TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2021. gada 2. decembrī (*)
Apelācija – Dempings – Ķīnas izcelsmes solārā stikla imports – Regula (EK) Nr. 1225/2009 – 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts – Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss – Atteikums – Jēdziens “nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas” 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma izpratnē – Nodokļu priekšrocības
Apvienotajās lietās C‑884/19 P un C‑888/19 P
par divām apelācijas sūdzībām atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko attiecīgi 2019. gada 3. un 4. decembrī iesniedza
Eiropas Komisija, ko sākotnēji pārstāvēja L. Flynn un T. Maxian Rusche, kā arī A. Demeneix, vēlāk – L. Flynn un T. Maxian Rusche, pārstāvji,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējie lietas dalībnieki:
Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd, Aņhui [Anhui] (Ķīna), ko pārstāv Y. Melin un B. Vigneron, advokāti,
prasītāja pirmajā instancē,
GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH, Černica [Tschernitz] (Vācija), ko pārstāv R. MacLean, solicitor,
persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē (C‑884/19 P),
un
GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH, Černica (Vācija), ko pārstāv R. MacLean, solicitor,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējie lietas dalībnieki:
Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd, Aņhui (Ķīna), ko pārstāv Y. Melin un B. Vigneron, advokāti,
prasītāja pirmajā instancē,
Eiropas Komisija, ko sākotnēji pārstāvēja L. Flynn un T. Maxian Rusche, kā arī A. Demeneix, vēlāk – L. Flynn un T. Maxian Rusche, pārstāvji,
atbildētāja pirmajā instancē (C‑888/19 P),
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: trešās palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente), kas pilda ceturtās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši S. Rodins [S. Rodin] un N. Pisarra [N. Piçarra],
ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2021. gada 8. jūlija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar attiecīgajām apelācijas sūdzībām Eiropas Komisija un GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (turpmāk tekstā – “GMB”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 24. septembra spriedumu Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija (T‑586/14 RENV, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2019:668), ar kuru tā atcēla Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (2014. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV 2014, L 142, 1. lpp., un labojums – OV 2014, L 253, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).
Atbilstošās tiesību normas
Antidempinga nolīgums
2 Eiropas Savienības Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV 1994, L 336, 1. lpp.), apstiprināja 1994. gadā 15. aprīlī Marakešā parakstīto Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kā arī nolīgumus, kas ietverti minētā līguma 1.–3. pielikumā, tostarp Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (OV 1994, L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “Antidempinga nolīgums”).
3 Antidempinga nolīguma 2. pantā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē “dempinga noteikšanu”.
Savienības tiesības
4 Tiesvedības rašanās faktu norises laikā tiesību normas, kurās bija reglamentēta Eiropas Savienības antidempinga pasākumu noteikšana, bija ietvertas Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp., un labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”).
5 Atbilstoši pamatregulas 6. apsvērumam:
“Nosakot normālo vērtību valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, ir racionāli ieviest noteikumus, lai šim nolūkam varētu izvēlēties atbilstīgu trešo valsti ar tirgus ekonomiku, un, ja nav iespējams atrast piemērotu trešo valsti, paredzēt, ka normālo vērtību var noteikt, izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu.”
6 Šīs regulas 2. panta 1.–6. punktā ir paredzēti normālās vērtības noteikšanai piemērojamie noteikumi.
7 Minētās regulas 2. panta 7. punktā ir noteikts:
“a) Importējot preces no valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis [tostarp Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Moldova, Mongolija, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna], parasto vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku vai pamatojoties uz cenu, importējot preces no šīs trešās valsts uz citām valstīm, ietverot Kopienu, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu pamatojumu, ietverot cenu, kāda Kopienā ir faktiski samaksāta vai maksājama par līdzīgu preci un kuru nepieciešamības gadījumā attiecīgi koriģē, ietverot pieņemamu peļņas procentu.
[..]
b) veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz importu no Kazahstānas, kā arī no tādām valstīm bez tirgus ekonomikas, kas ir [Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO)] dalībvalstis, līdz ar izmeklēšanas sākšanas dienu normālo vērtību nosaka atbilstīgi 1. līdz 6. punktam, ja, pamatojoties uz pienācīgi argumentētiem iesniegumiem, ko iesniedz viens vai vairāki izmeklēšanai pakļauti ražotāji, un saskaņā ar c) apakšpunktā minētiem kritērijiem un procedūrām iespējams pierādīt, ka konkrētie ražotāji attiecībā uz līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos. Ja to nav iespējams veikt, tad piemēro saskaņā ar a) apakšpunktu paredzētos noteikumus.
c) Saskaņā ar b) apakšpunktu pieprasījum[ā] [..] ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, tas ir, ja:
– uzņēmumu lēmumi par cenām, izmaksām un ieguldījumiem, piemēram, ietverot izejvielas, tehnoloģiju un darbaspēka izmaksas, produkcijas izlaidi, realizāciju un investīcijām, tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju, kas atspoguļo pieprasījumu un piedāvājumu, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās šai sakarā, un lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtības,
– uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem,
– uzņēmumu ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, jo īpaši attiecībā uz aktīvu nolietojumu, citiem norakstījumiem, bartera darījumiem un samaksu, kompensējot parādus,
– uz attiecīgajiem uzņēmumiem attiecas tiesību akti par bankrotu un īpašumtiesībām, kas garantē juridisku noteiktību un uzņēmumu darbības stabilitāti,
– valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.
[..]”
Tiesvedības priekšvēsture
8 No pārsūdzētā sprieduma izrietošā tiesvedības priekšvēsturi var apkopot šādi.
9 Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd (turpmāk tekstā – “Xinyi PV”) ir Ķīnā reģistrēta sabiedrība, kas šajā valstī ražo un eksportē uz Savienību apstrīdētajā regulā minēto solāro stiklu. Tās vienīgā akcionāre ir Xinyi Solar (Hong Kong) Ltd, kas reģistrēta Honkongā (Ķīna) un kas ir iekļauta Honkongas biržas sarakstā.
10 Procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, Xinyi PV 2013. gada 21. maijā iesniedza pieteikumu par uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa (turpmāk tekstā – “TES”) piešķiršanu pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē.
11 Saņēmusi Xinyi PV atbildes uz antidempinga veidlapu un pēc lūguma sniegt papildu informāciju, Komisija pārbaudīja datus, kas uz šīs sabiedrības juridisko adresi Ķīnā tika nosūtīta laikā no 2013. gada 21. līdz 26. jūnijam. 2013. gada jūnija beigās un jūlijā Xinyi PV, saskaņojot to ar Komisiju un atbilstoši pēdējās minētās lūgumiem, iesniedza papildu informāciju.
12 Ar 2013. gada 22. augusta vēstuli Komisija informēja Xinyi PV, ka tā uzskata, ka tai nav tiesību apmierināt Xinyi PV pieteikumu par TES piešķiršanu, jo, lai gan šī sabiedrība atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā ievilkumā paredzētajiem nosacījumiem, tomēr tā neatbilst šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētajam nosacījumam (turpmāk tekstā – “2013. gada 22. augusta vēstule”). Komisija aicināja Xinyi PV iesniegt savus apsvērumus.
13 2013. gada 1. septembrī Xinyi PV iesniedza savus apsvērumus, apstrīdot Komisijas vērtējumus.
14 Ar 2013. gada 13. septembra vēstuli Komisija informēja Xinyi PV par savu galīgo lēmumu noraidīt tās pieteikumu par TES piešķiršanu (turpmāk tekstā – “2013. gada 13. septembra vēstule”).
