VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2012. gada 5. jūlijā (*)

ELVGF – Garantiju nodaļa – Izdevumi, kas ir izslēgti no finansējuma – Augļi un dārzeņi – Lauku attīstība – Maksājumu termiņu neievērošana – Tiesas sprieduma izpilde – Res judicata spēks – 24 mēnešu termiņš – Samērīguma princips

Lieta T‑86/08

Grieķijas Republika, ko sākotnēji pārstāvēja V. Kontolaimos, S. Charitaki un M. Tassopoulou, pēc tam Tassopoulou, I. Chalkias un K. Tsagkaropoulos, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv H. Tserepa‑Lacombe, pārstāve, kurai palīdz P. Katsimani, advokāts,

atbildētāja,

par prasību atcelt [Komisijas] 2007. gada 20. decembra Lēmumu 2008/68/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu (OV 2008, L 18, 12. lpp.), ciktāl tas attiecas uz noteiktiem Grieķijas Republikas izdevumiem.

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs L. Trišo [L. Truchot], tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un H. Kanninens [H. Kanninen] (referents),

sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 22. jūnija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Ar 2007. gada 20. decembra Lēmumu 2008/68/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu (OV L 18, 12. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Eiropas Kopienu Komisija no Kopienas finansējuma izslēdza atsevišķus izdevumus, kurus Grieķijas Republika attiecinājusi tostarp uz augļu un dārzeņu nozari, papildu pasākumiem lauku attīstībai un finanšu revīzijas jomu.

2        Prasība attiecas uz šādām finanšu korekcijām:

–        vienotas likmes korekcija 2 % apmērā no atbalsta summas citrusaugu pārstrādei 1998. un 1999. finanšu gadā, kas atbilst kopējai summai EUR 345 259,93, iemesls: “trūkumi pārbaužu jomā – ar čekiem veikti maksājumi, apdraudot veikto pārbaužu kvalitāti”;

–        5 % vienotas likmes korekcija attiecībā uz papildu pasākumiem lauku attīstībai 2003. un 2004. finanšu gadā, kas atbilst kopējai summai EUR 1 331 047, iemesls: “ne pilnīgi apmierinošas kontrolpārbaudes”;

–        konkrētas summas korekcija saistībā ar maksājumu kavējumiem 2004. finanšu gadā, kas sasniedz summu EUR 5 279 881,28.

1.     Par finanšu korekciju, kas piemērota izdevumiem nozarē “Augļi un dārzeņi – Citrusaugu pārstrāde” 1998. un 1999. finanšu gadā

3        Laikā no 1999. gada 23. februāra līdz 26. februārim un no 1999. gada 22. marta līdz 24. martam Komisijas dienesti Grieķijā veica pārbaudes misiju par izdevumiem, kurus Grieķijas Republika attiecinājusi uz nozari “Augļi un dārzeņi – Citrusaugu pārstrāde”1998. un 1999. finanšu gadā.

4        Ar 1999. gada 16. augusta vēstuli Komisija paziņoja Grieķijas Republikai savu pārbaužu rezultātus. Uz to Grieķijas Republika atbildēja 1999. gada 1. oktobrī.

5        2000. gada 27. janvārī Komisija uzaicināja Grieķijas Republiku uz divpusējām sarunām, kuras notika 2000. gada 12. aprīlī. Šo sarunu protokols tika nosūtīts Grieķijas Republikai ar Komisijas 2000. gada 16. jūnija vēstuli. Grieķijas Republika sniedza savus komentārus 2000. gada 21. jūlija vēstulē.

6        2001. gada 6. decembrī Grieķijas Republika vērsās samierināšanas iestādē, kura sniedza savu atzinumu 2002. gada 25. aprīlī.

7        Ar 2002. gada 24. jūnija vēstuli Komisija paziņoja Grieķijas Republikai savu galīgo nostāju.

8        2002. gada 5. novembrī Komisija pieņēma Lēmumu 2002/881/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz ELVGF Garantiju nodaļu (OV L 306, 26. lpp.).

9        Prasības pieteikumā, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 3. janvārī, Grieķijas Republika lūdz atcelt Lēmumu 2002/881, ciktāl tas attiecas uz finanšu korekcijām, pirmkārt, EUR 2 438 896,91 apmērā par 1997.–2001. finanšu gadu attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari, otrkārt, EUR 11 352 868 apmērā par 1999.–2001. finanšu gadu attiecībā uz dzīvnieku piemaksām par liellopiem un, treškārt, EUR 22 969 271 apmērā par 1998. un 1999. finanšu gadu saistībā ar dzīvnieku piemaksām par aitām un kazām.

10      Ar 2005. gada 7. jūlija spriedumu lietā C‑5/03 Grieķija/Komisija (Krājums, I‑5925. lpp.; turpmāk tekstā – “2005. gada 7. jūlija spriedums”) Tiesa atcēla Lēmumu 2002/881, ciktāl ar to no Kopienas finansējuma izslēdza summu EUR 2 438 896,91, kas atbilst 2 % vienotas likmes korekcijai, ko piemēroja izdevumiem, kas attiecināti uz augļu un dārzeņu nozari.

11      2006. gada 10. aprīlī Komisija uzaicināja Grieķijas Republiku uz jaunām divpusējām sarunām, kuras notika 2006. gada 11. maijā. Šo sarunu protokols Grieķijas Republikai tika nosūtīts ar Komisijas 2006. gada 2. jūnija vēstuli. Grieķijas Republika iesniedza savus apsvērumus 2006. gada 13. jūlijā.

12      Ar 2007. gada 2. februāra vēstuli Komisija ierosināja Grieķijas Republikai piemērot finanšu korekciju, kas balstīta tikai uz to, ka nav iespējams veikt papildu pārbaudi.

13      Pēc samierināšanas iestādes 2007. gada 17. jūlija atzinuma Komisija 2007. gada 14. augusta vēstulē paziņoja Grieķijas Republikai savu galīgo nostāju, kura ir pārņemta Komisijas 2007. gada 3. septembra kopsavilkuma ziņojuma par pārbaužu rezultātiem Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanā, kurš sastādīts saskaņā ar Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 94, 13. lpp.) 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “kopsavilkuma ziņojums”) 7. panta 4. punktu, 4.3.5. punktā.

2.     Par finanšu korekciju, kas piemērota izdevumiem papildu pasākumu lauku attīstībai nozarē 2003. un 2004. finanšu gadā

14      Laikā no 2005. gada 28. februāra līdz 4. martam Komisijas dienesti veica pārbaudes Grieķijā, kuras attiecās uz papildu pasākumiem lauku attīstībai saistībā ar “agrovidi” un “mežu audzēšanu uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”.

15      2005. gada 4. jūlija vēstulē Komisija paziņoja Grieķijas Republikai šo pārbaužu rezultātus. Grieķijas Republika uz to atbildēja ar 2005. gada 5. septembra vēstuli.

16      Ar 2006. gada 19. janvāra vēstuli Komisija uzaicināja Grieķijas Republiku uz divpusējām sarunām, kuras notika 2006. gada 21. februārī. Šo divpusējo sarunu protokols tika nosūtīts Grieķijas Republikai 2006. gada 28. martā. Grieķijas Republika sniedza savus komentārus 2006. gada 28. aprīļa vēstulē.

17      2006. gada 3. oktobra vēstulē Komisija formāli paziņoja Grieķijas Republikai piedāvāto korekcijas aplēsto summu, proti, EUR 1 331 047 par 2003. un 2004. finanšu gadu.

18      2006. gada 13. novembrī Grieķijas Republika vērsās samierināšanas iestādē. Tā sniedza savu atzinumu 2007. gada 19. martā.

19      2007. gada 31. jūlija vēstulē Komisija paziņoja Grieķijas Republikai savu galīgo nostāju, kas tika pārņemta kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā.

3.     Par finanšu korekciju, kas piemērota finanšu revīzijas jomā 2004. finanšu gadā

20      2005. gada 25. maija vēstulē Komisija konstatēja, ka Grieķijas Republika nebija ievērojusi tiesību aktos noteiktos maksājumu termiņus laika posmā no 2003. gada 16. oktobra līdz 2004. gada 31. jūlijam, kā arī 2004. gada augustā, septembrī un oktobrī. Grieķijas Republika uz to atbildēja ar 2005. gada 4. jūlija vēstuli.

21      2005. gada 2. decembrī Komisija uzaicināja Grieķijas Republiku uz divpusēju sanāksmi, kura notika 2006. gada 12. janvārī un kuras protokols Grieķijas Republikai tika nosūtīts ar Komisijas 2006. gada 15. marta vēstuli. Grieķijas Republika uz to atbildēja ar 2006. gada 2. maija vēstuli.

22      Ar 2007. gada 17. janvāra vēstuli Grieķijas Republika vērsās samierināšanas iestādē, kura sniedza savu atzinumu 2007. gada 21. maijā.

23      2007. gada 20. augusta vēstulē Komisija paziņoja Grieķijas Republikai savu galīgo nostāju, kas tika pārņemta kopsavilkuma ziņojuma 17.1.5. punktā.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

24      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 19. februārī, Grieķijas Republika cēla šo prasību.

25      Pēc tiesneša referenta ziņojuma uzklausīšanas Vispārējā tiesa (astotā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu un tās reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lietas dalībniekiem rakstveidā uzdeva jautājumus un lūdza iesniegt dokumentus. Lietas dalībnieki apmierināja šos lūgumus.

26      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2011. gada 22. jūnija tiesas sēdē.

27      Grieķijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Grieķijas Republikai ir noteiktas finanšu korekcijas;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

28      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

1.     Par finanšu korekciju, kas piemērota izdevumiem nozarē “Augļi un dārzeņi – Citrusaugu pārstrāde”

29      Grieķijas Republika atsaucas uz diviem pamatiem, kuri attiecas uz finanšu korekciju, kas piemērota izdevumiem nozarē “Augļi un dārzeņi – Citrusaugu pārstrāde”. Pirmais pamats ir par EKL 233. panta, res judicata spēka, Kopienas galveno regulu un direktīvu grāmatojumu noskaidrošanas jomā pārkāpumu. Otrais pamats ir par faktu nepareizu izvērtēšanu, nepietiekamu pamatojumu, samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu.

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz EKL 233. panta, res judicata spēka, Kopienas galveno regulu un direktīvu grāmatojumu noskaidrošanas jomā pārkāpumu

30      Pirmajā pamatā prasītāja būtībā izvirza trīs iebildumus. Pirmkārt, ar iepriekš 10. punktā minēto 2005. gada 7. jūlija spriedumu Tiesa esot galīgi izskatījusi strīdu, tādēļ Komisija nevarot uzlikt jaunu finanšu korekciju. Otrkārt, Komisija esot kļūdaini sākusi skaitīt Regulas Nr. 729/70 5. pantā paredzēto 24 mēnešu termiņu no 1999. gada 16. augusta vēstules, kurā neesot ietverts izdevuma novērtējums, pārkāpjot Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 6. lpp.), 8. panta 1. punkta pirmo daļu. Treškārt, Komisija nedrīkstot piemērot vienotas likmes korekciju 2 % apmērā kļūdainas papildu pārbaudes gadījumā.

 Par pirmo iebildumu, saskaņā ar kuru Komisija nedrīkstot uzlikt jaunu finanšu korekciju pēc iepriekš 10. punktā minētā 2005. gada 7. jūlija sprieduma

31      Grieķijas Republika atgādina, ka ar iepriekš 10. punktā minēto 2005. gada 7. jūlija spriedumu Tiesa atcēla Lēmumu 2002/881 tādēļ, ka divi pienākumu neizpildes gadījumi no četriem, ko bija konstatējusi Komisija, nebija pamatoti, proti, atsevišķu citrusaugu piegādes pārbaudes nepietiekamība un dokumentu, kas attiecas uz piegādāto preču daudzumu, (svēršanas kvīšu) nesaglabāšana. Tādējādi Tiesa esot galīgi izskatījusi strīdu ar Komisiju. Proti, Grieķijas Republika uzskata, ka, ja Tiesa būtu uzskatījusi, ka divi citi pienākumu neizpildes gadījumi, ko konstatēja Komisija, proti, atbalsta samaksāšana ar čekiem un atbalsta neizmaksāšana atsevišķiem ražotājiem paredzētajos termiņos, būtu pietiekami, lai pamatotu Komisijas lēmumu noteikt korekcijas, tā nebūtu atcēlusi Lēmumu 2002/881. Līdz ar to Grieķijas Republika uzskata, ka pēc iepriekš 10. punktā minētā 2005. gada 7. jūlija sprieduma Komisija nevarēja atkārtoti veikt grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, lai piemērotu jaunu finanšu korekciju.

