PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2007. gada 10. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Skaļruņa forma – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑460/05
Bang & Olufsen A/S, Strūera [Struer] (Dānija), ko pārstāv K. Valbergs [K. Wallberg], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Buloks [P. Bullock], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 22. septembra lēmumu (lieta R 497/2005‑1) attiecībā uz trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido skaļruņa forma, kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 29. decembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 7. jūnijā,
pēc tiesas sēdes 2007. gada 31. janvārī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture un process
1 2003. gada 17. septembrī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, ir trīsdimensiju apzīmējums, kas attēlots šādi:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9. un 20. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 9. klase: “Elektriskie un elektroniskie aparāti un instrumenti analogai, ciparu vai optiskai uztveršanai, skaņas signālu apstrāde, reproducēšana, regulēšana vai pārraidīšana, skaļruņi”;
– 20. klase: “Hi‑fi mēbeles”.
4 Ar 2005. gada 1. marta lēmumu pārbaudītājs, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, reģistrācijas pieteikumu noraidīja, reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ko veido vienīgi skaļruņa attēls, uzskatot par tādu, kam trūkst atšķirtspējas. Piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu, reģistrācijas pieteikums tika noraidīts arī tā iemesla dēļ, ka, lai pierādītu izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, iesniegtie pierādījumi nebija pietiekami.
5 2005. gada 27. aprīlī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu, par minēto lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
6 Ar 2005. gada 22. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome apelāciju noraidīja, jo, tā kā attiecīgajam apzīmējumam nav raksturīgās atšķirtspējas, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts liedz to reģistrēt. Apelāciju padome konstatēja, ka, lai gan preces, kura veido preču zīmi un kuru būtiski nosaka estētiskie apsvērumi, formai ir neparastas īpašības, prasītāja nav pierādījusi, ka tā ir atšķirtspējīga un ka tādējādi mērķa patērētāju uztverē tā pilda preču zīmes funkciju.
7 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 29. decembrī, prasītāja cēla šo prasību, kuras ietvaros tā it īpaši uzsvēra, ka Apelāciju padome nav pārbaudījusi reģistrācijas pieteikumu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu.
8 2006. gada 24. februārī Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā veica labojumu. Tā norādīja, ka, reģistrācijas pieteikumu nepārbaudot saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu, tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu. Tā uzskatīja, ka šāda kļūda ietilpst Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 53. noteikuma piemērošanas jomā un, ievērojot šo noteikumu, minēto reģistrācijas pieteikumu pārbaudīja. Rezultātā Apelāciju padome apstrīdēto lēmumu laboja, precizējot, ka, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu, reģistrācijas pieteikums tāpat ir noraidīts tādēļ, ka prasītājas sniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā.
9 Ar rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 3. maijā, prasītāja iesniedza savus apsvērumus par labojuma saturu. Prasītāja norādīja, ka tā uzskata, ka Regulas Nr. 2868/95 53. noteikuma piemērošana ir apstrīdama, bet nelūdza uzskatīt labojumu par nepieņemamu. Turklāt tā precizēja, ka uzskata, ka Apelāciju padomes kļūdai vajadzētu ietekmēt tiesāšanās izdevumu sadalījumu.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Lai atbalstītu savus prasījumus, prasītāja norāda divus pamatus par attiecīgi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
13 Vispirms prasītāja norāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 4. pantu preces forma ir viens no apzīmējumiem, kas var veidot preču zīmi.
14 Pirmkārt, prasītāja pārmet Apelāciju padomei, ka, lai novērtētu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, tā šajā lietā esot piemērojusi stingrākus kritērijus nekā tie, ko izmanto citiem preču zīmju veidiem, jo tā esot nevis pārbaudījusi reģistrācijas pieteikumu atbilstoši tās kvalitātēm un ņemot vērā konkrētus lietas apstākļus, bet gan izteikusi “tipveida noraidījumu”. Trīsdimensiju preču zīmēm piemērojamie kritēriji nedrīkstot atšķirties vai būt pat stingrāki nekā citiem preču zīmju veidiem piemērojamie kritēriji.
