VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS
(sestā palāta)
2015. gada 2. oktobrī (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – REACH – Administratīvā maksājuma piemērošana par kļūdu deklarācijā par uzņēmuma lielumu – Valodu lietojums – Termiņš prasības celšanai – Nepieņemamība
Lieta T‑540/13
Société européenne des chaux et liants, Burguēnžaljē [Bourgoin-Jallieu] (Francija), ko pārstāv J. Dezarnaud, avocat,
prasītāja,
pret
Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), ko pārstāv M. Heikkilä, A. Iber un C. Schultheiss, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību daļēji atcelt ECHA 2013. gada 21. maija lēmumu SME (2013) 1665, ciktāl prasītājai ar to ir piemērots administratīvais maksājums.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. Kolinss [A. M. Collins],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2010. gada 9. decembrī prasītāja Société européenne des chaux et liants vērsās Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA), lai reģistrētu divas vielas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.).
2 Reģistrācijas procesā prasītāja norādīja ECHA, ka tā ir “mazs” uzņēmums Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 36. lpp.) izpratnē. Šis paziņojums deva tai iespēju izmantot Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 4. punktā paredzētā maksājuma par katru reģistrācijas pieteikumu samazinājumu.
3 2013. gada 13. februārī ECHA lūdza prasītājai atbilstoši Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulas (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Regulu Nr. 1907/2006 (OV L 107, 6. lpp.) 3. panta 3. punktu iesniegt noteiktu skaitu dokumentu, lai pārbaudītu tās deklarāciju, kurā tā norādīta kā mazs uzņēmums.
4 2013. gada 12. aprīļa vēstulē prasītāja atbildēja, ka deklarācija, kurā tā norādīta kā “mazs” uzņēmums Ieteikuma 2003/361 izpratnē, bija kļūdaina un ka tā šī ieteikuma izpratnē ir “liels” uzņēmums.
5 2013. gada 21. maijā ECHA e-pastā un vēstulē paziņoja prasītājai Lēmumu SME (2013) 1665 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Šajā lēmumā ECHA, ņemot vērā 2013. gada 12. aprīļa vēstuli un piemērojot Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punkta otro daļu, nolēma, ka prasītāja nebija tiesīga saņemt “mazajiem” uzņēmumiem paredzētos maksājumu samazinājumus un tātad ECHA tai nosūtīs, neskaitot divus rēķinus par starpību starp sākotnēji samaksātajiem maksājumiem un galīgo maksājumu, rēķinu par administratīvo maksājumu EUR 9950 apmērā. Apstrīdētajā lēmumā bija iekļauta īpaša atsauce uz noteikumiem par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami saņēmējam.
6 Tātad ECHA nosūtīja prasītājai e-pastā rēķinu par administratīvo maksājumu, kas datēts ar 2013. gada 22. maiju, par summu EUR 9950.
7 Ar 2013. gada 15. jūlijā ECHA adresētu vēstuli, kas aģentūrā saņemta 2013. gada 25. jūlijā, prasītāja apstrīdēja administratīvā maksājuma piemērošanu un lūdza tā atvieglojumu.
8 E-pastā un vēstulē, kas 2013. gada 26. jūlijā tika nosūtīti prasītājai, ECHA norādīja, ka atbilstoši apstrīdētajā lēmumā minētajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 94. panta 1. punktu un LESD 263. pantu prasība par apstrīdēto lēmumu varēja tikt celta Vispārējā tiesā divus mēnešus pēc minētā lēmuma paziņošanas. Tā piebilda, ka šā iemesla dēļ un gadījumā, ja prasītāja vēlētos iesniegt juridisku prasību par apstrīdētā lēmuma likumību, tai bija jāceļ prasība Vispārējā tiesā.
9 Ar 2013. gada 30. jūlija vēstuli, ko parakstījis tās administrators M, kas Vispārējās tiesas kancelejā saņemta 2013. gada 5. augustā un kurai pielikumā bija pievienota 2013. gada 15. jūlija sūdzība, prasītājas nodoms bija celt prasību Vispārējā tiesā.
10 Ar 2013. gada 14. augusta vēstuli un faksu Vispārējās tiesas sekretārs vērsa prasītājas uzmanību uz to, ka, lai celtu prasību, kas ir Vispārējās tiesas kompetencē, prasītāju ir jāpārstāv kādā no dalībvalstīm praktizējošam advokātam un ka nevar tikt reģistrēts tāds prasības pieteikums, kuru nav parakstījis advokāts, un tādējādi 2013. gada 30. jūlija vēstule nevar tikt izskatīta.
