Lieta T‑186/06
Solvay SA
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Pārkāpuma ilgums – Jēdzieni “nolīgums” un “saskaņotas darbības” – Piekļuve lietas materiāliem – Naudas sodi – Paziņojums par sadarbību – Vienlīdzīga attieksme – Tiesiskā paļāvība – Pienākums norādīt pamatojumu
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Jēdziens – Gribas vienotība attiecībā uz uzvedību tirgū – Iekļaušana
(EKL 81. panta 1. punkts)
2. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Saistībā ar aizliegtu vienošanos vai ar mērķi īstenot tās sagatavošanu veikta informācijas apmaiņa
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Salikts pārkāpums, kam ir gan nolīguma, gan saskaņotu darbību iezīmes – Vienota atzīšana par “nolīgumu un/vai saskaņotām darbībām” – Pieļaujamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu
(EKL 81. panta 1. punkts)
6. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Aizliegtas vienošanās, kuru sekas turpinās arī pēc to formālas izbeigšanas
(EKL 81. pants)
7. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pierādījumi – Komisijas izvirzītās norādes – Piedalīšanās sanāksmēs, kurām ir pret konkurenci vērsts mērķis
(EKL 81. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Piemērojamība – Dokumenta nepaziņošana – Sekas
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts)
9. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Atbilžu uz paziņojumu par iebildumiem sniegšana – Nosacījumi – Ierobežojumi
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts)
11. Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Pienākums ņemt vērā konkrēto ietekmi uz tirgu – Piemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs – Sodītā uzņēmuma lieluma ņemšana vērā – Atbilstība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbības ar Komisiju ārpus paziņojumā par sadarbību noteiktā apmēra ņemšana vērā – Nosacījumi – Ierobežojumi
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts un Paziņojuma 2002/C 45/03 23. punkta b) apakšpunkta trešā daļa)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Pieteikuma par iecietības programmas piemērošanu iesniegšanas datuma noteikšana – Kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. punkts un 23. punkta b) apakšpunkts)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Katra uzņēmuma administratīvā procesa laikā īstenotās sadarbības līmeņa novērtējums – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
17. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens
(Vispārējās tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)
1. Lai varētu uzskatīt, ka pastāv nolīgums EKL 81. panta 1. punkta izpratnē, pietiek ar to, ka konkrētie uzņēmumi ir izteikuši kopēju vēlmi darboties tirgū noteiktā veidā.
Nolīgums EKL 81. panta 1. punkta izpratnē var tikt uzskatīts par noslēgtu, ja ir pastāvējusi principiāla kopēja vēlme ierobežot konkurenci, pat ja par paredzētajiem šīs ierobežošanas specifiskajiem aspektiem joprojām notiek pārrunas.
Šajā ziņā, ja ir konstatēts, ka attiecīgo apspriežu pamatā acīmredzami ir bijusi dalībnieku kopējā vēlme vienoties par principiālu konkurences ierobežošanu, šo konstatējumu nevar atspēkot ar to, ka šīs plānotās ierobežošanas konkrētie aspekti dalībnieku starpā tika pārrunāti un ka noslēgtā “stingrā” nolīguma noteikumi atšķīrās no iepriekšējo sanāksmju laikā apspriestajiem. Līdz ar to Komisija pamatoti var secināt, ka dalībnieku rīcība, kas bija saistīta ar aizliegtās vienošanās sākuma posmu, ir viena un tā paša pret konkurenci vērstā projekta sastāvdaļa un uz to tādējādi attiecas EKL 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums.
(sal. ar 85., 86., 139., 142. un 143. punktu)
2. Jēdziens “saskaņota darbība” nozīmē koordinācijas veidu uzņēmumu starpā, kas, nesasniedzot stadiju, kad to starpā tiek noslēgts nolīgums vārda tiešā nozīmē, apzināti aizstāj praktisko sadarbību starp tiem, apdraudot konkurenci.
Šajā ziņā EKL 81. panta 1. punkts neļauj īstenot starp tirgus dalībniekiem jebkādu tiešu vai netiešu sazināšanos, kas varētu vai nu ietekmēt pašreizējā vai potenciālā konkurenta uzvedību tirgū, vai arī atklāt šādam konkurentam, kādā veidā tas ir izlēmis vai plāno rīkoties tirgū pats, ja šīs saziņas mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana.
Ar apstākli, ka konkurentiem tiek paziņota informācija, lai sagatavotu pret konkurenci vērstu nolīgumu, pietiek, lai pierādītu saskaņotas darbības pastāvēšanu EKL 81. panta izpratnē.