15 Otrkārt, prasītāja norāda, ka attiecīgās preces izskatu, tāpat kā zināma daudzuma citu tās preču izskatu, nosakot nevis tehniskās funkcijas, bet gan estētiskie apsvērumi, un ka šī izskata pamatā esot īpašs nolūks piešķirt atšķirtspēju un piesaistīt uzmanību. Apstrīdētā lēmuma 12.–14. punktā Apelāciju padome to esot atzinusi. Prasītāja uzskata, ka vienīgajam saprātīgajam secinājumam, ko var izdarīt, balstoties uz minētajos Apstrīdētā lēmuma punktos norādīto attiecīgās preces aprakstu, būtu jābūt tādam, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja.
16 Reģistrācijas pieteikumā norādītā skaļruņa vispārējo izskatu patērētājs uztveršot kā šajā pieteikumā iekļauto preču komerciālās izcelsmes atšķirtspējīgu norādi. Pretēji Apelāciju padomes vērtējumam, attiecīga prece tādējādi netiekot uztverta tikai kā prece ar neparastu dizainu. Tāpat patērētāji formu neuztveršot kā tādu, kam ir funkcionāls mērķis, un konkrētā sabiedrības daļa šo preci neuzskatīs vienkārši par attiecīgo preču parasta izskata variantu.
17 Prasītāja norāda, ka skaļrunis ir augsts, šaurs un brīvi stāvošs un ka tam ir ļoti īpaša forma. Ņemot vērā veidu, kādā, pirmkārt, ir izveidota apakšā esošā smaile un, otrkārt, kā šī smaile nostiprināta melnā metāla blokā, šī “ērģeļu stabules” forma esot īpaši atšķirtspējīga. Tirgū neesot citu skaļruņu, kam būtu pat aptuveni identisks vai līdzīgs izskats. Prasītāja uzskata, ka tas, ka attiecīgās preces forma būtiski atšķiras no nozares normām un ieražām, ir faktors, kas, pārbaudot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, būtu jāņem vērā.
18 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums jebkurā gadījumā esot kļūdains tiktāl, ciktāl Apelāciju padome atteicās atzīt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 20. klasē, tas ir, hi‑fi mēbelēm. Preču zīmi, ko veido kāda priekšmeta attēls, nevarot uzskatīt par “priekšmeta attēlu” attiecībā uz citiem priekšmetiem nekā šis pats priekšmets. Ja forma, kā tas ir šajā lietā, nav parasta vai vispārēji pieņemta, reģistrācijai pieteiktā preču zīme pēc definīcijas esot uzskatāma par tādu, kurai ir raksturīgā atšķirtspēja attiecībā uz visiem citiem priekšmetiem, izņemot skaļruņus.
19 Visbeidzot, saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas definīciju prasītāja uzsver, ka attiecīgās preces esot tādas, kuras ietilpst augstvērtīgo preču klāstā attiecīgajā tirgū (viena skaļruņa eksemplāra ieteicamā pārdošanas cena esot EUR 1750) un kuras tirgo selektīvas izplatīšanas sistēmas ietvaros. Mērķa patērētāju grupa tādējādi esot ierobežota un to veidojot patērētāji, kas ne vien ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi, bet arī izprot preces kvalitāti un iegulda tajā tikai pēc rūpīgas pārbaudes.
20 ITSB uzver, ka Apelāciju padomes sniegtā argumentācija ir vērsta uz nopietnu un pamatotu problēmu saistībā ar vajadzību atšķirt formas, ko būtiski nosaka estētiskie apsvērumi, funkciju no tādas formas funkcijas, kas, lai gan būdama estētiski pievilcīga, kalpo tam, lai atšķirtu preci no līdzīgām konkurentu precēm.
