VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2011. gada 15. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Atcelšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “CENTROTHERM” – Preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts – Jaunu pierādījumu pieņemamība – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts – Iebilde par prettiesiskumu – Regulas (EK) Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts
Lieta T‑434/09
Centrotherm Systemtechnik GmbH, Brilona [Brilon] (Vācija), ko pārstāv J. Albrehts [J. Albrecht] un U. Vormbroks [U. Vormbrock], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Šneiders [G. Schneider] un R. Manja [R. Manea], pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG, Blaubeirene [Blaubeuren] (Vācija), ko pārstāv O. Lefels [O. Löffel], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 25. augusta lēmumu lietā R 6/2008‑4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG un Centrotherm Systemtechnik GmbH.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. Moavero Milanezi [E. Moavero Milanesi], tiesneši N. Vāls [N. Wahl] (referents) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretāre T. Vailere [T. Weiler], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas (tagad – Vispārējā tiesa) kancelejā iesniegts 2009. gada 26. oktobrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 15. februārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 2. februārī,
ņemot vērā lietas dalībnieku lūgumu noturēt tiesas sēdi,
ņemot vērā 2011. gada 30. marta rīkojumu par lietu T‑427/09 un T‑434/09 apvienošanu mutvārdu procesa mērķiem,
pēc 2011. gada 5. maija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 1999. gada 7. septembrī prasītāja Centrotherm Systemtechnik GmbH Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 1, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CENTROTHERM”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 11., 17., 19. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 11. klase: “Apkures izvadcaurules, dūmvadi, apkures katlu caurules; gāzes radziņu uzlikas; apkures, gaisa kondicionēšanas, tvaika ražošanas, žāvēšanas un ventilācijas iekārtu mehānisma detaļas; gaisa filtrēšanas aparāti un to detaļas; gāzes iekārtu mehānisma detaļas; krāni cauruļu sistēmām; dūmvadu šīberi”;
– 17. klase: “Cauruļu savienojumi, cauruļu uzmavas, izvadcauruļu armatūra, caurules, minētie nemetāliskie izstrādājumi; savienojumi, šuvju aizdarīšanas materiāli; drīvēšanas, blīvēšanas un izolācijas materiāli; daļēji apstrādātas plastmasas; plastmasas izstrādājumi, kas iekļauti 17. klasē”;
– 19. klase: “Būvmateriāli; caurules, kanalizācija, it īpaši būvniecības vajadzībām; kanalizācija, derivācijas caurules; būvniecības armatūra; sienu pārseguma materiāli, būvniecības apšuvumi, apšuvumi; dūmvadu plāksnes; dūmvadu caurules, dūmtveri, kamīnu dzegas, minētie nemetāliskie izstrādājumi”;
– 42. klase: “Konsultācijas būvniecībā, būvniecības plānošana, inženiera pakalpojumi, projektu tehniskā plānošana, inženieru darbi (ekspertīzes)”.
4 2001. gada 19. janvārī preču zīme “CENTROTHERM” tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm un pakalpojumiem.
5 2007. gada 7. februārī persona, kas iestājusies lietā – centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 15. pantam un 50. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 15. pants un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts) iesniedza ITSB pieteikumu par preču zīmes “CENTROTHERM” atcelšanu attiecībā uz visām reģistrētajām precēm un pakalpojumiem.
6 2007. gada 15. februārī prasītājai tika darīts zināms pieteikums par atcelšanu un tā tika lūgta trīs mēnešu laikā iesniegt iespējamos apsvērumus un pierādījumus par strīdus preču zīmes faktisko izmantošanu.
7 Savos 2007. gada 11. maija apsvērumos prasītāja apstrīdēja pieteikumu par atcelšanu un, lai pierādītu savas preču zīmes faktisko izmantošanu, iesniedza šādus pierādījumus:
– četrpadsmit digitālās fotogrāfijas;
– četrus faktūrrēķinus;
– paziņojumu ar nosaukumu “eidesstattliche Vericherung” (apstiprināts paziņojums), ko sagatavojis W. kungs, rīkojoties kā prasītājas pārvaldnieks.
