Lieta T‑301/04
Clearstream Banking AG un
Clearstream International SA
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Finanšu pakalpojumi – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 82. panta pārkāpums – Atteikums sniegt pārrobežu klīringa un norēķinu pakalpojumus – Diskriminējošas cenas – Konkrētais tirgus – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(EKL 82. pants)
2. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji
(EKL 82. pants)
3. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Preču vai pakalpojumu aizstājamība no piedāvājuma vai no pieprasījuma viedokļa
(EKL 82. pants; Komisijas Paziņojums 97/C 372/03)
4. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Komisijas agrākās lēmumu pieņemšanas prakses ietekme – Neesamība
(EKL 82. pants)
5. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Konkurences ar citiem, daļēji aizstājamiem pakalpojumiem pilnīga neesamība –Nosacījums, kas nav obligāts
(EKL 82. pants)
6. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kam vajadzīgs sarežģīts ekonomisks vai tehnisks novērtējums – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(EKL 81. un 82. pants)
7. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pienākumi – Iespēja uzņēmumam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, saglabāt savas komerciālās intereses ar nosacījumu, ka tas nedz nostiprina, nedz ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli
(EKL 82. pants)
8. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Kļūdas neesamība – Ļaunprātīgās izmantošanas darbību mērķa ietekme
(EKL 82. pants)
9. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Darbības, kuru rezultāts vai mērķis ir radīt šķērsli konkurences saglabāšanai vai attīstībai
(EKL 82. pants)
10. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Diskriminējošs atteikums sniegt piekļuvi atbilstoši Vācijas tiesībām emitētu vērtspapīru primārā klīringa un norēķinu pakalpojumiem
(EKL 82. pants)
11. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Diskriminējošu cenu piemērošana
(EKL 82. pants)
12. Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Nevienlīdzīgu nosacījumu piemērošana vienādiem pakalpojumiem – Pierādījumu par konkurences faktiskiem traucējumiem nepieciešamība – Neesamība
(EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts un EKL 82. panta otrās daļas c) punkts)
13. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Meitas sabiedrības izdarīts pārkāpums – Mātes sabiedrības atzīšana par vainojamu – Nosacījumi
14. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums – Pārkāpumu, par kuriem noteiktas sankcijas, noteikšana
(EKL 81. un 82. pants)
15. Tiesvedība – Pierādījumu savākšanas pasākumi – Liecinieku nopratināšana – Pirmās instances tiesas rīcības brīvība
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 68. panta 1. punkts)
1. Konkrētā tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesību mērķiem, kas paredz sarežģītus ekonomiskus vērtējumus, ko veic Komisija, Kopienu tiesa kontrolē tikai ierobežotā mērā. Tomēr tas neliedz Kopienu tiesai pārbaudīt Komisijas veikto ekonomiska rakstura datu interpretāciju. Šajā sakarā Kopienu tiesai ir jāpārbauda, vai Komisija ir pamatojusi savu vērtējumu ar precīziem, ticamiem un konsekventiem pierādījumiem, kuri veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un kas var pamatot no tiem izdarītos secinājumus.
(sal. ar 47. punktu)
2. Lai pārbaudītu uzņēmuma iespējami dominējošo stāvokli konkrētā nozares tirgū, konkurences iespējas ir jānovērtē, ņemot vērā tirgu, kurā tiek pārdotas visas tās preces vai pakalpojumi, kas atkarībā no to īpašībām ir īpaši piemēroti, lai apmierinātu pastāvīgas vajadzības, un ir tikai nelielā mērā savstarpēji aizstājami ar citām precēm vai pakalpojumiem.
Turklāt, ņemot vērā, ka konkrētā tirgus noteikšanu var izmantot, lai novērtētu, vai attiecīgais uzņēmums var radīt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai un lielā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem un klientiem, šajā sakarā nevar pārbaudīt tikai attiecīgo preču vai pakalpojumu objektīvās pazīmes, bet ir jāņem vērā arī konkurences apstākļi un pieprasījuma un piedāvājuma struktūra tirgū.
