Prasība, kas celta 2007. gada 22. novembrī - Deutsche Post/Komisija

(lieta T-421/07)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Post AG, Bonna (Vācija) (pārstāvji - J. Sedemund un T. Lübbig, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 12. septembra lēmumu "Valsts atbalsts C 36/2007 (ex NN 25/2007) - Valsts atbalsts Deutsche Post AG, Aicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu";

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas lēmumu sakarā ar valsts atbalstu C 36/07 (ex NN 25/07) uzsākt procedūru saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu. Šis lēmums Vācijai tika paziņots ar 2007. gada 12. septembra vēstuli (OV C 245, 21. lpp.). Ar šo lēmumu uzsāktās procedūras mērķis ir papildus izmeklēšana procedūrā, kuru Komisija uzsāka 1999. gada 23. oktobrī un kurā Komisija 2002. gada 19. jūnijā pieņēma negatīvu galīgo lēmumu (OV L 247, 27. lpp.). Šajā negatīvajā lēmumā Komisija konstatēja, ka Deutsche Post AG pasta sūtījumu piegādei mājās noteica cenas, kas ir zemākas par papildizmaksām, un ka šī agresīvā atlaižu politika neietilpa tās pienākumā sniegt universālos pakalpojumus.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpti vadošie procesuālie principi. It īpaši esot jānorāda uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo Komisijai attiecīgie fakti esot bijuši zināmi vairākus gadus atpakaļ un tā 2002. gada 19. jūnijā šajā sakarā pieņēma lēmumu procesa noslēgumā. Turklāt pārkāptas esot arī Vācijas Federatīvās Republikas un prasītājas tiesības piedalīties procedūrā, jo tām netika dota iespēja pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas iesniegt savus apsvērumus. Visbeidzot šajā sakarā tiek norādīts, ka ir noticis Regulas (EK) Nr. 659/1999 ¹ pārkāpums, jo no šī akta sistēmas izrietot, ka tāds negatīvs lēmums kā 2002. gada 19. jūnija lēmums, ir galīgs un ka atbildētāja galīgi pārbaudītus faktus nevar atkārtoti pārbaudīt jaunā atbalsta pārbaudes procedūrā.

Vēl prasītāja norāda, ka atbildētāja nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar EKL 253. pantu un Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktu, jo no apstrīdētā lēmuma skaidri nevar saprast, kurus pasākumus Komisija vēlas atzīt par valsts atbalstu, un tādējādi lēmums nav pamatots.

Noslēgumā tiek izvirzīts EKL 87. panta 1. punkta un 88. panta pārkāpums, jo apstrīdētajā lēmumā norādītie pasākumi neesot atzīstami par valsts atbalstu.

____________

¹ - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL [88.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).