Prasība, kas celta 2012. gada 6. septembrī - Diputación Foral de Bizkaia/Komisija

(lieta T-397/12)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Diputación Foral de Bizkaia (Spānija) (pārstāvis - I. Sáenz-Cortabarría Fernández, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt par spēkā neesošu pārsūdzētā lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tajā par nelikumīgu ir atzīts 2009. gada 15. aprīlī paziņotajos līgumos paredzētais atbalsts, vai pakārtoti - tiktāl, ciktāl tajā par nelikumīgu ir atzīts paziņotajā līgumā par zemesgabaliem paredzētais atbalsts;

atzīt par spēkā neesošiem pārsūdzētā lēmuma 5. un 6. pantu tiktāl, ciktāl LESD 108. panta 2. punktā paredzētajā vērtējumā par tā saderīgumu ar Līgumu Komisija ir balstījusies uz pieņēmumu, ka šis atbalsts ir nelikumīgs;

katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā ² par nelikumīgu un attiecīgi ar iekšējo tirgu saderīgu un nesaderīgu atbalstu ir atzīti divi līgumi, proti, līgums "par zemesgabaliem" un līgums "par mājokļiem", kurus 2006. gada 15. decembrī noslēdza sabiedrība Bizkailur S.A. (Diputación pilnībā piederoša publiska sabiedrība), no vienas puses, un sabiedrības Habidite Technologies Pais Vasco S.A., Grupo Empresarial Afer S.L. un Grupo Habidite, no otras puses, par Habidite ražotnes izveidi Alonsotegi [Alonsótegui] pašvaldībā.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, 2006. gada līgumos paredzēto atbalstu atzīstot par nelikumīgu, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo uzskatīts, ka toreiz esot bijusi kāda tiesiski saistoša un beznosacījuma vienošanās par atbalsta sniegšanu Habidite. Komisija neesot ņēmusi vērā tiesiskās sekas, kādas rodas, interpretējot līgumus atbilstoši tos regulējošo valsts tiesību normām (konkrēti Código Civil [Spānijas Civilkodeksa] 1258. pantu).

Ar iepriekš minētajam pamatam pakārtoti izvirzīto otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, par nelikumīgu atzīstot tā dēvētajā "līgumā par zemesgabaliem" minēto atbalstu, jo lēmumā neesot ņemts vērā, ka minētajā līgumā ir skaidri noteikts, ka tas ir izpildāms, ja vien tas ir likumīgs ("cik vien tas no likuma viedokļa ir iespējams"), un tādējādi nepareizi interpretējot un piemērojot LESD 108. panta 3. punkta un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai , 1. panta f) punkta noteikumus, esot pārkāptas šīs tiesību normas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punkts un vispārējais labas pārvaldības princips, neievērojot, konkrēti, Diputación kā LESD 108. panta 2. punktā paredzētajā procedūrā ieinteresētās personas tiesības un procesuālās garantijas, jo tai faktiski nepamatoti esot tikusi liegta, apgrūtināta vai ierobežota iespēja pienācīgi piedalīties Komisijas īstenotajā administratīvajā procedūrā un iedarbīgi un lietderīgi izklāstīt savu viedokli jautājumā par to, ka šis atbalsts tik un tā ir likumīgs.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība jeb nesniegšana, jo LESD 108. panta 2. punktā minēto vērtējumu par saderīgumu ar Līgumu Komisija esot veikusi, balstīdamās uz pieņēmumu, ka šis atbalsts ir nevis paziņots, bet gan nelikumīgs.

____________

¹ - Eiropas Komisijas 2012. gada 27. jūnija lēmums par valsts atbalstu Nr. SA.28356 (C 37/2009) (ex N 226/2009), Habidite Alonsotegui [COM(2012) 4194, galīgā redakcija].

² - OV L 83, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.