Prasība, kas celta 2011. gada 18. martā - Modelo Continente Hipermercados/Komisija

(lieta T-174/11)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Modelo Continente Hipermercados, SA filiāle Spānijā (Alcorcón, Spānija) (pārstāvji - J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, M. Muñoz de Juan, R. Calvo Salinero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi

atzīt par pieņemamiem un pamatotiem šajā prasībā izvirzītos atcelšanas pamatus un tādēļ atcelt [apstrīdētā lēmuma] 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka Texto Refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades [Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli kodificētā redakcija] (turpmāk tekstā - "TRLIS") 12. panta 5. punktā ir ietverti valsts atbalsta elementi;

pakārtoti - atcelt [apstrīdētā lēmuma] 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka TRLIS 12. panta 5. punktā, to piemērojot tādai līdzdalības iegādei, kuras rezultātā tiek iegūta kontrole, ir valsts atbalsta pazīmes;

pakārtoti - atcelt lēmumu būtisku formas prasību pārkāpuma dēļ, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas 2009. gada 28. oktobra lēmumu par nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs (valsts atbalsts C 45/07, ex NN 51/07, ex CP 9/07) (OV 11.01.2011., L 7, 48. lpp.).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, uzskatot pasākumu par valsts atbalstu.

Komisija nav pierādījusi, ka attiecīgais nodokļu pasākums "dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai". Komisija tikai pieņem, ka minētais pasākums ir selektīvs tāpēc, ka ir piemērojams tikai attiecībā uz līdzdalības iegādi ārvalstu, nevis pašmāju sabiedrībās. Prasītāja uzskata šo argumentāciju par kļūdainu un riņķveidīgu. Tāpēc vien, ka analizētā pasākuma piemērošana tāpat kā jebkuras citas nodokļu tiesību normas piemērošana ir pakārtota noteiktu objektīvu nosacījumu izpildei, tas nekļūst par de iure vai de facto selektīvu pasākumu. Sekojot Komisijas argumentiem, par selektīvām pirmšķietami būtu jāuzskata visas nodokļu tiesību normas;

otrkārt, TRLIS 12. panta 5. punkta pirmšķietami atšķirīgā attieksme, nebūt ne piešķirot selektīvas priekšrocības, ir paredzēta, lai nodokļu ziņā vienlīdzīgā situācijā atrastos visi akciju iegādes darījumi - gan valsts, gan ārvalstu. Pārrobežu apvienošanās neīstenojamības dēļ nemateriālās vērtības norakstīšana var tikt veikta tikai valstī, jo tālab ir nodokļu sistēmas tiesību normas, kas to pieļauj. Šajā ziņā TRLIS 12. panta 5. punktā ir tikai paredzēts šo iespēju attiecināt arī uz ārvalstu sabiedrību aktīvu iegādi, un šis darījums ir funkcionāli vislīdzīgākais valsts sabiedrību koncentrācijai, un tāpēc ietilpst Spānijas sistēmas struktūrā un loģikā;

pakārtoti, Komisijas lēmums esot nesamērīgs, jo vismaz tā piemērošana ārvalstu uzņēmumu kontroles pārņemšanas gadījumos būtu jāpielīdzina valsts uzņēmumu koncentrācijai un tāpēc šie gadījumi būtu pamatoti ar Spānijas sistēmas struktūru un loģiku.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtisku formas prasību pārkāpums, jo neesot ievērota pastāvošajam atbalstam piemērojamā procedūra.

apstrīdētajā lēmumā ir noraidīti argumenti par pasākuma funkcionālo līdzvērtību, nepiekrītot, ka ES iekšienē veiktas pārrobežu apvienošanās praktiski nav iespējamas. Pēc Komisijas domām, vēlāk pieņemot ES direktīvas attiecīgajā jomā, no kurām visas ir pieņemtas pēc apstrīdētā pasākuma, esot novērsti visi iespējamie šķēršļi vai ierobežojumi. Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka, pat ja piekristu Komisijas viedoklim un ar ES direktīvām tiešām būtu faktiski novērsti šķēršļi pārrobežu koncentrācijām, kas tā nav, arī tad tas būtu pastāvošs atbalsts. Tomēr pastāvošu atbalstu kontroles procedūras būtiski atšķiras no tās, kas ievērota šajā lietā, kur tāpēc ir pieļauta būtiska procesuāla kļūda.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums kļūdas tiesību piemērošanā dēļ, nosakot no pasākuma labumu guvušās personas.

pat pieņemot, ka TRLIS 12. panta 5. punktā ir valsts atbalsta pazīmes, Komisijai esot bijis jāveic plaša ekonomiska analīze, lai noteiktu, kas bija tajā iespējami paredzētā atbalsta saņēmēji. Prasītāja uzskata, ka (līdzdalības pirkuma cenas starpības veidotā) atbalsta saņēmēji katrā ziņā esot līdzdalības pārdevēji, nevis, kā apgalvo Komisija, minēto pasākumu izmantojušie Spānijas uzņēmumi.

____________