Šajā ziņā, pat ja Komisijai neizdotos pierādīt, ka uzņēmumi ir noslēguši nolīgumu šī jēdziena šaurā nozīmē, lai konstatētu EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, pietiek ar to, ka konkurenti ir īstenojuši tiešus kontaktus ar mērķi “stabilizēt tirgu”.
Katrā ziņā ir jāprezumē, ja vien nav pierādīts pretējais, par ko pierādījumi jāiesniedz ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem, ka uzņēmumi, kas piedalās saskaņotajās darbībās un kas turpina darboties tirgū, ņem vērā informāciju, ar kuru notikusi apmaiņa ar to konkurentiem, lai izvēlētos savu rīcību šajā tirgū.
(sal. ar 87.–89., 147., 148. un 160. punktu)
3. Jēdzieni “nolīgums” un “saskaņota darbība” EKL 81. panta 1. punkta izpratnē aptver slepenu norunu formas, kurām ir viens un tas pats raksturs un kuras atšķiras tikai pēc to intensitātes un izpausmes veidiem.
Salikta pārkāpuma gadījumā, kad vairāki ražotāji vairāku gadu garumā mēģina kopīgi regulēt tirgu, nevar prasīt, lai Komisija precīzi kvalificētu pārkāpumu kā nolīgumu vai saskaņotu darbību, jo jebkurā gadījumā uz abiem minētajiem pārkāpuma veidiem attiecas EKL 81. pants.
Pārkāpuma divkārša kvalificēšana par nolīgumu “un/vai” saskaņotu darbību ir saprotama kā tāda, kas attiecas uz tādu faktisko apstākļu kopumu, no kuriem daži ir kvalificēti par nolīgumu un citi par saskaņotu darbību EKL 81. panta 1. punkta izpratnē, kurā nav paredzēta specifiska šī saliktā pārkāpuma veida kvalifikācija.
(sal. ar 90.–92. un 130. punktu)
4. Piemērojot EKL 81. panta 1. punktu, nolīguma vai saskaņotas darbības konkrēto seku ņemšana vērā ir lieka tiktāl, ciktāl ir konstatēts, ka attiecīgā pārkāpuma mērķis ir traucēt, ierobežot vai kropļot konkurenci kopējā tirgū.
It īpaši tas, ka saskaņotā darbība nav tieši ietekmējusi cenu līmeni, nav šķērslis, lai varētu konstatēt, ka tās rezultātā ir tikusi ierobežota konkurence attiecīgo uzņēmumu starpā, tostarp novēršot konkurences radīto spiedienu.
(sal. ar 158. un 162. punktu)
5. Tiktāl, ciktāl Komisija aizliegtu vienošanos ir atzinusi par vienotu pārkāpumu, tai saistībā ar šo kvalifikāciju nav pienākuma noteikt rīcības, kas bija saistīta ar kādu no attiecīgajiem tirgiem, atšķirīgo ilgumu. Tā kā runa nav par dažādiem pārkāpumiem, tai nav jāņem vērā šīs atšķirības, arī nosakot pārkāpuma ilgumu kopumā.
Būtu mākslīgi sadalīt turpinātas darbības, kuras raksturo vienots mērķis, vairākos atsevišķos pārkāpumos, pamatojot ar to, ka ar slepeno norunu saistītās darbības atšķīrās pēc to intensitātes atkarībā no attiecīgā tirgus. Šie apstākļi ir jāņem vērā, vienīgi novērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgā gadījumā nosakot naudas soda apmēru.
(sal. ar 165. un 166. punktu)
6. EKL 81. pants ir piemērojams arī attiecībā uz nolīgumiem, kuru sekas turpinās arī pēc tam, kad to darbība formāli ir beigusies. It īpaši Komisija ir tiesīga konstatēt, ka aizliegtās vienošanās sekas turpinājās arī pēc tam, kad formāli beidzās ar slepeno norunu saistīto sanāksmju noturēšana, ja šajās sanāksmēs plānotā cenu paaugstināšana bija piemērojama vēlākā laika posmā.
(sal. ar 174. un 175. punktu)
7. Pastāvot vairākiem savstarpēji saskanīgiem pierādījumiem par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, ir jāsniedz patiešām labs izskaidrojums, lai varētu pierādīt, ka konkrētās sanāksmes laikā norisinājās no iepriekšējo sanāksmju laikā notikušajiem apstākļiem pilnīgi atšķirīgi apstākļi, lai gan visās šajās sanāksmēs piedalījās vienas un tās pašas personas, tās notika ārēji līdzīgos apstākļos un tām neapstrīdami bija viens un tas pats mērķis.
