PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2005. gada 15. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo alus pudeli ar vārdisku elementu “NEGRA MODELO”, reģistrācijas pieteikums – Agrāka grafiska valsts preču zīme “Modelo” – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑169/02
Cervecería Modelo, SA de CV, Mehiko (Meksika), ko pārstāv K. Lema Devesa [C. Lema Devesa] un A. Velaskess Ibaness [A. Velázquez Ibáñez], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Krespo Karijo [J. Crespo Carrillo] un I. de Medrano Kavaljero [I. de Medrano Caballero], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –
Modelo Continente Hipermercados, SA, Senhora da Hora (Portugāle), ko pārstāv N. Kruss [N. Cruz], H. Pimenta [J. Pimenta] un T. Kolaso Diass [T. Colaço Dias], advokāti,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju trešās padomes 2002. gada 6. marta lēmumu lietā R 536/2001‑3 un R 674/2001‑3 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cervecería Modelo, SA de CV un Modelo Continente Hipermercados, SA.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un I. Labucka,
sekretārs H. Jungs [H. Jung],
ņemot vēra prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 30. maijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 12. decembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 25. novembrī,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 14. septembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 19. maijā Cervecería Modelo, SA de CV Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija zemāk attēlotais grafiskais apzīmējums, kas ietver zelta, oranžu, baltu, melnu un brūnu krāsu (turpmāk tekstā – “preču zīme “NEGRA MODELO””):
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 25., 32. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 25. klase: “Apģērbi”;
– 32. klase: “Alus”;
– 42. klase: “Bāru, restorānu un naktsklubu pakalpojumi”.
4 2000. gada 17. janvārī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 5/2000.
5 2000. gada 17. aprīlī Modelo Continente Hipermercados, SA iesniedza iebildumus pret prasītājas pieteikumu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 42. pantam. Iebildumi attiecās uz visām precēm un pakalpojumiem, kas minēti prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā. Šie iebildumi bija pamatoti ar šādu valsts grafisku preču zīmi:
6 Šī preču zīme bija reģistrēta Portugālē 1995. gada 20. janvārī attiecībā uz “apģērbiem, tostarp kurpēm”, kas ietilpst 25. klasē, un 1995. gada 20. aprīlī – attiecībā uz “sīrupiem, alu, atspirdzinošiem dzērieniem un bezalkoholiskiem dzērieniem”, kas ietilpst 32. klasē.
7 Ar 2001. gada 23. marta Lēmumu Nr. 763/2001 ITSB Iebildumu nodaļa apmierināja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz “apģērbiem”, “bāru, restorānu un naktsklubu pakalpojumiem” un, daļēji apmierinot iebildumus, noraidīja šo pieteikumu attiecībā uz preci, kas ietverta 32. klasē (“alus”), pamatojot ar to, ka attiecībā uz šo preci pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
8 2001. gada 23. maijā prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību (lieta R 536/2001‑3) par Iebildumu nodaļas lēmumu, apgalvojot, ka nebija pamata atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz preci, kas ietilpst 32. klasē (“alus”).
9 Persona, kas iestājusies lietā, 2001. gada 23. maijā iesniedza apelācijas sūdzību (lieta R 674/2001‑3) par šo pašu lēmumu, ciktāl ar to tika apmierināts reģistrācijas pieteikums.
10 Ar 2002. gada 6. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju trešā padome noraidīja apelācijas sūdzības, apstiprinot preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25. un 42. klasē, kā arī reģistrācijas atteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē, pamatojot ar to, ka attiecībā uz šo preci pastāvēja reģistrācijai pieteiktās Kopienas preču zīmes un agrākas valsts preču zīmes sajaukšanas iespēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Savai prasībai prasītāja norāda vienu pamatu, proti – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “NEGRA MODELO” un personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes “Modelo” sajaukšanas iespēja ir jāvērtē, pamatojoties uz šīs pēdējās preču zīmes agrāku izmantošanu. Bet, tā kā saskaņā ar prasītājas teikto persona, kas iestājusies lietā, nav iesniegusi pierādījumus par savas preču zīmes faktisku izmantošanu, tāpēc nepastāv šīs preču zīmes un prasītājas preču zīmes sajaukšanas iespēja.