21 Tomēr Apelāciju padomes ieņemtā nostāja esot ļoti stingra, jo tā aizliedz kā preču zīmes reģistrēt visas preču formas, kas sakrīt ar pašu preču izskatu, pat ja šīs formas ir neparastas un nepiešķir precei nekādu ievērojamu vērtību.
22 ITSB arī norāda, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļa kā preču zīmes neļauj reģistrēt formas, kas precēm piešķir ievērojamu vērtību, jo šīm formām ir noteicoša loma patērētāja lēmumā veikt pirkumu. Šis izņēmums esot balstīts uz vajadzību nošķirt preču zīmes no paraugiem un modeļiem. Tādējādi šīs formas neesot izslēgtas no reģistrācijas raksturīgās atšķirtspējas trūkuma dēļ.
23 Tomēr pastāvot gadījumi, kad preču formas, kas katrā ziņā ir būtiski balstītas uz estētiskiem apsvērumiem, nepiešķir precēm ievērojamu vērtību. Tad, ja šīs formas nozīmīgi atšķiras no formām, ko parasti izmanto komercdarbībā, tām esot atšķirtspēja un tās varot aizsargāt kā preču zīmes.
24 Tādējādi ITSB uzskata, ka tas nav pārliecināts, vai Apelāciju padomes ieņemtā nostāja ir pareiza un tādēļ lūdz Pirmās instances tiesu noteikt, vai forma, kura ir būtiski balstīta uz estētiskiem apsvērumiem, bet kura nepiešķir precēm ievērojamu vērtību Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļas izpratnē un kura nozīmīgi atšķiras no formas, ko vispārēji izmanto komercdarbībā, var pildīt preču zīmes funkciju.
25 Saistībā ar konkrēto sabiedrības daļu ITSB uzskata, ka, lai novērtētu kādas preču zīmes atšķirtspēju, veids, kādā prasītāja to izmantos, vai citi apstākļi, tādi kā pārdošanas koncepcijas, neesot jāņem vērā. Tātad arguments, ka attiecīgās preces ietilpst augstvērtīgo preču klāstā un ir vērstas uz ierobežotu sabiedrību, neattiecoties uz lietu. Preču zīmes reģistrācijas pieteikumā iekļautā specifikācija nenorādot, ka preces ir paredzētas noteiktam klientu lokam un ka tās tirgo, izmantojot selektīvas izplatīšanas sistēmu. Tādējādi šajā lietā konkrēto sabiedrības daļu veidojot Kopienas vidusmēra patērētājs.
Pirmās instances tiesas vērtējums
26 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējumu nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]”.
27 Preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, kā tādu, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, un tātad, atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 34. punkts).
28 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem to lūdz reģistrēt, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, kas ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi šo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētāji (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Henkel/ITSB, 35. punkts, un 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑25/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5719. lpp., 25. punkts).
29 Šajā lietā preces, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ir elektriskie un elektroniskie aparāti un instrumenti analogai, ciparu vai optiskai uztveršanai, skaņas signālu apstrāde, reproducēšana, regulēšana vai pārraidīšana, skaļruņi un hi‑fi mēbeles. Tādējādi, tā kā attiecīgo preču pirkumā var būt ieinteresēts jebkurš patērētājs, ir uzskatāms, ka konkrēto sabiedrības daļu veido visi Kopienas vidusmēra patērētāji.
30 Tomēr prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā, ka attiecīgās preces ietilpst augstvērtīgo dārgo preču klāstā elektronikas tirgū un ka tās tirgo tikai selektīvas izplatīšanas sistēmas ietvaros, konkrētā sabiedrības daļa ir ierobežota ar uzmanības līmeni, kas ir augstāks nekā vidusmēra patērētājam.
