Prasība, kas celta 2007. gada 23. jūlijā - Martin/Eiropas Parlaments

(lieta T-276/07)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hans-Peter Martin, Vīne (Austrija) (pārstāvis - É. Boigelot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

atcelt 2007. gada 10. maija Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra pieņemto lēmumu, kas paziņots 2007. gada 14. maijā un saskaņā ar kuru ir nolemts, ka noteikta summas daļa prasītājam ir samaksāta nepamatoti un, ka saskaņā ar tiesiskā regulējuma attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu izmaksām un kompensācijām 27. panta 3. punktu prasītājam ir jāatmaksā šī summa;

ja nepieciešams, atcelt 2007. gada 13. jūnija Eiropas Parlamenta finanšu direkcijas ģenerāldirektora lēmumu, kas īstenots ar minēto 2007. gada 10. maija lēmumu un ar ko uzdod prasītājam samaksāt iepriekš minēto summu vai trīsdesmit dienu laikā no šī lēmuma piedāvāt rakstisku parāda dzēšanas plānu, kam piekritis Parlaments;

atcelt, ja nepieciešams, un vajadzības gadījumā visus iepriekš un tiesvedības laikā pieņemtos īstenošanas lēmumus;

jebkurā gadījumā piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

piespriest Eiropas Parlaments atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Parlamenta deputātu asistentu kompensāciju, kas piešķirtas prasītājam kā Eiropas Parlamenta loceklim, revīzijas rezultātā, OLAF veica ziņojumu kurā konstatēja noteiktas nelikumības. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Parlamenta ģenerālsekretārs pieņēma 2007. gada 10. maijā apstrīdēto lēmumu, kurā nolēma, ka prasītājam nepamatoti izmaksātās summas ir jāatmaksā saskaņā ar tiesiskā regulējuma attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu izmaksām un kompensācijām 27. panta 3. punktu.

Savas prasības pamatojumam prasītājs atsaucas uz četriem pamatiem.

Pirmais pamats ir par nepareizu un neprecīzu tiesiskā regulējuma attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu izmaksām un kompensācijām un it īpaši par tā 14. un 27. panta 3. punkta piemērošanu.

Otrais pamats ir par kļūdu vērtējumā attiecībā uz prasītāja sniegto [izdevumu] pamatojuma dokumentu atbilstību.

Turklāt prasītājs atsaucas uz pamatu par Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ¹ un samērīguma un nediskriminācijas principa pārkāpumu.

Visbeidzot, prasītājs izvirza pamatu par sacīkstes principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

____________

¹ - OV L 248, 1. lpp.