(sal. ar 181. punktu)
8. Tiesības piekļūt lietas materiāliem kā tiesību uz aizstāvību neatņemama sastāvdaļa nozīmē to, ka Komisijai ar konkurences tiesību normu piemērošanu saistītā administratīvā procesā ir jādod attiecīgajam uzņēmumam iespēja pārbaudīt visus lietas materiālos iekļautos dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi tā aizstāvībai.
Pie šiem dokumentiem pieder gan apsūdzošie, gan attaisnojošie dokumenti, izņemot citu uzņēmumu komercnoslēpumus ietverošus dokumentus, Komisijas iekšējos dokumentus un citu konfidenciālu informāciju.
Apsūdzošu dokumentu gadījumā dokumenta nepubliskošana ir tiesību uz aizstāvību pārkāpums tikai tad, ja attiecīgais uzņēmums pierāda, ka, pirmkārt, Komisija ir pamatojusies uz šo dokumentu, lai pamatotu savu iebildumu par pārkāpuma esamību, un, otrkārt, ja šo iebildumu bija iespējams pierādīt, tikai atsaucoties uz šo dokumentu. Tādējādi attiecīgajam uzņēmumam ir jāpierāda, ka rezultāts, pie kura savā lēmumā ir nonākusi Komisija, būtu bijis citāds, ja šis dokuments, kuram nav sniegta piekļuve, nebūtu pieņemams kā pierādījums.
Savukārt attaisnojošu dokumentu nepubliskošanas gadījumā attiecīgajam uzņēmumam ir tikai jāpierāda, ka tā nepubliskošana varēja nelabvēlīgi ietekmēt procedūras norisi un Komisijas lēmuma saturu attiecībā pret uzņēmumu. Pietiek, ja uzņēmums pierāda, ka tas minētos attaisnojošos dokumentus varēja izmantot savai aizstāvībai, tostarp pierādot, ka uzņēmums būtu varējis atsaukties uz pierādījumiem, kuri neatbilst vērtējumam, ko paziņojuma par iebildumiem posmā veikusi Komisija, un tādēļ kaut kādā veidā varētu ietekmēt tās lēmumā ietverto vērtējumu.
(sal. ar 205.–208. punktu)
9. Ar konkurences jomu saistītā administratīvā procesā atbildes uz paziņojumu par iebildumiem nav lietas materiālu sastāvdaļa kā tāda. Tā kā runa ir par tādiem dokumentiem, kas paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas brīdī nav lietas materiālu sastāvdaļa, Komisijai ir pienākums izpaust iepriekš minētās atbildes citām iesaistītajām personām tikai tad, ja izrādās, ka tās ietver jaunus apsūdzošus vai attaisnojošus pierādījumus.
Turklāt dokumentus, kas ir noderīgi attiecīgā uzņēmuma aizstāvībā, nedrīkst noteikt Komisija viena pati, jo šis apsvērums, kurš attiecas uz Komisijas lietas materiālos iekļautiem dokumentiem, nevar būt attiecināms uz atbildēm, ko pārējie iesaistītie uzņēmumi snieguši uz Komisijas nosūtīto paziņojumu par iebildumiem.
Līdz ar to ar vienlīdzīgu noteikumu principa un tiesību uz aizstāvību ievērošanu pamatoti apsvērumi principā nevar radīt Komisijai pienākumu izpaust uz paziņojumu par iebildumiem sniegtās atbildes citiem lietas dalībniekiem, lai tie varētu pārliecināties par iespējamu attaisnojošu pierādījumu neesamību.
Tiktāl, ciktāl attiecīgais uzņēmums – prasītājs Vispārējā tiesā atsaucas uz iespējamu attaisnojošu pierādījumu esamību neizpaustajās atbildēs, tam ir jāsniedz vismaz sākotnējas norādes par šo dokumentu noderīgumu tā aizstāvībai. Tam tostarp ir jānorāda uz iespējamiem attaisnojošajiem pierādījumiem vai jāsniedz norādes, kas apstiprinātu šādu pierādījumu esamību un tādējādi to noderīgumu lietā. Šajā ziņā tikai tas vien, ka pārējie iesaistītie uzņēmumi pēc būtības ir izvirzījuši tādus pašus argumentus kā attiecīgais uzņēmums, nav pietiekams iemesls, lai uzskatītu šos argumentus par attaisnojošiem pierādījumiem. Tāpat arī apstāklis, ka atsevišķiem uzņēmumiem to atbildēs uz paziņojumu par iebildumiem bija izdevies pierādīt, ka to dalība inkriminētajos pārkāpumos nav tikusi pietiekami pierādīta, nekādā ziņā nenozīmē, ka šajās atbildēs bija iekļautas norādes, kas varētu citādākā gaismā atspoguļot tiešos dokumentāros pierādījumus, uz kuriem Komisija bija pamatojusies attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem.