15 No 2013. gada 22. augusta un 13. septembra vēstulēm, kas izvilkumu veidā citētas pārsūdzētā sprieduma 63.–65. punktā, izriet, ka šis noraidījums ir balstīts uz apsvērumu, ka Xinyi PV neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētajam piešķiršanas kritērijam, saskaņā ar kuru uzņēmumu ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli nedrīkst būtiski izkropļot ar mantojumu no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas (turpmāk tekstā – “trešais TES piešķiršanas kritērijs”). Proti, Komisija uzskata, ka Xinyi PV izmantoja divus labvēlīgus nodokļu režīmus, proti, pirmkārt, programmu “2 Free 3 Halve”, kas ļauj ārvalstu kapitālsabiedrībai divus gadus saņemt pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa (0 %), un nākamajos trīs gados – nodokļa likmi 12,5 % apmērā, nevis parasto nodokļa likmi 25 % apmērā, un, otrkārt, augsto tehnoloģiju uzņēmumu nodokļu režīmu, līdz ar kura piemērošanu sabiedrībai ir jāmaksā samazināta 15 % nodokļa likme, nevis parastā 25 % nodokļa likme.
16 2013. gada 26. novembrī Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 1205/2013, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (OV 2013, L 316, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu regula”).
17 Šīs regulas 34.–47. apsvērumā Komisija atgādināja iemeslus, kuru dēļ četriem uzņēmumiem vai sabiedrību grupām, kas sadarbojās izmeklēšanā, tostarp Xinyi PV, TES tika atteikts. Konkrēti, 43. apsvēruma formulējums bija šāds:
“[..] neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem – ne atsevišķi, ne [sabiedrību] grupā – nespēja pierādīt, ka uz tiem neattiecas nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Tādējādi šie uzņēmumi vai uzņēmumu grupa neatbilda [TES] 3. kritērijam. Konkrētāk, visi četri ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas izmantoja preferenciālu nodokļu režīmu.”
18 2014. gada 13. maijā Komisija pieņēma apstrīdēto regulu, ar kuru tā noteica galīgo antidempinga maksājumu Xinyi PV ražoto solārā stikla ražojumu importam.
19 Šīs regulas 34. apsvērumā tā apstiprināja pagaidu regulas 34.–47. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, saskaņā ar kuriem visi pieteikumi par TES piešķiršanu ir jānoraida. It īpaši apstrīdētās regulas 33. apsvērumā ir noteikts:
“[Xinyi PV] apgalvoja, ka preferenciāla nodokļu režīma un dotāciju radītais ieguvums neveidojot nozīmīgu daļu no tā apgrozījuma. Šajā saistībā jāatgādina, ka minētais arguments (kā arī citi argumenti) jau tika aplūkots Komisijas [2013. gada 13. septembra vēstulē], kurā Komisija minētajai personai sniedza informāciju par [TES] noteikšanu. Jo īpaši tika uzsvērts, ka šīs priekšrocības iezīmju dēļ absolūtajam IP laikā saņemtajam ieguvumam nav nozīmes, lai novērtētu, vai izkropļojums ir “būtisks”. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.”
Tiesvedība pirms apelācijas sūdzības un pārsūdzētais spriedums
20 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 7. augustā, Xinyi PV lūdz atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl tā uz to attiecas. Savas prasības pamatojumam tā ir izvirzījusi četrus pamatus, no kuriem pirmais ir sadalīts divās daļās un attiecas uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma pārkāpumu.
21 Ar 2016. gada 16. marta spriedumu Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija (T‑586/14, EU:T:2016:154) Vispārējā tiesa apmierināja šī pirmā pamata pirmo daļu, būtībā pamatojoties uz to, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka izkropļojumi, kas izriet no nodokļu priekšrocībām, kuras Ķīnas iestādes piešķīrušas Xinyi PV, bija “mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas”. Līdz ar to, nepārbaudot minētā pamata otro daļu, Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecās uz Xinyi PV.
22 Šis spriedums tika atcelts ar Tiesas 2018. gada 28. februāra spriedumu Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings (C‑301/16 P, EU:C:2018:132), pamatojoties uz to, ka Vispārējā tiesa, interpretējot pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā paredzēto nosacījumu par tāda izkropļojuma esamību, kas “mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas”, ir pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas. Tiesa nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
23 Pēc lietas nodošanas atpakaļ Vispārējai tiesai tā atsāka tiesvedību. Xinyi PV, Komisija un GMB iesniedza savus apsvērumus par secinājumiem, kas izdarāmi no 2018. gada 28. februāra sprieduma Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings (C‑301/16 P, EU:C:2018:132) strīda atrisināšanai, un rakstveidā atbildēja uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem. Notika jauna tiesas sēde.
24 Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa apmierināja Xinyi PV izvirzītā pirmā pamata otro daļu, pamatojoties uz to, ka Komisijas lēmumā, ar kuru tā noraidīja lūgumu par TES piešķiršanu šai sabiedrībai, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz to, ka pastāv būtisks minētās sabiedrības ražošanas izmaksu un finansiālā stāvokļa izkropļojums. Līdz ar to Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu, nepārbaudot pārējos trīs tās izvirzītos pamatus.
Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
25 Apelācijas sūdzībā lietā C‑884/19 P Komisija lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu;
– noraidīt pirmajā instancē celtās prasības pirmo pamatu kā nepamatotu;
– nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par pirmajā instancē celtās prasības otro līdz ceturto pamatu, un
– atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem tiesvedībā šajā instancē un ar to saistītajām iepriekšējām instancēm, proti, tiesvedību pirmajā instancē un iepriekšējo apelācijas tiesvedību.
26 Apelācijas sūdzībā lietā C‑888/19 P GMB lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu;
– noraidīt pirmajā instancē celtās prasības pirmā pamata otro daļu kā nepamatotu;
– nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par pirmajā instancē celtās prasības pārējiem pamatiem, un
– piespriest Xinyi PV atlīdzināt GMB tiesāšanās izdevumus šajā lietā, kā arī tiesāšanās izdevumus tiesvedībā pirmajā instancē un iepriekšējā apelācijas tiesvedībā.
27 Savā atbildes rakstā uz abām apelācijas sūdzībām Xinyi PV lūdz Tiesu:
– noraidīt apelācijas sūdzības un
– piespriest Komisijai, kā arī GMB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 11. marta lēmumu lietas C‑884/19 P un C‑888/19 P tika apvienotas mutvārdu procesam un sprieduma taisīšanai.
Par apelācijas sūdzībām
29 Savu attiecīgo apelācijas sūdzību pamatojumam Komisija un GMB katra izvirza trīs pamatus, kas būtībā pārklājas. Šie pamati ir balstīti, pirmkārt, uz tiesību kļūdām, interpretējot pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu un pierādīšanas pienākuma sadali, otrkārt, uz tiesību kļūdām, piemērojot šo tiesību normu, un, treškārt, uz procesuāliem pārkāpumiem.
30 Vispirms ir jāizvērtē pirmie pamati, kas izvirzīti šo apelācijas sūdzību pamatojumam.
Lietas dalībnieku argumenti
31 Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu lietā C‑884/19 P un apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmo daļu lietā C‑888/19 P Komisija un GMB būtībā attiecīgi apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 55.–61., 67. un 68. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas, interpretējot pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu, kā arī – kā uzskata Komisija – šīs regulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Apelācijas sūdzības pirmā pamata otrajā daļā lietā C‑888/19 P GMB turklāt pārmet Vispārējai tiesai, ka tā minētā sprieduma 68., 69. un 72. punktā ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadali, piemērojot minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu.