8 Prasītāja paziņoja, ka tās rīcībā ir vairākas citas faktūrrēķinu kopijas, kuras tā sākotnēji atteicās iesniegt konfidencialitātes apsvērumu dēļ. Apstiprinot, ka tā var iesniegt citus dokumentus, tā lūdza ITSB Anulēšanas nodaļu veikt atbilstošu procesuālo darbību gadījumā, ja tā vēlas, lai lietas materiāliem tiktu pievienoti citi pierādījumi un individuālie dokumenti.
9 2007. gada 30. oktobrī Anulēšanas nodaļa paziņoja par preču zīmes “CENTROTHERM” atcelšanu, konstatējot, ka prasītājas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu minētās preču zīmes faktisko izmantošanu.
10 2007. gada 14. decembrī prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu, kuru ITSB Apelāciju ceturtā padome ar 2009. gada 25. augusta lēmumu daļēji apmierināja (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Prasītāja tostarp apgalvoja, ka Anulēšanas nodaļa esot tai lūgusi citus informatīvus dokumentus. Tā arī pārmet Anulēšanas nodaļai, ka tā nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas atrodas citas lietas, kura arī ir izskatīšanas procesā ITSB saistībā ar preču zīmi “CENTROTHERM”, materiālos.
11 Apelāciju padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidīja pieteikumu par atcelšanu attiecībā uz 11. klasē ietilpstošajām precēm “apkures izvadcaurules, dūmvadi, apkures katlu caurules; gāzes radziņu uzlikas; apkures iekārtu mehānisma detaļas; gāzes iekārtu mehānisma detaļas; krāni cauruļu sistēmām; dūmvadu šīberi”, 17. klasē ietilpstošajām precēm “cauruļu savienojumi, cauruļu uzmavas, izvadcauruļu armatūra, caurules, minētie nemetāliskie izstrādājumi” un 19. klasē ietilpstošajām precēm “caurules, kanalizācija, it īpaši būvniecības vajadzībām; derivācijas caurules; dūmvadu caurules”. Pārējā daļā Apelāciju padome apelācijas sūdzību noraidīja.
12 Apelāciju padome it īpaši uzskatīja, ka ir iesniegts pierādījums par preču zīmes “CENTROTHERM” faktisko izmantošanu piecu gadu laikposmā pirms pieteikuma par atcelšanu iesniegšanas, proti, 2007. gada 7. februāra (turpmāk tekstā – “atbilstošais laikposms”) attiecībā uz iepriekš 11. punktā minētajām precēm, jo prasītājas iesniegtās fotogrāfijas pierādot preču zīmes izmantošanas raksturu un to, ka minētās preces tika pārdotas ar strīdus preču zīmi.
13 Tomēr Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir reģistrēta preču zīme “CENTROTHERM” (skat. iepriekš 3. punktu), prasītāja ir iesniegusi vienīgi sava pārvaldnieka paziņojumu, kas Apelāciju padomes ieskatā neesot pietiekami, lai pierādītu preču zīmes faktisko izmantošanu. Šajā ziņā Apelāciju padome ir norādījusi, ka Anulēšanas nodaļai nebija pienākums ne lūgt citus dokumentus, ne ņemt vērā citas, arī procesā ITSB izskatāmas lietas materiālus.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā ir apmierināts pieteikums par preču zīmes “CENTROTHERM” atcelšanu;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Persona, kas iestājusies lietā, lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.
Juridiskais pamatojums
17 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza trīs atcelšanas pamatus, kā arī iebildi par prettiesiskumu. Pamati ir saistīti ar attiecīgi kļūdainu ITSB Anulēšanas nodaļā iesniegto pierādījumu par preču izmantošanu vērtējumu, pienākuma pārbaudīt faktus pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu pārkāpumu un procesā Apelāciju padomē iesniegto pierādījumu neņemšanu vērā. Iebilde par prettiesiskumu ir izvirzīta pakārtoti attiecībā uz grozītās Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.) 40. noteikuma 5. punktu.