15 Otrkārt, prasītāja atsaucas uz preču zīmes “NEGRA MODELO” reputāciju, norādot, pirmkārt, ka Apelāciju padome to nav pietiekami ņēmusi vērā, novērtējot sajaukšanas iespēju ar personas, kas iestājusies lietā, preču zīmi, un, otrkārt, ka šī reputācija liedz patērētājam kļūdīties un tātad novērš jebkādu sajaukšanas iespēju.
16 Treškārt, prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu attiecībā uz to, vai pastāv agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sajaukšanas iespēja. Šajā sakarā Apelāciju padome sajaukšanas iespēju nav novērtējusi visaptveroši, balstoties uz attiecīgo preču zīmju radīto kopējo iespaidu no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, pretēji tam, ko Tiesa noteikusi 1999. gada 22. jūnija sprieduma lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 25. punktā. Turklāt Apelāciju padome vispārējā vērtējumā neņēma vērā grafiskos elementus un krāsas, kuras minētas Kopienu preču zīmes “NEGRA MODELO” reģistrācijas pieteikumā. Visbeidzot, tā nepamatoti nodalīja terminus “negra” un “modelo”, uzskatīdama, ka pirmais no tiem ir aprakstošs.
17 ITSB vispirms atgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktam apliecinājums par agrāku preču zīmes izmantošanu, kas pamato iebildumus, ir jāsniedz iebildumu iesniedzējam pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma. Izskatāmajā lietā prasītāja nav lūgusi iebildumu iesniedzējam sniegt šādu apliecinājumu.
18 Pēc tam attiecībā uz argumentu, ko prasītāja atvasina no apgalvojuma par savas preču zīmes šķietamo reputāciju, ITSB uzsver, ka dokumenti, ko tā iesniedz, lai pamatotu šādu reputāciju, ir par preču zīmes izmantošanu Spānijā, lai gan sajaukšanas iespēja ir jāvērtē Portugālē. Turklāt tiesas sēdē ITSB apstrīdēja šo dokumentu pieņemamību, pamatojot, ka tie pirmoreiz ir iesniegti tikai Pirmās instances tiesā.
19 Attiecībā uz sajaukšanas iespējas vērtējumu ITSB uzsver, ka, ja no vizuālā viedokļa attiecīgo preču zīmju līdzības pakāpe ir zema, tad no fonētiskā un konceptuālā viedokļa tā ir augsta. Attiecībā uz konceptuālo līdzību ITSB uzskata, ka Apelāciju padome neveica nepamatotu apzīmējuma, kas veido preču zīmi, sadalīšanu, bet gan, gluži pretēji, visaptveroši analizēja visu tās sastāvā esošo elementu kopumu.
20 Persona, kas iestājusies lietā, uzsver, ka nav pretrunas starp visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu un preču zīmes dominējošo un atšķirīgo elementu izcelšanu, jo preču zīmes vienots un nesadalīts skatījums ļauj identificēt viena tās elementa pārsvaru.
21 Persona, kas iestājusies lietā, arī uzsver, ka no konceptuālā viedokļa vārdam “negra” ir īpaša nozīme, proti, “tāds, kam ir ļoti tumša krāsa – melns”, un ka to Portugālē sarunvalodā izmanto tumšā alus veida apzīmēšanai. Tāpēc attiecībā uz precēm, ko apzīmē attiecīgās preču zīmes, terminam “negra” nav nekādas atšķirtspējas.
Pirmās instances tiesas vērtējums
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu procesā, kas attiecas uz relatīvu reģistrācijas atteikuma pamatojumu, izskata tikai pamatus un prasības, ko puses iesniegušas. No tā izriet, ka attiecībā uz relatīvu reģistrācijas atteikuma pamatojumu tiesību un faktiskie apstākļi, uz kuriem atsaucas Pirmās instances tiesā, tos iepriekš neiesniedzot ITSB instancēs, nevar ietekmēt ITSB Apelāciju padomes lēmuma likumību [skat. attiecībā uz ziņām par jauniem faktiem Pirmās instances tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑115/03 Samar/ITSB – Grotto (GAS STATION), Krājums, II‑2939. lpp., 13. punkts].