31 Tomēr ir jākonstatē, ka, nosakot konkrēto sabiedrības daļu, veids, kādā prasītāja izmanto izplatīšanas sistēmu, vai citi ārpus ar Kopienas preču zīmi piešķirtajām tiesībām esošie apstākļi nav jāņem vērā. Lai novērtētu apzīmējuma atšķirtspēju, jautājums, vai attiecīgas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs paredz vai izmanto noteiktu tirdzniecības veidu, neattiecas uz lietu. Pārdošanas veids, kas ir atkarīgs vienīgi no attiecīga uzņēmuma izvēles, pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas var tikt mainīts un tādējādi šīs preču zīmes reģistrēšanas iespējas vērtējumu tas nekādā veidā neietekmē (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T‑355/00 DaimlerChrysler/ITSB (“TELE AID”), Recueil, II‑1939. lpp., 42. punkts, un 2006. gada 31. maija spriedumu lietā T‑15/05 De Waele/ITSB (Cīsiņa forma), Krājums, II‑1511. lpp., 28. un 29. punkts). Nosakot konkrēto sabiedrības daļu, judikatūra paredz, ka arī attiecīgās preces pārdošanas cena neattiecas uz lietu, jo arī tā nav reģistrācijas priekšmets (Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑324/01 un T‑110/02 Axions un Belce/ITSB (Brūnas krāsas cigāra un apzeltīta stieņa forma), Recueil, II‑1897. lpp., 36. punkts).
32 Tomēr konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. decembra spriedums lietā T‑305/02 Nestlé Waters France/ITSB (Pudeles forma), Recueil, II‑5207. lpp., 34. punkts).
33 Attiecībā uz ikdienas patēriņa precēm vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis ir zemāks nekā ilgstošas lietošanas preču vai vienkārši preču ar augstāku vērtību vai īpašas izmantošanas preču gadījumā.
34 Šajā lietā jāņem vērā tas, ka, ievērojot attiecīgo preču dabu un it īpaši to ilgstošas lietošanas raksturu, kā arī tehnoloģisko raksturu, iegādājoties šādas preces, vidusmēra patērētājs izrādīs īpaši augstu uzmanības līmeni. Attiecīgo preču objektīvās īpašības norāda, ka vidusmēra patērētājs tos iegādājas tikai pēc īpaši rūpīgas izvērtēšanas.
35 Tātad preču zīmes atšķirtspēja ir jānovērtē saistībā ar vidusmēra patērētāja uztveri, kurš, pētot un izdarot izvēli starp vairākām atšķirīgām precēm, kuras ietilpst attiecīgajā kategorijā, pievērš īpaši augsto uzmanības līmeni (šajā sakarā skat. Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑361/04 P Ruiz‑Picasso u.c./ITSB, Krājums, I‑643. lpp., 40. un 41. punkts).
36 Attiecībā uz atšķirtspējas pārbaudi ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām (skat. Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑24/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5677. lpp., 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Tomēr, piemērojot šos kritērijus, [ir jāņem vērā, ka] konkrētās sabiedrības daļas uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši prezumēt preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (Tiesas 2004. gada 7. oktobra spriedums lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Krājums, I‑9165. lpp., 30. punkts; 2006. gada 12. janvāra spriedums lietā C‑173/04 P Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 28. punkts, un iepriekš minētais 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑24/05 P Storck/ITSB, 25. punkts).
38 Pastāvot šādiem apstākļiem, atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas un kura šī fakta dēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju (iepriekš minētais spriedums lietā Mag Instrument/ITSB, 31. punkts, un iepriekš minētais 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑25/05 P Storck/ITSB, 28. punkts).
39 Šajā lietā, kā Apelāciju padome konstatēja Apstrīdētā lēmuma 12. punktā, reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido “vertikāls stabs zīmuļa formā, kam tikai no vienas puses ir pievienota gara taisnstūra plate. “Zīmuļa” smaile skar gludu pamatni”.
40 Visu iepriekš minēto elementu, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, pārbaude ļauj secināt, ka preču zīmes forma patiešām ir specifiska un to nevar uzskatīt par pavisam parastu. Tātad skaļruņa korpusu veido konuss, kas atgādina zīmuli vai ērģeļu stabuli, kuras asā smaile skar četrstūra pamatni. Turklāt vienai šī konusa pusei ir pievienota gara taisnstūra plate, kas pastiprina iespaidu, ka visa kopuma svars balstās tikai uz smaili, kas pavisam nedaudz skar četrstūra pamatni. Šādā veidā šis kopums veido īpašu dizainu, kas viegli paliek atmiņā.