Par pirmo pamatu – kļūdainu ITSB Anulēšanas nodaļā iesniegto pierādījumu par preču izmantošanu vērtējumu
Lietas dalībnieku argumenti
18 Prasītāja apgalvo, ka Anulēšanas nodaļā iesniegtie pierādījumi (skat. iepriekš 7. punktu) no tiesību viedokļa pietiekami pierādot preču zīmes “CENTROTHERM” faktisko izmantošanu, tādēļ ka tajos ir ietverta informācija par apstrīdētās preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apjomu un raksturu attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā minētajām precēm un pakalpojumiem.
19 It īpaši tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā tās pārvaldnieka apstiprinātā paziņojuma pierādījumu spēku. Šajā ziņā tā apgalvo, ka ir jāuzskata, ka minētais paziņojums ir pilnībā pareizs, tādēļ ka lielu daļu no tajā ietvertajiem izšķirošajiem elementiem apstiprina lietas materiālos esošie papildu pierādījumi.
20 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt šo pamatu.
Vispārējās tiesas vērtējums
21 Vispirms ir jāatgādina process un mērķis, ko īsteno, piemērojot atcelšanu kā sankciju, kā arī principi, kas nosaka darbības ar pierādījumiem atcelšanas procesā.
22 No Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta pirmās daļas un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka Kopienas preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, pamatojoties uz ITSB iesniegtu attiecīgu iesniegumu, ja nepārtrauktā piecu gadu ilgā laikā preču zīme nav patiesi [faktiski] izmantota Eiropas Savienībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, [attiecībā] uz ko tā ir reģistrēta, un nav pamatotu iemeslu tās neizmantošanai.
23 Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktā ir paredzēts, ka ITSB gadījumā, ja ir iesniegts pieteikums par atcelšanu, piešķir preču zīmes īpašniekam laiku, kurā tas sniedz preču zīmes izmantošanas pierādījumu. Ja paredzētajā laikā netiek sniegts pierādījums, Kopienas preču zīme tiek pasludināta par atceltu. Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 3. punktu, kas, pamatojoties uz šīs pašas regulas 40. noteikuma 5. punktu, ir piemērojams attiecībā uz pieteikumiem par atcelšanu, preču zīmes izmantošanas pierādījums ir jāsniedz par tās izmantošanas vietu, laiku, apjomu un raksturu.
24 Prasības, saskaņā ar kuru preču zīmei ir jābūt faktiski izmantotai, lai tā tiktu aizsargāta saskaņā ar Savienības tiesībām, ratio legis ir ietverts faktā, ka ITSB reģistru nevar pielīdzināt stratēģiskai un statiskai iesniegšanai, kas neaktīvam [tiesību] īpašniekam piešķir likumīgu monopolu uz neierobežotu laiku. Gluži pretēji, kā arī atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 desmitajam apsvērumam minētajam reģistram ir ticami jāatspoguļo norādes, ko uzņēmēji faktiski izmanto tirgū, lai nošķirtu savas preces un pakalpojumus ekonomiskajā jomā (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Tiesas 2004. gada 27. janvāra rīkojumu lietā C‑259/02 La Mer Technology, Recueil, I‑1159. lpp., 18.–22. punkts).
25 Saskaņā ar judikatūru preču zīme ir faktiski izmantota, ja tā izmantota atbilstoši savai pamata funkcijai garantēt to preču vai pakalpojumu identitāti, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču vai pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt ar preču zīmi piešķirtās tiesības. Turklāt noteikums attiecībā uz faktisko izmantošanu prasa, lai šī preču zīme, kas ir aizsargāta konkrētajā teritorijā, tiktu izmantota publiski un ārēji (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 27. septembra spriedumu lietā T‑418/03 La Mer Technology/ITSB – Laboratoires Goëmar (“LA MER”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑125.* lpp., 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Lai gan faktiskas izmantošanas jēdziens tātad nepieļauj jebkādu minimālu un nepietiekamu izmantošanu, lai varētu uzskatīt, ka preču zīme ir faktiski izmantota konkrētajā tirgū, tomēr prasība par faktisko izmantošanu neparedz ne vērtēt komerciālo veiksmīgumu, ne kontrolēt uzņēmuma ekonomisko stratēģiju, ne arī rezervēt preču zīmju aizsardzību vienīgi kvantitatīvi būtiskai komerciālai izmantošanai (Vispārējās tiesas 2006. gada 23. februāra spriedums lietā T‑194/03 Il Ponte Finanziaria/ITSB – Marine Enterprise Projects (“BAINBRIDGE”), Krājums, II‑445. lpp., 32. punkts).