32 Pirmām kārtām, Komisija ar savu apelācijas sūdzības pirmo pamatu un GMB ar sava apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmo daļu norāda, ka Vispārējā tiesa pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretēšanas vajadzībām ir kļūdaini ņēmusi vērā elementus, kas normālās vērtības aprēķināšanai ir uzskaitīti šīs regulas 2. panta 1.–6. punktā, un ir konstatējusi saikni starp uzņēmuma finansiālā stāvokļa nozīmīgo izkropļojumu un faktoru, kas saistīti ar attiecīga līdzīga produkta ražošanu un pārdošanu, būtisku izkropļojumu.
33 Pirmkārt, Komisija un būtībā GMB norāda, ka Vispārējā tiesa izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnu ir kļūdaini mainījusi normālās vērtības noteikšanas posmu loģisko secību. Pretēji Vispārējās tiesas izvēlētajai pieejai pamatregulas 2. panta 1.–6. punktam neesot nozīmes šīs regulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta un c) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretācijā. Proti, tā piemērošana izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnu esot sekas tam, ka ir izpildīti minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, kuros ir apvienoti makroekonomiskā un mikroekonomiskā līmeņa rādītāji. No šiem kritērijiem tikai šīs pašas regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma pirmajā daļā paredzētais kritērijs prasa konkrētu ietekmi uz cenām un izmaksām.
34 Turklāt Tiesa 2015. gada 16. jūlija spriedumā Komisija/Rusal Armenal (C‑21/14 P, EU:C:2015:494, 47.–50. un 53. punkts) jau esot nospriedusi, ka pamatregulas 2. panta 7. punktā ir atspoguļota Savienības tiesību sistēmai raksturīgā pieeja. Līdz ar to nav konstatējama nekāda atbilstība starp šo tiesību normu un Antidempinga nolīguma 2. pantu, kas Savienības tiesību sistēmā esot ticis transponēts ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu.
35 Otrkārt, Komisija un GMB uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 58. un 59. punktā Vispārējā tiesa ir kļūdaini pamatojusi savu interpretāciju, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā ietverto sarakstu, kas attiecas uz izkropļojumiem, “jo īpaši attiecībā uz aktīvu nolietojumu, citiem norakstījumiem, bartera darījumiem un samaksu, kompensējot parādus”.
36 Proti, kā Vispārējā tiesa esot norādījusi pārsūdzētā sprieduma 59. punktā, šis saraksts ir tikai indikatīvs.
37 Katrā ziņā Komisija uzskata, ka no minētajā sarakstā ietvertajiem elementiem pamatregulas 2. panta 3. punkta otrajā daļā ir minēts tikai barters, turklāt tie nav daļa no elementiem, kas tiek izmantoti normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar metodi, kas paredzēta šīs regulas 2. panta 1.–6. punktā.
38 Savā atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību lietā C‑884/19 P GMB piebilst, ka indikatīvajā sarakstā uzskaitītie elementi norāda uz faktoriem, kuriem drīzāk ir tieša ietekme uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, nevis uz tā ražošanas izmaksām, līdz ar to šie elementi nevar pamatot saikni ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu. Turklāt Vispārējā tiesa neesot sniegusi pietiekamu pamatojumu saskaņošanai, ko tā veica starp šo tiesību normu un šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu.
39 Treškārt, Komisija un GMB uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu pārsūdzētā sprieduma 59.–61. punktā, ciktāl tā pēc analoģijas ir piemērojusi 2012. gada 19. jūlija spriedumu Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group (C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 79.–82. punkts). Šajā spriedumā Tiesa esot vienīgi interpretējusi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma pirmo daļu. Šīs tiesību normas formulējums, mērķis un priekšmets atšķiroties no šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma formulējuma, mērķa un priekšmeta.
40 Ceturtkārt, Komisija un GMB būtībā norāda, ka Vispārējās tiesas sniegtā interpretācija daļēji atņem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajam ievilkumam tā lietderīgo iedarbību. Savienības likumdevējs tik tiešām šajā tiesību normā esot noteicis divus atšķirīgus kritērijus, proti, pirmkārt, būtisku sabiedrības, kas lūdz piešķirt TES, ražošanas izmaksu izkropļojumu esamību un, otrkārt, būtisku tās finansiālā stāvokļa izkropļojumu esamību. Vispārējās tiesas izmantotā interpretācija nozīmētu, ka būtiskas finansiālā stāvokļa izkropļošanas esamība būtu atkarīga no tā, vai ir pierādīts, ka šis izkropļojums rada būtisku ražošanas izmaksu izkropļojumu.
41 Komisija šajā kontekstā uzsver, ka finansiālā stāvokļa kritērijs ir plašs un aptver vispārēju novērtējumu, kas ne vienmēr ir cieši saistīts ar ražošanas izmaksām vai cenām. Tādējādi Savienības likumdevējs esot pieņēmis, ka tad, ja finansiālais stāvoklis ir pakļauts būtiskiem izkropļojumiem, uzņēmums nedarbojas tirgus ekonomikas apstākļos un līdz ar to tā izmaksas vai cenas var būt izkropļotas kopumā. Tā tas būtu gadījumā, ja uzņēmums būtu atbrīvots no nodokļiem.
42 Piektkārt, Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta ceturtais un piektais ievilkums apstiprina tās sniegto šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju. No vienas puses, ceturtajā un piektajā ievilkumā minētie kritēriji esot abstrakti un neprasot nekādu vērtējumu par faktisko ietekmi uz iespēju aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz šī panta 1.–6. punktu. No otras puses, “atbrīvojuma no nodokļiem/apgrozījuma” proporcijas ņemšana vērā izraisītu nepamatotu diskrimināciju starp viena un tā paša nodokļu pasākuma saņēmējiem.
43 GMB izvirza argumentu arī par pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta struktūru, lai uzsvērtu, ka šīs tiesību normas piecos ievilkumos ir paredzēti īpaši kritēriji. No tā izrietot, ka finansiālais stāvoklis ir faktors, kas ir saistīts ar attiecīgās līdzīgās preces ražošanu un pārdošanu.
44 Otrām kārtām, ar apelācijas sūdzības lietā C‑888/19 P izvirzītā pirmā pamata otro daļu GMB apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu minētā sprieduma 68., 69. un 72. punktā, jo tā ir nospriedusi, ka Komisijai savā lēmumā, ar kuru tā noraidīja lūgumu par TES piešķiršanu Xinyi PV, esot bijis jāsniedz plašāki paskaidrojumi, aplūkojot pēdējās minētās finansiālā stāvokļa izkropļojumu konkrēto ietekmi. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzlikusi Komisijai pienākumu pierādīt, ka ir izpildīti TES piešķiršanas nosacījumi, lai gan saskaņā ar Tiesas judikatūru šis pienākums ir lietas dalībniekam, kurš lūdz piešķirt šo statusu. GMB uzskata, ka pretēji tam, ko liek saprast pārsūdzētā sprieduma 72. un 73. punkts, Xinyi PV bija jāpierāda, ka attiecīgie preferenciālie nodokļu režīmi neietvēra būtiskus tās finansiālā stāvokļa izkropļojumus, nevis Komisijai pierādīt pretējo, jo pēdējai minētajai esot vienīgi jāizvērtē Xinyi PV iesniegtie pierādījumi, ko tā turklāt arī ir izdarījusi šajā lietā.
45 Xinyi PV visus šos argumentus apstrīd.
46 Pirmkārt, Xinyi PV saprot Komisijas argumentāciju tādējādi, ka šīs iestādes ieskatā pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā ietvertais formulējums “attiecībā uz līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu” attiecas vienīgi uz šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētā TES piešķiršanas kritērija pirmo daļu. Taču šāda interpretācija nebūtu saderīga ar pašu minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma formulējumu, kas īpaši attiecas uz līdzīgas preces ražošanas izmaksām. Turklāt Komisija neesot paskaidrojusi, kādi ir pārējo četru TES piešķiršanas kritēriju mērķi, ja tie nav atļaut izmantot Ķīnā izmeklēšanas periodā spēkā esošās izmaksas un pārdošanas cenas gadījumā, ja šīs izmaksas un pārdošanas cenas ir atbilstošas normālās vērtības aprēķināšanai. Komisija veicot šo pārējo kritēriju interpretāciju, kas neesot sasaistīta ar šīs pašas regulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkta mērķiem.