(sal. ar 224., 225., 228.–231., 233. un 234. punktu)
10. Konkurences tiesību normu pārkāpuma smagums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus apstākļus – tādus kā lietas īpašie apstākļi, tās konteksts un naudas sodu preventīvā iedarbība, attiecībā uz kuriem Komisijai ir rīcības brīvība.
Lai arī naudas soda sākumsumma ir nosakāma, ņemot vērā visa attiecīgā pārkāpuma smagumu, vienota un turpināta pārkāpuma gadījumā var izrādīties, ka šajā naudas soda apmēra noteikšanas stadijā ir nepieciešams atspoguļot pārkāpumu veidojošo darbību intensitātes variācijas.
(sal. ar 255. un 260. punktu)
11. Saistībā ar Komisijas lēmuma pamatojumu attiecībā uz tā naudas soda sākumsummas apmēra noteikšanu, kas uzlikts par konkurences tiesību nomu pārkāpumu, šīs būtiskās formas prasības ir izpildītas, ja Komisija savā lēmumā norāda vērtējuma elementus, kas tai ļāvuši noteikt pārkāpuma smagumu un ilgumu. Komisija šīs prasības ir izpildījusi, ja tā savā lēmumā ir norādījusi ar attiecīgā pārkāpuma raksturu, attiecīgo tirgu apmēru un lielumu saistītos elementus, un ir izskaidrojusi to piemērošanu konkrētajā gadījumā.
Tāpat, runājot par naudas soda sākumsummas vispārējo pamatojumu, naudas sodi ir Komisijas konkurences politikas līdzeklis, un tai ir jābūt attiecīgai rīcības brīvībai, nosakot to summu, lai mudinātu uzņēmumus rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas. Līdz ar to nevar tikt pieprasīts, lai Komisija šajā ziņā sniegtu citus pamatojuma elementus kā tikai tos, kas attiecas uz pārkāpuma smagumu un ilgumu.
(sal. ar 271.–273. punktu)
12. Saistībā ar tā naudas soda apmēra noteikšanu, kas ir uzliekams par konkurences tiesību normu pārkāpumu, kaut arī pārkāpuma konkrētā ietekme uz tirgu ir apstāklis, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu pārkāpuma smagumu, tas ir tikai viens no kritērijiem un pārējie kritēriji ir pārkāpuma raksturs un ģeogrāfiskā tirgus izmērs. Tāpat arī Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un [EOTKL] 65. panta 5. punktu, 1.A. punkta pirmajā daļā ir precizēts, ka šī konkrētā ietekme uz tirgu ir jāņem vērā tikai tad, ja tā ir nosakāma.
Līdz ar to horizontālas aizliegtas vienošanās par cenām vai tirgu sadali var kvalificēt kā sevišķi smagus pārkāpumus tikai to būtības dēļ vien, nepastāvot Komisijas pienākumam pierādīt pārkāpuma konkrēto ietekmi uz tirgu. Šajā gadījumā pārkāpuma konkrētā ietekme ir tikai viens no elementiem, kas – gadījumā, ja šādu ietekmi ir iespējams noteikt, – ļauj Komisijai palielināt naudas soda sākumsummu virs minimālās iespējamās summas.
Turklāt, tā kā runa ir par tādu elementu, kuram naudas soda apmēra noteikšanā ir fakultatīvs raksturs, Komisiju nevar pamatoti kritizēt par to, ka tā nav tuvāk paskaidrojusi savus secinājumus par pārkāpuma konkrētās ietekmes nenosakāmo raksturu.
Būtībā, nosakot piemērojamā naudas soda sākumsummas apmēru, Komisija ir tiesīga – nepamatojot savu izvēli – neņemt vērā šo iepriekš minēto elementu un balstīties uz citiem elementiem, kā, piemēram, pārkāpuma raksturu, tā ģeogrāfisko izplatību un tirgus lielumu.
(sal. ar 277., 278., 288. un 289. punktu)
13. Nosakot par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliekamā naudas soda apmēru, Komisijai ir jānodrošina, ka tam ir nepieciešamā preventīvā iedarbība. Šajā ziņā Komisija var ņemt vērā arī attiecīgā uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko potenciālu.
Tā kā attiecīgais pārkāpums, par kuru ir piemērots sods, atbilst tādai rīcībai, kuras prettiesiskumu Komisija ir vairākkārtēji apstiprinājusi kopš savas sākotnējās iesaistīšanās attiecīgajā nozarē, Komisija var noteikt naudas sodu tādā apmērā, kam ir pietiekami preventīva iedarbība, un tai nav jāizvērtē iespējamība, ka prasītājs varētu atkārtoti izdarīt attiecīgu pārkāpumu.