27 Precīzāk, lai izskatāmajā lietā pārbaudītu attiecīgās preču zīmes faktiskās izmantošanas raksturu, ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme izskatāmajā lietā. Šāds vērtējums ir jābalsta kopumā uz visiem faktiem un apstākļiem, kas ir atbilstoši, lai noskaidrotu tās patieso komerciālo izmantošanu, it īpaši izmantošanu, ko attiecīgajā ekonomiskajā sektorā uzskata par pamatotu, lai uzturētu vai radītu tirgus daļas ar preču zīmi aizsargātajām precēm vai pakalpojumiem, šo preču vai pakalpojumu raksturu, tirgus raksturojumu, preču zīmes izmantošanas apjomu un biežumu (iepriekš minētais spriedums lietā LA MER, 53.–55. punkts un tajos minētā judikatūra).
28 Attiecībā uz apjomu, kādā tikusi izmantota attiecīgā preču zīme, it īpaši ir jāņem vērā, pirmkārt, visu izmantošanas darījumu komerciālais apjoms un, otrkārt, laikposma, kurā ir notikuši šie izmantošanas darījumi, ilgums, kā arī šo darījumu biežums (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā LA MER, 56. punkts un tajā minētā judikatūra). Šis vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem. Tā ar minēto preču zīmi pārdoto preču vai pakalpojumu nelielo apjomu var kompensēt šīs preču zīmes izmantošanas augstā intensitāte vai zināms pastāvīgums šīs preču zīmes izmantošanas laikā un otrādi (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā LA MER, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Tomēr, jo mazāks ir preču zīmes izmantošanas komerciālais apjoms, jo vairāk papildu pierādījumu ir jāsniedz preču zīmes īpašniekam, lai izkliedētu iespējamās šaubas par attiecīgās preču zīmes faktisko izmantošanu (Vispārējās tiesas 2011. gada 18. janvāra spriedums lietā T‑382/08 Advance Magazine Publishers/ITSB – Capela & Irmãos (“VOGUE”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑2.* lpp., 31. punkts).
30 Turklāt preču zīmes faktisko izmantošanu nevar pierādīt ar varbūtībām vai pieņēmumiem, bet tā ir jābalsta uz konkrētiem un objektīviem pierādījumiem par efektīvu un pietiekamu preču zīmes izmantošanu attiecīgajā tirgū (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā LA MER, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Šo apsvērumu kontekstā ir jāvērtē, vai Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka prasītājas sniegtie pierādījumi nepierāda preču zīmes “CENTROTHERM” faktisko izmantošanu attiecībā uz citām precēm, nevis tām, kas minētas iepriekš 11. punktā.
32 Ir jāatgādina, ka pierādījumi, ko prasītāja iesniegusi Anulēšanas nodaļai, lai pierādītu tās preču zīmes faktisko izmantošanu, ir tās pārvaldnieka apstiprinātais paziņojums, četri faktūrrēķini un četrpadsmit digitālās fotogrāfijas.