47 Otrkārt, Xinyi PV būtībā uzskata, ka Vispārējā tiesa šajā lietā varēja pamatoti noteikt paralēles ar lietu, kurā tika pasludināts 2012. gada 19. jūlija spriedums Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group (C‑337/09 P, EU:C:2012:471). Proti, gan vienā, gan otrā no šīm lietām Savienības iestādes esot atteikušās izvērtēt pierādījumus, kas iesniegti pieteikuma par TES piešķiršanu pamatojumam.
48 Turklāt – tieši tāpat kā pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma piemērošanas jomā – Komisijai būtu vienmēr šīs tiesību normas trešā ievilkuma ietvaros ir jāizvērtē izkropļojuma vai neizkropļojuma ietekme uz cenām vai ražotāja izmaksām. Tā nevar aprobežoties ar abstraktu un neprecīzu vērtējumu.
49 Treškārt, runājot argumentāciju saistībā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā ietvertās vārdkopas “finansiāl[ais] stāvokli[s]” lietderīgo iedarbību, Xinyi PV atbild, ka gadījumā, ja būtisks sabiedrības finansiālā stāvokļa izkropļojums drīzāk ietekmētu tās cenas, nevis tās izmaksas, Vispārējās tiesas sniegtā interpretācija neatņemtu šai vārdkopai tās lietderīgo iedarbību.
50 Ceturtkārt, runājot par pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta ceturto un piekto ievilkumu, esot acīmredzams, ka fakts – kas ir nozīmīgs saistībā ar šīs tiesību normas ceturto ievilkumu –, ka sabiedrība nav pakļauta bankrota procedūrai, izkropļo tās izmaksas un cenas. Tāpat iespējamā peļņa, kam ir nozīme minētās tiesību normas piektā ievilkuma kontekstā, no labāka tirgus maiņas kursa ārvalstu valūtu pirkšanas vai pārdošanas brīdī ietekmētu attiecīgi sabiedrības izmaksas un cenas.
51 Savos replikas rakstos un atbildes rakstā uz repliku, kas iesniegti lietā C‑884/19 P, attiecīgi Komisija un GMB iebilst, ka nepastāv neviena vispārēja prasība, kas būtu kopīga pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta piecos ievilkumos ietvertajiem pieciem TES piešķiršanas kritērijiem un kas liktu pierādīt patiesu ražošanas izmaksu izkropļojumu.
52 Šajā ziņā Komisija it īpaši uzsver, ka, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkta formulējumu, prasība, saskaņā ar kuru attiecībā uz līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu attiecīgais ražotājs darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, nav nekādas norādes uz ražošanas izmaksām un to, ka šīs izmaksas nav patiesi izkropļotas. Komisija un GMB būtībā uzskata, ka šī prasība tātad attiecas tikai uz kontekstu, kādā ražotājs darbojas, savukārt pieci šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie kritēriji attiecas uz dažādiem šī konteksta aspektiem. Xinyi PV turklāt atzīstot, ka ceturtais un piektais kritērijs automātiski ietekmē izmaksas. Komisija un GMB uzskata, ka tam pašam vajadzētu attiekties uz trešo kritēriju.
53 Komisija arī norāda, ka no pamatregulas 2. panta 7. punkta mērķa nevar izsecināt atšķirīgu interpretāciju, pie tam šis mērķis ir izvairīties no valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, spēkā esošo cenu un izmaksu ņemšanas vērā, jo šie parametri nav normāls tirgū darbojošos spēku rezultāts. Tātad runa esot par ievada tiesību normu, savukārt šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto kritēriju mērķis esot noteikt, vai sabiedrība, kas lūdz TES, ir pakļauta vienīgi parastiem tirgus likumiem. Šāds ievada raksturs tiktu sagrozīts, ja attiecībā uz visiem šiem kritērijiem, kā to ir izdarījusi Vispārējā tiesa, būtu jāpierāda faktiska ietekme uz katra atsevišķā ražojuma ražošanas izmaksām, ko uzņēmums ražo un eksportē, attiecībā uz katru izmeklēšanas periodu.
54 GMB piebilst, ka Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse apstiprina iespēju atteikt TES saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu tādu izkropļojumu dēļ, kas ietekmē vienīgi attiecīgā uzņēmēja finansiālo stāvokli, piemēram, preferenciāla nodokļu režīma esamības dēļ. Turklāt no Vispārējās tiesas judikatūras izrietot, ka šīs regulas 2. panta 1.–6. punkts un 2. panta 7. punkts veido divu dažādu noteikumu kopumu.
Tiesas vērtējums
Ievada apsvērumi
55 Ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, ņemot vērā to, kas norādīts šīs pašas regulas preambulas 6. apsvērumā, tiek ieviests īpašs režīms, kurā noteikti detalizēti noteikumi normālās vērtības aprēķinam attiecībā uz valstu, kas nav tirgus ekonomikas, izcelsmes importu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Komisija/Rusal Armenal, C‑21/14 P, EU:C:2015:494, 47. punkts).
56 Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu gadījumā, ja preces tiek importētas no valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, atkāpjoties no šīs regula 2. panta 1.–6. punktā paredzētajiem noteikumiem, normālā vērtība principā tiek noteikta, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešajā valstī ar tirgus ekonomiku, t.i., saskaņā ar analogās valsts metodi. Šīs tiesību normas mērķis tādējādi ir novērst to, ka tiek ņemtas vērā valstīs, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, spēkā esošās cenas un izmaksas, jo tajās šie parametri nav normāls tirgū darbojošos spēku rezultāts (spriedums, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).
57 Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz importu it īpaši no Ķīnas, normālo vērtību nosaka atbilstīgi šīs regulas 2. panta 1.–6. punktam un, līdz ar to, ne saskaņā ar analogās valsts metodi, ja, pamatojoties uz pienācīgi pamatotiem iesniegumiem, ko iesniedz viens vai vairāki izmeklēšanai pakļauti ražotāji, saskaņā ar minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem un procedūrām ir pierādīts, ka šis ražotājs vai šie ražotāji attiecībā uz konkrētu līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos (spriedums, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 Kā izriet no dažādajām regulām, no kurām ir pārņemts pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts, šo noteikumu mērķis ir ļaut tostarp Ķīnā jaunizveidotiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, izmantot statusu, kas atbilst drīzāk to individuālajai situācijai, nevis situācijai visā valstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību (spriedums, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).
59 Tādējādi pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kas vēlas iegūt TES saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šāda ražotāja iesniegtajā lūgumā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, tādiem kā tie, kas minēti šajā pēdējā tiesību normā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Attiecīgi Savienības iestādēm nav jāpierāda, ka ražotājs neatbilst paredzētajiem šā statusa piešķiršanas nosacījumiem. Savukārt šīm iestādēm ir jāizvērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti minētā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā paredzētie kritēriji, lai tam tiktu piešķirts TES, un Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai šajā vērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 2. februāris, Brosmann Footwear (HK) u.c./Padome, C‑249/10 P, EU:C:2012:53, 32. punkts, kā arī 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka Xinyi PV pieprasījums, kurā tā lūdza tai piešķirt iespēju izmantot TES, tika noraidīs vienīgi tāpēc, ka šī sabiedrība nebija pierādījusi, ka atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā noteiktajam trešajam kritērijam.
