Prasība, kas celta 2013. gada 25. jūlijā – La Ferla/Komisija un ECHA

(lieta T-392/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Leone La Ferla SpA (Melilli, Itālija) (pārstāvji – G. Passalacqua, J. Occhipinti un G. Calcerano, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) un Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdētos aktus vai nu pilnībā, vai arī tādā apmērā, kādā tas tiktu atzīts par taisnīgu un atbilstošu prasītājas interesēm;

tā rezultātā piespriest ECHA atmaksāt summas, ko tā nepamatoti saņēmusi no prasītājas, kopā ar likumiskajiem procentiem un starpību, kas izriet no naudas devalvācijas, no brīža, kad Leone La Ferla Spa veiktais maksājums ir kreditēts ECHA, līdz faktiskai nolēmuma izpildei;

vai, vai nu papildus vai arī alternatīvi piespriest ECHA atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts Leone La Ferla Spa, iepriekš minēto, no prasītājas nepamatoti saņemto summu apmērā, kopā ar likumiskajiem procentiem un starpību, kas izriet no naudas devalvācijas, no brīža, kad Leone La Ferla Spa veiktais maksājums ir kreditēts ECHA, līdz faktiskai nolēmuma izpildei;

piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja šajā lietā iebilst pret lēmumu, ar kuru ECHA – uzskatīdama, ka prasītāja nav pierādījusi esam mazs vai vidējs uzņēmums (MVU) – tai ir uzdevusi maksāt gan reģistrācijas maksas lielajiem uzņēmumiem paredzētajā apmērā, gan tām atbilstošo administratīvo maksājumu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Pirmajā pamatā prasītāja norāda, ka ECHA ir prettiesiski pārkāpusi savas pilnvaras – proti, veikt vienīgi procesuālas darbības, lai pārbaudītu, vai konkrētajam uzņēmumam ir tiesības saņemt MVU paredzētās maksājumu atlaides – gan Komisijas vietā lemdama par šīm tiesībām, gan patvaļīgi piemērodama Regulā (EK) Nr. 340/2008 ¹ Komisijas neparedzētus materiāltiesiskos kritērijus, lai noteiktu, vai konkrētais uzņēmums juridiski kvalificējams par MVU.

Proti, pilnvarās lemt par MVU tiesībām saņemt maksājumu atlaides ietilpstot tiesības spriest par to, vai attiecībā uz reģistrētā uzņēmuma izmēru ir piemērojami Ieteikumā 2003/361/EK par Kopienu finansējumu MVU paredzētie kritēriji, par ko spriest ir nevis ECHA Sekretariāta, bet gan tikai Komisijas ziņā, jo nedz REACH regulā, nedz Komisijas īstenošanas regulās ad hoc jēdziens nav paredzēts.

Turklāt jautājumā par MVU tiesiskā statusa noskaidrošanu Komisijas Regulā (EK) Nr. 340/2008 ir skaidri paredzēts, ka Ieteikuma 2003/361/EK apakškritēriji par saistību ar citiem uzņēmumiem līdzdalības ceļā ir piemērojami tikai ārpus Eiropas Savienības reģistrētu uzņēmumu gadījumā. No tā a contrario izriet, ka, vērtējot Savienībā iedibināta uzņēmuma izmēru, lai pārbaudītu, vai tam ir tiesības uz maksājumu atlaidi, šie kritēriji nav piemērojami.

Otrajā pamatā prasītāja norāda, ka, lai kā arī nebūtu, ECHA minētos apakškritērijus konkrētajā gadījumā ir prettiesiski piemērojusi tajā ziņā, ka tā nav ņēmusi vērā, ka Leone La Ferla S.p.a. ir ģimenes uzņēmums, jo līdzdalība tās kapitālā pilnā apmērā pieder trīs brāļiem [ar uzvārdu] La Ferla. Tāpēc, pat piemērojot minētos apakškritērijus, nekāda nozīmē neesot bijusi piešķirama arī no apvienībām un saistības ar citiem uzņēmumiem izrietošajām attiecībām, ievērojot, ka visi pārējie ar prasītāju saistītie uzņēmumi nedarbojas nedz tajā pašā tirgū, nedz blakustirgos (Ieteikuma Nr. 361/2003/EK 3. panta 3. punkta pirmā daļa).

Trešajā pamatā prasītāja norāda, ka ņemot vērā, ka REACH regulā nav paredzēts, ka ECHA izpilddirektors varētu lemt par reģistrācijai pieteikušos uzņēmumu izmēru, apstrīdēto lēmumu ECHA izpilddirektors esot parakstījis prettiesiski.

Ceturtajā pamatā prasītāja norāda, ka esot prettiesiski ECHA Lēmumi MB/D/29/2010 un MB/D/21/2012/D, kuros aģentūra ir noteikusi par “administratīvo maksājumu” dēvēto summu, patvaļīgi to modulēdama dažādās saimnieciskās vērtībās, lai arī faktiski tas nosakāms tikai augstākajā summā. Šie lēmumi – un līdz ar to arī to īstenošanas pasākumi – esot prettiesiski tāpēc, ka gan visu REACH regulā paredzēto maksājumu un atlīdzību precīzo apmēru noteikt ir Komisijas ziņā (ECHA var tikai klasificēt “citus” pakalpojumus, kas nav pašas REACH sistēmas pakalpojumi), gan ņemot vērā apstākli, ka par “administratīvo maksājumu” dēvētais maksājums ir ieskaitāms ECHA budžetā. Turklāt tā kā minētais “maksājums” pēc savas būtības ir administratīva sankcija, lai atturētu uzņēmumus no neatbilstošas rīcības vai vilcināšanās, saskaņā ar REACH regulu tas būtu jānosaka dalībvalstīm.

____________

¹     Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 107, 6. lpp.).