33 Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu “rakstveida paziņojumu, kas apstiprināti ar zvērestu vai ar līdzīgām sekām atbilstoši tās valsts likumiem, kurā paziņojums sastādīts” Regulas Nr. 207/2009 78. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajos ietvertās informācijas ticamība un patiesums, ņemot vērā it īpaši dokumenta izcelsmi, tā sagatavošanas apstākļus un adresātu, un jāpārliecinās, vai pēc satura minētais dokuments šķiet saprātīgs un uzticams (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 16. decembra spriedumu lietā T‑86/07 Deichmann-Schuhe/ITSB – Design for Woman (“DEITECH”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑321.* lpp., 47. punkts, un 2009. gada 13. maija spriedumu lietā T‑183/08 Schuhpark Fascies/ITSB – Leder & Schuh (“jello SCHUHPARK”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑59.* lpp., 38. punkts).
34 Tādēļ ir jāuzskata, ka, ņemot vērā acīmredzamās saites, kas vieno paziņojuma sniedzēju un prasītāju, minētajam paziņojumam var piešķirt pierādījumu spēku vienīgi tad, ja to apstiprina iesniegto četrpadsmit fotogrāfiju un četru faktūrrēķinu saturs.
35 Saistībā ar faktūrrēķiniem ir jākonstatē, ka trīs no tiem ir datēti ar 2006. gada jūliju un attiecas uz Dāniju, Ungāriju un Slovākiju un viens no tiem ir datēts ar 2007. gada janvāri un attiecas uz Vāciju. Minēto faktūrrēķinu galvgalī ir redzams vārds “centrotherm” un tam ir pievienots prasītājas logo, kas pilda šī uzņēmuma nosaukuma un pasta adreses funkciju.
36 Šie faktūrrēķini atklāj, ka prasītāja ir pārdevusi vairākas preces, kas tiek izmantotas cauruļu labošanā (caurules, uzmavas, apkures katlu savienojumu komplekti, leņķi tehniskās apkopes veikšanai, izvadcauruļu sistēmu slēptuves) četriem klientiem par summu, kas, ieskaitot 2007. gada faktūrrēķinu, atbilst vismaz 0,03 % no apgrozījuma, kuru prasītājas pārvaldnieks ir deklarējis kā realizētu 2006. gadā, veicot preču, ko aptver preču zīme “CENTROTHERM”, pārdošanu.
37 No tā izriet, ka prasītāja procesā ITSB ir sniegusi pierādījumus par relatīvi nelieliem pārdošanas apjomiem salīdzinājumā ar summu, ko tās pārvaldnieks ir norādījis paziņojumā. Līdz ar to, pat gadījumā, ja Apelāciju padome būtu ņēmusi vērā minēto paziņojumu, ir jākonstatē, ka lietas materiālos nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu tā saturu attiecībā uz pārdošanas vērtību. Turklāt, runājot par preču zīmes izmantošanas laika aspektu, minētie faktūrrēķini attiecas uz ļoti īsu, pat ierobežotu laikposmu, proti, 2006. gada 12., 18. un 21. jūliju un 2007. gada 9. janvāri.
38 Attiecībā uz iesniegtajām fotogrāfijām ir jākonstatē, ka vienīgi septiņās no četrpadsmit fotogrāfijām ir skaidri redzama preču zīme “CENTROTHERM”, proti:
– kā uzdruka uz divām caurulēm;
– kā uzdruka uz diviem priekšmetiem, kas šķietami ir cauruļu daļas;
– kā uzlīme, kas piestiprināta uz priekšmeta, kas šķietami ir kravas paliktnis, un uz divām kastēm.
39 Četrās citās fotogrāfijās nekādi nav iespējams izšķirt strīdus preču zīmes pēdas.
40 Pēdējās trīs fotogrāfijās ir iespējams saskatīt preču zīmes “CENTROTHERM” pēdas, proti:
– burtus “centroth” uz caurules atveres;
– prasītājas sabiedrības logo, kā arī nesalasāmu tekstu tuvu šim logo, kas, iespējams, atbilst tekstam iesniegto faktūrrēķinu galvgalī, uz caurules un priekšmeta, kas šķietami ir caurules atvere.
41 Ir arī jākonstatē, ka neviena no šīm fotogrāfijām nav datēta un ka tiesas sēdē prasītāja atzina, ka tās nav tikušas uzņemtas atbilstošajā laikposmā.