32      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja Kopienu tiesa atceļ iestādes aktu, EKL 233. pantā ir paredzēts, ka šai iestādei ir pienākums veikt sprieduma izpildei vajadzīgos pasākumus. Šajā ziņā Tiesa un Vispārējā tiesa ir precizējušas, ka, lai ievērotu sprieduma prasības un lai to pilnībā izpildītu, iestādei ir jāievēro ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī motīvi, kuru rezultātā tika pieņemta rezolutīvā daļa un kuri ir tās nepieciešamais pamatojums tādā ziņā, ka tie ir vajadzīgi, lai noteiktu precīzu rezolutīvajā daļā nolemtā nozīmi. Proti, tieši šajos motīvos, pirmkārt, tiek precīzi identificēts par prettiesisku atzītais noteikums un, otrkārt, tiek norādīti konkrēti iemesli noteikumā konstatētajam prettiesiskumam, un tieši šie motīvi attiecīgajai iestādei ir jāņem vērā, aizstājot atcelto tiesību aktu (šajā ziņā skat. Tiesas 1988. gada 26. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās 97/86, 99/86, 193/86 un 215/86 Asteris u.c./Komisija, Recueil, 2181. lpp., 27. punkts; Vispārējās tiesas 2007. gada 24. aprīļa rīkojumu lietā T‑132/06 Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, Krājums, II‑35. lpp., 28. punkts, un Vispārējās tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑301/01 Alitalia/Komisija, Krājums, II‑1753. lpp., 97. un 98. punkts).

33      Tāpat ir jānorāda, ka Tiesa ir vairākkārt atgādinājusi, pirmkārt, res judicata principa svarīgumu gan Savienības tiesību sistēmā, gan valstu tiesību sistēmās (2003. gada 30. septembra spriedums lietā C‑224/01 Köbler, Recueil, I‑10239. lpp., 38. punkts; 2006. gada 16. marta spriedums lietā C‑234/04 Kapferer, Krājums, I‑2585. lpp., 20. punkts, un 2011. gada 29. marta spriedums lietā C‑352/09 P ThyssenKrupp Nirosta/Komisija, Krājums, I‑2359. lpp., 123. punkts) un, otrkārt, ka res judicata spēks attiecas tikai uz faktu un tiesību jautājumiem, kas faktiski ir tikuši izspriesti vai ir noteikti izspriežami attiecīgajā tiesas nolēmumā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ThyssenKrupp Nirosta/Komisija, 123. punkts un tajā minētā judikatūra).

34      Šajā gadījumā ar Lēmumu 2002/881 Komisija, pamatodamās uz četriem pienākumu neizpildes gadījumiem, proti, atbalsta izmaksāšanu ar čekiem, atbalsta neizmaksāšanu paredzētajos termiņos atsevišķiem ražotajiem, nepietiekamu pārbaudi atsevišķu citrusaugu piegādes laikā un svēršanas kvīšu nesaglabāšanu, piemēroja vienotas likmes korekciju 2 % apmērā izdevumiem, ko Grieķijas Republika bija attiecinājusi uz augļu un dārzeņu nozari.

35      Iepriekš 10. punktā minētā 2005. gada 7. jūlija sprieduma 34.–43. punktā ir norādīts, ka tikai divi no Komisijas minētajā lēmumā konstatētajiem četriem pienākumu neizpildes gadījumiem ir pamatoti, proti, atbalsta izmaksāšana ar čekiem un atbalsta neizmaksāšana paredzētajos termiņos atsevišķiem ražotājiem. Minētā sprieduma 36. punktā Tiesa tostarp norāda, ka “apstrīdētie izdevumi nav attiecināti saskaņā ar Kopienu normām” un ka “tādēļ Komisija pamatoti izslēdza attiecīgos izdevumus no Kopienu finansējuma”.

36      Pamatojoties uz to, ka divi no četriem Komisijas minētajiem pienākumu neizpildes gadījumiem nebija pamatoti (iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums, 44.–53. punkts), un to, ka tādēļ atbilstoši Tiesas formulējumam 2 % vienotas likmes korekcija bija balstīta “uz nepilnīgu pamatojumu”, Lēmums 2002/881 tika atcelts, ciktāl tajā no Kopienu finansējuma izslēdza 2 % no izdevumiem, kas attiecināti uz augļu un dārzeņu nozari (iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums, 54. un 55. punkts).

37      Pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam un kā izriet no šā sprieduma 35. punkta, Tiesa iepriekš 10. punktā minētajā 2005. gada 7. jūlija spriedumā nebija nospriedusi, ka saistībā ar diviem pienākumu neizpildes gadījumiem, kas tika atzīti par pamatotiem, nevarētu tikt piemērota finanšu korekcija.

38      Šajā ziņā ir jāņem vērā, ka, tā kā Komisija Lēmumu 2002/881 balstīja uz četru pienākumu neizpildes gadījumu konstatējumu, divus no kuriem Tiesa iepriekš 10. punktā minētajā 2005. gada 7. jūlija spriedumā atzina par nepamatotiem, Tiesa nevarēja Komisijas vietā izlemt, kādām sekām saistībā ar piemērojamo finanšu korekciju būtu jābūt tiem diviem pienākumu neizpildes gadījumiem, kurus tā atzinusi par pamatotiem (šajā ziņā skat Vispārējās tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā T‑196/01 Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis/Komisija, Recueil, II‑3987. lpp., 224. un 225. punkts).

39      Šo secinājumu neliek apstrīdēt Vispārējās tiesas 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā T‑33/07 Grieķija/Komisija (Krājums, II‑74. lpp.), kas apstiprināts ar Tiesas 2011. gada 7. aprīļa spriedumu lietā C‑321/09 P Grieķija/Komisija (Krājums, I‑51. lpp.,), uz kuru tiesā atsaucās Grieķijas Republika. Proti, lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, Vispārējā tiesa nosprieda, ka tikai viens no pienākumu neizpildes gadījumiem, ko bija konstatējusi Komisija, nebija pamatots – tāds, kas nebija “būtisks elements”, bet gan “nenozīmīgs elements”, – bet citi pienākumu neizpildes gadījumi bija “galvenie trūkumi”, un pēc tam nosprieda, ka Komisijas lēmums nav jāatceļ (iepriekš minētais 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, 211. un 212. punkts). Turpretī šajā lietā ne kopsavilkuma ziņojumā, ne Komisijas galīgajā nostājā netiek atzīmēts konstatētā pienākumu neizpildes gadījuma, kas saistīts ar maksāšanu ar čekiem, nenozīmīgais raksturs.

40      Turklāt ir jāpiebilst, ka – pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam, gan nepamatojot savu pieņēmumu, – grāmatojumu noskaidrošanas sistēmas pārņemšana nebūtu pretrunā Savienības tiesībām gadījumā, ja tiktu atcelts Komisijas lēmums, kas tika pieņemts šīs procedūras beigās. Atbilstoši Regulas Nr. 729/70, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1287/95 (OV L 125, 1. lpp.), 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta piektajai daļai, saskaņā ar kuru “finansējumu nevar atteikt attiecībā uz izdevumiem, kas radušies pirms 24 mēnešiem, pēc kuriem Komisija adresēja attiecīgajai dalībvalstij rakstveida paziņojumu par Komisijas veikto pārbaužu rezultātiem” [neoficiālais tulkojums], netraucē pārņemt grāmatojumu noskaidrošanas sistēmu, jo pēc Lēmuma 2002/881 atcelšanas Komisijas piemērotā finanšu korekcija attiecas arī uz izdevumiem, kas radušies 24 mēnešu laikā pirms pārbaužu rezultātu paziņošanas Grieķijas Republikai.

41      Attiecībā uz Grieķijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā, ka Tiesa ir atcēlusi grāmatojumu noskaidrošanas sistēmu kopumā, Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto 24 mēnešu termiņu nevar sākt skaitīt no 1999. gada 16. augusta vēstules saņemšanas, ir jāatzīst, ka – pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam – Tiesa iepriekš 10. punktā minētajā 2005. gada 7. jūlija spriedumā nav spriedusi par grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, kuras beigās tika pieņemts Lēmums 2002/881.

42      Proti, tā kā procedūra, kuras mērķis ir aizstāt Savienības tiesas atcelto tiesību aktu, ir jāatsāk tieši no tā punkta, kurā ir pieļauts prettiesiskums (Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums lietā C‑458/98 P Industrie des poudres sphériques/Padome, Recueil, I‑8147. lpp., 82. punkts; iepriekš šā sprieduma 32. punktā minētie rīkojums lietā Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, 30. punkts, un spriedums lietā Alitalia/Komisija, 99. punkts), minētā tiesību akta atcelšana neietekmē visus tiesību aktus, kas pieņemti pirms tiesvedības. Šajā gadījumā Komisija ir pārņēmusi procedūru posmā, kad tika nosūtīts ielūgums uz jaunu divpusēju sanāksmi, kas notika 2006. gada 11. maijā, lai – kā norāda pati Komisija – ļautu Grieķijas Republikai iesniegt savus apsvērumus pēc tam, kad ar iepriekš 10. punktā minēto 2005. gada 7. jūlija spriedumu tika atcelts Lēmums 2002/881.

43      Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka, apstrīdētajā lēmumā saglabājot atbalsta izmaksāšanu ar čekiem kā tās finanšu korekcijas, kas piemērota augļu un dārzeņu nozarē veiktajiem izdevumiem 1998. un 1999. finanšu gadā, pamatojumu, Komisija nav pārkāpusi nedz EKL 233. pantu, nedz res judicata principu.

44      Tātad pirmais iebildums ir jānoraida.

 Par otro iebildumu, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 729/70 5. pantā paredzēto 24 mēnešu termiņu nevarot sākt skaitīt no 1999. gada 16. augusta vēstules saņemšanas, jo tajā nav ietverts izdevumu novērtējums, pārkāpjot Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmo daļu

45      Grieķijas Republika uzskata, ka Komisija nedrīkstēja uzskatīt 1999. gada 16. augustu par atskaites punktu Regulas Nr. 729/70, kas grozīta ar Regulu Nr. 1287/95, 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajam 24 mēnešu termiņam, jo 1999. gada 16. augusta vēstulē nav ietverts “izdevumu novērtējums”, pārkāpjot Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmo daļu.

46      Komisija rakstveida atbildēs uz Vispārējās tiesas jautājumiem un tiesas sēdē apgalvoja, ka Grieķijas Republikai bija iestājies noilgums, lai izvirzītu iebildumus šīs prasības ietvaros, jo Tiesa galīgi izskatīja 1999. gada 16. augusta vēstules saturu tiesvedībā, kurā tika pasludināts iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums.

47      Lietas dalībnieki neapstrīd, ka Grieķijas Republika nav izvirzījusi šo iebildumu tiesvedībā, kurā tika pasludināts iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums. Tādējādi Komisija nevar apgalvot, ka Tiesa ir galīgi izskatījusi 1999. gada 16. augusta vēstules saturu tiesvedībā, kurā tika pasludināts iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums.

48      Tiesa sēdē Grieķijas Republika apgalvoja, ka tiesvedībā, kurā tika pasludināts iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums, tā bija izvirzījusi visus pamatus, kurus tā uzskatīja par lietderīgiem. Šajā ziņā tā būtībā apgalvo, ka jautājums par to, vai paziņojumā, kurā tika fiksēti pārbaužu rezultāti, bija jāietver izdevumu novērtējums, nebija radies brīdī, kad Tiesā tika celta prasība. Tā precizē, ka tā varēja izvirzīt minēto iebildumu tikai pēc 2005. gada 24. februāra sprieduma lietā C‑300/02 Grieķija/Komisija (Krājums, I‑1341. lpp.; turpmāk tekstā – “2005. gada 24. februāra spriedums”), kurā Tiesa pirmo reizi nosprieda, ka, piemērojot Regulas Nr. 1663/95 8. pantu, Komisijas paziņojumā par pārbaužu rezultātiem bija jāietver izdevumu novērtējums.

49      Šādi Grieķijas Republikas argumenti nav apstiprināmi. Tiesas sniegtā Eiropas Savienības tiesību normas interpretācija izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi, kādā tā ir vai būtu jāsaprot, un apjomu, kādā tā ir vai būtu jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. Līdz ar to šādi interpretēta tiesību norma var tikt un ir jāpiemēro pat tiesiskajām attiecībām, kas radušās un izveidojušās pirms Tiesas sprieduma (attiecībā uz Tiesas, īstenojot tai EKL 234. pantā piešķirto kompetenci, sniegtās interpretācijas sekām laikā šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Tiesas 1980. gada 27. marta spriedumu lietā 61/79 Denkavit italiana, Recueil, 1205. lpp., 16. punkts, un 1995. gada 11. augusta spriedumu apvienotajās lietās no C‑367/93 līdz C‑377/93 Roders u.c., Recueil, I‑2229. lpp., 42. punkts). Tādējādi Grieķijas Republika, lai attaisnotu, ka tā nevarēja izvirzīt šo iebildumu šīs prasības ietvaros, nevar atsaukties uz apstākli, ka iepriekš šā sprieduma 48. punktā minētais 2005. gada 24. februāra spriedums tika pasludināts pēc prasības celšanas lietā, kurā tika pasludināts iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums.

50      Līdz ar to, neizvirzot šo iebildumu tiesvedībā, kurā tika pasludināts iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums, lai arī šāda iespēja tai bija, Grieķijas Republika sev atņēma jebkādu iespēju to izvirzīt vēlāk, tiklīdz beidzās Lēmuma 2002/881 apstrīdēšanas termiņš.