61 Saskaņā ar šo tiesību normu attiecīgajam ražotājam ir jāsniedz pietiekami pierādījumi, kuri ļauj konstatēt, ka tā ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, jo īpaši attiecībā uz aktīvu nolietojumu, citiem norakstījumiem, bartera darījumiem un samaksu, kompensējot parādus.
62 No minētās tiesību normas formulējuma izriet, ka tajā ir paredzēti divi kumulatīvi nosacījumi, kas ir saistīti, pirmkārt, ar attiecīgā uzņēmuma ražošanas izmaksu un finansiālā stāvokļa nozīmīgu izkropļojumu pastāvēšanu un, otrkārt, ar to, ka minētie izkropļojumi ir tādi, kas ir mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas (spriedums, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 70. punkts).
63 Pārsūdzētais spriedums attiecas tikai uz pirmo no šiem nosacījumiem, jo Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija savā vērtējumā šajā ziņā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
64 Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 55. punktā uzskatīja, ka, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta formulējumu, tās 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētie kritēriji attiecas uz attiecīgās līdzīgās preces ražošanu un pārdošanu. Uzskatot, ka šis precizējums iekļaujas minētās regulas 2. panta kontekstā, kurā ir paredzēti normālās vērtības aprēķināšanas noteikumi, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 57. punktā nosprieda, ka visi šīs pašas regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētie kritēriji “atspoguļo gribu pārbaudīt, vai [TES] piešķiršanu pieprasījušais ražotājs attiecībā uz līdzīgu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu darbojas atbilstoši principiem, kas ļauj veikt normālās vērtības aprēķinu”.
65 Tieši šajā kontekstā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 58.–61. punktā interpretēja pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu tādējādi, ka, runājot par apstākļiem vai pasākumiem, kas attiecas uz uzņēmuma finansiālo stāvokli vispārīgi, Komisijai, ņemot vērā administratīvajā procesā iesniegtos pierādījumus, vēl ir jāizvērtē, vai šie apstākļi vai pasākumi faktiski rada būtiskus izkropļojumus faktoros, kas nosaka ar attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu saistītos elementus.
66 Šajā gadījumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 66.–72. punktā būtībā uzskatīja, ka Komisija nevarēja pamatoties tikai uz nodokļu priekšrocību, ko saņēma Xinyi PV, un uz faktu, ka šī priekšrocība varēja piesaistīt ieguldītājus kapitālā, lai noraidītu trešo TES piešķiršanas kritēriju. Šajā ziņā šī sprieduma 67. punktā tā norādīja, ka šī argumentācija skar, lielākais, šīs sabiedrības finansiālo stāvokli no augstākā mērā abstrakta skatpunkta, bez saiknes ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā skaidri norādītajiem elementiem vai citiem elementiem saistībā ar attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu, kuru nozīmīgi izkropļojumi, ko rada strīdīgā priekšrocība, apdraudētu iespēju veikt ticamu normālās vērtības aprēķinu, piemērojot pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu.
67 No šiem atgādinājumiem izriet, ka Vispārējā tiesa būtībā ir interpretējusi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu tādējādi, ka būtiska attiecīgā ražotāja vispārējās finansiālās situācijas izkropļojuma esamības dēļ Komisija var noraidīt lūgumu par šī ražotāja TES piešķiršanu tikai tad, ja šis izkropļojums ietekmē attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu vai pārdošanu, un tas ir jāizvērtē Komisijai.
68 Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu lietā C‑884/19 P, kā arī pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmo daļu lietā C‑888/19 P Komisija un GMB apstrīd šo interpretāciju, kurā, pēc to domām, ir pieļautas vairākas tiesību kļūdas. Apelācijas sūdzības pirmā pamata otrajā daļā šajā pēdējā lietā GMB pārmet Vispārējai tiesai arī to, ka tā ir kļūdaini apvērsusi pierādīšanas pienākumu.
69 Tādējādi šie divi apgalvojumi ir jāizskata secīgi.
Par apgalvotajām tiesību kļūdām saistībā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretāciju
70 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2019. gada 12. septembris, Komisija/Kolachi Raj Industrial, C‑709/17 P, EU:C:2019:717, 82. punkts un tajā minētā judikatūra).
71 Ņemot vērā šo judikatūru, ir jāinterpretē pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums, kurā ir noteikts trešais TES piešķiršanas kritērijs, un, konkrētāk, nosacījums par to, ka pastāv būtisks attiecīgā uzņēmuma ražošanas izmaksu un finansiālā stāvokļa izkropļojums.
72 Pirmām kārtām, attiecībā uz šī nosacījuma gramatisko interpretāciju ir jāatgādina, kā tas izriet no pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma un šī sprieduma 61. punkta, ka attiecīgajam ražotājam ir jāsniedz pietiekami pierādījumi, kas apliecinātu, ka “[..] ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli neietekmē nozīmīgi izkropļojumi”.
73 Saikļa “un” izmantošana nepārprotami nozīmē, ka šim ražotājam ir jāpierāda, pirmkārt, būtisku tā ražošanas izmaksu izkropļojumu neesamība un, otrkārt, būtisku tā finansiālā stāvokļa izkropļojumu neesamība. Tādējādi minētais nosacījums ir balstīts uz diviem kumulatīviem un atsevišķiem apakšnosacījumiem.
74 Šis apstāklis nozīmē, ka TES nevar piešķirt, ja kāds no šiem apakšnosacījumiem nav izpildīts, neatkarīgi no tā, vai runa ir par būtisku attiecīgā ražotāja ražošanas izmaksu izkropļojumu neesamību, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, vai par būtisku tā finansiālā stāvokļa izkropļojumu neesamību.
75 Taču, pakļaujot iespēju noraidīt pieteikumu par TES piešķiršanu tādēļ, ka pastāv būtisks attiecīgā ražotāja finansiālā stāvokļa izkropļojums pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma izpratnē, konstatējumam, ka šis izkropļojums ietekmē attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu, Vispārējās tiesas veiktā interpretācija, kas izklāstīta šī sprieduma 64.–67. punktā, nozīmē minēto kumulatīvo un atsevišķo apakšnosacījumu sajaukšanu un padara atsauci uz attiecīgā ražotāja finansiālā stāvokļa būtisku izkropļojumu par nenozīmīgu.
76 Apstāklis, ka šajā tiesību normā ir ietverts to parametru saraksts, kas var radīt izkropļojumus, kuri ietilpst tās piemērošanas jomā, “jo īpaši attiecībā uz aktīvu nolietojumu, citiem norakstījumiem, bartera darījumiem un samaksu, kompensējot parādus”, nav pretrunā šai interpretācijai.
77 Proti, papildus tam – kā Vispārējā tiesa pamatoti ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 59. punktā –, ka vārdu “it īpaši” izmantošana norāda uz šī saraksta tīri indikatīvo raksturu, tajā nav noteikta nekāda tieša saikne starp tajā minētajiem parametriem un faktoriem, kas ņemti vērā, aprēķinot normālo vērtību pamatregulas 2. panta 1.–6. punkta izpratnē.
78 No tā izriet, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešajā ievilkumā, ņemot vērā tā formulējumu, nav ietverta neviena norāde, kuras mērķis būtu sasaistīt attiecīgā ražotāja finansiālā stāvokļa būtisku izkropļojumu esamības novērtējumu ar tā ražošanas izmaksām vai ar faktoriem, kuriem ir nozīme normālās vērtības noteikšanai, piemērojot šīs regulas 2. panta 1.–6. punktu.
79 Tieši pretēji, šis formulējums ļauj noprast, ka trešais TES piešķiršanas kritērijs ir saistīts ar attiecīgā ražotāja finansiālo stāvokli plašā nozīmē un nav noteikti cieši saistīts ar ražošanas izmaksām vai cenām.