42 Turklāt minētās fotogrāfijas neļauj identificēt preces, kas ir iesaiņotas uz kravas paliktņa un divās kastēs, uz kurām ir uzlīmes “CENTROTHERM”. Lai gan divas no šīm uzlīmēm ietver norādi attiecībā uz cauruļu labošanu, ne fotogrāfijās, ne faktūrrēķinos nav ietverti elementi, kas ļautu secināt, kas reāli atrodas šajos iesaiņojumos.
43 Tāpat preču numuri, kas ir identificējami uz uzlīmēm, neatbilst preču numuriem, kas ierakstīti prasītājas iesniegtajos faktūrrēķinos. No tā izriet, ka, pamatojoties uz minētajām fotogrāfijām un faktūrrēķiniem, nav iespējams secināt, ka prasītāja atbilstošajā laikposmā patiešām ir izplatījusi iesaiņojumus, uz kuriem ir piestiprinātas uzlīmes ar preču zīmi “CENTROTHERM”.
44 No iepriekš minētā izriet, ka ne fotogrāfijas, ne faktūrrēķini neļauj apstiprināt prasītājas pārvaldnieka paziņojumu tiktāl, ciktāl viņš apgalvo, ka atbilstošajā laikposmā ir pārdotas šādas ar preču zīmi “CENTROTHERM” aptvertās preces: gaisa kondicionēšanas, tvaika ražošanas, žāvēšanas un ventilācijas iekārtu mehānisma detaļas; gaisa filtrēšanas aparāti un to detaļas; savienojumi, šuvju aizdarīšanas materiāli; drīvēšanas, blīvēšanas un izolācijas materiāli; daļēji apstrādātas plastmasas; būvmateriāli, būvniecības armatūra; sienu pārseguma materiāli, būvniecības apšuvumi, apšuvumi; dūmvadu plāksnes; dūmvadu caurules, dūmtveri un kamīnu dzegas.
45 Ir jāsecina, ka lietas materiālos esošo pierādījumu visaptverošs vērtējums neļauj spriest vai vismaz izdarīt pieļāvumus vai pieņēmumus, ka preču zīme “CENTROTHERM” atbilstošajā laikposmā ir faktiski izmantota attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem, nevis tiem, kas minēti iepriekš 11. punktā.
46 Tādēļ pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – pienākuma pārbaudīt faktus pēc savas iniciatīvas pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
47 Prasītāja uzskata, ka ITSB ir pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot pienākumu pārbaudīt faktus pēc savas iniciatīvas. Tā uzskata, ka Anulēšanas nodaļa ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmā teikuma normas tādējādi, ka tā nav ņēmusi vērā ITSB lietas materiālos esošos elementus attiecībā uz pieteikumu par preču zīmes “CENTROTHERM” atzīšanu par spēkā neesošu, ko 2006. gada 5. decembrī iesniegusi sabiedrība, kas ir saistīta ar personu, kas iestājusies lietā.
48 ITSB lietas materiāli saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesu ietverot elementus, kam ir nozīme, lai vērtētu preču zīmes “CENTROTHERM” faktisko izmantošanu, it īpaši apstiprinājumu par tās esamību kondensācijas apkures katliem paredzēto plastmasas izvadcauruļu sistēmu ražošanas tirgū, datus par prasītājas preču pārdošanu laikā no 1994. līdz 2001. gadam, kā arī norādes uz tās interneta vietni.
49 Prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā minētos elementus, var secināt, ka “ir ļoti ticams”, ka tā atbilstošajā laikposmā ir tirgojusi plašu preču klāstu, ko aptver preču zīme “CENTROTHERM”.
50 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, noraida prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
51 Vispirms ir jāatgādina Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta formulējums, saskaņā ar kuru “lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, tas aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi”.
52 Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka paziņojums par atcelšanu salīdzinājumā ar reģistrācijas atteikumu ir balstīts gan uz absolūtiem, gan relatīviem pamatiem.