51      Kā jau minēts šā sprieduma 41. un 42. punktā, Tiesa nav spriedusi par grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, kuras beigās tika pieņemts Lēmums 2002/881, tādēļ pēc šā lēmuma atcelšanas Komisija varēja atsākt grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, uzaicinot Grieķijas Republiku uz jaunām divpusējām sarunām, neapstrīdot agrākos procesa tiesību aktus. Tādējādi 1999. gada 16. augusta vēstuli, kurā Komisija paziņoja savu pārbaužu rezultātus, Lēmuma 2002/881 atcelšana neietekmēja.

52      Līdz ar to apstrīdētais lēmums tika pieņemts tāda procesa beigās, kas daļēji ir tas, kura beigās tika pieņemts Lēmums 2002/881.

53      Tādējādi, ja Grieķijas Republikai šīs prasības ietvaros ļautu izvirzīt iebildumu par procesuālu aktu, ko Lēmuma 2002/881 atcelšana nav ietekmējusi, lai arī tai nekas netraucēja to izvirzīt Tiesā tiesvedībā, kurā tika pasludināts iepriekš 10. punktā minētais 2005. gada 7. jūlija spriedums, tai tiktu ļauts neievērot Lēmuma 2002/881 apstrīdēšanas termiņu.

54      Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības procesuālo termiņu tiesiskā regulējuma stingra piemērošana atbilst tiesiskās noteiktības prasībai un vajadzībai novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu tiesvedību (šajā ziņā skat. Tiesas 2010. gada 16. novembra rīkojumu lietā C‑73/10 P Internationale Fruchtimport Gesellschaft Weichert/Komisija, Krājums, I‑11535. lpp., 49. punkts).

55      Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā nepieņemams.

 Par trešo iebildumu, saskaņā ar kuru 2 % vienotas likmes korekcija nav piemērojama kļūdainas papildu pārbaudes gadījumā

56      Grieķijas Republika apgalvo, ka finanšu korekcija nav piemērojama, ja dalībvalsts ir tikai kļūdaini veikusi papildu pārbaudi. Tikai tad, ja kontrole vispār netiktu veikta, būtu attaisnota 2 % vienotas likmes korekcijas piemērošana.

57      Pieņemot, ka atbalsta izmaksāšanas veida pārbaudē ietilpst papildu pārbaude, ir jāatzīst, ka ar to vien, ka tikai daži maksājumi, nevis visi tika veikti ar čekiem, nepietiek, lai atzītu, ka Grieķijas Republika ir tikai kļūdaini veikusi atbalsta izmaksāšanas veida papildu pārbaudi. Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka Grieķijas Republika “nekad nav pārbaudījusi”, vai atbalsta izmaksāšanas veids bija pareizs, ko Grieķijas Republika neapstrīd detalizēti, tikai apgalvodama, ka veiktās pārbaudes vienkārši bija kļūdainas un ka tātad Komisijas apgalvojums bija “acīmredzami kļūdains”.

58      Šādos apstākļos ir jānoraida trešais iebildums un līdz ar to – pirmais pamats.

 Par otro pamatu, kas attiecas uz faktu kļūdainu vērtējumu, nepietiekamu pamatojumu, samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu

59      Šajā pamatā ir divas daļas. Pirmā daļa attiecas uz faktu kļūdainu vērtējumu un nepietiekamu pamatojumu. Otrā daļa attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu.

 Par pirmo daļu, kas attiecas uz faktu kļūdainu vērtējumu un nepietiekamu pamatojumu

60      Attiecībā uz apstrīdētā lēmuma pamatojumu, ko apstrīd prasītāja šajā daļā, ir jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru īpašos apstākļos, kad jāizstrādā lēmumi par ELVGF grāmatojumu noskaidrošanu, lēmuma pamatojums ir jāuzskata par pietiekamu, ja adresāta valsts bija cieši iesaistīta šā lēmuma izstrādes procesā un ja tai bija zināmi iemesli, kādēļ Komisija uzskatīja, ka strīdīgo summu nevar ietvert ELVGF grāmatojumos (skat. Tiesas 2002. gada 21. marta spriedumu lietā C‑130/99 Spānija/Komisija, Recueil, I‑3005. lpp., 126. punkts, un 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā C‑335/03 Portugāle/Komisija, Krājums, I‑2955. lpp., 84. punkts un tajā minētā judikatūra; Vispārējās tiesas 2009. gada 10. jūlija spriedumu lietā T‑373/05 Itālija/Komisija, Krājums, II‑123. lpp., 51. punkts).

61      Tomēr, pieņemot, ka prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav norādījusi iemeslus piemērotajai korekcijai, vispirms ir jāatzīst, ka kopsavilkuma ziņojuma 4.3. punktā, uz kuru apstrīdētajā lēmumā ir skaidra atsauce, ir paredzēti dažādi administratīvā procesa, kas noticis Komisijas dienestos, posmi, kuros Grieķijas Republika bija cieši iesaistījusies. Turklāt apstrīdētajā lēmumā kā korekcijas iemesls ir skaidri minēti “maksājumi, kas veikti ar čeku, apdraudot veikto pārbaužu kvalitāti”, un ir atsauce uz kopsavilkuma ziņojumu, kura 4.3.5. punktā, kurā ir izklāstīta Komisijas galīgā nostāja, ir skaidri noteikts, ka “šī finanšu korekcija ir pamatota ar tās pārbaudes sistēmas vājumu, atbilstoši kurai Grieķijas iestādes ir atļāvušas veikt maksājumus ar čekiem”.

62      Šādos apstākļos prasītāja nevar apgalvot, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir “neskaidrs un nepietiekams”.

63      Attiecībā uz apgalvoto faktu kļūdaino vērtējumu Grieķijas Republika apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo tas ir balstīts uz atzinumu, ka maksāšanas ar čekiem prakse “nebija retums”, lai arī, pirmkārt, tikai atsevišķiem ražotāju organizācijas biedriem tika samaksāts ar čekiem, otrkārt, valsts tiesiskais regulējums šajā jomā bija atbilstošs Kopienas tiesiskajam regulējumam, treškārt, atbalsta izmaksāšana tika veikta visiem ražotāju organizācijas biedriem 1997./1998. tirdzniecības gadā.

64      Šajā gadījumā ir jāatgādina, ka Komisija finanšu korekcijas piemērošanu attiecībā uz 1997./1998. tirdzniecības gadu nozarē “Augļi un dārzeņi – Citrusaugu pārstrāde” pamatoja ar iemesliem ar nosaukumu “Kļūdas pārbaudes jomā” un “Maksājumi ar čeku, apdraudot veikto pārbaužu kvalitāti”.

65      Kā Komisija pamatoti norādīja, iepriekš 10. punktā minētajā 2005. gada 7. jūlija spriedumā Tiesa jau nosprieda, ka atsevišķiem ražotājiem ar čekiem veikto maksājumu dēļ attiecīgie izdevumi netika noformēti saskaņā ar Kopienas noteikumiem un ka tādēļ Komisija ar Lēmumu 2002/881 bija pamatoti izslēgusi šos izdevumus no Kopienas finansējuma.

66      Turklāt Grieķijas Republika neapstrīd, ka atsevišķiem ražotāju organizācijas biedriem atbalsts tika izmaksāts ar čekiem, tomēr tā apgalvo, ka valsts tiesiskais regulējums attiecīgajā jomā bija atbilstošs Kopienas tiesiskajam regulējumam un ka, neraugoties uz izmaksāšanu ar čekiem atsevišķos gadījumos, visi organizāciju biedri atbalstu bija saņēmuši.

67      Tomēr, pirmkārt, apgalvojums, saskaņā ar kuru valsts tiesiskais regulējums attiecīgajā jomā bija atbilstošs Kopienas tiesiskajam regulējumam, nevar likt apstrīdēt atzinumu, ka maksājumi tika veikti ar čekiem. Otrkārt, ir jāatzīst, ka kopsavilkuma ziņojuma 4.3.1.1. punktā Komisija norādīja, ka pirmais starpministriju apkārtraksts, kurā ir paredzēts, ka maksājumi ir jāveic ar pārskaitījumu, tika pieņemts pēc 1997./1998. tirdzniecības gada, un ka Komisija no tā secina, ka šajā tirdzniecības gadā nebija neparasti, ka atbalsts tika pārskaitīts citādi, nevis ar bankas pārskaitījumu vai pasta maksājumiem, un savā prasības pieteikumā vai replikas rakstā Grieķijas Republika nav pierādījusi šā Komisijas apgalvojuma neprecizitāti.

68      Attiecībā uz Grieķijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru, lai arī atbalsti tika izmaksāti ar čekiem, Komisijas 1997. gada 26. jūnija Regulas (EK) Nr. 1169/97, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugu ražotājiem (OV L 169, 15. lpp.), 15. panta 2. punkta mērķis, proti, ražotājiem saņemt atbalstu piemērojamos termiņos, tika sasniegts, tas ir jāatzīst par neefektīvu, jo, lai ELVGF finansētu maksājumus, tiem ir jāatbilst Kopienas tiesiskajam regulējumam (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 9. aprīļa spriedumu lietā T‑364/04 Grieķija/Komisija, Krājums, II‑51. lpp., 69. punkts).

69      Tādējādi Grieķijas Republika nevar apgalvot, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā šajā gadījumā.

70      Līdz ar to pirmā daļa ir jānoraida.

 Par otro daļu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu

71      Grieķijas Republika uzskata, ka, ņemot vērā zaudējumus, ko ELVGF esot cietis tādēļ, ka atsevišķiem ražotāju organizācijas biedriem atbalsts tika izmaksāts ar čekiem, Komisija ir piemērojusi acīmredzami pārmērīgu korekciju.

72      Ir jāatgādina, ka attiecībā uz finanšu korekcijas summu Komisija pat var atteikties segt no ELVGF visus radušos izdevumus, ja tā konstatē, ka nav pietiekama pārbaužu mehānisma (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C‑263/98 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑6063. lpp., 125. punkts, un iepriekš 39. punktā minētais Vispārējās tiesas 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, 140. punkts). Tomēr Komisijai ir jāievēro samērīguma princips, kas paredz, ka iestāžu tiesību akti nepārsniedz robežas tam, kas ir piemērots un vajadzīgs paredzētā mērķa sasniegšanai (Tiesas 1984. gada 17. maija spriedums lietā 15/83 Denkavit Nederland, Recueil, 2171. lpp., 25. punkts). Ja, veicot savu grāmatojumu noskaidrošanas uzdevumu, Komisija tā vietā, lai atteiktu finansējumu visiem izdevumiem, cenšas paredzēt noteikumus, lai atkarībā no pastāvošā ELVGF riska pakāpes diferencētu dažādus pārbaudes trūkumu līmeņus, dalībvalstij ir jāpierāda, ka šie kritēriji ir patvaļīgi un netaisnīgi (Tiesas 1996. gada 4. jūlija spriedums lietā C‑50/94 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑3331. lpp., 28. punkts, iepriekš 39. punktā minētais Vispārējās tiesas 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā Grieķija/Komisija, 140. punkts).

73      Attiecībā uz šajā gadījumā piemērotās korekcijas veidu ir jānorāda, ka, ņemot vērā Komisijas 1997. gada 23. decembra dokumentu Nr. VI/5330/97 ar nosaukumu “Vadlīnijas attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros” (turpmāk tekstā – “dokuments Nr. VI/5330/97”), ja nav iespējams precīzi novērtēt Eiropas Kopienas ciestos zaudējumus, Komisija var paredzēt vienotas likmes korekciju (šajā ziņā skat. 2003. gada 18. septembra spriedumu lietā C‑346/00 Apvienotā Karaliste/Komisija, Recueil, I‑9293. lpp., 53. punkts, un Vispārējās tiesas 2009. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T‑281/06 Spānija/Komisija, Krājums, II‑53. lpp., 66. punkts).

74      Precīzāk, saskaņā ar dokumentu Nr. VI/5330/97, ja dalībvalsts ir pareizi veikusi visas pamatpārbaudes, bet pilnībā nav veikusi vienu vai vairākas papildu pārbaudes, ņemot vērā nelielo ELVGF zaudējumu risku un nelielo pārkāpuma smagumu, ir jāpiemēro korekcija 2 % apmērā. Turpretī, ja dalībvalsts ir veikusi visas pamatpārbaudes, bet nav ievērojusi noteikumos ieteikto skaitu, biežumu vai precizitāti, ir jāpiemēro korekcija 5 % apmērā, ciktāl ir pamatoti secināt, ka šīs pārbaudes nesniedz nepieciešamo garantiju līmeni par pieprasījumu tiesiskumu un ka ELVGF pastāv ievērojams zaudējumu risks.

75      Šajā gadījumā no otrā pamata pirmās daļas vērtējuma (skat. šā sprieduma 63.–69. punktu) izriet, ka, tā kā atsevišķi atbalsta maksājumi tika veikti ar čekiem, Komisija pamatoti ir secinājusi, ka attiecīgie izdevumi netika noformēti atbilstoši Kopienas noteikumiem.

76      Iepriekš 10. punktā minētajā 2005. gada 7. jūlija spriedumā Tiesa jau nosprieda, ka Komisijas atzinumi par ELVGF finanšu zaudējumu risku ir jāapstiprina (skat. 41. un 42. punktu).