Konkrētā tirgus jēdziens nozīmē, ka starp tajā ietilpstošajām precēm vai pakalpojumiem pastāv efektīva konkurence, kas nozīmē pietiekamu savstarpējās aizstājamības līmeni, lai visas preces vai pakalpojumus, kas ietilpst vienā un tajā pašā tirgū, varētu izmantot vienām un tām pašām vajadzībām.
(sal. ar 48. un 49. punktu)
3. No Komisijas paziņojuma par konkrētā tirgus noteikšanu saistībā ar Kopienu konkurences tiesībām izriet, ka “konkrētajā preču tirgū ietilpst visas preces un/vai pakalpojumi, ko patērētājs uzskata par savstarpēji aizstājamiem vai aizvietojamiem to īpašību, cenu un tiem paredzētā izmantojuma dēļ”. Piedāvājuma aizstājamību var ņemt vērā arī, definējot tirgus tajās situācijās, kad tās ietekme ātruma un efektivitātes ziņā ir līdzvērtīga pieprasījuma aizstāšanas radītajai ietekmei. Tas nozīmē, ka piegādātāji spēj pārorientēt savu ražošanu uz konkrētajām precēm un spēj tās realizēt īsā laika posmā bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, saskaroties ar nelielām, bet pastāvīgām relatīvo cenu izmaiņām.
Šajā sakarā Komisija nepieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot, ka pastāv īpašs tirgus, ko veido primārā klīringa un norēķina pakalpojumi attiecībā uz vērtspapīriem, kuri emitēti saskaņā ar Vācijas tiesībām, kas atšķiras no sekundāro pakalpojumu tirgus, ja tādēļ, ka vienam uzņēmumam šajā tirgū ir monopols un tāpēc tas ir neaizstājams darījumu partneris attiecībā uz minētajiem primārajiem pakalpojumiem, nepastāv aizstājamība nedz no minēto pakalpojumu pieprasījuma, nedz piedāvājuma viedokļa.
Atvasinātais tirgus, kam ir īpašas pazīmes no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa un kas piedāvā preces vai pakalpojumus, kuri ieņem būtisku un neaizvietojamu vietu plašākajā tirgū, kura daļa tas ir, ir jāuzskata par atsevišķu preču vai pakalpojumu tirgu. Šajā kontekstā pietiek ar to, ka potenciālo, pat hipotētisko tirgu ir iespējams identificēt, kas tā ir gadījumā, ja preces vai pakalpojumi ir nepieciešami, lai veiktu noteiktu darbību, un ja attiecībā uz tiem pastāv faktisks pieprasījums no to uzņēmumu puses, kuri paredz veikt šo darbību. Tādējādi izšķiroši ir tas, ka ir iespējams identificēt divus dažādus ražošanas posmus, kas ir savstarpēji saistīti tādējādi, ka augšupējais produkts ir neatņemama sastāvdaļa lejupējā produkta piegādē.
(sal. ar 50., 51., 57., 62., 64.–68. un 73. punktu)
4. Saistībā ar tās lēmumu pieņemšanas pilnvarām konkurences jomā Komisijai ir jāveic individuāla katras lietas īpašo apstākļu analīze un tai nav saistoši agrāki lēmumi. No tā izriet, ka lietas dalībnieki, uz kuriem attiecas viens Komisijas lēmums par EKL 82. panta piemērošanu, nevar apstrīdēt tās konstatējumus, pamatojoties uz to, ka tas atšķiras no agrāka vērtējuma citā lietā, arī tad, ja konkrētie tirgi abās lietās ir līdzīgi vai pat vienādi.