53 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punktu Kopienas preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, ja nepārtrauktā piecu gadu ilgā laikā preču zīme nav patiesi [faktiski] izmantota (Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts), ja īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā preču zīme ir kļuvusi par vispārēju nosaukumu attiecīgajā tirdzniecības nozarē precei vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta (Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts), vai ja preču zīmes izmantošanas rezultātā, ko veicis tās īpašnieks vai tas noticis ar tā piekrišanu, preču zīme var maldināt sabiedrību [radīt sabiedrībai sajaukšanas iespēju] (Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta c) apakšpunkts).
54 Ja divi pēdējie no iepriekš minētajiem nosacījumiem attiecas uz absolūtiem atteikuma pamatiem, kas izriet no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b)–d) un g) apakšpunkta, tad pirmais nosacījums attiecas uz pārbaudi saistībā ar relatīviem atteikuma pamatiem, proti, Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu. Līdz ar to ir jāsecina, ka ITSB pārbaude par Kopienas preču zīmes faktisko izmantošanu atcelšanas procesa ietvaros ir jāveic, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta in fine (beigu daļa), kurā paredzēts, ka šī pārbaude aprobežojas ar pušu iesniegtajiem faktiem.
55 No tā izriet, ka prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru ITSB, ietverot savā pārbaudē vienīgi tās iesniegtos faktus, ir pieļāvis kļūdu, ir nepamatots.
56 Tādēļ otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu – procesā Apelāciju padomē iesniegto pierādījumu neņemšanu vērā
Lietas dalībnieku argumenti
57 Prasītāja uzsver, ka ITSB esot bijis jāņem vērā pierādījumi par strīdus preču zīmes izmantošanu, kurus tā pirmo reizi iesniedza procesā Apelāciju padomē.
58 Šajā ziņā tā galvenokārt apgalvo, ka Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 76. panta 1. punkta pirmais teikums un Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ITSB ir jāpapildina tā lietas materiāli attiecībā uz atcelšanas procesu, kad tie ir acīmredzami nepilnīgi. Līdz ar to izskatāmajā lietā Apelāciju padomei esot bijis pienākums ņemt vērā pierādījumus, kas tai tika iesniegti pirmo reizi.
59 Pakārtoti prasītāja apgalvo, ka, pat ja Apelāciju padomei nebūtu šāds pienākums, tai, pienācīgi īstenojot savu rīcības brīvību saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu, esot bijis jāņem vērā pierādījumi, kas tai tika iesniegti pirmo reizi.
60 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt šo pamatu.
Vispārējās tiesas vērtējums
61 Pirmkārt, ir jāatgādina, ka ITSB pārbaude par Kopienas preču zīmes faktisko izmantošanu, kā tas ir konstatēts arī iepriekš 51.–54. punktā, ir jāveic, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta beigu daļu. Minētajā normā ir paredzēts, ka ITSB pārbaude aprobežojas ar pušu iesniegtajiem faktiem. No tā izriet, ka prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru ITSB ir pienākums pēc savas iniciatīvas papildināt tā lietas materiālus, ir jānoraida.
62 Otrkārt, procesa ITSB lietas dalībniekiem paredzētā iespēja norādīt faktus un pierādījumus pēc šim nolūkam paredzētā termiņa beigām pastāv nevis beznosacījuma veidā, bet gan, kā tas izriet no judikatūras, ir pakļauta nosacījumam, ka nepastāv pretēji noteikumi. Vienīgi tad, ja šis nosacījums ir izpildīts, ITSB ir rīcības brīvība attiecībā uz novēloti norādīto faktu un pierādījumu ņemšanu vērā (Vispārējās tiesas 2007. gada 12. decembra spriedums lietā T‑86/05 K & L Ruppert Stiftung/ITSB – Lopes de Almeida Cuhna u.c. (“CORPO livre”), Krājums, II‑4923. lpp., 47. punkts).
63 Izskatāmajā lietā eksistē noteikums, kas nepieļauj procesā Apelāciju padomē iesniegto pierādījumu ņemšanu vērā, proti, Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts.