77      Tātad ir jāuzskata, ka Komisija ir varējusi, nepārkāpjot dokumentu Nr. VI/5330/97, saprātīgi piemērot 2 % vienotas likmes korekciju, kas bija viszemākā piemērojamā likme (šajā ziņā skat. iepriekš 73. punktā minēto spriedumu lietā Apvienotā Karaliste/Komisija, 56. punkts, un 2008. gada 24. aprīļa spriedumu lietā C‑418/06 P Beļģija/Komisija, Krājums, I‑3047. lpp., 137. punkts).

78      Turklāt, pat ja, kā tiesas sēdē apgalvoja Komisija, atbalsta maksāšanas veida pārbaude bija pamatpārbaude, ir jāatgādina, ka atbilstoši dokumentam Nr. VI/5330/97 Komisija attiecībā uz pamatpārbaužu trūkumiem drīkstēja piemērot korekciju 5 % apmērā. Tomēr Komisija apgalvo, ka, lai ņemtu vērā zemāku ELVGF zaudējumu risku, tā samazināja finanšu korekcijas likmi līdz 2 %.

79      Šādos apstākļos Grieķijas Republika nevar pārmest Komisijai, ka tā tai piemērojusi nesamērīgu finanšu korekciju.

80      Ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats tātad ir jānoraida kā nepamatots.

2.     Par korekciju, kas piemērota izdevumiem, kuri attiecināti uz papildu pasākumu lauku attīstībai nozari 2003. un 2004. finanšu gadā

81      Grieķijas Republika izvirza trīs pamatus par finanšu korekciju, kas piemērota izdevumiem, kuri attiecināti uz papildu pasākumu lauku attīstībai nozari 2003. un 2004. finanšu gadā. Pirmais attiecas uz būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumu un, ja tiek konstatēts pretējais, uz Komisijas kompetences neesamību ratione temporis. Otrais pamats attiecas uz nepietiekamu pamatojumu. Trešais pamats attiecas uz likuma pārkāpumu, kļūdām faktos, nepietiekamu pamatojumu, samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu.

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumu un, ja tiek konstatēts pretējais, par Komisijas kompetences neesamību “ratione temporis”

82      Šis pamats sastāv no divām daļām. Pirmā attiecas uz būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumu. Otrā, kas pakārtota pirmajai, attiecas uz Komisijas kompetences neesamību ratione temporis.

 Par pirmo daļu, kas attiecas uz būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumu

83      Pirmajā daļā Grieķijas Republika izvirza divus iebildumus. Pirmkārt, tā apgalvo, ka to divpusējo sarunu laikā, kurās saskaņā ar Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu un Regulas Nr. 1663/95 8. pantu bija jāiesaistās Komisijas un attiecīgās dalībvalsts pārstāvjiem, Komisijai bija jāizklāsta piedāvājamās finanšu korekcijas pagaidu novērtējums. Otrkārt, tā pārmet Komisijai, ka šo pašu divpusējo sarunu laikā tā neizteica savu nostāju par pārkāpumu smaguma novērtējumu un finansiālo kaitējumu, kas tādēļ radies Kopienai.

 Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz sarunu par paredzēto korekciju novērtējumu neesamību

84      Saskaņā ar Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta otro daļu Komisijas pārbaužu rezultāti un attiecīgās dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, pēc tam abas puses cenšas panākt vienošanos par veicamo darbību.

85      Regulas Nr. 1663/1995, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2245/1999, 8. panta 1. punktā ir precizēti šā procesa noteikumi. Izmeklēšanas beigās Komisija attiecīgajai dalībvalstij paziņo savu pārbaužu rezultātus un norāda veicamos korekcijas pasākumus. Dalībvalsts atbild divu mēnešu laikā. Pēc atbildes sniegšanas termiņa beigām Komisija izsauc puses uz divpusējām sarunām, un tās cenšas panākt vienošanos par veicamiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma un Kopienai radītā finanšu kaitējuma smaguma pakāpi. Pēc tam Komisija formāli paziņo savus secinājumus dalībvalstij, norādot izslēdzamos izdevumus.

86      Redakcijā, kas bija spēkā pirms grozījumiem ar Regulu Nr. 2245/1999, Regulas Nr. 1663/1995 8. panta 1. punkta pirmajā daļā bija paredzēts, ka pārbaužu rezultātu paziņojumā attiecīgajai dalībvalstij bija jānorāda korektīvi pasākumi, kas jāveic, lai turpmāk nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, kā arī izdevumu novērtējums. Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 1663/1995 grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 2245/1999, Komisijas pirmajā vēstulē ir jāiekļauj tās pārbaužu rezultāti, nevis to izdevumu novērtējums, kurus tā plāno izslēgt (Vispārējās tiesas 2008. gada 14. februāra spriedums lietā T‑266/04 Spānija/Komisija, Krājums, II‑20. lpp., 199. punkts, un 2008. gada 26. novembra spriedums lietā T‑263/06 Grieķija/Komisija, Krājums, II‑290. lpp., 65. punkts). Turklāt, kā pamatoti norāda Komisija, sarunu laikā ar dalībvalsti Komisijai nav pienākuma nedz norādīt izslēdzamo summu, nedz tai izteikt jebkādu piedāvājumu (iepriekš minētais 2008. gada 26. novembra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 67. punkts). Saskaņā ar Regulas Nr. 2245/1999 preambulas trešo apsvērumu nav nedz lietderīgi, nedz taisnīgi norādīt to izdevumu novērtējumu, kurus Komisija plāno izslēgt pēc saviem konstatējumiem un pirms tam, kad dalībvalstij būs bijusi iespēja izvērtēt tās atbildes. Procesa norise ļauj tostarp Komisijai saņemt dalībvalsts paskaidrojumus par konstatēto prettiesisko rīcību un, iespējams, ņemt vērā šos paskaidrojumus, nosakot to izdevumu summu, kurus tā plāno izslēgt (Tiesas 2007. gada 11. oktobra spriedums lietā C‑332/06 P Grieķija/Komisija, Krājums, I‑138. lpp., 47. punkts).

87      Tomēr Komisijai savā vēstulē, ko tā nosūta pēc divpusējām sarunām, ir jānorāda atbilstoši grozītās Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta trešajai daļai to izdevumu novērtējums, kurus tā plāno izslēgt (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 20. jūnija spriedumu lietā T‑251/04 Grieķija/Komisija, Krājums, II‑44. lpp., 181. punkts, un iepriekš 39. punktā minēto 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 81. punkts).

88      Šajā gadījumā Grieķijas Republika apgalvo, ka Komisija divpusējo sarunu laikā nav piedāvājusi iespējamo finanšu korekciju pagaidu novērtējumu. Atbilstoši šā sprieduma 86. punktā izklāstītajam Komisijai nebija jāizpauž Grieķijas Republikai izslēdzamā summa ne pirms divpusējām sarunām, ne to laikā. Šī summa formāli tika paziņota Grieķijas Republikai 2006. gada 3. oktobra vēstulē saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta trešo daļu.

89      Šo secinājumu nevar atspēkot Grieķijas Republikas replikas rakstā izvirzītais arguments, ka tādēļ, ka nenotika divpusējās sarunas par paredzēto korekciju novērtējumu, attiecīgā dalībvalsts domāja, ka Komisija atsakās uzskatīt, ka tā ir izdarījusi pārkāpumus. Proti, šajā gadījumā no aicinājuma uz divpusējām sarunām viennozīmīgi – kā pamatoti atzīmē Komisija – izriet, ka Komisijas dienesti “plānoja izslēgt no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus”, lai arī nebija paredzētas nekādas sarunas par pašu šo korekciju summu, tādēļ Grieķijas Republika nevar apgalvot, ka tā tika maldināta.

90      Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida.

–       Par otro iebildumu, kas attiecas uz to, ka nav notikušas sarunas par pārkāpuma būtību un smagumu, kā arī par finansiālo zaudējumu

91      Atbilstoši Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta ceturtajai daļai divpusējām sarunām ir jāattiecas uz pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī finansiālo zaudējumu, kas nodarīts Kopienai.

92      Regulas (EK) Nr. 1663/95, kas grozīta ar Regulu Nr. 2245/1999, 8. panta 1. punkta trešās daļas pirmajā teikumā ir noteikts, ka “Komisija uzaicina attiecīgo dalībvalsti uz divpusējām sarunām, un puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma smaguma novērtējumu un Kopienai nodarītajiem finansiālajiem zaudējumiem”.

93      Šajā gadījumā no 2006. gada 19. janvāra uzaicinājuma uz divpusējām sarunām izriet, ka divpusējo sarunu aspekti ir izklāstīti minētā uzaicinājuma pielikumā. Šā pielikuma 1.1. punktā ir norādīts, ka lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, attiecībā uz kuriem tika pieprasīts atbalsts, netika identificēti atsevišķi, kā prasīts Kopienas tiesiskajā regulējumā. Minētā pielikuma 2.2. punktā ir norādīts, ka nav veiktas kontrolpārbaudes ar integrētās pārvaldes un kontroles sistēmas datu bāzes (turpmāk tekstā – “IAKS”) palīdzību. Attiecīgā pielikuma 3.2. punktā ir minēta pārbaužu uz vietas nepietiekamība attiecībā uz visām atbalsta saņēmēju saistībām un pienākumiem. Attiecīgā pielikuma 3.3. punkts ir saistīts ar nepietiekami detalizētu kontrolziņojumu saturu. Šā paša pielikuma 4. punkts attiecas uz labu lauksaimniecības praksi un it īpaši tās pārbaudi.

94      Turklāt no divpusējās sanāksmes protokola, kas paziņots Grieķijas Republikai 2006. gada 28. martā, izriet, ka šī sanāksme “bija vērsta uz uzaicinājuma uz divpusēju tikšanos pielikumā minētajiem jautājumiem”. Tāpat ir precizēts, ka “tikšanās laikā kārtībā, kāda tika norādīta uzaicinājuma vēstulē uz divpusēju tikšanos, tika apspriesti šādi punkti”, proti, tostarp zemes gabalu atsevišķa identifikācija un kontrolpārbaudes ar IAKS palīdzību (1.1. punkts), kontrolziņojumu saturs (3.3. punkts) un labas lauksaimniecības prakses pārbaude (4.3. punkts).

95      Tādēļ Grieķijas Republika nevar apgalvot, ka divpusējās sarunas neattiecās uz Komisijas konstatēto trūkumu būtību un smagumu.

96      Attiecībā uz to, ka divpusējās sanāksmes laikā neesot ticis apspriests finansiālais zaudējums, kas nodarīts Kopienai, ir jāatzīst, ka, pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam, divpusējās sanāksmes protokolā ir atsauce uz uzaicinājumu uz divpusējām sarunām, kurā ir minēts dokuments Nr. VI/5330/97, kurā ir izskatīti pamatpārbaužu trūkumi. Šajā dokumentā iekļautās vadlīnijas tostarp attiecas uz ELVGF zaudējumu riskiem tad, ja tiek konstatēti trūkumi pamatpārbaudēs (šajā ziņā skat. iepriekš 86. punktā minēto 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 76. un 77. punkts).

97      Tādējādi otrais iebildums un tādēļ arī šā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

 Par otro daļu, kas attiecas uz Komisijas kompetences neesamību ratione temporis

98      Grieķijas Republika apgalvo, ka, ja Vispārējā tiesa neapstiprinās pamatu par būtisko procesuālo noteikumu pārkāpumu, apstrīdētais lēmums tomēr ir jāatceļ, jo Komisijai nav kompetences ratione temporis. Grieķijas Republika apgalvo, ka Komisijas pirmais paziņojums, kurā iekļauts finanšu korekcijas summas novērtējums, ir 2006. gada 3. oktobra vēstule. Līdz ar to, piemērojot Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktā paredzēto 24 mēnešu noteikumu, izdevumi, kas radušies pirms 2004. gada 3. oktobra, neietilpstot Komisijas kompetencē ratione temporis.

99      Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektās daļas a) apakšpunktā ir paredzēts, ka finansējuma atteikums nevar attiekties uz izdevumiem, kas radušies [vairāk nekā] “24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgaj[ai] dalībvalst[ij] par šo pārbaužu rezultātiem”.

100    Saskaņā ar judikatūru paziņojums, kas ir atskaites punkts 24 mēnešu periodam un kas finansējuma atteikumu attiecina tikai uz izdevumiem, kas veikti šajā periodā, ir rakstisks paziņojums attiecīgajai dalībvalstij par Komisijas veikto pārbaužu rezultātiem (šajā ziņā skat. iepriekš 86. punktā minēto 2007. gada 11. oktobra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 48. punkts, un Vispārējās tiesas 2011. gada 31. marta spriedumu lietā T‑214/07 Grieķija/Komisija, Krājums, II‑79. lpp., 39. punkts).