Tiesvedība
11 Ar dokumentu, kas datēts ar 2013. gada 27. septembri un Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 1. oktobrī, prasītāja cēla šo prasību.
12 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 19. februārī, ECHA saskaņā ar 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 114. panta 1. punktu izvirzīja iebildi par prasības nepieņemamību saistībā ar termiņiem.
13 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 11. martā, prasītāja iesniedza savus apsvērumus par iebildi par nepieņemamību.
14 Rakstveida process par iebildi par nepieņemamību tika pabeigts 2014. gada 25. martā, pēc tam, kad prasītāja iesniedza labojumus saviem apsvērumiem par iebildi par nepieņemamību.
15 2014. gada 9. janvārī, veicot 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, lietas dalībnieces tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus par 2014. gada 2. oktobra sprieduma Spraylat/ECHA (T‑177/12, Krājums, EU:T:2014:849) iespējamo nozīmi šajā lietā un atbildēt uz vienu jautājumu līdz 2015. gada 12. februārim.
16 ECHA izpildīja šo lūgumu 2015. gada 11. februārī, prasītāja – 2015. gada 23. februārī. Ar Vispārējās tiesas 2015. gada 27. februāra lēmumu prasītājas atbilde tika pievienota lietas materiāliem.
Lietas dalībnieku prasījumi
17 ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību atzīt par pieņemamu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt iebildi par nepieņemamību;
– piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
19 Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. punktu, ja atbildētājs to lūdz, Vispārējā tiesa var lemt par pieņemamību vai kompetences esamību, nelemjot par lietas būtību. Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskata, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju, un lemj, neveicot tālākas procesuālās darbības.
Lietas dalībnieku argumenti
20 ECHA apgalvo, ka prasība, kas iesniegta 2013. gada 1. oktobrī, ir nepieņemama, jo iesniegta novēloti.
21 Tas, ka apstrīdētais lēmums tika izstrādāts citā valodā, nevis prasītājas valodā, nemaina šo secinājumu.
22 Prasītāja esot iesniegusi ECHA reģistrācijas pieteikumu angļu valodā. ECHA esot atbildējusi un izskatījusi šo pieteikumu tajā pašā valodā saskaņā ar Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.), 2. panta otro teikumu.
23 Katrā ziņā prasītāja esot laicīgi uzzinājusi par apstrīdēto lēmumu un neapšaubāmi esot to sapratusi.
24 Turklāt, tā kā nav vispārēja pienākuma informēt Kopienas iestāžu aktu saņēmējus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami pret šiem aktiem, tas, ka paziņojums par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ir ticis izstrādāts angļu valodā, neietekmē prasības atcelt tiesību aktu celšanas termiņu.
25 Attiecībā uz savu angļu valodā iesniegto ķīmisko vielu reģistrācijas pieteikumu prasītāja apgalvo, ka reģistrācijas pieteikuma vēstule jau bija sagatavota šajā valodā un pievienota ECHA sūtītajai vēstulei, un tādējādi tai nācās tikai sniegt atbilstošo grāmatvedības informāciju un atzīmēt attiecīgo rūtiņu iepretim uzņēmuma lielumam.
26 Attiecībā uz ECHA apgalvojumu par to, ka prasītāja nav sūdzējusies, ka nav sapratusi apstrīdēto lēmumu, prasītāja, neapstrīdot šo apgalvojumu, norāda, ka šim lēmumam pievienotais rēķins franču valodā bija pats par sevi pietiekošs, lai varētu secināt, ka tai ir piemērotas finansiālas sankcijas.
27 Prasītāja atgādina, ka tā divas reizes, proti, 2013. gada 15. un 30. jūlijā, ir izteikusi iebildumus pret apstrīdēto lēmumu, “protams, neatbilstoši formas prasībām, ņemot vērā, pēc tās domām, neskaidrības ECHA sūtītajā korespondencē valodā, kas nebija tās [valsts valoda]”.
28 Tomēr prasītāja uzskata, ka tas, ka tā faktiski apstrīdēja šīs finansiālās sankcijas, nenozīmē, ka tā bija pilnībā sapratusi sākotnēji saņemto reģistrācijas pieteikuma dokumentāciju. Esot skaidrs, ka ECHA veiktā valodas izvēle esot veicinājusi kļūdas pieļaušanu, interpretējot reģistrācijas pieteikuma materiālus, ciktāl prasītāja reģistrācijas pieteikumā norādījusi tikai savu, nevis arī sava partnera, kuram pieder daļas tās kapitālā, finanšu informāciju.