(sal. ar 55. punktu)
5. Lai gan konkurences saiknes esamība starp diviem pakalpojumiem neprezumē pilnīgu savstarpēju aizstājamību noteiktai izmantošanai, dominējoša stāvokļa konstatēšana attiecībā uz pakalpojumu nenozīmē pilnīgu konkurences neesamību, ņemot vērā citu, daļēji aizvietojamu pakalpojumu konkurenci tādēļ, ka šāda konkurence neietekmē uzņēmuma spēju nozīmīgi ietekmēt apstākļus, kuros šī konkurence attīstās, un katrā ziņā rīkoties tā, ka tam lielā mērā nav jāņem vērā šī konkurence un šī attieksme tam nekaitē.
(sal. ar 64. punktu)
6. Lai gan kopumā Kopienu tiesas veic vispusīgu pārbaudi jautājumā par to, vai ir izpildīti nosacījumi konkurences noteikumu piemērošanai, tomēr šo tiesu veiktajai kontrolei attiecībā uz Komisijas veiktu sarežģītu ekonomisko vērtējumu jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ir ievērotas procesuālās normas un pienākums norādīt pamatojumu, kā arī faktu saturiskā pareizība, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.
Turklāt, tā kā Komisijas lēmums ir sarežģītu tehnisku vērtējumu rezultāts, šie vērtējumi principā ir pakļauti ierobežotai tiesas pārbaudei, kas nozīmē, ka Kopienu tiesas nevar aizstāt Komisijas veikto faktu vērtējumu ar savu vērtējumu.
Tomēr, lai arī Kopienu tiesas atzīst Komisijai piešķirto rīcības brīvību ekonomisko vai tehnisko vērtējumu jomā, tas nenozīmē, ka Kopienu tiesām ir jāatturas no Komisijas veiktās šāda rakstura datu interpretācijas pārbaudīšanas. It īpaši Kopienu tiesām ir jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu saturiskā precizitāte, ticamība un konsekvence, bet arī jākontrolē, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.
(sal. ar 93.–95. punktu)
7. Lai gan dominējošā stāvokļa pastāvēšanas konstatācija pati par sevi nenozīmē nekādu pārmetumu attiecīgajam uzņēmumam, tam neatkarīgi no šāda stāvokļa cēloņiem ir īpaša atbildība ar savu rīcību netraucēt efektīvai un neizkropļotai konkurencei kopējā tirgū. Tāpat, lai gan dominējošā stāvokļa pastāvēšana neliedz šādā stāvoklī esošam uzņēmumam tiesības saglabāt savas komerciālās intereses, ja tās tiek apdraudētas, un lai gan uzņēmumam ir iespēja saprātīgā veidā veikt darbības, ko tas uzskata par atbilstošām ar mērķi aizsargāt savas intereses, šādu rīcību tomēr nevar pieļaut, ja tās mērķis ir nostiprināt šo dominējošo stāvokli un to ļaunprātīgi izmantot.
Tāpēc no EKL 82. pantā noteikto pienākumu rakstura izriet, ka īpašos apstākļos dominējošiem uzņēmumiem var tikt liegtas tiesības rīkoties vai darboties tādā veidā, kas pats par sevi nav ļaunprātīgs un kas pat nav nosodāms, ja šo rīcību vai darbību īsteno uzņēmumi, kas neatrodas dominējošā stāvoklī.
Šajā sakarā uzņēmums, kas atrodas dominējošā stāvoklī atbilstoši Vācijas tiesībām emitētu vērtspapīru primārā klīringa un norēķinu pakalpojumu tirgū, šo stāvokli ļaunprātīgi izmanto, kavējot cita uzņēmuma tiešu piekļuvi informācijas sistēmai, kas nepieciešama minētajiem pakalpojumiem.
(sal. ar 132., 133. un 136. punktu)
8. Ļaunprātīgas izmantošanas jēdziens ir objektīvs jēdziens, kurš ietver dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, kas var ietekmēt struktūru tirgū, kurā tieši attiecīgā uzņēmuma klātbūtnes dēļ konkurence jau ir pavājinājusies, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences apstākļos uz uzņēmēju sniegto pakalpojumu pamata, apgrūtina joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanu vai konkurences attīstību. Līdz ar to uzņēmuma, kas atrodas dominējošā stāvoklī, rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu EKL 82. panta izpratnē pat bez jebkādas vainas. Līdz ar to, juridiski vērtējot faktus, nav nozīmes apstāklim, ka uzņēmums, kas ir dominējošā stāvoklī, nav tiecies sasniegt nekādu pret konkurenci vērstu mērķi. Šajā kontekstā tas, ka tiek konstatēts minētā uzņēmuma, kas ir dominējošā stāvoklī, prettiesisko darbību mērķis, var nostiprināt secinājumu, ka pastāv dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, taču nav nosacījums šāda secinājuma izdarīšanai.