23 Tātad, veicot ITSB Apelāciju padomes lēmumu likumības pārbaudi, kas Pirmās instances tiesai ir uzticēta, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 63. pantu, šos tiesiskos un faktiskos apstākļus nevar izskatīt, lai novērtētu Apelāciju padomes lēmumu likumību, un tāpēc tie jāpasludina par nepieņemamiem (iepriekš minētais spriedums lietā GAS STATION, 14. punkts).
24 Tā kā izskatāmajā lietā netiek apstrīdēts, ka pretenzijas, kas izriet no tā, ka preču zīme netika agrāk izmantota, kā arī no reģistrācijai piedāvātās preču zīmes reputācijas nav vērtētas Apelāciju padomē, jo prasītāja uz tām neatsaucās, tās jāpasludina par nepieņemamām.
25 Kas attiecas uz vērtējumu par to, vai pastāv abu attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja, ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai par Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmo direktīvu 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.) un Pirmās instances tiesas judikatūrai par Regulu Nr. 40/94, sajaukšanas iespēja pastāv, ja sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 17. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (Fifties), Recueil, II‑4359. lpp., 25. punkts; 2003. gada 15. janvāra spriedums lietā T‑99/01 Mystery Drinks/ITSB – Karlsberg Brauerei (MYSTERY), Recueil, II‑43. lpp., 29. punkts, un 2004. gada 17. marta spriedums lietā T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (MUNDICOR), Recueil, II‑965. lpp., 64. punkts).
26 Konkrēti, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu sajaukšanas iespējas vērtējums prasa, no vienas puses, preču vai pakalpojumu, kas apzīmēti ar konfliktējošiem apzīmējumiem, identiskumu vai līdzīgumu un, no otras puses, šo apzīmējumu identiskumu vai līdzīgumu.
27 Attiecībā uz preču līdzīgumu izskatāmajā lietā puses ir vienisprātis, ka ar agrāko preču zīmi un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi ir apzīmēta viena un tā pati prece, proti, alus.
28 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzīgumu ir jāuzsver, ka Apelāciju padome sajaukšanas iespēju identificēja Portugāles tirgū (apstrīdētā lēmuma 50. punkts). Tā arī secināja, ka mērķa patērētājs bija vidusmēra portugāļu patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, attiecībā uz kuru Apelāciju padome tātad vērtēja iespaidu, ko attiecīgās preču zīmes varēja radīt. Šie Apelāciju padomes secinājumi šajā prasībā netiek apstrīdēti.
29 Kas attiecas uz sajaukšanas iespēju, no apstrīdētā lēmuma (36. punkts un turpmākie punkti) izriet, ka Apelāciju padome salīdzināja attiecīgās preču zīmes, vērtējot konfliktējošo preču zīmju radīto kopējo iespaidu no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa.
30 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelāciju padome tātad nav ignorējusi pienākumu veikt vispārēju sajaukšanas iespējas vērtējumu.
31 Kas attiecas uz prasītājas apsvērumu par terminu “negra” un “modelo” atsevišķu vērtējumu, ir jāatgādina, ka vispārējs divu preču zīmju sajaukšanas riska vērtējums ir jābalsta uz kopējo iespaidu, ko tās rada, īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (pēc analoģijas skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, iepriekš minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Fifties, 34. punkts).
32 Gadījumos, kad preču zīmes sastāv no vairākiem vārdiem, lai atrastu dominējošo elementu, neizbēgami ir jāanalizē tas, ko katrs vārds nozīmē konkrētam patērētājam.
33 Šai analīzei, no vienas puses, jābalstās uz attiecīgo preču zīmju izvērtēšanu, apskatot “katru kopumā”, un, no otras puses, uz katras sastāvdaļas “raksturīgām īpašībām”, kas salīdzināmas ar citu sastāvdaļu īpašībām (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (MATRATZEN), Recueil, II‑4335. lpp., 34. un 35. punkts).