Vispārējās tiesas vērtējums
29 Pirmkārt, attiecībā uz kārtību, ko piemēro termiņiem prasības celšanai, jāatgādina, ka LESD 263. pantā noteiktie termiņi prasības celšanai ir absolūti un par tiem nevar lemt lietas dalībnieki un tiesa (rīkojums, 2012. gada 15. novembris, Städter/ECB, C‑102/12 P, EU:C:2012:723, 13. punkts).
30 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka stingra procesuālo tiesību normu piemērošana ir jānodrošina saskaņā ar tiesiskās noteiktības prasību un nepieciešamību novērst jebkādu diskrimināciju vai patvarīgas rīcības tiesu darbā (skat. rīkojumu, 2014. gada 29. janvāris, Gbagbo/Padome, C‑397/13 P, EU:C:2014:46, 7. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Atbilstoši Tiesas statūtu 45. panta otrajai daļai no procesuālajiem termiņiem var atkāpties tikai tad, ja pastāv ārkārtas apstākļi, neparedzēti apstākļi vai force majeure (skat. rīkojumu Gbagbo/Padome, minēts 30. punktā, EU:C:2014:46, 8. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Turklāt attiecībā uz termiņiem prasību celšanai atvainojamas maldības jēdziens ir jāinterpretē šauri un tā var attiekties tikai uz ārkārtas apstākļiem, kuros tostarp attiecīgā iestāde ir pieļāvusi rīcību, kas pati par sevi vai izšķiroši var radīt pieļaujamu tāda indivīda maldību, kurš rīkojas labticīgi un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta uzņēmēja (skat. spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Bell & Ross/ITSB, C‑426/10 P, Krājums, EU:C:2011:612, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šai lietā apstrīdētais lēmums prasītājai tika paziņots 2013. gada 21. maijā. Saskaņā ar LESD 263. panta sesto daļu, lasot to kopā ar 1991. gada 2. maija Reglamenta 102. panta 2. punkta noteikumiem, termiņš prasības celšanai par šo lēmumu tātad beidzās trešdienas, 2013. gada 31. jūlija, pusnaktī.
34 Otrkārt, attiecībā uz Savienības valodu lietojumu ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 1 2. pantam teksti, kurus iestādēm nosūta dalībvalsts vai dalībvalsts jurisdikcijā esoša persona, pēc nosūtītāja izvēles tiek izstrādāti vienā no oficiālajām valodām un iestāžu atbilde tiek sagatavota tajā pašā valodā.
35 Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 1 3. pantam dokumenti, ko iestāde nosūta dalībvalstij vai dalībvalsts jurisdikcijā ietilpstošai personai, tiek izstrādāti šīs dalībvalsts valodā.
36 Regulas Nr. 1907/06 104. pantā ir noteikts, ka Regulu Nr. 1 piemēro ECHA.
37 Šajā gadījumā ir skaidrs, ka reģistrācijas pieteikumu prasītāja iesniedza angļu valodā.
38 Ir arī skaidrs, ka apstrīdētais lēmums tika paziņots angļu valodā, kuram bija pievienots rēķins par administratīvo maksājumu, izstrādāts daļēji angļu valodā, daļēji franču valodā.
39 Turklāt ir skaidrs, ka sūdzība, ko prasītāja nosūtīja ECHA 2013. gada 15. jūlijā, bija sagatavota franču valodā un ka 2013. gada 26. jūlijā ECHA atbildēja uz šo sūdzību e-pastā, kas bija rakstīts tajā pašā valodā.
40 Savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību, prasītāja, lai gan ECHA norāda, ka tā ir sapratusi apstrīdēto lēmumu, nesniedz nevienu konkrētu argumentu un neapgalvo, ka nav sapratusi šo lēmumu, ar kuru tai angļu valodā ir uzlikts administratīvais maksājums. It īpaši un konkrētāk attiecībā uz jautājumu par termiņiem prasības celšanai, kuru ievērošana tiek apstrīdēta šajā iebildē par nepieņemamību, prasītāja neapgalvo, ka nav sapratusi šajā lēmumā iekļauto informāciju par prasības celšanas kārtību un termiņiem.
41 Attiecībā uz lietas būtību prasītāja tikai apgalvo, ka tas, ka procedūrā, lai reģistrētu šīs divas ķīmiskās vielas, tika izmantota angļu valoda un tehniska terminoloģija, esot veicinājis kļūdu, kas pieļauta deklarācijā par tās uzņēmuma lielumu, kas, pēc tās domām, pamatojot to, ka tai nebūtu jāpiemēro nekāds administratīvais maksājums.