41 Visas šīs īpašības reģistrācijai pieteikto preču zīmi attālina no tajā pašā kategorijā ietilpstošo preču parastajām formām, kuras ir vispārēji sastopamas komercdarbībā un kuras parasti raksturo taisnas līnijas ar taisniem stūriem. Šajā sakarā Apstrīdētā lēmuma 14. punktā turklāt ir apstiprināts, ka “nav nekādu šaubu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme dažos aspektos ir īpaša”. Turpmāk ir precizēts:
“[..] salīdzinot ar parastu skaļruni, šis ir pārmērīgi augsts un šaurs. Turklāt, kas ir neparasti, skaļruņa centru veido caurule, kurai ir pievienots apgriezts konuss. Konusa smaile ir pievienota četrstūra pamatnei.”
42 Tādējādi ir jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme būtiski atšķiras no nozarē pastāvošās normas. Tai ir pietiekami specifiskas un patvaļīgas īpašības, kas var pievērst vidusmēra patērētāja uzmanību un piesaistīt to prasītājas preču formai. Tātad runa ir nevis par vienu no attiecīgās nozares preču parastajām formām vai vienkāršu to variantu, bet gan formu, kurai ir īpašs izskats, kas, ņemot vērā arī kopējo estētisko rezultātu, var piesaistīt konkrētās sabiedrības daļas uzmanību un ļaut tai reģistrācijas pieteikumā norādītās preces atšķirt no tām, kurām ir cita komerciālā izcelsme (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedumu lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (Radiatora režģis [“Calandre”]), Recueil, II‑701. lpp., 46. un 48. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “Pudeles forma”, 41. punkts).
43 Lai gan īpašu vai oriģinālu īpašību esamība nav uzskatāma par nosacījumu, bez kura nevar notikt reģistrācija, tad tomēr to pastāvēšana var piešķirt vajadzīgo atšķirtspējas līmeni preču zīmei, kurai tās pretējā gadījumā nebūtu.
44 Attiecībā uz Apelāciju padomes argumentāciju, ka attiecīgo patērētāju uztverē preces forma, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, preču zīmes funkciju nevar pildīt tādēļ, ka preču zīme būtībā ir balstīta uz estētiskajiem apsvērumiem (Apstrīdētā lēmuma 14.–18. punkts), ir pietiekami konstatēt, ka tiktāl, ciktāl konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumu kā preces vai pakalpojuma komerciālās izcelsmes norādi, fakts, ka minētais apzīmējums bez šīs komerciālās izcelsmes norādes funkcijas vienlaikus veic citu funkciju vai nē, neietekmē tā atšķirtspēju (Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T‑173/00 KWS Saat/ITSB (Oranžās krāsas nianse), Recueil, II‑3843. lpp., 30. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā “Radiatora režģis”, 43. punkts, un 2006. gada 15. marta spriedums lietā T‑129/04 Develey/ITSB (Plastmasas pudeles forma), Krājums, II‑811. lpp., 56. punkts).
45 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka, uzskatot, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas, Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, no kuriem izriet, ka, lai šajā pantā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamatojums nebūtu piemērojams, pietiek ar minimālu atšķirtspēju (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑34/00 Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), Recueil, II‑683. lpp., 39. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā “Radiatora režģis”, 33. un 49. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Pudeles forma”, 42. punkts).
46 No minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir atceļams. Tādējādi nav vajadzības pārbaudīt nedz labojuma pieņemamību, nedz arī otrā pamata pamatotību.
Par tiesāšanās izdevumiem
47 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) atcelt iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 22. septembra lēmumu (lieta R 497/2005‑1);
2) ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina Bang & Olufsen A/S tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 10. oktobrī.