34 Ir jāuzsver arī tas, ka konkrētā sabiedrības daļa aprakstošu elementu, kas ir daļa no kompleksas preču zīmes, neuzskatīs par atšķirīgo un dominējošo elementu kopējā tās radītajā iespaidā (Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (BUDMEN), Recueil, II‑2251. lpp., 53. punkts; 2004. gada 18. februāra spriedums lietā T‑10/03 Koubi/ITSB – Flabesa (CONFORFLEX), Recueil, II‑719. lpp., 60. punkts, un 2004. gada 6. jūlija spriedums lietā T–117/02 Grupo El Prado Cervera/ITSB– Debuschewitz (CHUFAFIT), Krājums, II‑2073. lpp., 51. punkts).
35 Izskatāmajā lietā nav apstrīdams, ka vārds “modelo” ir kombinētās preču zīmes “NEGRA MODELO” dominējošais elements.
36 Vārds “negra” ir aprakstošs, jo to portugāļu valodā var izmantot, lai apzīmētu brūno alu, proti, tādu alus tipu, ko tirgo ar preču zīmi “NEGRA MODELO”.
37 Tātad vidusmēra portugāļu patērētāja uzmanība koncentrēsies uz terminu “modelo”.
38 No tā izriet, ka “modelo” ir preču zīmes “NEGRA MODELO” dominējošais elements, gan šo vārdu apskatot mijiedarbībā ar citiem elementiem, gan vērtējot tā radīto kopējo iespaidu. Tātad apstrīdētā lēmuma 42. punktā Apelāciju padome pamatoti kā dominējošu kvalificēja vārdu “modelo”, kas ietverts reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
39 Kas attiecas uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Apelāciju padome nav ņēmusi vērā preču zīmes “NEGRA MODELO” grafiskās īpatnības, ir jāuzsver, ka, analizējot attiecīgo preču zīmju radīto kopējo iespaidu no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, nav obligāti secināms, ka sajaukšanas iespēja pastāv no visiem šiem viedokļiem. Kā to pamatoti atgādināja ITSB, patērētājam radītajā kopējā iespaidā līdzības no kāda viedokļa var neitralizēt dažas atšķirības, kas pastāv no citiem viedokļiem. Ņemot vērā fonētisko un konceptuālo līdzību, vizuālās atšķirības nav tādas, kas var novērst sajaukšanas iespēju (iepriekš minētais spriedums lietā Fifties, 46. punkts).
40 Izskatāmajā lietā fonētiskā un konceptuālā līdzība starp dominējošo elementu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un agrākajā preču zīmē neitralizē vizuālās atšķirības, kas izriet no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajām īpatnībām, tā, ka šīs atšķirības neļauj novērst sajaukšanas iespējas pastāvēšanu.
41 Turklāt šī līdzība skar divas preču zīmes, kas apzīmē vienu un to pašu preci, proti, alu. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka zemu preču zīmju līdzības pakāpi var kompensēt augsta apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības pakāpe (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 17. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Fifties, 27. punkts).
42 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas preču zīmes “NEGRA MODELO” un personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes “Modelo” sajaukšanas iespējas vērtējums, kas ietverts apstrīdētajā lēmumā, nav nelikumīgs, jo Apelāciju padome pamatoti secināja, ka termins “modelo” ir dominējošs prasītājas preču zīmē un ka šis termins ir identisks terminam, no kura sastāv agrākā preču zīme.
43 Tas, ka preces, kuras apzīmē ar konfliktējošajiem apzīmējumiem, izskatāmajā lietā ir identiskas, tikai pastiprina pastāvošo šo preču zīmju līdzību.
44 Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka pastāv iespēja, ka konkrētajai sabiedrības daļai šķiet, ka preces, kas apzīmētas ar šiem apzīmējumiem, ir no viena un tā paša uzņēmuma vai vismaz ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
45 Turklāt sajaukšanas iespēju vēl palielina fakts, ka vidusmēra patērētājam tikai reizēm ir iespēja tieši salīdzināt dažādas preču zīmes un tam ir jāuzticas nepilnīgajam attēlam, ko tas par tām ir saglabājis atmiņā (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā GAS STATION, 37. punkts).
46 Tāpēc ir jāsecina, ka pastāv preču zīmes “NEGRA MODELO” un “Modelo” sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
47 No iepriekš minētā kopumā izriet, ka prasītājas pretenzijas ar mērķi konstatēt, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nav atzīstamas. Tātad prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
48 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Vesterdorf | Mengozzi | Labucka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 15. februārī.