80 Tādējādi, kā to būtībā apgalvo Komisija un GMB, Vispārējās tiesas veiktā interpretācija ir pretrunā skaidrajam pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma formulējumam.
81 Otrām kārtām, pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma konteksts un vispārējā sistēma arī atspēko Vispārējās tiesas veikto interpretāciju un apstiprina šī sprieduma 79. punktā izklāstīto interpretāciju.
82 Pirmkārt, attiecībā uz ciešo saikni, ko Vispārējā tiesa ir noteikusi starp šo tiesību normu un pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 55.–57. punktā minēto judikatūru šīs regulas 2. panta 7. punktā ir paredzēts īpašs režīms, kas ir atkāpe no minētās regulas 2. panta 1.–6. punktā paredzētajiem vispārīgajiem normālās vērtības aprēķināšanas noteikumiem. Šis īpašais režīms ir piemērojams importiem no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas.
83 Taču minētais īpašais režīms principā ir balstīts uz analogās valsts metodi atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, kas saskaņā ar šīs regulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu joprojām ir piemērojams arī antidempinga izmeklēšanās saistībā ar importiem tostarp no Ķīnas. Tikai tad, ja Ķīnas ražotājs juridiski pietiekami pierāda, ka atbilst visiem pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, tam netiek piemērota šī metode un Komisijai ir pienākums normālo vērtību attiecībā uz šo ražotāju aprēķināt atbilstoši metodei, kas šīs regulas 2. panta 1.–6. punktā ir paredzēta importam no valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 80. punkts).
84 Tādējādi, runājot par antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz importu no Ķīnas, pamatregulas 2. panta 1.–6. punkta vispārīgo noteikumu piemērošana prezumē, ka ir izpildīti visi šīs regulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.
85 Taču, pārsūdzētā sprieduma 57. un 61. punktā pakļaujot pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta piemērošanu analīzei attiecīgā ražotāja līmenī, lai pārbaudītu to, vai šis ražotājs darbojas saskaņā ar principiem, kas ļauj aprēķināt normālo vērtību, vai arī šo vispārējo noteikumu piemērošana radītu mākslīgus rezultātus, Vispārējā tiesa ir sajaukusi attiecīgi pamatregulas 2. panta 1.–6. punktā un 2. panta 7. punktā paredzētos režīmus un, to darīdama, nav ņēmusi vērā šo tiesību normu vispārējo sistēmu.
86 Turklāt pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 61. punktā, šādu interpretāciju nevar pamatot arī pēc analoģijas ar 2012. gada 19. jūlija sprieduma Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group (C‑337/09 P, EU:C:2012:471) 82. punktu, kur Tiesa attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmo ievilkumu, kurā noteikts pirmais TES piešķiršanas kritērijs, ir nospriedusi, ka valsts iejaukšanās attiecīgā ražotāja lēmumos par izejvielu cenām un izmaksām nozīmīgums vai nenozīmīgums ir jāvērtē, ņemot vērā šīs normas mērķi, kas ir nodrošināt, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un, jo īpaši, ka tā izmaksas, kādām tas ir pakļauts, un cenas, ko tas nosaka, ir tirgus spēku brīvas darbības rezultāts.
87 Taču pirmais TES piešķiršanas kritērijs, kas minēts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, skaidri attiecas uz ražotāja lēmumiem par cenām un izejvielu izmaksām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 79. punkts), atšķirībā no trešā TES piešķiršanas kritērija, kas tiek aplūkots šajās lietās. Katrā ziņā Tiesa 2012. gada 19. jūlija spriedumā Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group (C‑337/09 P, EU:C:2012:471) nav pierādījusi nekādu tiešu saikni starp pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem TES piešķiršanas nosacījumiem un šīs regulas 2. panta 1.–6. punkta tiesību normām.
88 Otrkārt, protams, kā Vispārējā tiesa ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 54. punktā, no pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta izriet, ka TES piešķiršana ir pakļauta nosacījumam, ka, pamatojoties uz pienācīgi argumentētiem pieteikumiem, ko iesniedzis attiecīgais ražotājs, un saskaņā ar šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un procedūrām ir jāpierāda, ka “attiecībā uz līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu [šim ražotājam] darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas nosacījumi”.
89 Tomēr pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 55. un 57. punktā, no tā nevar secināt, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto piecu kritēriju kopums attiecas uz attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu tādā mērā, ka šīs tiesību normas trešajā ievilkumā, kā tas ir norādīts šī sprieduma 60. punktā, tiek prasīts, lai, vispārēji pastāvot pasākumiem saistībā ar uzņēmuma finansiālo stāvokli, Komisijai būtu jāizvērtē arī, vai šie pasākumi patiešām ir būtiska tāda izkropļojuma cēlonis, kas ietekmē attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu.
90 Proti, nekas pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta struktūrā neliek domāt, ka katrs no pieciem šajā tiesību normā minētajiem kritērijiem ir tieši jāizvērtē saistībā ar faktoriem, kas tieši ietekmē attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu. Tādējādi ir jānorāda, kā to ir darījis ģenerāladvokāts secinājumu 67. punktā, ka šo kritēriju vidū ir, piemēram, minētās tiesību normas ceturtajā un piektajā ievilkumā minētie kritēriji attiecībā uz pakļaušanu likumiem bankrota un īpašumtiesību jomā un uz valūtas maiņas darījumiem. Tomēr šiem kritērijiem pēc definīcijas nav tiešas saistības ar attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu, pat ja – kā turklāt piekrīt visi šo apelācijas sūdzību dalībnieki – var prezumēt, ka šie faktori netieši var ietekmēt attiecīgā ražotāja izmaksas vai cenas.
91 Līdzīgi, kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 68. punktā, kritērijs par būtisku attiecīgā ražotāja finansiālā stāvokļa izkropļojumu esamību, ņemot vērā tā vispārējo formulējumu un pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta vispārējo sistēmu, ir jāsaprot kā tāds, kas plašā nozīmē attiecas uz visiem pasākumiem, pat ja tie ir vispārīgi, piemēram, preferenciāliem nodokļu režīmiem, kas rada būtisku šī ražotāja finansiālā stāvokļa izkropļojumu. Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka šādu pasākumu gadījumā var prezumēt, ka tie var izkropļot minētā ražotāja izmaksas un cenas, neskarot attiecīgā ražotāja iespēju iesniegt pretējus pierādījumus.
92 Treškārt, šāda interpretācija atbilst arī ar pamatregulas 2. panta 7. punktu ieviestā īpašā režīma mērķim, kas atgādināts šī sprieduma 56. un 58. punktā.
93 Proti, šīs tiesību normas mērķis ir izvairīties no valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, esošo cenu un izmaksu ņemšanas vērā, jo šajās valstīs šie parametri nav parasts tirgū darbojošos spēku rezultāts, un tas tā ir neatkarīgi no tā – kā to pareizi ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 69. punktā –, vai pasākumiem, kas rada tirgus ekonomikas parametru izkropļojumus, ir tieša vai netieša ietekme uz attiecīgā līdzīgā produkta cenām un izmaksām.
94 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Vispārējās tiesas veiktajā pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretācijā ir pieļautas tiesību kļūdas, jo tā ir pretrunā šīs tiesību normas skaidrajam formulējumam un tajā nav ņemts vērā tiesiskā regulējuma konteksts, minētās tiesību normas vispārējā sistēma, kā arī mērķis.
95 Līdz ar to ir jāapmierina pirmais apelācijas sūdzības pamats lietā C‑884/19 P, kā arī pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa lietā C‑888/19 P.