(sal. ar 297., 298. un 300. punktu)
14. Tādu konkurences tiesību normu pārkāpumu gadījumā, kas ietilpst paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas sodu] samazināšanu karteļu [aizliegtu vienošanos] gadījumos piemērošanas jomā, uzņēmums principā nevar pamatoti pārmest Komisijai, ka tā kā atbildību mīkstinošu apstākli nav ņēmusi vērā tā sadarbības pakāpi ārpus paziņojuma par sadarbību piemērošanas. Līdz ar to, ja Komisija ir ņēmusi vērā uzņēmuma sadarbību, samazinot naudas soda apmēru atbilstoši paziņojumam par sadarbību, Komisijai nevar pamatoti pārmest, ka tā nav piemērojusi šim uzņēmumam noteiktajam naudas sodam papildu samazinājumu ārpus šā paziņojuma piemērošanas jomas.
(sal. ar 314. un 315. punktu)
15. Piemērojot Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas sodu samazināšanu aizliegtu vienošanos gadījumos 23. punkta b) apakšpunktā paredzētos par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliekamā naudas soda samazinājuma līmeņus katrā no minētajām kategorijām, Komisijai ir jānosaka brīdis, kad uzņēmums tai faktiski ir iesniedzis pierādījumus, kuriem ir būtiska pievienotā vērtība salīdzinājumā ar tās rīcībā jau esošajiem pierādījumiem. Komisijai ir precīzi jānosaka brīdis, kad attiecīgais uzņēmums ir izpildījis nosacījumus naudas soda samazināšanai, salīdzinot iesniegtos pierādījumus ar tiem pierādījumiem, kas jau bija tās rīcībā lūguma iesniegšanas brīdī, un tai līdz ar to patiešām ir jābūt pieejamiem attiecīgajiem pierādījumiem.
Šajā ziņā situācijas, kurās atrodas uzņēmumi, kas ir iesnieguši pieteikumu par iecietības programmas piemērošanu atbilstoši paziņojumam par sadarbību, ir uzskatāmas par salīdzināmām neatkarīgi no veida, kādā pierādījumi ir tikuši iesniegti, jo šī izvēle ir tikai un vienīgi pieteikuma iesniedzēja kompetencē. Līdz ar to šīs situācijas ir izvērtējamas vienādi.
Tādējādi, ja uzņēmums ir sazinājies ar Komisiju, lai sniegtu mutvārdu paziņojumu, bet ir iesniedzis pierādījumus par attiecīgo pārkāpumu tikai nākamajā dienā, Komisija var pamatoti konstatēt, ka tieši šajā datumā attiecīgais uzņēmums ir izpildījis Paziņojuma par sadarbību 21. punktā paredzēto nosacījumu.
Būtībā tieši tādēļ, ka ziņu mutiska sniegšana ir uzskatāma par sadarbības veidu, kas parasti ir lēnāks nekā rakstveida ziņu iesniegšana, attiecīgajam uzņēmumam, ja tas izvēlas ziņas sniegt mutiski, ir jāapzinās, ka tādējādi tas uzņemas risku, ka kāds cits uzņēmums izšķirošus pierādījumus par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu Komisijai iesniedz ātrāk, tos formulējot rakstiskā veidā.
(sal. ar 365., 366., 370.–372. un 374. punktu)
16. Lai arī Komisija nedrīkst neievērot vienlīdzīgas attieksmes principu saistībā ar aizliegtās vienošanās dalībnieku sadarbības novērtēšanu, tai tomēr ir plaša rīcības brīvība, vērtējot dažādu aizliegtās vienošanās dalībnieku sadarbības kvalitāti un ieguvumu no šīs sadarbības. Līdz ar to var iebilst tikai pret acīmredzamu Komisijas pieļautu kļūdu vērtējumā. Šajā ziņā uzņēmums nevar sava prasības pieteikuma pielikumā vienīgi piedāvāt savu citu uzņēmumu sniegtā ieguldījuma novērtējumu, bet tam, sniedzot konkrētus argumentus, ir jāpierāda, kādas tieši ir Komisijas vērtējumā pieļautās acīmredzamās kļūdas.
(sal. ar 394. un 395. punktu)
17. Izdevumi, kas radušies, atverot un uzturot spēkā bankas garantiju, lai novērstu Komisijas lēmuma piespiedu izpildīšanu, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas ir saistīti ar tiesvedību.
(sal. ar 444. punktu)