(sal. ar 140.–142. punktu)
9. Lai pierādītu EKL 82. panta pārkāpumu, pietiek pierādīt, ka uzņēmuma, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ļaunprātīgā rīcība var ierobežot konkurenci vai, citiem vārdiem sakot, rīcībai ir vai var būt šāda ietekme.
(sal. ar 144. punktu)
10. Lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga izmantošana EKL 82. panta izpratnē attiecībā uz atteikumu sniegt pakalpojumu, šim atteikumam pēc sava rakstura jābūt tādam, kas izslēdz jebkādu konkurenci tirgū no pakalpojuma pieprasītāja puses, ka šo atteikumu nevar objektīvi pamatot un ka pats pakalpojums ir absolūti nepieciešams, lai veiktu pakalpojuma pieprasītāja darbību. Prece vai pakalpojums tiek uzskatīti par būtisku vai obligāti nepieciešamu, ja nepastāv nekāds faktisks vai iespējams aizstājējs. Turklāt kritērijs par jebkādas konkurences izskaušanu tirgū neprasa, lai Komisija pierādītu visas vai gandrīz visas konkurences izskaušanu tirgū, bet vienīgi, lai tā pierāda risku, ka tiks izskausta visa efektīvā konkurence tirgū.
Šajā sakarā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu EKL 82. panta izpratnē veic uzņēmums, kas atrodas dominējošā stāvoklī atbilstoši Vācijas tiesībām emitētu vērtspapīru primārā klīringa un norēķinu pakalpojumu tirgū, kuram ir monopols šajā tirgū un kas tādēļ ir neizbēgams partneris minēto pakalpojumu sniegšanā, un kurš diskriminējošā veidā atsakās sniegt citam uzņēmumam piekļuvi minētajiem pakalpojumiem, lai arī tie ir obligāti nepieciešami, lai sniegtu sekundārā klīringa un norēķinu pārrobežu pakalpojumus, tādējādi bez objektīva pamatojuma kaitējot jauninājumiem un konkurencei minēto pārrobežu pakalpojumu sniegšanā un, visbeidzot, patērētājiem vienotajā tirgū.
(sal. ar 145.–150. punktu)
11. Diskriminējošu cenu noteikšanu, ko veic dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, aizliedz EKL 82. panta otrās daļas c) punkts. Tādējādi uzņēmums nedrīkst piemērot mākslīgas cenu atšķirības, kas var būt neizdevīgas tā klientiem un traucēt konkurencei.
(sal. ar 169. un 170. punktu)
12. Īpašais diskriminācijas aizliegums, kas paredzēts EKL 82. panta otrās daļas c) punktā, ir daļa no sistēmas, kas atbilstoši EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktam nodrošina, ka netiek traucēta konkurence iekšējā tirgū. Dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma tirdzniecības rīcība nedrīkst traucēt konkurencei tirgū nedz uz augšu, nedz uz leju, proti, konkurenci starp šā uzņēmuma piegādātājiem vai starp klientiem. Minētā uzņēmuma partneriem nedrīkst radīt labvēlīgākus vai nelabvēlīgākus apstākļus to savstarpējā konkurencē. Līdz ar to, lai EKL 82. panta otrās daļas c) punkta piemērošanas nosacījumi tiktu izpildīti, ir svarīgi konstatēt, ne tikai ka dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība tirgū ir diskriminējoša, bet arī ka tās tendence ir traucēt šīm konkurences attiecībām, proti, pasliktināt viena no šā uzņēmuma tirdzniecības partneriem konkurences stāvokli salīdzinājumā ar citiem.