Par apgalvoto tiesību kļūdu attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadali
96 Savas apelācijas sūdzības pirmā pamata otrajā daļā GMB pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu saistībā ar pierādīšanas pienākuma sadali attiecībā uz TES piešķiršanas trešā kritērija izpildi.
97 Šajā ziņā ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 60. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, runājot par pasākumiem, kas skar uzņēmuma finansiālo stāvokli vispārīgi, Komisijai, ņemot vērā administratīvā procesa laikā iesniegtos pierādījumus, ir jāizvērtē, vai šie pasākumi patiešām nozīmē šī stāvokļa izkropļošanu saistībā ar attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu vai pārdošanu.
98 Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa ir uzlikusi Komisijai pienākumu pierādīt, ka būtisks attiecīgā ražotāja finansiālā stāvokļa izkropļojums ietekmē līdzīgā attiecīgā līdzīgā produkta ražošanu vai pārdošanu.
99 Taču saskaņā ar šī sprieduma 59. punktā minēto judikatūru pienākums pierādīt, ka ir izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētie kritēriji, ir ražotājam, kurš vēlas iegūt TES saskaņā ar šīs regulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Komisijai ir nevis jāpierāda, ka ražotājs neatbilst šī statusa piešķiršanai paredzētajiem nosacījumiem, bet gan jāizvērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka šī 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji TES piešķiršanai ir izpildīti.
100 Tādējādi Vispārējā tiesa ir kļūdaini apvērsusi pierādīšanas pienākumu, līdz ar to ir jāapmierina arī apelācijas sūdzības lietā C‑888/19 P pirmā pamata otrā daļa.
101 Šādos apstākļos, tā kā pirmie apelācijas sūdzību pamati ir pamatoti, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, nepārbaudot pārējos pamatus, kas izvirzīti šo apelācijas sūdzību pamatojumam.
Par strīdu pirmajā instancē
102 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, ja tiek atcelts Vispārējās tiesas nolēmums, Tiesa var pati pieņemt galīgo nolēmumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.
103 Šajā lietā savas prasības pamatojumam Xinyi PV izvirzīja četrus pamatus, no kuriem pirmais attiecās uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma pārkāpumu, otrais – uz šīs regulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta pārkāpumu, trešais – uz minētās regulas 2. panta 8. un 9. punkta pārkāpumu, savukārt ceturtais bija par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.
104 Ņemot vērā it īpaši apstākli, ka par pirmo pamatu ir notikušas sacīkstes principam atbilstošas debates Vispārējā tiesā un ka tā izvērtēšanai nav jāveic nekādi papildu procesa organizatoriskie vai lietas materiālu izskatīšanas pasākumi, Tiesa uzskata, ka prasība ļauj taisīt galīgo spriedumu attiecībā uz šo pamatu un ka par to ir jāpieņem galīgais spriedums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 8. septembris, Komisija un Padome/Carreras Sequeros u.c., C‑119/19 P un C‑126/19 P, EU:C:2020:676, 130. punkts, kā arī 2021. gada 16. septembris, Komisija/Beļģija un Magnetrol International, C‑337/19 P, EU:C:2021:741, 158. punkts).
Par pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma pārkāpumu
105 Ar šo pirmo pamatu Xinyi PV pārmet Komisijai, ka tā nav ievērojusi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu.
106 Šajā ziņā ir jāatgādina, kā tas izriet no šī sprieduma 61. un 62. punkta, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu attiecīgajam ražotājam ir jāsniedz pietiekami pierādījumi, kas apliecinātu, ka tā ražošanas izmaksas un finansiālo stāvokli neietekmē būtiski izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Šajā tiesību normā tātad ir paredzēti divi kumulatīvi nosacījumi, no kuriem viens ir saistīts ar būtisku ar attiecīgā uzņēmuma ražošanas izmaksu un finansiālā stāvokļa izkropļojumu pastāvēšanu un otrs – ar to, ka minētie izkropļojumi ir tādi, kas ir mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas
107 Ar pirmā pamata pirmo daļu Xinyi PV pārmet Komisijai, ka tā apstrīdētajā regulā ir pieļāvusi pretlikumību, uzskatīdama, ka Xinyi PV izmantotās nodokļu priekšrocības ir izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma izpratnē.
108 Šajā gadījumā 2013. gada 13. septembra vēstulē Komisija būtībā uzskatīja, ka ienākuma nodokļa sistēma, kurā ietilpst aplūkotās nodokļu priekšrocības, kas labvēlīgi attiecas uz noteiktām sabiedrībām vai atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, kuras Ķīnas valdība uzskata par stratēģiskām, nozīmē, ka šī sistēma izriet nevis no tirgus ekonomikas, bet joprojām lielā mērā no valsts plānošanas.
109 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums ir jāsaprot tādējādi, ka ar to ražotājam ir noteikts pienākums juridiski pietiekami pierādīt, ka tā ražošanas izmaksas un finanšu stāvokli neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kas izriet no ekonomikas sistēmas bez tirgus ekonomikas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par valsts regulētas ekonomikas sistēmu, kura attiecībā uz dažām nozarēm jau ir pārejas uz tirgus ekonomiku stadijā (spriedums, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 85. un 95. punkts).
110 Turklāt, ņemot vērā uz ražotāju gulstošos pienākumu pierādīt, ka pasākums, ar kuru tiek piešķirtas nodokļu priekšrocības ārvalstu ieguldījumiem nozarēs, kas tiek atzītas par stratēģiskām, piemēram, augstās tehnoloģijas, ir saistīts ar dažādiem Ķīnā īstenotiem piecgades plāniem, ir pietiekams pamats pieņemt, ka šis pasākums ir izkropļojums, kas “mantots no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas”, šīs tiesību normas izpratnē. Proti, pieņemot, ka tagad Ķīnas piecgades plānos vairs netiek paredzēti noteikti ražošanas mērķi visām ekonomikas nozarēm – pretēji tam, kā tas bija laikā, kad Ķīna vēl bija valsts ar valsts regulētu ekonomiku, – tomēr ir vispārzināms, ka pat pēc reformām, ko ir piedzīvojusi Ķīnas ekonomikas sistēma, šiem plāniem vēl ir būtiska loma šīs ekonomikas organizācijā, jo tajos attiecībā uz ļoti daudzām nozarēm ir ietverti konkrēti mērķi, kuri ir saistoši visiem pārvaldes līmeņiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 94. un 95. punkts).
111 Taču šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka attiecīgās nodokļu priekšrocības var būt saistītas ar dažādiem Ķīnā īstenotiem plāniem un ka šī valsts, neņemot vērā tās ekonomiskā modeļa reformas, kā izriet no pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, joprojām principā tiek uzskatīta par valsti bez tirgus ekonomikas, kā rezultātā konteksts, kurā tiek īstenotas šīs nodokļu priekšrocības, ir pilnīgi citāds nekā konteksts, kurā, iespējams, līdzīgi pasākumi tiek veikti valstīs ar tirgus ekonomiku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 104. punkts).
112 No tā izriet, ka šajā gadījumā Komisijai bija tiesības prezumēt, ka aplūkojamie pasākumi, kuri veidoja nodokļu priekšrocības, īstenojot piecgades plānu – kas ir raksturīgs elements Ķīnas ekonomikas organizācijā, kur nav tirgus ekonomikas –, bija mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas.
113 Šo vērtējumu neatspēko Xinyi PV argumenti par šajā lietā aplūkoto nodokļu priekšrocību salīdzinājumu ar Komisijas praksi valsts atbalsta jomā.