101    Tādējādi, kā pamatoti apgalvo Komisija un pretēji Grieķijas Republikas pieņēmumam, 24 mēnešu periods tiek aprēķināts, par atskaites punktu ņemot vērā nevis Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstuli, kurā ir iekļauts izdevumu novērtējums, bet Komisijas 2005. gada 4. jūlija vēstuli, kurā Grieķijas Republikai tika paziņoti Komisijas veikto pārbaužu rezultāti. Turklāt ir jāuzsver, ka šajā vēstulē ir skaidri norādīts, ka izdevumu izslēgšana no Kopienas finansējuma “attiecas tikai uz izdevumiem, kas radušies ilgākais 24 mēnešus pirms šī paziņojuma grieķu valodā nosūtīšanas”.

102    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrā daļa, kā arī šis pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu, kas attiecas uz nepietiekamu pamatojumu

103    Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums nav skaidrs, jo tajā ir minēts vienots pārkāpums, kas saistīts ar kļūdainu pamatpārbaudes piemērošanu, šādā formulējumā: “ne pilnīgi apmierinošas kontrolpārbaudes”, lai arī no Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstules un kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka sākumā Komisija tai pārmeta piecas kļūdas pamatpārbaudēs, kas attiecās uz pasākumu, kurš saistīts ar “agrovidi”, un ka divas kļūdas pamatpārbaudēs, kas attiecās uz pasākumu, kurš saistīts ar “mežu audzēšanu uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”.

104    Kā jau tika minēts šā sprieduma 60. punktā, īpašos apstākļos, kad jāizstrādā lēmumi par ELVGF grāmatojumu noskaidrošanu, lēmuma pamatojums ir jāuzskata par pietiekamu, ja adresāta valsts bija cieši iesaistīta šā lēmuma izstrādes procesā un ja tai bija zināmi iemesli, kādēļ Komisija uzskatīja, ka strīdīgo summu nevar ietvert ELVGF grāmatojumos.

105    Šajā gadījumā vispirms ir jānorāda, ka kopsavilkuma ziņojums, uz kuru ir skaidra atsauce apstrīdētajā lēmumā, ir skaidri norādīti Komisijas dienestos noritošā administratīvā procesa dažādie posmi, kuros Grieķijas Republika bija cieši iesaistījusies. Šajā ziņā – kā uzsver Komisija – ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma preambulas ceturtajā apsvērumā ir skaidra atsauce uz secinājumiem, kas izdarīti no “veiktajām pārbaudēm, divpusējām sarunām un samierināšanas procesiem”.

106    Vēl ir jānorāda, ka Grieķijas Republika šī procesa laikā tika informēta par dažādiem iebildumiem, kas tai tika izvirzīti. Par to liecina Komisijas 2005. gada 4. jūlija vēstule, kurā Grieķijas Republikai paziņoti veikto pārbaužu rezultāti, Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstule, uzaicinājuma uz divpusējām sarunām vēstule, kā arī šo sarunu protokols.

107    It īpaši runājot par Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstuli, ko citējusi pati Grieķijas Republika, ir jāatzīst, ka minētajā vēstulē tostarp ir norādīti pieci vājuma posmi pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “agrovidi”, un divas kļūdas pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “mežu audzēšanu uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”. Šie trūkumi – tādi, kā aprakstīts šajā vēstulē, – ir tie, kurus, pabeidzot veikt savu pārbaudes uzdevumu, Komisija paziņojumā par savām pārbaudēm secināja no to Grieķijas Republikas atbilžu analīzes, kas formulētas pēc Komisijas veikto pārbaužu paziņošanas, un no divpusējām sarunām. Šāds atzinums skaidri izriet no šīs vēstules pielikuma 1. punkta. Pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam, pieci trūkumi pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “agrovidi”, un divas kļūdas pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “mežu audzēšanu uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”, nav trūkumi, ko Komisija konstatēja tikai administratīvā procesa sākuma posmā.

108    Ir tiesa, ka kopsavilkuma ziņojuma, kurā ir izklāstīta Komisijas galīgā nostāja, 16.3.5. punktā – kā norāda Grieķijas Republika – nav skaidri pārņemta norāde par pieciem trūkumiem pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “agrovidi”, un divām kļūdām pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “mežu audzēšanu uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”. Tur tikai, vispārīgi formulējot, ir norādīts, ka “Komisijas dienesti uzskata, ka pārbaudes uz vietas, lai arī tās tika veiktas pilnīgi visu mežu audzēšanas programmas [atbalsta] saņēmēju vidū, nekompensē elektronisku kontrolpārbaužu neveikšanu ar IAKS sistēmas palīdzību, nepareizu zemes gabalu identificēšanu un citas nepilnības IAKS sistēmā, kuras bija pierādījuši Komisijas dienesti attiecībā uz revīzijas periodu”.

109    Tomēr ir jāatzīst, ka no Komisijas galīgās nostājas, kas izklāstīta kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā, pēdējā teikuma – kā pamatoti norādījusi Komisija – izriet, ka “Komisijas dienesti saglabā nostāju, kuru tie bija paziņojuši Grieķijas iestādēm savā [Komisijas] 2006. gada 3. oktobra [vēstulē]”, kurā ir skaidra atsauce uz pieciem trūkumiem pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “agrovidi”, un divām kļūdām pamatpārbaudēs attiecībā uz pasākumu, kurš saistīts ar “mežu audzēšanu uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”, kā tika izklāstīts šā sprieduma 107. punktā.

110    Tādējādi – pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam – apstrīdētajā lēmumā ir skaidri norādīti iemesli, kādēļ Komisija piemēroja 5 % korekciju izdevumiem, kurus Grieķijas Republika attiecināja uz papildu pasākumu lauku attīstībai nozari 2003. un 2004. finanšu gadā.

111    Līdz ar to pamats par apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu ir jānoraida kā nepamatots.

 Par trešo pamatu, kas attiecas uz likuma pārkāpumu, kļūdām faktos, nepietiekamu pamatojumu, samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu

112    Šis pamats sastāv no divām daļām. Pirmā attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā un faktos un nepietiekamu pamatojumu. Otrā attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu.

 Par pirmo daļu, kas attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā un faktos un nepietiekamu pamatojumu

113    Vispirms ir jāatgādina, ka ELVGF finansē tikai intervences, kas ir veiktas atbilstoši Kopienu regulējumam lauksaimniecības tirgus kopīgai organizācijai (šajā ziņā skat. iepriekš 48. punktā minēto 2005. gada 24. februāra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 32. punkts).

114    Šajā ziņā no tiesiskā regulējuma, kas attiecas uz ELVGF, izriet, ka dalībvalstīm ir pienākums organizēt visas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kas ļauj nodrošināt, ka materiālie un formālie atbalsta piešķiršanas nosacījumi tiek izpildīti pareizi. Ja netiek veiktas visas šādas pārbaudes vai dalībvalsts tās veic kļūdaini tādējādi, ka paliek šaubas attiecībā uz šo nosacījumu izpildi, Komisija var pamatoti neatzīt noteiktus attiecīgās dalībvalsts izdevumus (Tiesas 2005. gada 14. aprīļa spriedums lietā C‑468/02 Spānija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 36. punkts, un Vispārējās tiesas 2009. gada 30. septembra spriedums lietā T‑183/06 Portugāle/Komisija, Krājums, II‑186. lpp., 31. punkts).

115    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai pierādītu lauksaimniecības tirgus kopīgās organizācijas tiesiskā regulējuma pārkāpumu, Komisijas pienākums ir nevis izsmeļošā veidā pierādīt valsts administrācijas veiktās pārbaudes nepilnību vai tās iesniegto skaitļu nepareizību, bet gan sniegt pierādījumu par nopietnām un pamatotām šaubām, kas tai radušās attiecībā uz šīm pārbaudēm vai šiem skaitļiem. Šis Komisijai piešķirtais pierādīšanas prasības atvieglojums ir izskaidrojams ar to, ka dalībvalsts ir izdevīgākā situācijā, lai apkopotu un pārbaudītu ELVGF grāmatojumu noskaidrošanai vajadzīgo informāciju, un tai līdz ar to ir jāsniedz detalizēti un pilnīgi pierādījumi par pārbaužu vai skaitļu ticamību un attiecīgā gadījumā par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti (Tiesas 2001. gada 11. janvāra spriedums lietā C‑247/98 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑1. lpp., 7.–9. punkts, un iepriekš 100. punktā minētais 2011. gada 31. marta spriedums lietā Grieķija/Komisija, 51. punkts).

116    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāizvērtē, vai – kā apgalvo prasītāja – Komisija ir pieļāvusi kļūdas, konstatējot, pirmkārt, ka lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali, attiecībā uz kuriem tika piešķirts atbalsts, tika identificēti daļēji, pārkāpjot Komisijas 2002. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 445/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (OV L 74, 1. lpp.), 58. pantu, otrkārt, netika veiktas kontrolpārbaudes ar IAKS datu bāzes palīdzību, pārkāpjot Regulas Nr. 445/2002 60. pantu, treškārt, netika veiktas izsmeļošas pārbaudes uz vietas, pārkāpjot Regulas Nr. 445/2002 61. pantu, ceturtkārt, kontrolziņojumi nebija detalizēti, pārkāpjot Komisijas 2001. gada 11. decembra Regulas (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 (OV L 327, 11. lpp.), 20. pantu, un, piektkārt, pārbaudes bija nepietiekamas attiecībā uz visām saistībām un pienākumiem, ko bija uzņēmušies saņēmēji, pārkāpjot Regulas Nr. 445/2002 61. pantu.

–       Par lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikāciju

117    Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka grāmatojumu noskaidrošanas procesā tā pierādīja, ka kopš 2003. gada lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali tika identificēti vienkopus saskaņā ar Regulas Nr. 445/2002 58. pantu un ka atbalsti tika izmaksāti, neradot risku ELVGF.

118    Saskaņā ar Regulas Nr. 445/2002 58. panta 2. punktu, ja lauku attīstības atbalsta pasākums attiecas uz platībām, zemes gabalus identificē atsevišķi. Šā paša panta 4. punktā ir precizēts, ka zemes platības identificē saskaņā ar Padomes 1992. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 1. lpp.), 4. pantu.

119    Regulas Nr. 3508/92, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1593/2000 (OV L 182, 4. lpp.), 1. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visas dalībvalstis izveido IAKS.

120    Regulas Nr. 3508/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 1593/2000, 2. pantā ir paredzēts, ka IAKS tostarp sastāv no lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas (turpmāk tekstā – “SIPA”).

121    Saskaņā ar Regulas Nr. 3508/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 1593/2000, 4. pantu SIPA izveido, pamatojoties uz kartēm vai zemes reģistrācijas dokumentiem, vai citām kartogrāfiskām atsaucēm. Izmanto datorizētas ģeogrāfiskas informācijas sistēmas metodes, labāk ietverot ortofotografēšanu no gaisa vai kosmosa, ar viendabīgu standartu, kas garantē precizitāti, kura ir vismaz līdzvērtīga kartogrāfijai mērogā 1:10 000. Tādējādi atbilstoši šai sistēmai ir jāidentificē visi lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali (iepriekš 100. punktā minētais 2011. gada 31. marta spriedums lietā Grieķija/Komisija, 54. punkts).

122    Turklāt – kā pamatoti norāda Komisija – ir jāatgādina nozīme, kāda ir IAKS ieviešanai. Proti, lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identificēšana ir jāuzskata par izšķirošu, lai pareizi piemērotu sistēmu, kas ir saistīta ar platību. Uzticamas lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identificēšanas sistēmas neesamība kā tāda veido augstu zaudējumu riska pakāpi Kopienas budžetam (šajā ziņā skat. Tiesas 2005. gada 17. marta spriedumu lietā C‑285/03 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 62. punkts; Vispārējās tiesas 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T‑243/05 Grieķija/Komisija, Krājums, II‑3475. lpp., 61. punkts, un iepriekš 100. punktā minēto 2011. gada 31. marta spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 57. punkts).

123    Kā jau tika minēts šā sprieduma 109. punktā, Komisijas galīgajā nostājā, kas izklāstīta kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā, ir atsauce uz tās 2006. gada 3. oktobra vēstuli.

124    Savā 2006. gada 3. oktobra vēstulē Komisija norāda, ka “zemes gabalu, attiecībā uz kuriem ir piešķirts pabalsts, identificēšana nav notikusi visos gadījumos, kas nav ļāvis precīzi noteikt platības un veikt efektīvas kontrolpārbaudes, pārkāpjot Regulas Nr. 445/2002 58. panta noteikumus”. Tāpat tā atsaucas uz savas 2005. gada 4. jūlija vēstules 1.1. punktu, kurā tā bija precizējusi, ka zemes gabaliem nebija veikta “vienota identifikācija”, kā tas paredzēts Regulā Nr. 445/2002. Tā piebilst, ka “identifikācija galvenokārt bija balstīta uz attiecīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu un platības mērīšanu stremos (1 strems = 1/10 hektāra) [un ka] pirms 2004. gada nebija prasīts sistemātiski iesniegt IAKS deklarāciju un/vai izrakstus [..] no zemes gabalu identificēšanas sistēmas[, kas vairumā gadījumu padarīja par] neiespējamu veikt atsevišķu identificēšanu un veikt neautomatizētas kontrolpārbaudes līdz 2003. gada [beigām]”.

125    Saskaņā ar šā sprieduma 115. punktā minēto judikatūru ir jāpārbauda, vai Grieķijas Republika ir pierādījusi Komisijas vērtējumu neprecizitāti.