Šajā ziņā nekas neliedz konkurences attiecībās esošo tirdzniecības partneru diskrimināciju uzskatīt par ļaunprātīgu izmantošanu ar brīdi, kad dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība, ņemot vērā visus attiecīgā gadījuma apstākļus, var radīt konkurences traucējumus starp šiem tirdzniecības partneriem. Šādā situācijā nevar pieprasīt, lai turklāt tiktu iesniegti pierādījumi par aprēķināmu faktisku kaitējumu, kas nodarīts katra tirdzniecības partnera konkurences stāvoklim.
(sal. ar 192. un 193. punktu)
13. Viena uzņēmuma pret konkurenci vērstā rīcībā var vainot citu uzņēmumu, ja pirmais no minētajiem savu rīcību tirgū nav noteicis pats, bet galvenokārt izpildījis otra uzņēmuma dotos norādījumus, it īpaši ņemot vērā starp tiem pastāvošo ekonomisko un juridisko saikni. Tādējādi par meitas sabiedrības rīcību var tikt vainota mātes sabiedrība, ja meitas sabiedrība pati nenosaka savu rīcību tirgū, bet galvenokārt piemēro mātes sabiedrības noteiktos norādījumus.
Īpašā gadījumā, kad mātes sabiedrībai 100 % apmērā pieder meitas sabiedrības, kura ir veikusi prettiesisko rīcību, kapitāldaļas, pastāv vienkāršs pieņēmums, proti, ka šī mātes sabiedrība īsteno izšķirošo ietekmi uz meitas sabiedrības rīcību un ka tās līdz ar to ir viens uzņēmums konkurences tiesību izpratnē. Tādējādi mātes sabiedrībai, kura Kopienu tiesā apstrīd Komisijas lēmumu tai noteikt naudas sodu par meitas sabiedrības rīcību, ir jāatspēko šis pieņēmums ar pierādījumiem, kuri var apstiprināt pēdējās minētās patstāvību.
(sal. ar 198. un 199. punktu)
14. Komisijas lēmumu rezolutīvajā daļā tā norāda konkurences noteikumu pārkāpumu raksturu un apjomu, par kuriem tā piemēro sodus vai ko tā konstatē. Principā tieši attiecībā uz pārkāpumu apjomu un raksturu nozīme ir tieši rezolutīvajai, nevis motīvu daļai. Vienīgi rezolutīvajā daļā izmantotā formulējuma neskaidrības gadījumā interpretācija ir jāveic, atsaucoties uz apstrīdētā lēmuma motīvu daļu. Šajā sakarā nekādu neskaidrību nerada tāda lēmuma rezolutīvā daļa, kurā precizēti konstatēto konkurences noteikumu pārkāpjošo darbību raksturs, ilgums un izdarītāji un tiem uzdots turpmāk atturēties no šo darbību izdarīšanas.
(sal. ar 210.–212. punktu)
15. Pirmās instances tiesa ir vienīgā tiesa, kas var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt tās rīcībā esošo informāciju par lietām, kuras tai nodotas izskatīšanai. Pat tad, ja prasības pieteikumā izteiktajā lūgumā nopratināt lieciniekus ir precīzi norādīti tie fakti, attiecībā uz kuriem ir jāuzklausa liecinieks vai liecinieki, un iemesli, kuru dēļ viņi ir jānopratina, Pirmās instances tiesai ir jānovērtē lūguma atbilstība, ņemot vērā prāvas priekšmetu un vajadzību veikt norādīto liecinieku nopratināšanu. Tādējādi, ja Pirmās instances tiesa uzskata, ka tā var lietderīgi lemt, pamatojoties uz rakstveida un mutvārdu procesā izklāstītajiem prasījumiem, pamatiem un argumentiem, tā var noraidīt pieteikumu par liecinieka nopratināšanu.
(sal. ar 216.–218. punktu)