114 Proti, runājot par Savienības dalībvalstīm, ir jāatgādina, ka šādas nodokļu priekšrocības principā nav saderīgas ar iekšējo tirgu un līdz ar ir to aizliegtas, ja tās var kvalificēt par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, kas prasa, lai būtu izpildīti četri šajā tiesību normā izvirzītie kritēriji (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, Komisija/Xinyi PV Products (Anhui) Holdings, C‑301/16 P, EU:C:2018:132, 105. punkts).
115 Tātad pirmā pamata pirmo daļu var vienīgi noraidīt kā nepamatotu.
116 Ar pirmā pamata otro daļu Xinyi PV apgalvo, ka Komisija katrā ziņā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā un tiesību kļūdu, apgalvodama, ka izkropļojumi ir nozīmīgi attiecībā uz Xinyi PV ražošanas izmaksām un finansiālo stāvokli pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma izpratnē.
117 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru kopējās tirdzniecības politikas jomā un it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība tām pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Runājot par šāda vērtējuma tiesas kontroli, tā tādējādi ir jāattiecina tikai uz pārbaudi par procedūras noteikumu ievērošanu, faktu, kas izvēlēti apstrīdētās izvēles veikšanai, faktisko pareizību un acīmredzamas kļūdas šo faktu vērtēšanā vai pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību (spriedumi, 2012. gada 16. februāris, Padome un Komisija/Interpipe Niko Tube et Interpipe NTRP, C‑191/09 P un C‑200/09 P, EU:C:2012:78, 63. punkts, kā arī 2014. gada 11. septembris, Gem‑Year Industrial un Jinn‑Well Auto‑Parts (Zhejiang)/Padome, C‑602/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:2203, 48. punkts).
118 Otrkārt, no šī sprieduma 79., 91. un 92. punkta izriet, ka, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta trešā ievilkuma formulējumu, kontekstu, vispārējo sistēmu un mērķi, kritērijs par nozīmīgu attiecīgā ražotāja finansiālā stāvokļa izkropļojumu plašā nozīmē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz visiem pasākumiem – pat ja tie ir vispārīgi –, kas nozīmīgi kropļo šī ražotāja finansiālo stāvokli.
119 Šajā gadījumā, kā izriet no 2013. gada 22. augusta un 13. septembra vēstulēm, kas minētas šī sprieduma 12., 14. un 15. punktā, Komisija savu secinājumu, saskaņā ar kuru Xinyi PV nav izdevies pierādīt, ka tās finanšu situācija nav nozīmīgi kropļota, pamatoja ar konstatējumu, ka tai bija piemērojami divi preferenciālie nodokļu režīmi. Pirmām kārtām, programmas “2 Free 3 Halve” ietvaros sabiedrības ar ārvalstu kapitālu varēja izmantot pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa (0 %) divus gadus un nākamajos trijos gados izmantot 12,5 % nodokļa likmi, nevis parasto 25 % nodokļu likmi. Otrām kārtām, piemērojot nodokļu režīmu, kas paredzēts augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, sabiedrībai ir jāmaksā samazināta 15 % nodokļa likme, nevis parastā 25 % nodokļa likme. Komisija uzskata, ka šo nodokļu režīmu piemērošana ietekmē peļņas summu pirms nodokļu nomaksas, kas uzņēmumam ir jāsaņem, lai piesaistītu ieguldītājus, un no to kombinācijas, izriet no ievērojami samazinātas nodokļa likmes piemērošanas salīdzinājumā ar parasto likmi, kas var tostarp sasniegt mērķi piesaistīt kapitālu ar pazeminātām likmēm un tādējādi ietekmēt sabiedrības finansiālo un ekonomisko stāvokli kopumā.
120 Šajā ziņā ir jākonstatē, kā to ir darījis ģenerāladvokāts secinājumu 84. punktā un kā to ir norādījusi Komisija, ka kapitāls ir viens no sabiedrības ieguldījumiem, līdz ar to pasākumi, kas ietekmē tā izmaksas, pēc definīcijas var radīt būtiskus tās finanšu situācijas izkropļojumus. Tas tā ir it īpaši tad, ja attiecīgais ražotājs izmanto preferenciālus nodokļu režīmus.
121 Neviens no Xinyi PV izvirzītajiem argumentiem, uz kuru gulstas pierādīšanas pienākums saskaņā ar šī sprieduma 59. punktā atgādināto judikatūru, nepierāda, ka, neraugoties uz šiem preferenciālajiem nodokļu režīmiem, tās finansiālais stāvoklis nav nozīmīgi izkropļots.
122 Pirmkārt, Xinyi PV apgalvo, ka attiecīgie nodokļu atvieglojumi veidoja tikai 1,34 % no visām tās ražošanas izmaksām un 1,14 % no tās apgrozījuma izmeklēšanas laikposmā. Tomēr jānorāda, ka šī lietas dalībniece nav paskaidrojusi, kāpēc tās ražošanas izmaksas un apgrozījums veido atbilstošo analīzes ietvaru, lai novērtētu preferenciālo nodokļu režīmu ietekmi uz tās finansiālo stāvokli.
123 Otrkārt, Xinyi PV uzsver, ka abiem attiecīgajiem preferenciāliem nodokļu režīmiem nav pastāvīga rakstura. Šajā ziņā ir jākonstatē, kā to apgalvo Komisija, ka no Xinyi PV izmeklēšanas procedūras laikā sniegtajiem paziņojumiem izriet, ka, lai gan programma “2 Free 3 Halve” ir ierobežota ar piecu gadu laikposmu un augstās tehnoloģijas uzņēmumu nodokļu režīma piemērošana sākotnēji ir noteikta uz trim gadiem, tomēr šī pēdējā minētā režīma piemērošana ir atjaunojama pēc tā saņēmēja pieteikuma. Šādos apstākļos Komisija, nepieļaudama acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka vismaz viens no diviem režīmiem, proti, augsto tehnoloģiju uzņēmumu nodokļu režīms, ir gandrīz pastāvīgs.
124 No iepriekš minētā izriet, ka Xinyi PV nav pierādījusi, ka Komisijas vērtējumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
125 Tādējādi pirmā pamata otrā daļa un līdz ar to šis pamats kopumā ir jānoraida kā nepamatoti.
Par pārējiem pamatiem
126 Pretēji tam, kas tika konstatēts saistībā ar prasības pirmajā instancē pirmo pamatu, tiesvedības stadija neļauj taisīt galīgo spriedumu attiecībā uz šīs prasības otro līdz ceturto pamatu.
127 Proti, ne 2016. gada 16. marta spriedumā Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija (T‑586/14, EU:T:2016:154), ne pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nav lēmusi par šiem pēdējiem minētajiem pamatiem, jo tā katrā no šiem spriedumiem vienīgi atcēla apstrīdēto regulu, pamatojoties attiecīgi uz tajā izvirzītā pirmā pamata pirmo un otro daļu, neuzskatot par nepieciešamu lemt par pārējiem pamatiem. Pirmkārt, ņemot vērā lietas materiālus Vispārējā tiesā, šķiet, ka šie pamati nav nedz detalizēti izskatīti, nedz apspriesti tiesvedībās, kuru rezultātā tika pasludināti šie abi spriedumi. Otrkārt, saistībā ar minētajiem pamatiem ir nepieciešami sarežģīti faktu vērtējumi, kuru veikšanai, kā Tiesa uzskata, tai nav zināmi visi vajadzīgie faktiskie apstākļi.
128 Līdz ar to lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par tajā celtās prasības otro līdz ceturto pamatu.
Par tiesāšanās izdevumiem
129 Tā kā lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana ir jāatliek.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 24. septembra spriedumu Xinyi PV Products (Anhui) Holdings/Komisija (T‑586/14 RENV, EU:T:2019:668).
2) Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu otro līdz ceturto pamatu.
3) Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
[Paraksti]