126    Grieķijas Republika apgalvo, ka ir iesniegusi pierādījumu sarakstē ar Komisiju, kā arī divpusējo sarunu laikā par to, ka kopš 2003. gada zemes gabali tika pakļauti vienotai identifikācijai saskaņā ar Regulas Nr. 445/2002 58. panta noteikumiem. Šajā saistībā tā atsaucas uz savu 2005. gada 5. septembra vēstuli (1.1. punkts). Turklāt tā atgādina, ka pastāv vairāki ministrijas dekrēti par zemes gabalu identifikācijas veidu un pienākumu IAKS ietvaros iesniegtajos pieteikumos norādīt precīzu zemes gabalu kodu.

127    Vispirms ir jāatzīst, ka Grieķijas Republika apgalvo, ka ir iesniegusi pierādījumu par zemes gabalu identifikāciju, tomēr nenorādot, kādi ir attiecīgie pierādījumi. Protams, no divpusējās sanāksmes protokola izriet, ka Grieķijas Republika šo sarunu laikā iesniedza vairākus dokumentus, lai pierādītu zemes gabalu identificēšanu. Tomēr savos rakstveida dokumentos prasītāja nav norādījusi, kā šie dokumenti pierāda, ka lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali tika identificēti kopš 2003. gada saskaņā ar Regulu Nr. 445/2002.

128    Tad, lai pamatotu savu pieņēmumu, ka kopš 2003. gada lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem tiek veikta vienota identifikācija, Grieķijas Republika atsaucas uz savu 2005. gada 5. septembra vēstuli, kuras 1.1. punktā esot pierādīts, ka kopš 2003. gada Grieķijas ražotāji veic šādu identifikāciju. Tomēr ir jāatzīst, ka šīs vēstules saturs nav tāds, kas varētu atspēkot Komisijas konstatējumu. Proti, no tā neizriet, ka zemes gabalu identificēšana, kas prasīta Regulā Nr. 445/2002, patiešām būtu notikusi Grieķijā kopš 2003. gada. Grieķijas Republika tikai kopumā min tiesību aktus, kas Grieķijā ražotājiem paredzēja pienākumu veikt vienotu zemes gabalu identificēšanu pieteikumos, kuri iesniegti IAKS ietvaros, uzsverot, ka 2003. gadā “neliels lauksaimnieku skaits šo lūgumu neizpildīja, to ignorējot”.

129    Turklāt ir jāuzskata, ka ar to, ka Grieķijas Republika citē tiesību aktus, kuros ir noteikts, ka vienota zemes gabalu identificēšana ir obligāta, nepietiek, lai pierādītu, ka tā patiešām ir veikusi šādu identificēšanu.

130    Visbeidzot prasības pieteikumā Grieķijas Republika atzīst, ka daži ražotāji attiecībā uz 2003. gadu bija aizpildījuši nevis elektroniskās deklarācijas atbilstoši Regulā Nr. 3508/92 paredzētajam, bet ar roku rakstītas. Tomēr saskaņā ar šīs regulas 6. pantu visi lauksaimnieki par katru gadu iesniedz platībatkarīgā atbalsta pieteikumus, norādot lauksaimniecībā izmantojamos zemes gabalus, kuru identificēšanas kārtība ir precizēta šīs pašas regulas 4. pantā. Šādos apstākļos Grieķijas Republika nevar apgalvot, ka lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali ir identificēti kopš 2003. gada atbilstoši minētajai regulai.

131    Līdz ar to Grieķijas Republikas izvirzītie argumenti attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem ir jānoraida.

–       Par kontrolpārbaudēm

132    Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka kontrolpārbaudes notika ar IAKS elektroniskās datu bāzes palīdzību saskaņā ar Regulas Nr. 445/2002 60. pantu.

133    Saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 16. pantu Regulas Nr. 3508/92 8. panta 1. punktā paredzētās kontrolpārbaudes tostarp ietver lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu un dzīvnieku kontrolpārbaudes, kas deklarētas, lai novērstu tā paša atbalsta nepamatotu atkārtotu piešķiršanu par vienu un to pašu kalendāro vai tirdzniecības gadu un lai novērstu tāda atbalsta nepamatotu pieskaitīšanu atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar Kopienas atbalsta shēmām, kuras ietver platību deklarācijas, kā arī kontrolpārbaudes, izmantojot elektronisku datu bāzi, lai pārbaudītu atbalsta pieteikumu apstiprināmību (šajā ziņā skat. šā sprieduma 100. punktā minēto Vispārējās tiesas 2001. gada 31. marta spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 63. punkts).

134    Regulas Nr. 445/2002 60. pantā ir noteikts:

“Administratīvās pārbaudes ir visaptverošas un piemērotos gadījumos ietver kontrolpārbaudes inter alia ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datiem. Lai izvairītos no visiem nepamatotiem atbalsta maksājumiem, tās attiecina uz zemes gabaliem [..], uz kuriem attiecas atbalsta pasākums. [..]”

135    Kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā Komisija norāda, ka Grieķijas Republika nav veikusi elektroniskas kontrolpārbaudes ar IAKS datu bāzes palīdzību. Tā atsaucas arī uz savu nostāju, kas izklāstīta tās 2006. gada 3. oktobra vēstulē, no kuras izriet, ka laika periodā, uz kuru attiecas Komisijas izmeklēšana, Grieķijā IAKS nedarbojās pilnībā.

136    Kā izriet no šā sprieduma 115. punkta, ir jāpārbauda, vai Grieķijas Republika ir pierādījusi Komisijas vērtējumu neprecizitāti.

137    Grieķijas Republika apgalvo, ka attiecīgajā periodā IAKS darbojās pilnībā saskaņā ar darbības plānu. Tāpat tā atsaucas uz vairākiem dokumentiem, kurus tā esot iesniegusi divpusējo sarunu laikā un kuri pierādot, ka tā ir veikusi elektroniskas kontrolpārbaudes. Turklāt tā min Opekepe (Grieķijas orientējošo atbalstu izmaksāšanas, kontroles un garantijas iestāde) 2007. gada 9. marta vēstuli, kurā esot ticis izskaidrots, kā tika veiktas elektroniskās kontrolpārbaudes.

138    Vispirms ir jāatgādina, ka attiecīgajā periodā – kā jau tika minēts šā sprieduma 126.–131. punktā – SIPA vēl pilnībā neatbilda Regulas Nr. 3508/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 1593/2000, 4. pantam. Turklāt ir jānorāda, ka no Regulas Nr. 3508/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 1593/2000, 2. panta izriet, ka SIPA ir IAKS elements. Ņemot vērā konstatētos trūkumus lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identificēšanā, Grieķijas Republika nevar apgalvot, ka IAKS pilnībā darbojās 2003. gadā.

139    Tomēr, ja nav tādu efektīvu un pilnībā darbotiesspējīgu sistēmu, kas ir paredzētas Savienības tiesībās un kas ir paredzēto pārbaužu galvenais elements, kontrolpārbaudes Regulas Nr. 445/2002 60. panta izpratnē nevar tikt pareizi veiktas (šajā ziņā skat. šā sprieduma 86. punktā minēto 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 108. punkts, un šā sprieduma 100. punktā minēto 2011. gada 31. marta spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 65. punkts).

140    Ir jāpiebilst, ka, lai gan Grieķijas Republika mēģināja pierādīt, ka, pretēji Komisijas konstatējumiem, tā ir veikusi elektroniskas kontrolpārbaudes, tā savos rakstiskajos dokumentos – kā pamatoti uzsver Komisija – pati atzīst, ka attiecībā uz 2003. gadu atsevišķi ražotāji nav iesnieguši elektroniskas deklarācijas, bet ir iesnieguši ar roku rakstītas deklarācijas, ko tā tāpat apstiprināja tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu.

141    Šajā ziņā ir jānorāda, ka Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka pierādījumi, kurus tā esot iesniegusi divpusējo sarunu laikā, tāpat kā Opekepe 2007. gada 9. marta vēstule nevar atspēkot to, ka atsevišķi ražotāji nav iesnieguši elektroniskas deklarācijas atbilstoši Regulai Nr. 3508/92.

142    Protams, Grieķijas Republika apgalvo, ka elektronisko deklarāciju neiesniegšana atbilstoši Regulai Nr. 3508/92 attiecībā uz 2003. gadu nenozīmē, ka netika veiktas elektroniskas kontrolpārbaudes, un piebilst, ka ar roku rakstītas deklarācijas, ko Komisijas dienesti atklāja attiecībā uz 2003. gadu, tika apstiprinātas sistēmā un ka, pamatojoties uz tām, tika veiktas elektroniskas kontrolpārbaudes.

143    Tomēr, pirmkārt, Grieķijas Republika nav pamatojusi savus pieņēmumus. Tā tostarp nav pierādījusi, ka 2003. gadā tika veiktas elektroniskas pārbaudes saistībā ar attiecīgajiem ražotājiem. Otrkārt, pat pieņemot, ka kontrolpārbaudes tika veiktas, pamatojoties uz ar roku rakstītām deklarācijām, kuras attiecībā uz 2003. gadu bija atklājuši Komisijas dienesti, tas neļauj apstrīdēt Komisijas novērtējumu, kurš balstīts uz Kopienas tiesiskajā regulējumā paredzētās SIPA neizveidošanu.

144    Turklāt, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un iepriekš 60. punktā minēto judikatūru, Komisijas apgalvojums, ka, veicot pārbaudi, tās dienesti nav atraduši nevienu pierādījumu tam, ka kontrolpārbaudes bija notikušas, nevar tikt uzskatīts par “kļūdainu” pamatojumu – kā to apgalvo prasītāja.

145    Līdz ar to Grieķijas Republikas izvirzītie argumenti attiecībā uz kontrolpārbaudēm ir jānoraida.

–       Par pārbaudēm uz vietas

146    Grieķijas Republika izvirza divus galvenos iebildumus. Pirmkārt, tā apgalvo, ka ir pierādījusi, ka kontroles uz vietas attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu mērīšanu bija pietiekamas un ticamas un ka tās atbilda Regulas Nr. 445/2002 61. panta kritērijiem. Otrkārt, tā apgalvo, ka ir veikusi pārbaudes uz vietas attiecībā uz labu lauksaimniecības praksi.

147    Saskaņā ar Regulas Nr. 445/2002 61. pantu “pārbaudes uz vietas veic saskaņā ar Regulas [..] Nr. 2419/2001 III sadaļu”. Saskaņā ar šīs pēdējās minētās regulas 15. pantu administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic tā, lai nodrošinātu efektīvu atbalsta piešķiršanas nosacījumu izpildes pārbaudi.

148    Attiecībā tieši uz labas lauksaimniecības prakses pārbaudi no Regulas Nr. 445/2002 61. panta trešās daļas izriet, ka atbilstoša pārbaude attiecas uz visām atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem, ko ir iespējams pārbaudīt apmeklēšanas brīdī. Regulas Nr. 2419/2001 22. panta 2. punktā ir paredzēts, ka labas lauksaimniecības prakses tāpat ir elements, kurš būtu jāņem vērā, nosakot platības (šajā ziņā skat. iepriekš 86. punktā minēto 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 119. punkts).

149    No Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstules, kas minēta kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā, kurš attiecas uz Komisijas galīgo nostāju, izriet, ka pārbaudes uz vietas nebija izsmeļošas Regulas Nr. 445/2002 61. panta izpratnē, jo, pirmkārt, tās neietver lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu mērījumus atbilstoši Regulai Nr. 3508/92 un, otrkārt, nav neviena pierādījuma, ka pārbaudes uz vietas tika veiktas attiecībā uz labas lauksaimniecības prakses ievērošanu.

150    Lai apstrīdētu Komisijas novērtējumu, kas attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu mērījumu pārbaudēm uz vietas, Grieķijas Republika tikai apgalvo, ka minētos zemes gabalus “pārbaudīja un izmērīja valsts kontrolieri”, ko Komisijas dienesti nav varējuši pārbaudīt, jo šie dienesti paši nav mērījuši minētos zemes gabalus. Ar šiem nekādi nepamatotiem apgalvojumiem nevar atspēkot Komisijas konstatējumus.

151    Šajā ziņā ir jānorāda, ka no Komisijas 2005. gada 4. jūlija vēstules, kas ir minēta Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstulē, izriet, ka “attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu mērīšanu nav pierādījumu, kas būtu pietiekami, lai ļautu noteikt, cik lielā mērā zemes gabals patiešām tika no jauna nomērīts, vai to, vai zemes gabals vienkārši tika vizuāli pārbaudīts”. Tomēr Grieķijas Republika neapstrīd šādu konstatējumu.

