Apelācija, ko 2007. gada 18. jūlijā ierosinājis Luigi Marcuccio par Civildienesta tiesas 2007. gada 11. maija rīkojumu lietā F-2/06 Luigi Marcuccio/Komisija

(lieta T-278/07 P)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis - G. Cipressa, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi

katrā ziņā atcelt apstrīdēto rīkojumu;

pamatā, apmierināt prasītāja formulētos prasījumus šīs lietas pirmajā instancē;

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam visas izmaksas un tiesāšanās izdevumus, kas prasītājam radušies šajā apelācijas procesā;

pakārtoti, nosūtīt lietu Civildienesta tiesai sprieduma taisīšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācija ir par Civildienesta tiesas 2007. gada 11. maija rīkojumu lietā F-2/06 Marcuccio/Komisija, ar ko prasītāja celtā prasība kā nepieņemama tika noraidīta.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs balstās uz šādiem pamatiem:

Civildienesta tiesa sagrozīja faktiskos apstākļus un prasītāja apgalvojumus, ko viņš iesniedza rakstveidā pirmajā instancē. It īpaši šajā sakarā tiek uzsvērts, ka minētais lēmums procesā pirmajā instancē neapšaubāmi izriet no Komisijas 2005. gada 29. jūlija paziņojuma, kurā ir paredzēta iespēja jebkurā brīdī uzsākt jaunu izmeklēšanu jau pabeigtā lietā. Atsauce uz šo iespēju neļauj apšaubīt ne tikai to, ka pretrunīgais lēmums šajā lietā tika reāli pieņemts, bet arī to, ka tas ir ticis izpildīts;

tiesa pieļauj tiesību kļūdu, ja tā pieņem rīkojumu par acīmredzamu prasības nepieņemamību - a fortiori sabiedriskās kartības iemesla dēļ, piemēram, ka nepastāv prasītāja interesēm kaitējoša darbība lietā, kurā tiek lūgts atcelt tiesību aktu -, ja tas seko mēģinājumam panāk mierizlīgumu, un jo īpaši tad, ja nav sniegts ar lietas faktiskajiem apstākļiem tieši saistīts šāda rīkojuma pamatojums;

prasītāja tiesībām uz aizstāvību tika neatgriezeniski kaitēts ar to, ka, tā kā tas nebija informēts par procedūras gaitu, viņš nevarēja neko uzsākt savu argumentu labākai aizstāvībai. Šajā sakarā tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesas paziņojumam, ar ko tā paziņoja prasītajam par mierizlīguma panākšanas mēģinājumu, nesekoja citi paziņojumi ne rakstveidā, ne citā formā, kas attiektos uz lietas gaitu, ne arī uz mēģinājuma panākt mierizlīgumu rezultātu. Turklāt Civildienesta tiesa apstrīdēto rīkojumu pieņēma vairāk kā sešus mēnešus pēc minētā mēģinājuma. Turklāt apstrīdētajā rīkojuma nav pieminēts mēģinājums panākt mierizlīgumu;

visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētais rīkojums nav spēkā pamatojuma trūkuma dēļ, kā arī tāpēc, ka kļūdaini un nepareizi ir piemērots prasītājam nelabvēlīga akta jēdziens.

____________