64 No visa iepriekš minētā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida.
Par iebildi par Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkta prettiesiskumu
Lietas dalībnieku argumenti
65 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punkts nav piemērojams tiktāl, ciktāl tas neļauj ITSB ņemt vērā pierādījumus, kas iesniegti pēc termiņa atcelšanas procesa ietvaros saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šajā ziņā tā apgalvo, ka ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu tiek pārkāpts EKL 202. pants, kā arī Regulas Nr. 207/2009 57. panta 1. punkta, 76. panta 1. punkts un 162. panta 1. punkts. Turklāt prasītāja apgalvo, ka minētā norma ir pretrunā vispārējiem Kopienu tiesību principiem, it īpaši samērīguma, tiesību uz īpašumu un tiesību uz taisnīgu tiesu principiem.
66 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt iebildi par prettiesiskumu.
Vispārējās tiesas vērtējums
67 Vispārējā tiesa konstatē, ka, lai gan ir skaidrs, ka Regulas Nr. 2868/95 normas nevar būt pretrunā Regulas Nr. 207/2009 sistēmai, tomēr nav iespējams konstatēt nekādu pretrunu starp Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu un Regulā Nr. 207/2009 ietvertajiem noteikumiem attiecībā uz atcelšanu.
68 Lai gan Regulā Nr. 207/2009 ir paredzēta materiālo tiesību norma, proti, Kopienas preču zīmju, kas nav faktiski izmantotas, atcelšana kā sankcija, Regulā Nr. 2868/95 ir precizētas piemērojamās procesuālās normas, tostarp pierādīšanas pienākuma noteikšana un noteikto termiņu neievērošanas sekas. Turklāt, kā tas arī ir konstatēts (skat. iepriekš 51.–54. punktu), no Regulas Nr. 207/2009 sistēmas izriet, ka attiecībā uz pieteikumu par atcelšanu sakarā ar faktiskas izmantošanas neesamību ITSB pārbaudes apjoms un intensitāte ir ierobežoti ar lietas dalībnieku izvirzīto pamatu un iesniegto faktu pārbaudi.
69 Ir jākonstatē, ka prasītājas izvirzītie argumenti nekādi nepierāda, ka Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktā ietvertais procesuālais noteikums, kas Kopienas preču zīmes īpašniekam nosaka pierādīšanas pienākumu un paredz, ka pietiekamu pierādījumu neiesniegšanas noteiktajos termiņos rezultātā tiek paziņota [preču zīmes] atcelšana, varētu būt pretrunā Regulai Nr. 207/2009.
70 Attiecībā uz apgalvoto samērīguma principa pārkāpumu ir jāatgādina, ka par termiņu, kam labā Kopienu sistēmas funkcionēšanā ir fundamentāla nozīme, neievērošanu bez pienācīga attaisnojuma Kopienu tiesiskais regulējums var piemērot sodu – tiesību zaudēšanu un tas nav nesavienojams ar minēto samērīguma principu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 17. septembra spriedumu lietā T‑218/06 Neurim Pharmaceuticals (1991)/ITSB – Eurim-Pharm Arzneimittel (“Neurim PHARMACEUTICALS”), Krājums, II‑2275. lpp., 55. punkts).
71 Visbeidzot, ir jākonstatē, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru ar Regulas Nr. 2868/95 40. noteikuma 5. punktu tiek pārkāptas tiesības uz īpašumu un tiesības uz taisnīgu tiesu, nav pamatots. Minētā norma nekādi neietekmē Kopienas preču zīmes īpašnieka tiesības, vismaz tā tiesības izvēlēties, kā to izskatāmajā lietā ir darījusi prasītāja, neiesniegt noteiktajā termiņā ITSB tā rīcībā esošos pierādījumus par tā preču zīmes faktisko izmantošanu.
72 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājas izvirzītā iebilde par prettiesiskumu arī ir jānoraida.
73 Tādējādi prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
74 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
75 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem. Tā kā persona, kas iestājusies lietā, nav lūgusi piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Centrotherm Systemtechnik GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus;
3) centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Moavero Milanesi | Wahl | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 15. septembrī.
[Paraksti]