42 Vispārīgāk, prasītāja nedz savā prasības pieteikumā, nedz savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību nesniedz nevienu skaidrojumu saistībā ar 31. un 32. punktā minēto judikatūru, kas varētu pamatot to, kāpēc prasības pieteikums tika iesniegts tikai 2013. gada 1. oktobrī.
43 Turklāt prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka tā divreiz, proti, 2013. gada 15. un 30. jūlijā, iebilda pret apstrīdēto lēmumu, “protams, neatbilstoši formas prasībām, ņemot vērā neskaidrības ECHA sūtītajā korespondencē valodā, kas nav tās [valsts valoda]”.
44 Pat tad, ja šis apsvērums, kurā nav pieminēti termiņi, bet tikai 2013. gada 15. un 30. jūlija iebildumu veids, tomēr būtu jāinterpretē kā tāds, kurš skar arī jautājumu par prasības novēlotu iesniegšanu, tas būtu jānoraida.
45 Jāatzīmē, ka vismaz attiecībā uz apstrīdētā lēmuma daļu par kārtību un termiņiem prasības celšanai atsauce uz “neskaidrībām” ir acīmredzami neatbilstoša.
46 Pirmkārt, šī apstrīdētā lēmuma daļa par kārtību un termiņiem prasības celšanai tās formulējumā angļu valodā ir nepārprotami skaidra, ciktāl tā apraksta minēto kārtību un termiņus.
47 Otrkārt, arī tikai iespējamā neskaidrības pieminēšana liek loģiski domāt par tās iepriekšēju identificēšanu un tātad, lai veiktu šādu iepriekšēju identificēšanu, pietiekamām tās valodas zināšanām, kurā uzrakstīts šķietami neskaidrais teksts. Tomēr prasītāja, lai arī virspusēji piemin neskaidrības, skaidri uz tām nenorāda.
48 No iepriekš minētā izriet, ka, pieņemot, ka 43. punktā minētais apsvērums ir jāsaprot kā tāds, kas skar arī jautājumus par termiņiem prasības celšanai, šis apsvērums tomēr neizskaidro un vēl jo mazāk pamato to, kāpēc prasības pieteikums tika iesniegts tikai 2013. gada 1. oktobrī.
49 Turklāt un pakārtoti ir jāatgādina, ka, atbildot uz 15. jūlija sūdzību franču valodā, ko ECHA saņēma 2013. gada 25. jūlijā, tā 2013. gada 26. jūlija e-pastā prasītājai franču valodā norādīja, ka prasība ir jāiesniedz Vispārējā tiesā divu mēnešu laikā pēc apstrīdētā lēmuma, un norādīja tai saiti uz Tiesas tīmekļa vietni.
50 Līdz ar to prasītājas norādītās iespējamās neskaidrības, kuras jau ir pietiekami atspēkotas šī rīkojuma 42.–47. punkta apsvērumos, atspēko arī tas, ka ECHA atkārtoti ir sniegusi franču valodā apstrīdētajā lēmumā iekļauto informāciju par prasības celšanas kārtību un termiņiem.
51 Tomēr atbilstoši apstrīdētajā lēmumā iekļautajai informācijai, uz kuru ECHA atkārtoti norādīja 2013. gada 26. jūlijā, prasītāja, tā vietā, lai prasības celšanai noteiktajā termiņā iesniegtu prasības pieteikumu, kuru parakstījis advokāts, tā pa pastu dienu pirms noteiktā termiņa beigām vienīgi nosūtīja Vispārējai tiesai prasības pieteikumu, kuru parakstījis tās administrators. Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru prasības pieteikumā, kuru nav parakstījis advokāts, ir pieļauts trūkums, kas izraisa prasības nepieņemamību, beidzoties procesuālajiem termiņiem, un šis trūkums nevar tikt novērsts (spriedums Bell & Ross/ITSB, minēts 32. punktā, EU:C:2011:612, 42. punkts).
52 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, ņemot vērā izskatāmās lietas faktus un nepastāvot apstākļiem, kas minēti šī rīkojuma 31. un 32. punktā, ir jāapmierina ECHA izvirzītā iebilde par nepieņemamību un šī prasība jānoraida kā novēlota.
Par tiesāšanās izdevumiem
53 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ECHA prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
izdod rīkojumu:
1) prasību noraidīt;
2) Société européenne des chaux et liants sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus.
Luksemburgā, 2015. gada 2. oktobrī
E. Coulon | | S. Frimodt Nielsen |