152    Grieķijas Republikas arguments, ka kontrolziņojumos, kas iesniegti divpusējo sarunu laikā, esot atspoguļotas zemes gabalu mērījumu, kā arī labas lauksaimniecības prakses pārbaudes uz vietas, arī nevar tikt apstiprināts. Šie kontrolziņojumi attiecas tikai uz Magnisiju, ko turklāt Grieķijas Republika neapstrīd. Tomēr, pat pieņemot, ka minētajos ziņojumos ir noteikts, ka pārbaudes par labas lauksaimniecības prakses piemērošanu tika veiktas, ir jāuzskata, ka tie vien – kā pamatoti norāda Komisija – neļauj pierādīt tā Komisijas atzinuma neprecizitāti, kas attiecas uz teritoriju, kuras platība pārsniedz šo vietu vien. Proti, dalībvalstij ir konkrēti jāpierāda, ka pārbaudes sistēmās nepārbaudītajos reģionos nebija tādi paši trūkumi kā tie, ko Komisija bija konstatējusi pārbaudītajos reģionos (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 4. marta spriedumu lietā C‑344/01 Vācija/Komisija, Recueil, I‑2081. lpp., 64. un 65. punkts).

153    Visbeidzot attiecībā uz Grieķijas Republikas argumentu, ka 2000. gadā pieņemtajā ministrijas dekrētā ir paredzēts pienākums piemērot labas lauksaimniecības prakses prasības, nepietiek tikai pierādīt, ka Grieķijas Republika patiešām ir veikusi pārbaudi uz vietas par labas lauksaimniecības prakses piemērošanu (šajā ziņā skat. iepriekš 86. punktā minēto 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 120. punkts).

154    Grieķijas Republikas argumenti attiecībā uz pārbaudēm uz vietas tātad ir jānoraida.

–       Par kontrolziņojumiem

155    Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka tas, ka kontrolziņojumos par Larisu nav identificētas atšķirības starp platībām un dzīvniekiem, kas deklarēti, un tiem, kas izmērīti vai uzskaitīti, kā arī tas, ka kontrolieriem nebija īpašu apsvērumu, nav Savienības tiesību pārkāpums un neattaisno finanšu korekcijas uzlikšanu.

156    Saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta, uz kuru ir atsauce Regulas Nr. 445/2002 61. panta 1. punkta pirmajā teikumā, noteikumiem par katru pārbaudi uz vietas sastāda kontrolziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm, tostarp “pārbaudītajiem lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem, izmērītiem lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem, mērījumu rezultātiem par katru izmērīto lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu un izmantotās mērīšanas metodēm”.

157    Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstuli, uz kuru ir atsauce kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā, kurā ir izklāstīta Komisijas galīgā nostāja, kontrolziņojumi “nebija detalizēti”, kā tas paredzēts Regulas Nr. 2419/2001 20. pantā, kurā – kā minēts iepriekš – ir noteikts pienākums minēt lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu mērījumu rezultātus.

158    Turklāt Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstules 3.3. punktā ir atsauce uz Komisijas 2005. gada 4. jūlija vēstuli, kuras teksts ir šāds:

“[..] izvērtētie ziņojumi nebija pietiekami pamatoti, un tajos nebija skaidri norādīts tās pārbaudes veids, kas faktiski tika veikts pārbaudes laikā uz vietas. Ziņojumos nav norādītas nekādas nesaskaņas starp deklarētajām un noteiktajām platībām vai deklarētajiem un pārbaudes laikā saskaitītajiem dzīvniekiem. Tas radīja šaubas par ziņojumos sniegto deklarāciju precizitāti un pareizību.

Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu mērīšanu nav pierādījumu, kas būtu pietiekami, lai ļautu noteikt, kādā mērā zemes gabals patiešām tika no jauna nomērīts, vai to, vai zemes gabals vienkārši tika vizuāli pārbaudīts. Kā tas it īpaši tika manīts pārbaudes dokumentos, iedaļas, kas bija jāaizpilda kontrolziņojumos un kas attiecas uz pierādījumiem par izmantoto mērīšanas metodi vai uz izmērīto zemes gabalu skaitu, nebija sistemātiski aizpildītas. Turklāt kontrolziņojumos vispārīgi nebija norādītas nekādas īpašas piezīmes, ko kontrolieri bija izdarījuši pārbaužu laikā [..].”

159    Tomēr Grieķijas Republika nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas varētu pamatot Komisijas konstatējumu neprecizitāti.

160    Grieķijas Republikas arguments, ka kontrolziņojumos, kas iesniegti divpusējo sarunu laikā, ir norādīti zemes gabalu mērījumi, nevar tikt apstiprināts. Kā jau tika norādīts šā sprieduma 152. punktā un kā pamatoti apgalvo Komisija, šie kontrolziņojumi, kas attiecas tikai uz Magnisiju, nevar likt apstrīdēt Komisijas konstatējumu, kas ir piemērojams vispārīgāk.

161    Turklāt ir jānorāda, ka no lietas materiāliem – pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam – neizriet, ka Komisijas dienesti būtu atzinuši, ka kontrolziņojumu par Larisu saturs bija atsevišķs gadījums. Divpusējo sarunu protokola 3.3. punktā bija tikai norādīts, ka Komisijas dienesti “saglabā savu nostāju par kontrolziņojumu, kuri tika izvērtēti misijas Larisa laikā, nepietiekamo kvalitāti”.

162    Visbeidzot ir jāuzskata, ka ministriju dekrēti un direktīvas, uz kurām atsaucās Grieķijas Republika, kā tādi nav pietiekami, lai pierādītu, ka kontrolziņojumi patiešām tika izstrādāti saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 20. pantu (šajā ziņā skat. iepriekš 86. punktā minēto spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 120. punkts).

163    Līdz ar to Grieķijas Republikas argumenti par kontrolziņojumiem ir jānoraida.

–       Par pārbaudēm attiecībā uz visām atbalsta saņēmēju saistībām un pienākumiem

164    Grieķijas Republika vispirms apgalvo, ka tas, ka pārbaudes uz vietas attiecībā uz visām saņēmēju saistībām un pienākumiem netika veiktas visos gadījumos, nav pretrunā Savienības tiesībām. Vēl tā norāda, ka Komisijas uzliktās finanšu korekcijas pamatā ir vienīgais atbalsta saņēmēja gadījums, kura visas saistības un pienākumi netika pārbaudīti.

165    Saskaņā ar Regulas Nr. 445/2002 61. panta trešo daļu “pārbaudes attiecas uz visām atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem, ko var pārbaudīt apmeklējuma brīdī”.

166    Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstulē, uz kuru ir atsauce kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā, kurā ir izklāstīta Komisijas galīgā nostāja, ir norādīts, ka “attiecībā uz visām saistībām, ko uzņēmušies atbalsta saņēmēji (runājot par vides attīstības pasākumiem) un kuras ir iespējams pārbaudīt misijas laikā, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 445/2002 61. pantā, pārbaudes nebija pietiekamas”.

167    Turklāt Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstules 3.2. punktā ir atsauce uz Komisijas 2005. gada 4. jūlija vēstuli, kuras teksts ir šāds:

“Kā norādīts Regulas Nr. 817/2004 69. panta 3. punktā [trešajā daļā], pārbaudes uz vietas attiecas uz visām atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, ko var pārbaudīt apmeklējuma brīdī. Šajā saistībā dalībvalstis var paredzēt, ka, ja atbalsta saņēmējs tika izvēlēts lauku attīstības pasākumam, tas tiks pārbaudīts saskaņā ar šo pasākumu un visiem citiem pasākumiem, kuru pārbaudei ir paredzēta līdzīga ekspertīze.

Tomēr, pārbaudot lietas materiālus, tika atklāts gadījums, kad atbalsta saņēmējs, kam tika piemēroti divi dažādi agrovides apakšpasākumi, veicot apmeklējumu uz vietas, tika izvēlēts pārbaudes veikšanai uz vietas attiecībā uz vienu no šiem pasākumiem, bet ne attiecībā uz otru.

Kad Grieķijas iestādes tika izjautātas šajā sakarā, tās atzina, ka pārbaudes uz vietas attiecās tikai uz apakšpasākuma saistībām, kurām tika izvēlēts atbalsta saņēmējs, un neattiecās uz citām iespējamām tā paša lauku attīstības pasākuma, kas tika piemērots lauksaimniekam, darbībām.”

168    Lai apstrīdētu Komisijas novērtējumu, kas izklāstīts Komisijas 2005. gada 4. jūlija vēstules 3.2. punktā, Grieķijas Republika tikai apgalvoja, ka piemērotā finanšu korekcija ir balstīta uz vienīgo atbalsta saņēmēja gadījumu, kura visas saistības un pienākumi netika pārbaudīti. To darot, tā neatspēko Komisijas konstatējumus attiecībā uz šo atbalsta saņēmēju.

169    Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja dalībvalstij neizdodas pierādīt, ka Komisijas konstatējumi nav precīzi, tad šie konstatējumi var būt par pamatu nopietnām šaubām par to, vai ir veikti atbilstoši un efektīvi pārraudzības un pārbaudes pasākumi (Tiesas 1999. gada 28. oktobra spriedums lietā C‑253/97 Itālija/Komisija, Recueil, I‑7529. lpp., 7. punkts, un iepriekš 48. punktā minētais 2005. gada 24. februāra spriedums, 35. punkts). Līdz ar to, tiklīdz izvēles kārtībā veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēta kļūda, Komisija, ņemot vērā iepriekš minēto judikatūru, nevar izslēgt, ka šis prettiesiskums var būt vispārīgāks.

170    Attiecībā uz Grieķijas Republikas argumentu, ka Komisija nav norādījusi, ka ir iespējams veikt vienlaicīgu pārbaudi par visām konkrētā atbalsta saņēmēja saistībām un pienākumiem, ir jāatgādina, ka, piemērojot šā sprieduma 115. punktā minēto judikatūru, šāda pierādījuma administrēšana ir jāveic attiecīgajai dalībvalstij. Tomēr Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka šāda pārbaude bija kļuvusi neiespējama. Tā, nesniedzot pierādījumus, tikai pieņem, ka 2003. gada 15. aprīlī – datumā, kurā notika pārbaude uz vietas par pienākumu ievērošanu attiecībā uz pasākumu, kas saistīts ar “bioloģisko lauksaimniecību” attiecībā uz “labību”, – tai nebija iespējams pārliecināties, ka tika ievēroti visi pienākumi un saistības, kas attiecas uz pasākumu, kurš saistīts ar “nitrātu piesārņojumu” attiecībā uz “kokvilnu”, jo kokvilnas sēšanas periods bija sācies. Turklāt šis Grieķijas Republikas arguments atšķiras no tā, kas tika izvirzīts tiesas sēdes laikā un saskaņā ar kuru, lai veiktu šādas pārbaudes, ir jāsasauc ekspertu grupa, kas specializējas kokvilnas, ūdens piesārņojuma un agrovides programmu jomā.

171    Līdz ar to ir jānoraida Grieķijas Republikas arguments attiecībā uz visu atbalsta saņēmēju saistību un pienākumu pārbaudēm, kā arī tādēļ – šā pamata pirmā daļa.

 Par otro daļu, kas attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu

172    Grieķijas Republika apgalvo, ka apstrīdētais lēmums būtu jāatceļ, ciktāl ar to tiek pārkāpts samērīguma princips. Ja tiek konstatēts pretējais, korekcijas aprēķinā būtu jāņem vērā tikai Larisas gadījums, pasākums, kas attiecas uz “agrovidi”, un izdevumi, kas radušies pēc 2004. gada 3. oktobra.

173    No pastāvīgās judikatūras, kas minēta šā sprieduma 72. punktā, izriet, ka, ja tā vietā, lai atteiktu finansējumu visiem izdevumiem, Komisija cenšas paredzēt noteikumus, lai atkarībā no ELVGF radītā riska pakāpes nošķirtu dažādus pārbaudes trūkumu līmeņus, dalībvalstij ir jāpierāda, ka šie kritēriji ir patvaļīgi un netaisnīgi.

174    Saskaņā ar dokumenta Nr. VI/5330/97 noteikumiem, pirmkārt, “ja viena vai vairākas pamatpārbaudes nav veiktas vai arī ir veiktas tik sliktā līmenī vai tik reti, ka tās ir nederīgas, lai noteiktu pieprasījuma pieņemamību vai novērstu pārkāpumus, ir jāpiemēro 10 % korekcija, jo ir pamatoti pieļaujams uzskatīt, ka pastāv paaugstināts būtisku zaudējumu risks ELVGF”, un, otrkārt, “ja ir veiktas visas pamatpārbaudes, bet nav ievērots noteikumos ieteiktais to skaits, biežums un precizitāte, ir jāpiemēro 5 % korekcija”.

175    Komisija 5 % finanšu korekciju attiecībā uz 2003. un 2004. finanšu gadu papildu pasākumu lauku attīstībai jomā ir pamatojusi ar trūkumiem, kas konstatēti šā sprieduma 116. punktā uzskaitīto pamatpārbaužu veikšanā.

176    No trešā pamata pirmās daļas, kas attiecas uz finanšu korekciju, kura piemērota izdevumiem, kuri radušies papildu pasākumu lauku attīstībai jomā 2003. un 2004. finanšu gadā (skat. šā sprieduma 117.–171. punktu), vērtējuma izriet, ka Grieķijas Republika nav varējusi pierādīt, ka Komisijas konstatējumi nav precīzi. Tādējādi, ņemot vērā apsvērumus, kas norādīti šā sprieduma 173.–175. punktā, Komisijas lēmums piemērot 5 % korekciju nav uzskatāms par pretēju samērīguma principam. Turklāt šajā saistībā ir jānorāda, ka Savienības tiesa jau ir nospriedusi, ka korekcijas piemērošana 5 % apmērā ir samērīga, jo nav izveidota ticama lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identificēšanas sistēma (šajā ziņā skat. iepriekš 48. punktā minēto 2005. gada 24. februāra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 100. punkts; 122. punktā minētos 2005. gada 17. marta spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 64. punkts, un 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 78. punkts).

