Lieta T‑185/06

L’Air liquide, société anonyme pour l’étude et l’exploitation des procédés Georges Claude

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu

(EKL 81. pants)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par konkurences noteikumu piemērošanu – Lēmums, kas attiecas uz vairākiem adresātiem – Nepieciešamība norādīt pietiekamu pamatojumu, it īpaši attiecībā uz vienību, kam jāuzņemas atbildība par pārkāpuma izdarīšanu

(EKL 81. un 253. pants)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par konkurences noteikumu piemērošanu – Pamatojuma neesamības novēršana procesa laikā – Nepieļaujamība

(EKL 81. un 253. pants)

1.      Mātessabiedrība var tikt vainota meitassabiedrības rīcībā it īpaši tad, ja, lai gan tā ir atsevišķa juridiska persona, šī meitassabiedrība savu rīcību tirgū nenosaka autonomi, bet gan būtībā piemēro mātessabiedrības dotus rīkojumus, ievērojot it īpaši ekonomiskās, organizatoriskās un juridiskās saiknes, kas apvieno šīs abas juridiskās vienības. Šādā situācijā mātessabiedrība un tās meitassabiedrība ir vienas ekonomiskas vienības daļas un tātad veido vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē.

Īpašajā gadījumā, kad mātessabiedrībai pieder 100 % tās meitassabiedrības, kas ir izdarījusi Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, kapitāla, pirmkārt, šī mātessabiedrība var īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības rīcību un, otrkārt, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka minētā mātessabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz tās meitassabiedrības rīcību.

Šādos apstākļos pietiek, ka Komisija pierāda, ka viss meitassabiedrības kapitāls pieder tās mātessabiedrībai, lai prezumētu, ka pēdējā minētā īsteno izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības komercpolitiku. Līdz ar to Komisija varēs uzskatīt mātessabiedrību par atbildīgu par attiecīgo pārkāpumu, ja vien šī mātessabiedrība, kurai ir jāatspēko šī prezumpcija, neiesniegs pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu, ka tās meitassabiedrība tirgū rīkojas autonomi.

Lai noteiktu, vai meitassabiedrība savu rīcību tirgū nosaka autonomi, ir jāņem vērā visi atbilstošie fakti, kas attiecas uz ekonomiskām, organizatoriskām un juridiskām saiknēm, kuras vieno šo meitassabiedrību un mātessabiedrību, kas var atšķirties katrā no gadījumiem un tātad nevar tikt izsmeļoši uzskaitīti.

(sal. ar 21.–25. punktu)

2.      Saistībā ar tāda Komisijas lēmuma pamatojumu, ar kuru tiek piemērots EKL 81. pants, Komisijai nav jāizsaka viedoklis par visiem argumentiem, ko tai iesniedz ieinteresētās personas – tai ir pietiekami norādīt faktus un juridiskus apsvērumus, kam ir būtiska nozīme lēmuma loģikā. It īpaši Komisijai nav pienākuma paust savu nostāju par informāciju, kas acīmredzami neattiecas uz lietu, kurai nav nozīmes vai kas ir skaidri otršķirīga.

Ja lēmums par EKL 81. panta piemērošanu attiecas uz vairākiem adresātiem un rada problēmu saistībā ar vainojamības pārkāpumā noteikšanu, tajā ir jābūt ietvertam pietiekamam pamatojumam attiecībā uz katru no tā adresātiem, it īpaši tiem adresātiem, kuri saskaņā ar šī lēmuma noteikumiem ir atzīti par atbildīgiem par šo pārkāpumu. Tādējādi saistībā ar mātessabiedrību, kas ir atzīta par atbildīgu par tās meitassabiedrības pārkāpumu veidojošo rīcību, šādā lēmumā ir jābūt ietvertam detalizētam to apstākļu izklāstam, kas var pamatot šīs sabiedrības atzīšanu par vainojamu attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā.

Šajā ziņā, ja, atbildot uz paziņojumu par iebildumiem, uzņēmums ir atsaucies uz visu to apstākļu kopumu, kas raksturoja starp to un tā meitassabiedrību pastāvošo saikni attiecīgā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, norādot tostarp uz to, ka tās darbībai bija ļoti specifisks raksturs salīdzinājumā ar pārējām grupas darbībām, uz pārklāšanās nepastāvēšanu attiecīgo sabiedrību vadītāju un darbinieku līmenī, uz meitassabiedrības vadītāju plaši definētajām pilnvarām, uz to, ka tās rīcībā bija pašai savi ar komercdarbību saistītie dienesti, kā arī uz autonomiju stratēģiski svarīgo projektu izstrādē, un ja sniegtā informācija neietver vienīgi apgalvojumus, bet arī virkni konkrētu norāžu, kas pievienotas paziņojumam par iebildumiem, Komisijai ir pienākums paust savu nostāju par izvirzītajiem argumentiem, pārbaudot, vai, ņemot vērā visus atbilstošos elementus saistībā ar ekonomiskajām, organizatoriskajām un juridiskajām saiknēm starp attiecīgajām sabiedrībām, mātessabiedrība ir pierādījusi, ka tās meitassabiedrība tirgū ir darbojusies autonomā veidā, un attiecīgā gadījumā izklāstīt iemeslus, kuru dēļ Komisija uzskata, ka mātessabiedrības sniegtā informācija nav pietiekama, lai atspēkotu attiecīgo prezumpciju. Komisijas pienākums pamatot savu lēmumu šajā aspektā skaidri izriet no attiecīgās prezumpcijas, atbilstoši kurai mātessabiedrība īsteno izšķirošu ietekmi uz tās pilnībā kontrolētu meitassabiedrību, atspēkojamā rakstura – tās atspēkošanai mātessabiedrībai ir jāiesniedz pierādījumi par visām ekonomiskajām, organizatoriskajām un juridiskajām saiknēm starp to un tās meitassabiedrību.

(sal. ar 64., 65., 70. un 72.–75. punktu)

3.      Tāda Komisijas lēmuma pamatojums, ar kuru tiek piemērots EKL 81. pants, ieinteresētajai personai principā ir jāpaziņo vienlaikus ar lēmumu, kurš tai ir nelabvēlīgs. Līdz ar to pamatojuma neesamību nevar novērst tādā veidā, ka ieinteresētā persona par lēmuma pamatojumu uzzina tiesā notiekošā tiesvedībā. Tādējādi pamatojuma neesamību nav iespējams novērst tiesvedības laikā.

(sal. ar 81. un 82. punktu)