savukārt 2. daļā [izraudzītie piedāvājumi] bija vēl nesamērīgāk lētāki nekā prasītāju piedāvājumi (Atos Belgium SA – par 34,42 %, Intrasoft International SA – par 32,81 % un Nextera2 – par 19,36 % lētāki) [..].
Iepriekš norādītie apstākļi pierāda, ka konsorciju finansiālajiem piedāvājumiem, kas tika izraudzīti abās strīdīgā tirgus daļās, bija nesamērīgi lēta [..] piedāvājuma pazīmes, salīdzinot ar tirgū esošo cenu.”
100 Šie apstākļi pierāda, ka prasītājas, pamatojoties uz informāciju, kas bija to rīcībā prasības celšanas brīdī, varēja apstrīdēt aģentūras izvērtējuma pamatotību, saskaņā ar kuru izraudzītajos piedāvājumos nebija nekādas norādes par to nesamērīgo lētumu un tādējādi tie nešķita nesamērīgi lēti.
101 Turklāt ir jānorāda, ka ārkārtēji apstākļi iepriekš 74. punktā minētās judikatūras izpratnē šajā gadījumā ļauj Vispārējai tiesai ņemt vērā specifisko aģentūras iesniegto pamatojumu tiesvedības laikā.
102 Jānorāda, ka prasītājas tikai 2015. gada 8. jūlijā attiecībā uz abām daļām iesniedza aģentūrai īpašu pamatojuma pieprasījumu par izraudzīto piedāvājumu nesamērīgi zemo cenu (skat. iepriekš 15. punktu). Jau 2015. gada 17. jūlijā prasītājas cēla šo prasību, norādot tikai uz apstrīdēto lēmumu pamatojuma neesamību, jo netika sniegta atbilde uz to 2015. gada 8. jūlija pieprasījumu, nesagaidot aģentūras atbildi un tai nesniedzot pietiekamu termiņu šajā ziņā, lai gan termiņš prasības celšanai neradīja šķērsli šādai iespējai (skat. 16. punktu). Pati aģentūra 2015. gada 24. jūlija vēstulē – termiņā, kas, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, ir jāuzskata par saprātīgu, – sniedza skaidrojumu iemesliem, kuru dēļ izraudzītie piedāvājumi tai nešķita nesamērīgi lēti. Tādējādi ir jāuzskata, ka visu šo apstākļu kopums raksturo ārkārtēju situāciju iepriekš 74. punktā minētās judikatūras izpratnē, kas pamato to, ka Vispārējā tiesa ņēma vērā 2015. gada 24. jūlija vēstuli, lai izvērtētu, vai aģentūra ir ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ tā neuzskatīja, ka izraudzītie piedāvājumi būtu nesamērīgi lēti.
103 2015. gada 24. jūlija vēstulē aģentūra it īpaši norādīja:
“Attiecībā uz apgalvojumu, ka “izraudzītie iepirkuma pretendenti 1. un 2. daļā ir vienkārši prettiesiski samazinājuši savu cenu, lai iegūtu konkurētspējīgu priekšrocību”, mēs jūs informējam, ka
– 1. daļā izraudzītie pretendenti atrodas vienā un tajā pašā cenu gammā. Salīdzinot viszemāko cenu par dienu ar visaugstāko cenu, kas tika iesniegta izraudzīto pretendentu finansiālajos piedāvājumos, European Dynamics ir viszemākais dārgākais profils, bet Nextera1 – visaugstākais lētākais profils.
– 2. daļā seši no divpadsmit pretendentiem, kas tika pielaisti līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmam, iesniedza lētāku finansiālo piedāvājumu nekā European Dynamics. Trīs no sešiem uzņēmumiem ar viszemāko finansiālo piedāvājumu tika piešķirts līgums, un divu pirmo izraudzīto pretendentu iesniegtie finansiālie piedāvājumi bija ļoti tuvu.
Pamatojoties uz šiem apstākļiem, mums ir pārliecinoši pierādījumi, ka finansiālie piedāvājumi nebija nesamērīgi lēti.”
104 Šādas norādes, proti, relatīvais cenu, ko piedāvāja vairāki dažādi pretendenti, tuvums katrā daļā, tādējādi ļauj saprast iemeslus, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde šajā gadījumā neuzskatīja, ka izraudzītajiem piedāvājumiem sākotnēji bija nesamērīgi lēts raksturs. Turklāt ir jākonstatē, ka prasītājas varēja apstrīdēt šī pamatojuma pietiekamību replikas rakstā un ka tās turklāt izmantoja šo iespēju.
105 Tādējādi norāžu, kas tika paziņotas prasītājām, kopums atbilst prasībām, kas ir noteiktas aģentūrai šajā jomā un kas ir precizētas 100. un 101. punktā. Tādējādi prasītājas šajā lietā kļūdaini apgalvo pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
106 Tas, ka šajā prasībā prasītājas nav norādījušas pamatu, ar kuru tiek apstrīdēta aģentūras izvērtējuma pamatotība, nenozīmē, ka tās nevarēja saprast pamatus, uz kuriem tika balstīts šis izvērtējums. Turklāt jāatgādina, ka saistībā ar pamatu, kas izriet no pamatojuma neesamības, iespējamu šī pamatojuma pamatotības apstrīdēšanu Vispārējā tiesa var izvērtēt tikai tad, ja saskaņā ar 80. punktā minēto judikatūru LESD 296. pantā paredzētais pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanas jautājums ir jānošķir no pamatojuma pamatotības.
107 Ņemot vērā visus iepriekš minētos pamatus, vienīgais pamats, kas izriet no aģentūras pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma, ir jānoraida, un tādējādi prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
108 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
109 Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām atbilstoši aģentūras prasījumiem ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
110 Šo izvērtējumu neatspēko prasītāju lūgums piespriest aģentūrai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus pat tad, ja prasība tiktu noraidīta. Prasītājas šī lūguma pamatošanai norāda apgalvoto pamatojuma neesamību, kas ietekmē apstrīdētos lēmumus, kā arī aģentūras attieksmi, to tuvāk neprecizējot. Šie pamati neļauj piespriest aģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā lietā.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) European Dynamics Luxembourg SA, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Kreuschitz | Półtorak |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 4. jūlijā.
[Paraksti]