177    Turklāt ir jāatzīst, ka Grieķijas Republika nav iesniegusi pierādījumus, kas ļautu uzskatīt, ka Komisija nevarēja secināt būtiska zaudējumu riska pastāvēšanu ELVGF. Tā tikai apgalvo, ka gadījumā, ja finanšu korekcija netiks atzīta par nesamērīgu, tajā būtu jāņem vērā tikai Larisas gadījums, pasākums attiecībā uz “agrovidi” un izdevumi, kas radušies pēc 2004. gada 3. oktobra.

178    Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 160. un 161. punkta, Larisā veikto pārbaužu trūkumi neļauj izslēgt, ka šie trūkumi attiecas arī uz citām vietām. Turklāt no Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstules, uz kuru ir atsauce kopsavilkuma ziņojuma 16.3.5. punktā, izriet, ka ar lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identificēšanu un kontrolpārbaudēm ar IAKS palīdzību saistītie trūkumi neattiecas tikai uz pasākumu, kas saistīts ar “agrovidi”, bet arī uz pasākumu, kas saistīts ar “mežu audzēšanu uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”. Tomēr no šā sprieduma 117.–145. punkta izriet, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu faktos, konstatējot minētos trūkumus. Visbeidzot, kā tika izklāstīts šā sprieduma 99.–101. punktā, 24 mēnešu periods tiek aprēķināts, par atskaites punktu ņemot vērā nevis Komisijas 2006. gada 3. oktobra vēstuli, kurā ir iekļauts izdevumu novērtējums, bet Komisijas 2005. gada 4. jūlija vēstuli, kurā Grieķijas Republikai tika paziņoti Komisijas veikto pārbaužu rezultāti. Tādēļ Grieķijas Republika nevar apgalvot, ka 5 % finanšu korekcijai būtu jāattiecas tikai uz trūkumiem, kas konstatēti attiecībā uz Larisu, tikai uz pasākumu, kas saistīts ar “agrovidi”, un tikai uz izdevumiem, kas radušies pēc 2004. gada 3. oktobra.

179    Līdz ar to otrā daļa un tādēļ arī šis pamats ir jānoraida.

3.     Par finanšu korekciju, kas piemērota finanšu revīzijas jomā saistībā ar 2004. finanšu gadu

180    Grieķijas Republika izvirza vienotu pamatu, kas attiecas uz likuma un vadlīniju, kas iekļautas dokumentā Nr. VI/5330/97, pārkāpumu, kļūdām faktos, nepietiekamu pamatojumu, samērīguma principa pārkāpumu un rīcības brīvības robežu pārsniegšanu.

181    Šajā pamatā Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka maksājuma kavējumi bija attaisnoti un to mērķis bija tikai un vienīgi aizsargāt Kopienas finanšu intereses. No tā Grieķijas Republika secina, ka piemērotā korekcija acīmredzami pārsniedz ELVGF it kā ciestos zaudējumus.

182    Komisijas 1996. gada 16. februāra Regulas (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu [..] (OV L 39, 5. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2011. gada 1. augusta Regulu (EK) Nr. 1577/2001 (OV L 209, 12. lpp.), 4. panta 2. punktā ir noteikts:

“Avansus par iegrāmatotajiem izdevumiem šādi samazina attiecībā uz izdevumiem, kas samaksāti pēc noteiktajiem termiņiem:

a)      ja pēc termiņa samaksātie izdevumi ir vienādi ar 4 % no pirms termiņa samaksātajiem izdevumiem vai mazāki, samazināšana nenotiek, neraugoties uz nokavēto mēnešu skaitu;

b)      virs 4 % sliekšņa visi turpmākie izdevumi, kas samaksāti ar nokavēšanos līdz:

–        vienam mēnesim, tiek samazināti par 10 %,

–        diviem mēnešiem, tiek samazināti par 25 %,

–        trim mēnešiem, tiek samazināti par 45 %,

–        četriem mēnešiem, tiek samazināti par 70 %,

–        pieciem vai vairāk mēnešiem, tiek samazināti par 100 %.

Tomēr Komisija piemēro citu grafiku un/vai mazākus samazinājumus, ja par dažiem pasākumiem ņem vērā īpašus vadības nosacījumus vai ja dalībvalstis ir iesniegušas pietiekami pamatotus attaisnojumus.

Šajā pantā minēto samazināšanu izdara saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2040/2000 14. panta noteikumiem.”

183    Saskaņā ar judikatūru Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta otrā daļa ir noteikums, ar ko ievieš izņēmumus, un līdz ar to ir jāinterpretē šauri (iepriekš 122. punktā minētais 2007. gada 12. septembra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 115. punkts).

184    Turklāt finansējuma izdevumi, ko sedz ELVGF, ir jāaprēķina, pieņemot, ka tiek ievēroti lauksaimniecībā piemērojamās tiesību normās paredzētie termiņi. Līdz ar to, ja valsts iestādes atbalsta maksājumu veic pēc termiņa beigām, atbilstoši Regulas Nr. 296/96 preambulas ceturtajam apsvērumam tie rada ELVGF prettiesiskus un tātad nepieļaujamus izdevumus (šajā ziņā skat. iepriekš 169. punktā minēto 1999. gada 28. oktobra spriedumu lietā Itālija/Komisija, 126. punkts). Līdz ar to dalībvalstīm ir jāievieš tāda pārbaužu sistēma, kurā tiek ņemts vērā atbalsta maksājumiem paredzētais termiņš (šajā ziņā skat. iepriekš 122. punktā minēto 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 116. punkts).

185    Saskaņā ar kopsavilkuma ziņojuma 17.1.5. punktu, kurā ir izklāstīta Komisijas galīgā nostāja, finanšu korekcijas tika piemērotas maksājumu kavējumu dēļ EUR 5 279 881,28 apmērā.

186    Grieķijas Republikai ir jāpierāda, ka ir izpildīti Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta otrās daļas nosacījumi, proti, jāpierāda, ka attiecībā uz atsevišķiem pasākumiem ir izpildīti īpaši vadības nosacījumi, vai jāiesniedz pietiekami pamatoti attaisnojumi. Grieķijas Republikai tostarp ir jāpierāda, ka kavējumi nepārsniedza saprātīgas robežas (šajā ziņā skat. Tiesas 2003. gada 18. septembra spriedumu lietā C‑331/00 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑9085. lpp., 117. punkts, un iepriekš 39. punktā minēto 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 372. punkts).

187    Vispirms ir jānorāda, ka Grieķijas Republika neapstrīd, ka maksājumi tika nokavēti. Turpretī tā kritizē piemēroto finanšu korekciju, jo maksājumu kavējumi bija radušies tādēļ, ka bija jāizlabo noteiktas kļūdas ražotāju pieteikumos, attiecīgajā gadījumā veicot papildu pārbaudes.

188    Kā norāda Komisija, vispirms ir jāatzīst, ka Grieķijas Republika nav atsaukusies ne uz vienu “īpašu vadības nosacījumu”, kas būtu izraisījis maksājumu kavējumus.

189    Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktā papildus īpašajiem vadības nosacījumiem ir minēti “dalībvalstu iesniegti pietiekami pamatoti attaisnojumi”.

190    Tomēr, pat nepastāvot vajadzībai izvērtēt, vai tas, ka bija jāizlabo kļūdas ražotāju pieteikumos, ir maksājumu kavējumu “pamatots attaisnojums” Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta izpratnē, ir jāatzīst, ka Grieķijas Republika nav iesniegusi pierādījumu, ka kļūdas, kas attiecas uz ražotāju datiem, patiešām bija ieviestas viņu pieteikumos. Šajā ziņā ir jāatzīst, ka divpusējo sarunu, kas notika 2006. gada 12. janvārī, protokolā Komisija aicināja Grieķijas iestādes “iesniegt pierādījumu [kavējuma] iemeslu patiesīgumam”. Lai arī savā 2006. gada 2. maija vēstulē Grieķijas Republika savus pieņēmumus pamato, ir jānorāda, ka tā tomēr nav iesniegusi tādus pierādījumus, kas varētu apstiprināt, ka iemesli, kas it kā ir maksājumu kavējumu pamatā, patiešām ir bijuši.

191    Katrā ziņā, pat pieņemot, ka ražotāji patiešām bija ieviesuši pieteikumos kļūdas, Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka bija jāveic papildu pārbaudes, kuru ilgums attaisnotu maksājumu kavējumus (šajā ziņā skat. iepriekš 39. punktā minēto 2009. gada 11. jūnija spriedumu [Grieķija/Komisija], 375. punkts). Šajā ziņā ir jānorāda, ka 4 % slieksnis, kas ir noteikts Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktā, kalpo tieši, lai dalībvalstīm dotu iespēju veikt papildu pārbaudes, un nokavējuma mēnešu skaitam nav nekādas ietekmes uz maksājumiem, kas nepārsniedz šo slieksni (iepriekš 122. punktā minētais 2007. gada 12. septembra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 116. punkts).

192    Turklāt ir jānoraida Grieķijas Republikas iebildums, kas attiecas uz apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkumu, jo Komisija neesot izskaidrojusi, kādēļ iemesli, kas norādīti, lai attaisnotu maksājumu kavējumus, netika ņemti vērā.

193    Proti, ir jāatzīst, ka pēc tam, kad Komisija uzaicināja Grieķijas iestādes iesniegt pierādījumu tam, ka norādītie maksājumu kavējumu iemesli patiešām ir pastāvējuši, Opekepe 2006. gada 2. maija vēstulē atgādināja maksājumu kavējumu iemeslus un tabulas formā precizēja kļūdas, kas bija ieviestas ražotāju pieteikumos attiecībā uz 2002. un 2003. finanšu gadu, tomēr nepierādot šo kļūdu pastāvēšanu ar taustāmiem faktiem. Komisijas 2007. gada 20. augusta vēstulē Komisija norādīja, ka Grieķijas iestāžu argumenti nevar tikt apstiprināti, jo “nebija izpildīts neviens īpašs vadības nosacījums un [Grieķijas Republika] nebija norādījusi nevienu likumīgu iemeslu”, un administratīvās grūtības tika novērstas ar Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktā paredzēto 4 % slieksni.

194    Tādēļ, piemērojot šā sprieduma 60. punktā minēto judikatūru, Grieķijas Republika nevar, atsaucoties uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, uzskatīt, ka tā nav tikusi pietiekami informēta par iemesliem, kādēļ Komisija nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas sniegti tās 2006. gada 2. maija vēstulē maksājumu kavējumu iemeslu pamatojumam. Turklāt ir jāatzīmē, ka prasītāja ir varējusi izmantot savas tiesības, jo savā prasības pieteikumā tā tieši apstrīd vārdu savienojumu “administratīvās grūtības”, ko bija norādījusi Komisija, lai kvalificētu maksājuma kavējumu iemeslus.

195    Attiecībā uz Grieķijas Republikas iebildumu, ka piemērotā korekcija acīmredzami pārsniedz zaudējumus, kurus esot cietis ELVGF, ir jāatgādina, ka netiek apstrīdēts, ka maksājumi tika veikti ar nokavējumu.

196    Saskaņā ar judikatūru, lai arī Komisijai ir jāpierāda Kopienu tiesību normu pārkāpums, tiklīdz šis pārkāpums ir konstatēts, dalībvalstij vajadzības gadījumā ir jāpierāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu saistībā ar no šīs kļūdas izrietošajām finansiālajām sekām (Tiesas 2004. gada 7. oktobra spriedums lietā C‑153/01 Spānija/Komisija, Krājums, I‑9009. lpp., 67. punkts).

197    Šajā gadījumā Grieķijas Republika tikai attaisnoja maksājumu kavējumus, tomēr neapstrīdot finansiālās sekas, ko, it īpaši ņemot vērā Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktu, bija noteikusi Komisija un kas minētas šā sprieduma 182. punktā. Tādēļ tā nevar apgalvot, ka finanšu korekcija ir nesamērīga.

198    Visbeidzot ir jānorāda, ka savos rakstveida dokumentos, kā arī tiesas sēdē Grieķijas Republika apgalvoja, ka Komisijai būtu tai jāatlīdzina summa EUR 20 006,27 apmērā, kas atbilst starpībai starp jau avansos veiktajiem atskaitījumiem, kuri novērtēti EUR 5 299 887,55 apmērā, un kopējo Komisijas piemērotās korekcijas apmēru – EUR 5 279 881,28. Tomēr ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir ņemta vērā šī starpība, kas ir ierakstīta apstrīdētā lēmuma pielikumā esošajā tabulā ailē “Finansiālās sekas”.

199    Līdz ar to šis pamats, kā arī visa prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

200    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Grieķijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Truchot Martins Ribeiro Kanninen

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 5. jūlijā.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – grieķu.